Lūkas Evaņg̒elijs 9
1 Un Savus divpadsmit mācekļus sasaucis, Viņš tiem deva varu un spēku pār visiem velniem, un sērgas dziedināt.
Jesus el pangoneni mwet tumal lutlut singoul luo uh, ac sang ku ac wal nu selos in lusla ngun fohkfok ac oayapa in akkeyala kain in mas nukewa.
2 Un Viņš tos sūtīja, Dieva valstību sludināt un vājus darīt veselus:
Na el supwalosla in luti ke Tokosrai lun God, ac in akkeyala mwet mas,
3 Un Viņš uz tiem sacīja: “Neņemat neko līdz uz ceļu, nedz zizli, nedz kulīti, nedz maizi, nedz naudu, un lai nevienam no jums nav divi svārki.
tukun el fahk nu selos, “Nik kowos us kutena ma wi kowos: tia sikal, tia mwe ap, tia mwe mongo, tia mani, ac tia pac nuknuk sayen ma kowos nukum an.
4 Un kurā mājā jūs ieiesiet, tur paliekat, un no turienes ejat tālāk.
Kutena lohm ma paingyuk kowos we, kowos mutana in lohm sacn nwe ke na kowos som liki acn sacn.
5 Un kas jūs neuzņems, - tad iziedami no tās pilsētas nokratāt arī pīšļus no savām kājām par liecību pret tiem.”
Kutena acn ma mwet uh tia paing kowos we, kowos fahsr liki acn sacn ac osrokla kutkut in niowos an we, tuh in mwe akul nu selos lah kowos siselosla.”
6 Bet tie izgājuši pārstaigāja visus tos miestus visur to priecas vārdu sludinādami un dziedinādami.
Mwet tumal lutlut elos som ac fufahsryesr in siti srisrik nukewa. Elos luti ke Pweng Wo, ac akkeyala mwet mas in acn nukewa.
7 Bet Hērodus, kas to ceturto zemes tiesu valdīja, dzirdēja visas lietas, kas caur Viņu notika, un nezināja, ko domāt, tāpēc ka citi runāja, ka Jānis no miroņiem esot augšām cēlies;
Ke Herod, su leumi acn Galilee, el lohng ke ma sikyak inge, el arulana fohsak, mweyen kutu mwet uh fahk mu John Baptais el sifilpa moulyak.
8 Bet citi, ka Elija esot parādījies; bet citi, ka viens no tiem pirmajiem praviešiem esot augšām cēlies.
Ac kutu pac mwet uh fahk mu Elijah mwet palu el sikyak, ac kutu pac mwet uh fahk mu sie sin mwet palu oemeet ah sifilpa moulyak.
9 Un Hērodus sacīja: “Es Jānim galvu esmu nocirtis, bet kas šis tāds, par ko es tādas lietas dzirdu?” Un tas meklēja, Viņu redzēt.
Herod el fahk, “Nga tuh sap in tahtla sifal John; na su mwet se inge nga lohng kac uh?” Ac el srike in suk pacl wo elan sonol Jesus.
10 Un tie apustuļi atgriezušies Viņam teica, kādas lietas tie bija darījuši; un Viņš tos ņēma līdz un aizgāja savrup uz kādu tukšu vietu pie vienas pilsētas, vārdā Betsaida.
Mwet tumal lutlut elos foloko ac fahkak nu sin Jesus ma nukewa elos oru. El srelosla liki mwet uh elos in welul som mukelana muta in siti se pangpang Bethsaida.
11 Bet tie ļaudis, to nomanīdami, gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos pieņēmis runāja ar tiem par Dieva valstību; un kam dziedināšanas vajadzēja, tos Viņš darīja veselus.
Ke un mwet uh lohngak, elos ukwalla. Jesus el paingulos, ac fahkak nu selos ke Tokosrai lun God, ac akkeyalosla nukewa su oasr mas yoro.
12 Bet vakars jau metās, un tie divpadsmit piegājuši uz Viņu sacīja: “Atlaidi tos ļaudis, ka tie nogājuši tais apkārtējos miestos un ciemos mājas vietu dabū un maizi atrod; jo mēs šeit esam tukšā vietā.”
