Marka Evaņg̒elijs 10
1 Un no turienes cēlies Viņš nāca uz Jūdu zemes robežām, gar Jardānes otru pusi; un ļaudis nāca atkal kopā pie Viņa, un Viņš tā, kā ieradis, tos atkal mācīja.
Yesuusi hessafe denddidi, Yihuda biittaa bidi Yorddaanose Shaafaa pinnis. Daro asay zaaridi iyaakko shiiqin, kaseyssadakka he asaa tamaarssis.
2 Un farizeji piegāja un Viņam jautāja, Viņu kārdinādami: “Vai vīram brīv no savas sievas šķirties?’
Issi issi Farisaaweti paaccanaw koyidi Yesuusa, “Issi asi ba machchiw yeddana mela Muse higgey kiitii?” yaagidi iya oychchidosona.
3 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Ko Mozus jums ir pavēlējis?”
I zaaridi, “Musey hinttena woygidi kiittidee?” yaagis.
4 Bet tie sacīja: “Mozus vaļu devis, šķiršanās grāmatu rakstīt un šķirties.”
Entti, “Musey, ‘Issi asi ba machchees anjjo worqqate immidi yeddo’ gis” yaagidosona.
5 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Jūsu sirds cietības dēļ viņš jums šo bausli rakstījis.
Yesuusi zaaridi, entta “Hintte odin si7onnayssata gidiya gisho, Musey ha kiitaa hinttew xaafis.
6 Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu.
Shin Xoossay koyro medhdhiya wode, addenne macca oothidi, entta medhdhis.
7 Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas,
Hessa gisho, issi asi ba aawanne ba aayiw aggidi, ba machcheera issife de7ees.
8 Un tie divi būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa.
Entti nam77ay issi ase gidoosona; hessa gisho, entti issi ase gidoosonappe attin nam77u asi gidokkona.
9 Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.”
Hessa gisho, Xoossay issife qachchidayssa asi shaakkofo” yaagis.
10 Un mājās Viņa mācekļi To atkal jautāja par to pašu lietu.
Entti soo simmida wode, iya tamaareti ha odabaa Yesuusa nam77antho oychchidosona.
11 Un Viņš uz tiem sacīja: “Ja kas no savas sievas šķirās un citu precē, tas laulību pārkāpj pret viņu.
Yesuusi enttako, “Ba machchiw yeddidi hara ekkiya uray oonikka laymatees.
12 Un ja sieva no sava vīra šķirās un ar citu apprecējās, tā laulību pārkāpj.”
Qassi maccasiyakka ba azinaappe keyada hara azina gelikko laymatawusu” yaagis.
13 Un tie bērniņus nesa pie Jēzus, ka Viņš tos aizskartu. Bet tie mācekļi tos aprāja, kas tos atnesa.
Yesuusi guutha nayta bochchana mela, issi issi asay nayta iyaakko ehoosona, shin iya tamaareti he asa hanqettidosona.
14 Bet kad Jēzus to redzēja, tad Viņš apskaitās un uz tiem sacīja: “Laidiet tos bērniņus pie Manis un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.
Yesuusi hessa be7idi, ba tamaareta hanqettidi; enttako, “Guutha nayti taakko yeyssa diggofite; Xoossaa kawotethay hayssata melatassa.
15 Patiesi, Es jums saku, ja kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.”
Taani hinttew tuma odays; Xoossaa kawotethaa guutha na7ada ekkonna uray oonikka he kawotethaa ubbarakka gelenna” yaagis.
16 Un viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja.
Guutha nayta idimmidi, ba kushiya entta issuwa issuwa bolla wothidi anjjis.
17 Un kad Viņš bija izgājis uz ceļu, tad viens pieskrēja un ceļos nometies Viņu lūdza: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” (aiōnios g166)
Yesuusi baanaw keyida wode, issi uray woxxi yidi, iya sinthan gulbbatidi, “Keeha asttamaariyaw, merinaa de7uwa laattanaw taani ay ootho?” yaagidi oychchis. (aiōnios g166)
18 Bet Jēzus uz to sacīja: “Kāpēc tu Mani sauci par labu? Neviens nav labs kā vien Tas Vienīgais Dievs.
Yesuusi, “Ays tana keehaw gada xeegay? Xoossaa xalaalappe attin hari keehi oonikka baawa.
19 Tu tos baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev nebūs nevienam neko atraut; godā savu tēvu un māti.”
Xoossaa kiitaa, wodhoppa; laymatoppa; kaysotoppa; worddo markkattofa; inxarssan cimmofa; ne aawanne ne aayiw bonchcha yaageyssa eraasa” yaagis.
20 Bet tas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, šo visu es esmu darījis no savas jaunības.”
Uray, “Asttamaariyaw, taani hessa ubbaa na7atethafe doomada ha77i gakkanaw naagays” yaagis.
21 Bet Jēzus, to uzlūkodams, to iemīlēja un sacīja uz to: “Vienas lietas tev trūkst, ej un pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un nāc, staigā Man pakaļ, to krustu uz sevi ņēmis.”
