< Lūkas Evaņg̒elijs 1 >

1 Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
MURIN me toto ar intingiedier kasoi pan meakan, me kitail kin kamelele,
2 Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
Duen ir, me kasokasoi ong kit, me saunkakede o papa pan masan sang ni tapi o,
3 Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
I ap pil lamedar, me mau, i en inting wong komui, Maing Tiopilus, pwe i lelepokki karos sang ni tapi o kokodo.
4 Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
Pwe komui en asa duen meakan me komui aleer, me pung melel.
5 Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
Ni muein Erodes nanmarki en Iudäa, samero amen mia, kisan pwin ong Apia, me mar a Sakarias, o a paud amen sang nain Aron seripein oko, me mar a Elisapet.
6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
Ira karos me pung mon Kot, o ira ineneweita ni en Kaun a kusoned o tiak kan karos.
7 Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
A sota naira seri, pwe Elisapet li dapwan amen, o ira karos likailapalar.
8 Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
A kadekadeo ni a kapwaiada a dodok en samero mon Kot ni ansau o, me a pwin pwaisaneki,
9 Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
Duen a kin wiaui ren samero kan, o ansau en isik mairong lao leler, a kotilong ong nan im en kaudok en Kaun o.
10 Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
A pokon kalaimun mi liki, wiawia kapakap ni klok en isis.
11 Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
A tounlang en Kaun amen pwara dong i, kotikot ni pali maun en pei saraui en potik.
12 Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
Sakarias lao masani, ap lusikida o masapwekada.
13 Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
A tounlang o masani ong i: Sakarias, der masak, pwe om kapakap pwaidar, om paud Elisapet pan naitikeda seri ol amen, a koe pan ki ong mar a Ioanes.
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
O a pan kare ong uk peren o popol, o me toto pan perenki a ipwidi.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
Pwe a pan lapalap ren Kaun o, a sota pan nim wain, pil so eu song en soko; a pan dir en Ngen saraui nan kupur en in a.
16 Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
A me toto ren nain Israel akan, me a pan kawuki ong Kaun ar Kot.
17 Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
A pan tiong mo a ni ngen o roson en Elias, pwen kawuki ong seri kan mongiong en sam arail akan o me sopeik kan ong lamalam en me pung kan, pwen kaonopadang Kaun o pwin aramas lelapok eu.
18 Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
A Sakarias masani ong tounlang o: Da me i en asaki me wet? Pwe i ol laudalar amen, o ai paud pil likailapalar.
19 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
A tounlang sapeng masani ong i: Ngai Kapriel, me kin ariri Kot, o me pakadarado, en lokaia ong uk, o wa dong uk rongamau pukat.
20 Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
Kilang, koe pan lotong la, o sasa lokaia lao lel ran o, me mepukat pan pwaida, pweki om sota kamelele ai kasoi, me pan pwaida ni a ansau.
21 Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
A pokon o auiaui Sakarias, puriamuiki a pwapwand nan im en kaudok.
22 Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
A lao pedoi sang, a solar kak masan ong irail. Irail ap dedeki, me a udial manaman eu nan im en kaudok o. A olol ong irail o lotonglar.
23 Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
Kadekadeo ran akan en a dodok lao nikier, a kotin purelang sap we koieilang im a.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
Murin ran pukat a paud Elisapet liseanda o mimieta nan deu a saunipong limau indada:
25 “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
Iduen Kaun o kotin wiai ong ia ni ran oko, ni a kotin masan dong ia, pwen kotiki sang ia kanamenok pai ren aramas.
26 Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
Ni kawonu en saunipong tounlang Kapriel pakadarala sang ren Kot ong nan kanim en Kaliläa eu, me ad a Nasaret,
27 Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
Ren seripein makelekel amen, me kisin nin ong ol amen, me mar a Iosep, kisan kadaudok en Dawid; seripein makelekel o adaneki Maria.
28 Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
Tounlang o kotilong ong nan deu a masani ong i: Kaselelia Maing, kom meid pai, Kaun o kotikot re omui! Kom meid pai nan pung en li akan!
29 Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
A lao kilanger i, o rongadar a masan, ap masapwekadar madamadaua: Duen song en ranamau o.
30 Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
A tounlang masani ong i: Maria, ender masak, pwe komui me konekonelar ren Kot.
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
A kilang, komui pan liseanda o naitikeda seri ol amen, a komui pan ki ong mar a Iesus.
32 Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
Nan i me pan lapalap, o a pan maraneki Sapwilim en Kaun lapalap, o Kaun Kot pan kotiki ong i mol en sam a Dawid.
33 Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.” (aiōn g165)
O a pan kakaunda kadaudok en Iakop kokolata, o sapwilim a wei sota pan imwila. (aiōn g165)
34 Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
Maria ap masani ong tounlang o: Daduen mepukat pan kak wiaui, aki i sasa ol amen?
35 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
Tounlang o kotin sapeng masani ong i: Ngen saraui pan kotin ti po omui o roson en Kaun lapalap pan kipa komui di, i me saraui o, me pan ipwi sang komui, pan maraneki: Sapwilim en Kot.