Ke faht uh apkuran in tili, mwet tumal lutlut elos tuku nu yorol ac fahk, “Supwala mwet uh in som nu in siti srisrik ac acn ma apkuran, elos in konauk mongo nalos ac nien mongla lalos, mweyen acn se inge wangin mwet muta we.”
13 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Dodiet jūs viņiem ēst.” Bet tie sacīja: “Mums vairāk nav kā piecas maizes un divas zivis vien, ja mēs citur nogājuši barību nepirksim priekš visiem šiem ļaudīm.”
A Jesus el fahk nu selos, “Kowos sang kutu mongo an nalos.” Ac elos fahk, “Pwayena ma oasr yorosr pa srukwal in bread limekosr ac ik lukwa. Ya kom lungse kut in som moul mongo nu sin u na fon se inge?”
14 Jo tur bija kādi piectūkstoš vīri. Bet Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Liekat viņiem apsēsties pa kārtām, pa piecdesmitiem.”
(Mukul apkuran in limekosr tausin oasr in acn sac.) Jesus el fahk nu sin mwet tumal lutlut, “Oralik mwet uh nu ke u srisrik, kais lumngaul ke u se, ac sap elos in muta.”
15 Un tie tā darīja un lika visiem apsēsties.
Tukun mwet tumal lutlut elos oru mwet uh in muta,
16 Bet, tās piecas maizes un tās divas zivis ņēmis, Viņš skatījās uz debesi, tās svētīja un pārlauza, un deva tiem mācekļiem, lai tiem ļaudīm ceļ priekšā.
Jesus el eis srukwal limekosr ac ik lukwa ah; el ngetak nu inkusrao ac sang kulo nu sin God kac, el kunsalik ac sang nu sin mwet tumal lutlut elos in kitalik nu sin mwet uh.
17 Un tie visi ēda un paēda; un salasīja tās druskas, kas tiem bija atlikušas, divpadsmit kurvjus.
Elos nukewa mongo ac kihpi, ac mwet tumal lutlut elos orani fotoh singoul luo ke luwen ma elos kang uh.
18 Un notikās, kad Viņš viens pats Dievu lūdza, tad tie mācekļi pie Viņa piegāja; un Viņš tiem vaicāja sacīdams: “Ko tie ļaudis saka, Mani esam?”
Sie len ah ke Jesus el mukena pre, mwet tumal lutlut elos tuku nu yorol, ac el siyuk selos, “Mwet uh fahk mu su nga uh?”
19 Bet tie atbildēdami sacīja: “Jānis, tas Kristītājs; un citi, ka viens no tiem veciem praviešiem esot augšām cēlies.”
Ac elos topuk ac fahk, “Kutu fahk mu kom pa John Baptais, ac kutu mu kom pa Elijah, ac kutu pac fahk mu sie sin mwet palu oemeet uh sifil moulyak.”
20 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Bet jūs, ko jūs sakāt, Mani esam?” Bet Pēteris atbildēdams sacīja: “Tu esi Tas Dieva Kristus.”
Na el siyuk, “A kowos? Kowos fahk mu su nga uh?” Ac Peter el fahk, “Kom pa Christ lun God.”
21 Bet viņš tiem stipri aizliedza, lai nevienam nesaka,
Na Jesus el sap ku nu selos in tiana fahk ma inge nu sin kutena mwet.
22 Sacīdams: “Tam Cilvēka Dēlam būs daudz ciest un tapt atmestam no tiem vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tapt nokautam un trešā dienā uzmodinātam.”
El oayapa fahk mu, “Wen nutin Mwet el ac enenu na in akkeokyeyuk ac lisyukla sin un mwet matu, mwet tol fulat, ac mwet luti Ma Sap uh. El ac fah anwuki, tusruktu tukun len tolu el ac fah sifil akmoulyeyukyak.”
23 Un Viņš uz visiem sacīja: “Ja kas grib nākt Man pakaļ, tas lai aizliedz sevi pašu un uzņem savu krustu ikdienas un staigā Man pakaļ.
Ac el fahk nu selos nukewa, “Kutena mwet fin lungse fahsr tukuk, el enenu in lafwekunul sifacna, srukak sakseng lal ac fahsr tukuk.