Yesuusi uraa tishshi oothi xeellidi dosis; “New issibay paccees; bada new de7iyaba ubbaa bayzada, he miishiya manqotas imma; neeni salon duretana. Yaata simmada tana kaalla” yaagis.
22 Bet par to vārdu noskumis, tas aizgāja bēdīgs, jo tam bija daudz mantas.
Shin uray hessa si7idi, I daro dure gidiya gisho, ba som77uwa kaarethis, ufayttonna aggidi bis.
23 Un Jēzus skatījās apkārt un sacīja uz Saviem mācekļiem: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!”
Yesuusi ba tamaareta yuushshi aathi xeellidi, “Dure asi Xoossaa kawotethaa gelanayssi waanidi metanddeeshsha!” yaagis.
24 Un tie mācekļi iztrūcinājās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal atbildēja un uz tiem sacīja: “Bērni, cik grūti ir, Dieva valstībā ieiet tiem, kas uz bagātību liek savu cerību.
Iya tamaareti iya timirttiya si7idi malaalettidosona. Shin Yesuusi qassika enttako, “Nayto, Xoossaa kawotethaa gelanayssi waanidi metanddeeshsha!
25 Vieglāki ir kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.”
Dure asi Xoossaa kawotethaa gelanayssafe, gimaley narppe luhora aadhdheyssi kawuyees” yaagis.
26 Bet tie vēl vairāk pārbijās un sacīja savā starpā: “Kas tad var tapt svētīgs?”
Iya tamaareti malaalettidi, “Yaatin, ooni attanay?” yaagidi, issoy issuwa oychchidosona.
27 Bet Jēzus tos uzlūkoja un sacīja: “Cilvēkiem tas neiespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas.”
Yesuusi entta tishshi oothi xeellidi, “Hayssi Xoossas dandda7eteesppe attin asas dandda7ettenna; Xoossas ubbabay dandda7ettees” yaagis.
28 Un Pēteris iesāka uz Viņu sacīt: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev staigājuši pakaļ.”
Phexiroosi Yesuusakko, “Hekko; nuuni nubaa ubbaa aggidi, nena kaallida” yaagis.
29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens nav, kas atstājis namu vai brāļus vai māsas vai tēvu vai māti vai sievu vai bērnus vai tīrumus Manis un evaņģēlija dēļ,
Yesuusi “Taani hinttew tuma odays; ta gishonne Wonggelaa gisho, keetha woykko ishata woykko michcheta woykko aawa woykko aayiw woykko machchiw woykko nayta woykko gadiya aggiday oonikka,
31 Bet daudz, kas tie pirmie, būs tie pēdējie, un tie pēdējie būs tie pirmie.”
Shin daroti ha77i dethan sinthe gididayssati guye gidana, qassi daroti ha77i guye gididayssati sinthe gidana” yaagis.
32 Bet tie bija uz ceļa, iedami uz Jeruzālemi. Un Jēzus gāja viņiem priekšā, un tie iztrūcinājās un bijās līdz iedami, un Viņš ņēma atkal pie Sevis tos divpadsmit un iesāka tiem sacīt, kas Viņam notikšot:
Yesuusaranne iya tamaaretara Yerusalaame bishin, Yesuusi ba tamaareta sinthan hamuttees. Entti malaalettidosona. Iya kaalleyssatikka yayyidosona. Nam77antho, tammanne nam77u tamaareta gaxa kessidi, bana gakkanabaa dumma enttaw hayssada yaagidi odis.
33 “Jo redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un Tas Cilvēka Dēls taps nodots tiem augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu pie nāves pazudinās un Viņu nodos pagāniem.
“Hekko, nuuni Yerusalaame ha77i keyoos. Yan Asa Na7aa, kahine halaqatasinne higge asttamaaretas aathi imettana. Entti iya bolla hayqo pirddaa pirddana; qassi Ayhude gidonna deriyas iya aathi immana.
34 Un tie To apmēdīs un To šaustīs un To apspļaudīs un To nokaus; un Viņš trešā dienā augšām celsies.”
He Ayhude gidonna derey iya toochchana, iya bolla cuttana, lisson garaafananne wodhana. I heedzu gallasappe guye, hayqoppe denddana” yaagis.
35 Tad Jēkabs un Jānis, tie Cebedeja dēli, pie Viņa piegāja un sacīja: “Mācītāj, mēs gribam, ka Tu mums darītu, ko Tev lūgsim.”
Zabdiyoosa nayti Yayqoobinne Yohaannisi Yesuusakko yidi, “Asttamaariyaw, nuuni nena woossiya issibaa nuus ootharkkii” yaagidosona.
36 Un Viņš uz tiem sacīja: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”
Yesuusi enttako, “Taani hinttew ay ootho?” yaagis.
37 Bet tie uz Viņu sacīja: “Dod mums, ka mēs varam sēdēt Tavā godībā, viens pa Tavu labo un otrs pa kreiso roku.”
Entti, “Neeni ne bonchcho kawotethan uttiya wode, nuuppe issuwa ushachcha baggara qassi issuwa haddirssa baggara uttisarkkii” yaagidosona.