36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
O masani, ri om Elisapet pil liseandar ni a likailapala, a pan naitikeda seri ol amen, a kawonu en saunipong ansau wet; iei i me dapwan,
37 Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
Pwe sota meakot, me Kot sota kak ong.
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
A Maria potoan ong: Masani, ngai lidu en Kaun o; en wiaui ong ia duen omui masan. Tounlang o ap kotila sang re a.
39 Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
I ran oko Maria madang kotila pon nana o nan kanim en Iuda eu,
40 Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
Ap pedelong ong nan im en Sakarias o ranamau ong Elisapet.
41 Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
Kadekadeo Elisapet lao ronger en Maria a ranamau ong i, seri o ap mokideda nan kaped a; a Elisapet ap direkila Ngen saraui,
42 Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
O ngil laudeda masani: Komui meid pai ren li akan, o meid iasanai ipwin kupur omui!
43 Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
A iaduen pai wet a ko sang ia, pwe in en ai Kaun koti dong ia?
44 Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
Masani, ni ai ronger omui ranamau, seri o ap mokideda nan kaped i aki a peren.
45 Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
O komui meid pai, pweki komui poson! Pwe a pan pwaida, me Kaun o kotin masani ong komui.
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
Maria ap masani: Lol ai kapinga Kaun o,
47 Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
O ngen i perenki Kot ai Saunkamaur.
48 Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
Pwe a kotin kupurala sapwilim a lidu tikitik o. Kilang, sang met o kokolata di karos pan kapai kin ia,
49 Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
Pwe a kotin wiaer song en manaman ong ia, me lapalap o mar a me saraui.
50 Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
A kotin kalangan ong di karos kokolata, ong irail me kin lan i.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
O a kotin wia kida lim a manaman akan. O a kotin karawan pasang, me kin lemai nan mongiong arail.
52 Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
A kotin sikin wei saupeidi kan sang mol ar, ap id kasapwilada me tikitik kan.
53 Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
A kotin kamede kida kapwa me men mangadar akan, ap kotin kadarala kaip me kapwapwa kan.
54 Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
A kotin upor kin sapwilim a ladu Israel, o kotin tamataman a kalangan,
55 Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.” (aiōn g165)
Duen a kotin masani ong sam atail akan, ong Apraam o kadaudok a kokolata. (aiōn g165)
56 Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
A Maria kotikot re a saunipong silu, ap purelang im a.
57 Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
Ari, ansaun Elisapet leler pwen naitik, a naitikeda seri ol amen.
58 Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
O men imp a kan o sau i rongadar, me Kaun o kotin kupura i, rap iang i peren kida.
59 Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
Kadekadeo auel en ran o re pwara dong sirkomsais seri o; ir ari ki ong mar en sam a Sakarias.
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
A in a sapeng indada: O kaidin, pwe a pan maraneki Ioanes.
61 Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
Irail ap indang i: Nan sota sau om men me maraneki met.
62 Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
Irail ap olol ong sam a, duen me a mauki, seri en adaneki.
63 Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
I ari poeki slet eu, ap intingiedier o masani: A pan adaneki Ioanes. Irail karos ap puriamuiki.
64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
A madang silang i wasok pasang o tenap a sapadokada; i ari masani o kapinga Kot.
65 Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
A masak kipadi karos, me kaukauson imp ar, o wiawia pukat lolok sili pon nana en Iudäa karos.
66 Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
A karos me rongadar, kin nekinekid nan mongiong arail, indada: Da me seri men et pan wiala? Pwe lim en Kaun o kotin iang i.
67 Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
A sam a Sakarias direkila Ngen saraui ap kokopada masani:
68 “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
Kapinga ong Kaun Kot en Israel, pwe a kotidier ren sapwilim a aramas akan dore ir ala.
69 Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
O kotin wiadang kitail kamaur patail sang nan kadaudok en sapwilim a ladu Dawid.
70 Kā Tas pirmajos laikos runājis caur Savu svēto praviešu muti; (aiōn g165)
Duen a kotin masanier ren sapwilim a saukop saraui kan, sang tapin kaua kokodo, (aiōn g165)
71 Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
Me a pan kotin dore kitail la sang ren atail imwintiti o sang nan pa en me kailong kin kitail,
72 Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
O kotin kalangan ong sam atail akan, o kotin kupureda a inau saraui,
73 Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
O kaula eu, me a kotin kauki ong sam atail Apraam, en kotiki ong kitail.
74 Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
Pwe sen dore sang nan pa en atail imwintiti, ap papa i so masak,
75 Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
Nin tiak lelapok o pung mon silang i ran karos kokolata.
76 Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
A koe nai seri pan adaneki: Saukop en me lapalap o, pwe koe pan tiong mon silang en Kaun o, pwen kaonopada sapwilim a al akan.
77 Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
Pwen kawewe ong sapwilim a aramas kamaur, iei lapwa pan dip ar akan;
78 Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
Pweki en atail Kot a kalangan melel, me marain dakaraki dong kitail sang poa.
79 Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
Pwen kamaraini toun pali rotorot o mot en mela, o kainen ong nä atail nan al en popol.
80 Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
A seri o kakairida, o kelail ni ngen e, o a kin mimi nan sap tan, lao a pan sansal ong Israel.

< Lūkas Evaņg̒elijs 1 >