24 Jo kas savu dzīvību grib izglābt, tam tā zudīs; un kam sava dzīvība Manis dēļ zūd, tas to izglābs.
Tuh el su lungse molela moul lal ac fah tuhlac lukel, a el su moul lal tuhlac lukel keik, fah molela moul lal.
25 Jo ko tas cilvēkam līdz, ka viņš samanto visu pasauli, bet pats pazūd jeb iet bojā?
Ac tuh mwe mea nu sin sie mwet el fin eis faclu nufon tuh in ma lal, a moul lal kunausyukla ac tuhlac lukel? Wangin sripa!
26 Jo kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas, tā paša dēļ Tas Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks Savā un Sava Tēva un to svēto eņģeļu godībā.
Mwet se fin mwekyekinyu ac mwe luti luk, na Wen nutin Mwet el ac fah mwekyekunul ke el tuku in wolana lal ac in wolana lun Papa ac lun lipufan mutal lal.
27 Bet Es jums tiešām saku: ir kādi no tiem, kas še stāv, kas nāvi nebaudīs, kamēr Dieva valstību redzēs.”
Nga fahk pwaye nu suwos lah kutu sin mwet su oasr inge ac fah tia misa nwe ke na elos liye Tokosrai lun God.”
28 Un notikās kādas astoņas dienas pēc šiem vārdiem, tad Viņš ņēma līdz Pēteri un Jāni un Jēkabu, un uzkāpa uz to kalnu, Dievu lūgt.
Sahp ac wik se tukun el fahk ma inge, Jesus el eisal Peter, John, ac James in welul utyak in pre fineol uh.
29 Un Viņam lūdzot, Viņa vaigs palika citāds un Viņa drēbes spoži baltas kā zibens.
Ke pacl se el pre ah, mutal ekla, ac nuknuk lal uh ekla nu ke fasrfasr na saromrom.
30 Un redzi, divi vīri ar Viņu runāja, tie bija Mozus un Elija.
In kitin pacl ah na mwet luo sikyak tu siskal ac sramsram nu sel. Mwet luo inge pa Moses ac Elijah,
31 Tie parādījās iekš godības un runāja par Viņa galu, ko Viņam bija piepildīt Jeruzālemē.
su sikyak in wolana lun kusrao, ac sramsram nu sin Jesus ke luman ma ac sikyak ke el ac akpwayeyela oakwuk lun God, ke el ac misa in Jerusalem.
32 Bet Pēteris un viņa biedri bija miega pilni, bet uzmodušies tie redzēja Viņa spožumu un tos divus vīrus pie Viņa stāvam.
Peter ac mwet wial uh arulana mwetkel in pacl sac, tusruk elos ngutalik ac liye wolana lun Jesus ac mwet luo ma tu siskal.
33 Un notikās, kad tie no Viņa šķīrās, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: “Kungs, šeit mums labi, lai taisām trīs būdas, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam;” - un viņš nezināja, ko viņš runāja.
Ke mwet luo ah fahsr lukel Jesus, Peter el fahk nu sel, “Leum, wo ke kut muta inge! Kut ac orala tolu iwen aktuktuk: sie sum, sie sel Moses, sie sel Elijah.” (El tia arulana etu ma el fahk ah.)
34 Un tam šo runājot, padebesis nāca un viņus apēnoja, bet tie bijās, kad tas padebesis viņus apklāja.
Ke el srakna kaskas, pukunyeng se sikyak ac afnulosi, ac mwet tumal lutlut elos sangengla ke pukunyeng sac sonelosi.
35 Un balss nāca no tā padebeša sacīdama: “Šis ir Mans mīļais Dēls, To jums būs klausīt.”
Ac sie pusra tuku in pukunyeng uh me ac fahk, “El inge Wen nutik su nga sulella — kowos porongal!”
36 Un kad tā balss atskanēja, tad Jēzus atradās viens pats. Un tie cieta klusu un nesacīja nevienam tanīs dienās nekā no tā, ko bija redzējuši.
Ke pusra sac wanginla, eltal liyal Jesus el mukena muta. Mwet tumal lutlut eltal tiana fahk kutena ma elos liye inge nu sin kutena mwet in pacl sac, a eltal mislana.