38 Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu, un tapt kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?”
Shin Yesuusi enttako, “Hintte ay woossiyako erekketa, ta uyanaw de7iya xuu7aa uyanaw dandda7etii? Qassi taani xammaqettanaw de7iya xinqqatiya xammaqettanaw dandda7etii?” yaagis.
39 Bet tie uz Viņu sacīja: “Varam.” Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Jūs gan to biķeri dzersiet, ko Es dzeru, un tapsiet kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts.
Entti zaaridi, “Ee dandda7os” yaagidosona. Yesuusi qassi, “Tumakka ta uyanaw de7iya xuu7aa hintte uyana, taani xammaqettanaw de7iya xinqqatiya hintte xammaqettana.
40 Bet pie Manas labās un kreisās rokas sēdēt, Man nepiederas dot, bet kuriem tas ir sataisīts.”
Shin taappe ushachcha baggaranne haddirssa baggara uttanayssata dooranaw taw maati baawa, shin he bessay Xoossay immanaw giigisi wothidayssatassa” yaagis.
41 Un kad tie desmit to dzirdēja, tad tie iesāka skaisties par Jēkabu un Jāni.
Hankko tammu tamaareti hessa si7ida wode, Yayqoobanne Yohaannisa hanqettidosona.
42 Bet Jēzus tos sauca un uz tiem sacīja: “Jūs zināt, ka tie, kas par ļaužu valdniekiem tiek turēti, tie pār tiem valda un viņu lieliem kungiem ir vara pār tiem.
Yesuusi entta ubbaa baakko xeegidi, “Ayhude gidonna asaa halaqati deriya haareyssata geetettidi xeegetteyssanne haareyssatas deriya bolla maati de7eyssa hintte ereeta.
43 Bet tā jūsu starpā nebūs būt; bet ja kas no jums grib liels tapt, tas lai ir jūsu sulainis.
Shin hintte giddon hessa mela gidenna; hintte giddon gitatanaw koyey oonikka hinttew aylle gidanaw bessees.
44 Un ja kas starp jums grib tas pirmais būt, tas lai ir visu kalps.
Qassi hintte giddon ubbaafe bolla gidanaw koyey oonikka hintte ubbaas aylle gidanaw bessees.
45 Jo arī Tas Cilvēka Dēls nav nācis, ka Viņam taptu kalpots, bet ka Viņš kalpotu un Savu dzīvību dotu par atpirkšanas maksu priekš daudziem.”
Hari attoshin, Asa Na7aykka, asaas oothanawunne darota wozanaw ba shemppuwa aathi immanaw yasippe attin asi iya oothana mela yabiikke” yaagis.
46 Un tie nāca uz Jēriku, un Viņam ar Saviem mācekļiem un daudz ļaudīm no Jērikus izejot, Timeja dēls Bartimejs, tas aklais, sēdēja ceļmalā un nabagoja.
Entti Iyaarkko katama bidosona. Yesuusi ba tamaaretaranne daro asaara Iyaarkkofe keyishin, Ximoosa na7ay, qooqey, Barximoosa geetetteyssi, ogiya gaxan woossishe uttis.
47 Un kad tas dzirdēja, ka tas Jēzus no Nacaretes esot, tad tas iesāka saukt un sacīt: “Jēzu, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani.”
Barximoosi, yaara aadhdhey Naazirete Yesuusa gididayssa si7ida wode, ba qaala dhoqqu oothidi, “Dawite na7aa Yesuusa, tana maararkii!” yaagusu oykkis.
48 Un daudzi to apsauca, lai paliek klusu. Bet tas jo vairāk brēca: “Tu Dāvida Dēls, apžēlojies par mani.”
Daro asay iya, “Hayza!” gidi hanqettidosona. Shin, I ba qaala kaseyssafe daro dhoqqu oothidi, “Dawite na7aw, tana maararkii!” yaagis.
49 Un Jēzus apstājās un lika to aicināt; un tie aicināja to aklo, uz to sacīdami: “Turi drošu prātu, celies, Viņš tevi aicina.”
Yesuusi eqqidi, “Iya haa xeegite” yaagis. Entti qooqiyakko, “Aykkoy baawa, dendda eqqa, nena xeegees” yaagidosona.
50 Un savu uzvalku nometis, tas cēlās un nāca pie Jēzus.
Qooqey ba ma7uwa holi yeggidi, guppi denddi eqqidi, Yesuusakko bis.
51 Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ko tu gribi, lai Es Tev daru?” Bet tas aklais uz Viņu sacīja: “Rabbuni, ka es varētu redzēt.”
Yesuusi, “Taani new ay oothana mela koyay?” yaagis. Qooqey, “Asttamaariyaw, ta xeellanaw koyays” yaagis.
52 Bet Jēzus uz to sacīja: “Ej, tava ticība tev palīdzējusi,” un tūdaļ tas tapa redzīgs un gāja Jēzum uz ceļa pakaļ.
Yesuusi iya, “Ba, ne ammanoy nena pathis” yaagis. Sohuwarakka iya ayfey xeellin, Yesuusa kaallis.
