< Lūkas Evaņg̒elijs 1 >
1 Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
N buado Tewofila, bi niba boncianla den moandi ki diani yaala n den tientieni ti siiga ya togida.
2 Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
Bi den diani la ki ŋoadi yaaba n den laa laa bonla leni bi nuni ŋali mi cilima, ki tua o laabaaliŋamo wangikaaba n den togidi ti maama.
3 Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
N den tagidi ki bandi laa bonla kuli boŋanla ki cili ŋali li cilima. Min bandi li kuli yeni, n moko sua ke li ŋani min diani apo ki ŋoaŋoadi li fuuli,
4 Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
ki teni ŋan bandi ke ŋan den baa ya bangima tie moamoani cain.
5 Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
Elodo n den ka ti gbandi po Jude diema nni, U Tienu kopadicianba siiga yendo den ye ke bi yi o Sakali. O den tie U Tienu kopadicianba caga siiga cagiyenli yua, Abia ya cagili. O pua moko den tie Alono puoliŋuanu ki yi Elisabeta.
6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
Bani bonba lie yeni kuli den tiegi U Tienu nintuali. Bi den ŋua o Diedo balimaama leni o mabilikaama kuli cain kaa pia tagili.
7 Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
Ama baa den pia biga, kelima Elisabeta den tie ŋoaliga. Bani bonba lie kuli den kpeligi.
8 Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
Sakali den tuuni o kopadician-tuonli U Tienu nintuali kelima wan den ye ya cagili nni n baa soani ya yogunu pundi.
9 Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
Bi den toani tiatia nani U Tienu kopadicianba n maani ki tiendi maama, ki gandi o ke o baa kua o Diedo dieli nni ki sia a dugibila.
10 Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
Ban den juugi a dugibila ya yogunu, U Tienu niba nitaanli kuli den ye niini ki jaandi.
11 Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
Lani o Diedo maleki den sedi a dugibila padibinbinli jienu po ki doagidi o yuli Sakali kani.
12 Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
Sakali n den laa o, o yama den yagi ke ti jawaandi cuo o.
13 Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
Ama maleki den yedi o: “Sakali, ŋan da jie, U Tienu ga a miabu, a pua Elisabeta baa ma apo bonjaga, ŋan yini o Jan.
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
O baa tie apo pamancianli, yaaba n baa mangi bi pala kelima o madi po baa yaba.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
O baa tie niciamo o Diedo nintuali, o kan ño duven leni ya daama n bia kuli. O baa gbie leni U Tienu Fuoma Yua ŋali ki daa ye o naa tugu nni.
16 Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
O baa gobidi ki guani Isalele buolu yaaba boncianla o Diedo bi Tienu kani.
17 Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
O baa cuoni U Tienu nintuali leni Elia yantiali buolu leni o paalu, ki teni bibaanba n goa ki mangi leni bi bila. Ki teni bi niyiekaaba n goa baa bi niteginkaaba yanfuoma. O baa bogini bi niba bi pala n tuo o Diedo po.”
18 Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
Sakali den yedi maleki: “N baa bandi lede ke lankuli tie moamoani? Kelima n kpeligi n pua mo podi.”
19 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
Maleki den goa ki yedi o: “Mini Gabiyeli, yua n ye U Tienu kani ki tuuni opo. O soani nni ke min maadi a ki waani a laa laabaaliŋamo.
20 Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
Nani ŋan ki dugi n maama po yaama n baa tieni mi yogunu yaa pundi yeni, a baa tua muulo ki kan go fidi ki maadi ŋali laa bonla n baa tieni ya daali.”
21 Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
Bi niba yaaba n den ye niini yeni den ji Sakali ke li paki ba leni wan waagi U Tienu diegu nni maama.
22 Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
Wan den ñani, waa fidi ki maadi leni ba. Lane bi den bandi ke o laa li bonlekaala U Tienu diegu nni. O den maadi leni ba leni o nii, ki ji tie muulo.
