< Lūkas Evaņg̒elijs 1 >
1 Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
For as moche as many have take in hand to compyle a treates of thoo thinges which are surely knowen amonge vs
2 Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
even as they declared them vnto vs which from the beginnynge sawe them their selves and were ministers at the doyng:
3 Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
I determined also assone as I had searched out diligently all thinges from the beginnynge that then I wolde wryte vnto the good Theophilus:
4 Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
that thou myghtest knowe the certente of thoo thinges wher of thou arte informed.
5 Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
There was in the dayes of Herode kynge of Iurie a certayne prest named Zacharias of ye course of Abia. And his wyfe was of ye doughters of Aaron: And her name was Elizabeth.
6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
Booth were perfect before God and walked in all the lawes and ordinaces of the Lorde that no man coulde fynde fawte with them.
7 Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
And they had no chylde because that Elizabeth was barre and booth were well stricken in age.
8 Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
And it cam to passe as he executed the prestes office before god as his course came
9 Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
(accordinge to the custome of the prestes office) his lot was to bourne incece.
10 Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
And wet into ye teple of ye Lorde and the whoale multitude of ye people were with out in prayer whill the incense was aburnynge.
11 Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
And ther appered vnto him an angell of the lorde stondinge on the ryght syde of the altare of incense.
12 Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
And when Zacharias sawe him he was abasshed and feare came on him.
13 Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
And the angell sayde vnto him: feare not Zachary for thy prayer is hearde: And thy wyfe Elizabeth shall beare ye a sonne and thou shalt call his name Iohn
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
and thou shalt have ioye and gladnes and many shall reioyce at his birth.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
For he shalbe greate in the sight of the lorde and shall nether drinke wyne ner stronge drinke. And he shalbe filled with the holy goost even in his mothers wombe:
16 Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
and many of the chyldren of Israel shall he tourne to their Lorde God.
17 Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
And he shall goo before him in the sprete and power of Helyas to tourne the hertes of the fathers to the chyldren and the vnbelevers to the wysdom of the iuste men: to make the people redy for the Lorde.
18 Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
And Zacharias sayde vnto ye angell: Wher by shall I knowe this? seinge that I am olde and my wyfe well stricken in yeares.
19 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
And the angell answered and sayde vnto him: I am Gabriell that stonde in the presens of God and am sent to speake vnto the: and to shewe the these glad tydinges.
20 Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
And beholde thou shalt be domme and not able to speake vntyll the tyme that these thinges be performed because thou belevedst not my wordes which shalbe fulfilled in their season.
21 Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
And the people wayted for Zacharias and mervelled that he taryed in the temple.
22 Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
And whe he cam oute he could not speake vnto them. Wherby they perceaved that he had sene some vision in the temple. And he beckened vnto them and remayned speachlesse.
23 Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
And it fortuned assone as ye tyme of his office was oute he departed home into his awne housse.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
And after thoose dayes his wyfe Elizabeth coceaved and hyd her sylfe. v. monethes sayinge:
25 “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
This wyse hath God dealte wt me in ye dayes when he loked on me to take from me the rebuke yt I suffred amonge men.
26 Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
And in ye. vi. moneth ye angell Gabriel was sent fro god vnto a cite of Galile named Nazareth
27 Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
to a virgin spoused to a man whose name was Ioseph of ye housse of David and ye virgins name was Mary.
28 Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
And ye angell went in vnto her and sayde: Hayle full of grace ye Lorde is with ye: blessed arte thou amonge wemen.
29 Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
When she sawe him she was abasshed at his sayinge: and cast in her mynde what maner of salutacion yt shuld be.
30 Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
And ye angell sayde vnto her: feare not Mary: for thou hast founde grace wt god.
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
Loo: thou shalt coceave in thy wombe and shalt beare a sonne and shalt call his name Iesus.
32 Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
He shalbe greate and shalbe called the sonne of the hyest. And ye lorde God shall geve vnto him the seate of his father David
33 Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.” (aiōn )
and he shall raygne over ye housse of Iacob forever and of his kyngdome shalbe none ende. (aiōn )
34 Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
Then sayd Mary vnto ye angell: How shall this be seinge I knowe not a man?
35 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
And ye angell answered and sayd vnto her: The holy goost shall come apon the and ye power of ye hyest shall over shaddowe ye. Therfore also yt holy thinge which shalbe borne shalbe called ye sonne of god.