37 Un notikās otrā dienā, kad tie no kalna nāca zemē, tad Viņu sastapa daudz ļaužu.
Ke len tok ah, Jesus ac mwet tumal lutlut tolu ah tufoki liki fineol uh, ac sie u na lulap sonol Jesus.
38 Un redzi, viens vīrs no tiem ļaudīm brēca sacīdams: “Mācītāj, es Tev lūdzu, skaties uz manu dēlu, jo tas ir mans vienpiedzimušais,
Sie mwet inmasrlon u sac wowoyak ac fahk, “Mwet Luti! Nga kwafe sum, liye wen sefanna nutik inge!
39 Un redzi, viens gars to grābj, un tas piepeši brēc, un viņš to plosa līdz putām un tikai grūti no tā šķirās, to novārdzinādams.
Ngun fohkfok se muta sikyang nu sel, ac el ac wowo ac kipakinilya nu infohk uh ac oru atinfilak in fahsr ke inwalul. Ma se inge akkeokyal ac upana in wanginla lukel!
40 Un es Taviem mācekļiem esmu lūdzis, ka tie to izdzītu, bet tie nespēja.”
Nga kwafe sin mwet tomom lutlut in sisla ngun sac, a elos tia ku.”
41 Un Jēzus atbildēdams sacīja: “Ak tu neticīgā un netiklā cilts, cik ilgi Es pie jums būšu un jūs panesīšu? Atved savu dēlu šurp.”
Jesus el fahk, “Fuka lupan selulalfongi ac sesuwos in orekma lowos uh! Nga ac muta yuruwos putaka? Nga ac muteng kowos nwe ngac?” Na el fahk nu sin mukul sac, “Use wen nutum an nu inse.”
42 Un tam atnākot velns to plosīja un raustīja: bet Jēzus to nešķīsto garu apdraudēja un darīja to bērnu veselu un atdeva viņa tēvam.
Ke tulik sac tuku ah, ngun fohkfok uh kuhlukinilya nu infohk uh, ac mas lal ah sifil tuyang nu sel. Jesus el sap ku nu sin ngun sac ac akkeyala tulik sac, na el eisalang nu sin papa tumal uh.
43 Bet visi iztrūcinājās par to augsto Dieva godību. Un kad visi brīnījās par visu, ko Jēzus bija darījis, tad Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
Mwet nukewa arulana fwefela ke ku lulap lun God. Mwet uh srakna oela ke ma Jesus el oru, ke el fahk nu sin mwet tumal lutlut,
44 Liekat jūs šos vārdus savās ausīs, jo Tas Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās.
“Nimet mulkunla ma nga ac fahk nu suwos inge! Wen nutin Mwet el ac fah itukyang nu ke ku lun mwet uh.”
45 Bet tie šo vārdu nesaprata, un tas tiem bija apslēpts, ka tie to nesamanīja, un tie bijās Viņu vaicāt par šo vārdu.
Tusruktu mwet tumal lutlut elos tia kalem ke kas inge. Ma inge wikinyukla lukelos, oru elos tia ku in etu kalmeya, ac elos sangeng in siyuk sel kac.
46 Un viņu starpā tādas domas cēlās, kurš no viņiem esot tas lielākais.
Sie akukuin sikyak inmasrlon mwet tumal lutlut lah su selos fulat oemeet uh.
47 Bet Jēzus viņu sirds domas redzēdams, ņēma vienu bērnu un to nostādīja Savā priekšā,
Jesus el etu ma elos nunku, ouinge el srukak sie tulik fusr, ac tulokinya siskal
48 Un uz tiem sacīja: “Ja kas šo bērnu uzņem Manā Vārdā, tas Mani uzņem; un ja kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis. Jo kurš jūsu starpā ir tas mazākais, tas būs liels.”
ac fahk nu selos, “Kutena mwet su eis tulik se inge inek el eisyu; ac kutena mwet su eisyu, el oayapa eis El su supweyume. Tuh el su srik oemeet inmasrlowos nukewa, el pa fulat oemeet.”