23 Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
Sakali tuonli U Tienu diegu nni dana n den gbeni, o den kuni o denpo.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
Yogunuba n den pendi, o pua Elisabeta den punbi. O den ye deenni yogunu kuli ŋali ŋmaali muu, ki maadi leni o yuli ki tua:
25 “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
“O Diedo tieni npo line wan jagi ke o baa ñani npo i fe ya yogunu bi niba siiga.”
26 Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
Sakali pua tugu ŋmaluobilo nni U Tienu den soani ya maleki n yi Gabiyeli Nasaleti, ya dogu n ye Galile diema nni.
27 Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
O den soani o li powandiali kani. Yua n den tie ya joa n yi Josefi ya toginaa ki tie Dafidi diegu nni yua. Li powandiali yeni den yi Maliyama.
28 Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
Maleki yeni den cua o kani ki yedi o: “N fuondi a, fini yua n baa li ŋanbili U Tienu kani. O diedo ye leni a.”
29 Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
Maliyama yama den yagi boncianla laa maama po, ke o buali o yuli laa fuondi n bua ki yedi yaala.
30 Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
Maleki den yedi o: “Maliyama, ŋan da jie, kelima a baa li ŋanbili U Tienu kani.
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
Diidi, a baa punbi ki maa bonjaga. Han yini o Jesu.
32 Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
O baa tie niciamo, bi baa yini o tanpojoma Tienu Bijua. O Diedo U Tienu n baa kaani o o yaaja Dafidi gbandi po,
33 Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.” (aiōn )
wan ya die Jakobo buolu yaaba ŋali ya yogunu kuli, o diema kan baa juodima ŋali abada.” (aiōn )
34 Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
Maliyama den yedi maleki: “Min kaa bani joa yeni, lani mo baa ga lede ki tieni?”
35 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
Maleki den goa yedi o: “U Tienu fuoma yua baa cua a kani, tanpojoma Tienu paalu baa yini apo. Lanyaapo bi baa yini ŋan baa maa ya bigagidikaaga yeni U Tienu Bijua.
36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
Diidi, a kpiilo Elisabeta, o moko punbi bonjaga o pociandi nni. Ban den tua yua ke o tie ŋoaliga o ji ye o ŋmaluobilo nni.
37 Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
Kelima U Tienu ki pia wan kan fidi yaala.”
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
Maliyama den yedi: “N tie o Diedo yonbo, lan tua npo nani ŋan yedi maama.” Maleki den ñani o kani.
39 Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
Laa yogunu Maliyama den fii ki jaligi ki gedi ya dogu n ye a juana po, Jude diema nni.
40 Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
O den kua Sakali deni ki fuondi Elisabeta.
41 Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
Elisabeta n den gbadi Maliyama fuondi ya yogunu, o biga den jeli o tugu nni, U Tienu Fuoma Yua den gbieni Elisabeta
42 Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
ke kpaani: “A baa li seli ki cie bi puoba kuli a tugu nni biga mo baa li seli.
43 Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
Be n teni ke n baa ke fini n Diedo naa cua n kani?
44 Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
Diidi, min gbadi a fuondi ya yogunu liga, ki biga ban jeli n tugu nni leni li pamancianli.
45 Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
Li pamanli ye leni a fini yua n daani ke wani o diedo n soani ke bi yedi a ya bonla baa tieni.”
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
Maliyama den yedi: “N kpiagi o Diedo,
47 Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
n pali mani ŋali boncianla kelima wani U Tienu n candaano po,
48 Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
Kelima o laa npo, mini o yonbo yua n tie taliga. Dinla liiga nifiima n tu nifiima kuli baa yedi li pamanli ye leni nni,
49 Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
Kelima wani U paaciamu kuli daano tieni npo ya bonla n pia pakili o yeli gagidi ki ŋani.
50 Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
O baa gba mi niŋima yaaba n fangi o nifiima n tu nifiima kuli po.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
O doagidi o nu paalu, ki yadi ti yantia-japaadi danba.
