Maleachija 1

1 Tā Kunga vārda spriedums par Israēli caur Malahiju.

Goe da Hina Gode Ea sia: Isala: ili fi dunu ilima olelema: ne, Ma: lagaima sia: si.

2 Es jūs esmu mīlējis, saka Tas Kungs; bet jūs sakāt: kā Tu mūs esi mīlējis? Vai Ēsavs nav Jēkabam brālis? Saka Tas Kungs; tomēr Es Jēkabu mīlēju

Gode da Ea fi dunudafa ilima amane sia: sa, “Na da musa: dilima asigisu amola wali asigisa.” Be ilia da Ema bu adole ba: sa, “Dia ninima asigisu hou da habodane olelebela: ?” Hina Gode da bu adole iaha, “Iso amola Ya: igobe da eyala yolala galu. Be Na da Ya: igobe amola egaga fi ilima asigisu.

3 Un Ēsavu Es ienīdēju un viņa kalnus darīju par posta vietu un viņa mantas tiesu priekš šakāļiem tuksnesī.

Be Na da Iso amola egaga fi ilima higasu. Na da Iso ea agolo soge amo wadela: lesi amola sigua ohe ilisu amoga lalaloma: ne yolesi dagoi.”

4 Un jebšu Edoms sacītu: mēs esam salauzti, tomēr tās posta vietas atkal gribam uztaisīt, - tad Tas Kungs Cebaot saka tā: tie uztaisīs, bet Es noārdīšu, un tos nosauks par bezdievības robežām un par ļaudīm, par ko Tas Kungs mūžīgi dusmo.

Iso egaga fi (amo da Idomaide dunu) ilia da amane sia: sa, “Ninia moilai huluane da mugului dagoi, be ninia da bu buga: le gagumu.” Amasea, Hina Gode da bu adole imunu, “Defea! Bu gagumu da defea. Be Na da bu wadela: lesimu.” Dunu eno da ilima ‘Wadela: idafa Soge’ dio asulimu, amola ‘Dunu fi ilima Hina Gode da mae fisili, ougiwane dialumu,’ amo dio amola asulimu,” Hina Gode da amane sia: sa.

5 Un jūsu acis to redzēs, un jūs sacīsiet: Tas Kungs pagodināsies pāri pār Israēla robežām. -

Isala: ili fi dunu da ilia siga amo hou ba: mu. Amalu, ilia da amane sia: mu, “Hina Gode da Bagadedafa. E da Isala: ili soge ganodini amo fawane hame, be gadili amolawane gasa bagade hamonana.”

6 Dēlam būs godāt savu tēvu, un kalpam savu kungu. Ja Es esmu Tēvs, kur ir Mans gods? Un ja Es esmu Kungs, kur ir Mana bijāšana? saka Tas Kungs Cebaot uz jums priesteriem, Mana Vārda nicinātajiem; bet jūs sakāt: kā tad mēs nicinājam Tavu Vārdu?

Hina Gode Bagadedafa da gobele salasu dunuma agoane sia: sa, “Mano ilia da ilia ada ilima nodosa, amola hawa: hamosu dunu da ilia ouligisu dunu ilima nodosa. Defea! Na da dilia Ada! Amaiba: le, dilia abuliba: le Nama hame nodosala: ? Dilia da Na higasa. Be dilia Nama amane adole ba: sa, ‘Ninia da Dima habodane higabela: ?’

7 Jūs nesat uz Manu altāri sagānītu maizi. Tad jūs sakāt: ar ko mēs Tevi sagānījām? Ar to, ka jūs sakāt: Tā Kunga galds nav cienījams.

Dilia Nama agoane higasa. Dilia da Na oloda da: iya wadela: i ha: i manu gobele sala. Amalalu, dilia Nama agoane adole ba: sa, ‘Ninia da Dima habodane hame nodosula: ?’ Na da dilima bu adole imunu galebe. Dilia da Na oloda higabeba: le, Nama hame nodosu hou olelesa.