49 Bet Jānis atbildēdams sacīja: “Kungs, mēs vienu redzējām Tavā Vārdā velnus izdzenam, un tam esam lieguši, jo tas neiet ar mums Tev pakaļ. “
John el kasak ac fahk, “Leum, kut tuh liye sie mwet sisla demon uh inem, ac kut tulokinilya mweyen el tia wi kut fahsr tukum.”
50 Un Jēzus uz to sacīja: “Neliedziet, jo kas nav pret mums, tas ir ar mums.”
A Jesus El fahk nu sel ac nu sin mwet lutlut saya uh, “Nimet kutongol, mweyen kutena mwet su tia lain kowos, el wi kowos.”
51 Un notikās, kad Viņa paaugstināšanas laiks bija klāt, tad Viņš Savu vaigu grieza, iet uz Jeruzālemi
Ke apkuranme pacl in utukyak Jesus nu inkusrao, el wotela sel mu el ac som nu Jerusalem, na el mukuiyak in som.
52 Un Viņš nosūtīja vēstnešus Savā priekšā un tie gāja un nāca uz vienu Samarijas miestu, sataisīt mājas vietu priekš Viņa.
El supwala kutu sin mwet tumal lutlut in som meet lukel nu in sie siti srisrik in acn Samaria in tuh akoela ma nukewa nu sel.
53 Un tie Viņu neuzņēma, jo Viņš bija apņēmies, iet uz Jeruzālemi.
Tuh mwet in acn sac tia lungse eisal nu we, mweyen kalem mu el ac som nu Jerusalem.
54 Un Viņa mācekļi, Jēkabs un Jānis, to redzēdami sacīja: “Kungs, vai Tu gribi, tad mēs sacīsim, lai uguns krīt no debess un tos sadedzina, itin kā arī Elija darījis?”
Ke luo sin mwet tumal lutlut, James ac John, liye ma inge, eltal fahk, “Leum, kom lungse kut in sap e in tuku inkusrao me ac esukulosyak?”
55 Bet Viņš atgriezdamies tos aprāja un sacīja: “Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat?
Jesus El forang ac kaeltal.
56 Jo Tas Cilvēka Dēls nav nācis, cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt.” Un tie gāja uz citu miestu.
Na Jesus ac mwet tumal lutlut elos som nu in sie pacna siti srisrik.
57 Un notikās tiem noejot, viens uz ceļa uz viņu sacīja: “Kungs, es Tev iešu pakaļ, kurp Tu iesi.
Ke elos fahsr inkanek lalos, oasr mwet se fahk nu sin Jesus, “Nga ac fahsr tukum nu yen nukewa kom som nu we uh.”
58 Un Jēzus uz to sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ligzdas, bet Tam Cilvēka Dēlam nav, kur Tas Savu galvu lai noliek.”
Jesus el fahk nu sel, “Oasr luf sin kosro fox, ac oasr ang lun won yen engyeng uh, a funu Wen nutin Mwet, wangin acn elan ona ac mongla we.”
59 Un Viņš uz citu sacīja: “Nāc Man pakaļ!” Bet tas sacīja: “Kungs, atļauj man papriekš noiet, savu tēvu aprakt.”
El fahk nu sin sie pac mwet, “Fahsru, fahsr tukuk.” A mwet sac fahk nu sel, “Lela nga in folokla ac pikinya papa tumuk ah meet.”
60 Bet Jēzus uz to sacīja: “Lai miroņi aprok savus miroņus, bet tu ej un pasludini Dieva valstību.”
Jesus el topuk ac fahk, “Filiya nu sin mwet misa in pikinya mwet misa lalos. A kom fahla ac sulkakinelik Tokosrai lun God.”
61 Un cits sacīja: “Kungs, es Tev iešu pakaļ, bet atļauj man papriekš no tiem atvadīties, kas ir manā namā.”
Sie pac mwet uh fahk, “Nga ac fahsr tukum, Leum, tusruktu lela nga in somwin ac wilkas nu sin sou luk ah meet.”
62 Bet Jēzus uz to sacīja: “Neviens neder Dieva valstībā, kas savu roku pieliek pie arkla un skatās atpakaļ.”
Jesus el fahk nu sel, “Mwet se fin mutawauk in pikin ima lal ke plao, a el tapulla nu tok, el tia fal nu ke Tokosrai lun God.”