52 Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
O jiini i paaciami danba bi balikalikaani po ki fiini taliginba.
53 Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
O guoni a konkonba li bonŋanla, ki cabi a piada u nukuomu.
54 Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
O todi o naacenba Isalele yaaba. Waa sundi ki doagidi o niŋigbadima,
55 Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.” (aiōn )
nani wan den yedi ti yaajanba maama, Abalaŋama leni o puoliŋuani po ya yogunu kuli. (aiōn )
56 Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
Maliyama den kali Elisabeta kani ke li bua ki pundi ŋmaalita, ki goa ki kuni o denpo.
57 Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
Elisabeta mayogunu den pundi ke o mali bonjaga.
58 Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
O yegininlieba leni o kpiiba den gbadi ke o diedo gbadi opo mi niŋicianma, ki taani ki mangi bi pala leni o.
59 Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
Li daniili daali bi den cua ki baa kuani ki canpandiga ku koanciagu. Bi den bua ki yini o o baa yeli Sakali.
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
Ama o naa den yedi: “Yeni ka, o baa yi Jan.”
61 Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
Bi den yedi o: “A kpiiba siiga ki pia yua n yi laa yeli.”
62 Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
Bi den maadi o baa mi muulima, ki bua ki bandi wan bua ki biga n ya yi maama.
63 Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
Sakali den mia wan baa diani naani, ki diani lipo: “o yeli yi jan.” Li den paki bikuli.
64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
Lanyogunu lanyogunu Sakali lanbu den tabidi, ke o fidi ki yaadi ki pagi U Tienu.
65 Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
Ti jawaandi den cuo bi yieninlieba kuli. Yaaba n den ye Jude diema nni kuli den maadi laa bonla kuli bi siiga.
66 Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
Yaaba n den gbadi likuli den kubi la bi pala ki tua: “Ki naa biga baa tua be.” Moamoani, o Diedo nu den kubi o.
67 Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
Ki baa Sakali den gbie leni U Tienu Fuoma Yua ki pua sawali ki yedi:
68 “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
“O Diedo Isalele Tienu n baa ti pagidi, kelima o laa o niba po ki da ki faabi ba.
69 Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
Ki fiini tipo o naacemo Dafidi diegu nni ya candaano n pa.
70 Kā Tas pirmajos laikos runājis caur Savu svēto praviešu muti; (aiōn )
O tieni wan den teni ke o sawalipua-gagidikaaba maadi yaala ŋali yogu. (aiōn )
71 Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
O den niani ke o baa ga ti ti yibalinba nuu nni.
72 Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
Yeni o gbadi ti yaajanba po mi niŋima, ki tiadi o ŋantaado yua n gagidi ki ŋani po,
73 Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
Wan den poli ki kuani yua leni ti yaaja Abalaŋama,
74 Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
Ke o baa ga ti ti yibalinba nuu nni ki teni tin ya jaandi o kaa jie,
75 Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
Ki ya cuoni o nintuali leni mi gagidiŋanma leni mi teginma ŋali ti miali dana kuli.
76 Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
Fini ki canpandiga bi baa yi ŋa Tienu yua n ye ŋali tanpolijoma ya sawalipualo Kelimaa baa ga o Diedo liiga, ki ya ŋanbidi o sani,
77 Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
Ki teni o niba n la o tindima, Kelima o tieni bi po sugili bi tuonbiadi po,
78 Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
Kelima ti Tienu ya niŋigbadima yaapo o teni ke o yenma ñani tanpoli Ki yendi tipo nani u yienu n pudi maama yeni,
79 Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
Ki baa yendi yaaba n ye li biigili nni Leni mi kuuma nni jinjingu nni po, Ki gobidi ti ke tin kua ki ya cuoni Mi yanduama sanu nni.”
80 Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
Ki biga yeni den kpedi ki fandi bonŋanla, ki ye li fuali nni ŋali ya daali ke o den ti doagidi o yuli Isalele yaaba po.