8 Jo kad jūs ko aklu atnesat upurēt, tad tas jums nav nelabs, un ja jūs ko tizlu vai vāju atnesat, tad tas nav nelabs. Atnesat to jel savam valdītājam, vai viņam pie tevis būs labs prāts, jeb vai viņš tavu vaigu žēlīgi uzlūkos? saka Tas Kungs Cebaot.

Dilia da ohe si dofoi o emo fi Nama gobele salimusa: gaguli masea, dilia amoga da liligi afae hame giadofabayale dawa: bela: ? Amai ohe amo eagene ouligisu dunuma iaba: ma: bela: ? E da dilia hahawane dogolegele ba: ma: bela: ? E da dilima liligi noga: i ima: bela: ? Hame mabu!” Hina Gode da amane sia: sa.

9 Nu tad pielūdziet jel Dieva vaigu, lai Viņš mums ir žēlīgs. No jūsu rokas tas noticis: vai tad Viņš jūsu vaigu žēlīgi uzskatīs? saka Tas Kungs Cebaot.

Waha, gobele salasu dunu dilia! Gode da ninima hahawane dogolegele ba: ma: ne adole ba: ma. E da dilia sia: ne gadosu hamedafa nabimu. Bai dilia giadofaiga.

10 Kaut jel kāds būtu jūsu starpā, kas durvis aizslēdz, lai jūs velti uguni neiededzinājāt uz Mana altāra; Man nav labs prāts pie jums, saka Tas Kungs Cebaot, un tas upuris no jūsu rokām Man nepatīk.

Hina Gode Bagadedafa da amane sia: sa, “Dilia udigili lalu amo Na oloda da: iya mae didima: ne, dunu afae da Debolo logo huluane ga: simu da defea. Na da dilima hahawane hame. Na da udigili hahawane iasu dilia da Nama gaguli maha, amo Na da hame lamu.

11 Jo no saules uzlēkšanas līdz noiešanai Mans Vārds ir paaugstināts starp tautām, un ikkatrā vietā Manam Vārdam top kvēpināts un šķīsts upuris atnests. Jo Mans Vārds ir liels starp tautām, saka Tas Kungs Cebaot.

Osobo bagade fifi asi gala dunu huluane da Nama nodosa. Soge huluane amo ganodini ilia Nama gobele salasu amola gabusiga: manoma iasu hamosa. Huluane da Nama nodosa.

12 Bet jūs to sagānat, sacīdami: Tā Kunga galds, tas ir sagānīts, un viņa ienākumu riebj baudīt.

Be dilia da Na oloda da hamedei liligi sia: beba: le, amola wadela: i ha: i manu dilia higa: i liligi amoga gobele salabeba: le, dilia Nama hame nodosa.

13 Un jūs sakāt: redzi, kāds grūtums! Un nebēdājat par to, saka Tas Kungs Cebaot, jūs atnesat, kas ir laupīts, un kas tizls un vājš, un tā upurējat upuri. Vai tas Man var patikt no jūsu rokas? saka Tas Kungs.

Dilia da amane sia: sa, ‘Ninia da gobele salala helesa.’ Dilia da Nama higale mibolosa. Be dilia Nagili gobele salimusa: gaguli mabe amo si o emo wadela: i o inia liligi wamolale gaguli masea, amo da Na obenane lasa galebeya, mae dawa: ma!

14 Nolādēts tas blēdis, kam savā ganāma pulkā ir auniņš, un kas sola un upurē Tam Kungam ko maitātu! Jo Es esmu liels Ķēniņš, saka Tas Kungs Cebaot: un Mans Vārds ir bijājams starp tautām.

Nowa dunu da ea ohe gilisisu ganodini ohe ida: iwane gala e da Nama imunu sia: i dagoi be amo mae dawa: le, wadela: i ohe fawane Nama gobele salabeba: le, amo dunu da Na gagabusu aligibi ba: mu agoai galebe. Bai Na da Hina Bagadedafa amola fifi asi gala dunu huluanedafa da Naba: le beda: i.”