36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
And beholde thy cosen Elizabeth she hath also conceaved a sonne in her age. And this is hyr sixte moneth though she be called barren:
37 Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
for wt god can nothinge be vnpossible.
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
And Mary sayd: beholde ye honde mayden of ye lorde be it vnto me even as thou hast sayde. And the angell departed from her.
39 Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
And Mary arose in thoose dayes and went into ye mountayns wt hast into a cite of Iurie
40 Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
and entred into the housse of zachary and saluted Elizabeth.
41 Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
And it fortuned as Elizabeth hearde ye salutacion of Mary the babe spronge in her belly. And Elizabeth was filled with the holy goost
42 Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
and cryed with a loude voyce and sayde: Blessed arte thou amonge wemen and blessed is the frute of thy wombe.
43 Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
And whence hapeneth this to me that the mother of my Lorde shuld come to me?
44 Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
For loo assone as the voyce of thy salutacion sownded in myne eares the babe sprange in my belly for ioye.
45 Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
And blessed arte thou that belevedst: for thoose thinges shalbe performed wich were tolde ye from the lorde.
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
And Mary sayde. My soule magnifieth the Lorde.
47 Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
And my sprete reioyseth in god my savioure
48 Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
For he hath loked on the povre degre of his honde mayde. Beholde now from hence forth shall all generacions call me blessed.
49 Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
For he that is myghty hath done to me greate thinges and holye is his name.
50 Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
And his mercy is on them that feare him thorow oute all generacions.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
He sheweth strength with his arme he scattereth them that are proude in the ymaginacion of their hertes.
52 Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
He putteth doune the myghty from their seates and exalteth them of lowe degre.
53 Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
He filleth the hongry with good thinges: and sendeth awaye the ryche emptye.
54 Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
He remenbreth mercy: and helpeth his servaunt Israel.
55 Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.” (aiōn )
Even as he promised to oure fathers Abraham and to his seede for ever. (aiōn )
56 Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
And mary aboode with hyr aboute a. iii. monethes and retourned agayne to hyr awne housse.
57 Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
Elizabethes tyme was come that she shuld be delyvered and she brought forth a sonne.
58 Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
And her neghboures and her cosins hearde tell how the lorde had shewed great mercy vpon her and they reioysed with her.
59 Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
And it fortuned ye eyght daye: they cam to circumcise the chylde: and called his name zacharias after the name of his father.
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
How be it his mother answered and sayd: not so but he shalbe called Ihon.
61 Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
And they sayd vnto hyr: Ther is none of thy kynne that is named wt this name.
62 Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
And they made signes to his father how he wolde have him called.
63 Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
And he axed for wrytynge tables and wroote saying: his name is Iohn. And they marvelled all.
64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
And his mouthe was opened immediatly and his tonge also and he spake lawdynge God.
65 Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
And feare came on all the that dwelt nye vnto them. And all these sayinges were noysed abroade throughout all ye hyll coutre of Iurie
66 Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
and all they yt herde the layde them vp in their hertes saying: What maner chylde shall this be? And the honde of ye lorde was with him.
67 Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
And his father zacharias was filled with the holy goost and prophisyed sayinge:
68 “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
Blessed be the Lorde God of Israel for he hath visited and redemed his people.
69 Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
And hath reysed vp an horne of salvacion vnto vs in the housse of his servaunt David.
70 Kā Tas pirmajos laikos runājis caur Savu svēto praviešu muti; (aiōn )
Even as he promised by ye mouth of his holy prophetes which were sens ye worlde began (aiōn )
71 Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
That we shuld be saved from oure enemies and from the hondis of all that hate vs:
72 Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
To fulfill the mercy promised to oure fathers and to remember his holy covenaunt.
73 Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
And to performe the oothe which he sware to oure father Adraham
74 Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
for to geve vs. That we delyvered oute of ye hondes of oure enemyes myght serve him with oute feare
75 Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
all the dayes of oure lyfe in suche holynes and ryghtewesnes that are accept before him.
76 Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
And thou chylde shalt be called the Prophet of the hyest: for thou shalt goo before the face of the lorde to prepare his wayes:
77 Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
And to geve knowlege of salvacion vnto his people for the remission of synnes:
78 Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
Through the tender mercy of oure God wherby the daye springe from an hye hath visited vs.
79 Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
To geve light to the that sate in darcknes and in shadowe of deth and to gyde oure fete into the waye of peace.
80 Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
And the chylde grew and wexed stronge in sprete and was in wyldernes tyll the daye cam when he shuld shewe him sylfe vnto the Israhelites.