Lūkas Evaņg̒elijs 9
1 Un Savus divpadsmit mācekļus sasaucis, Viņš tiem deva varu un spēku pār visiem velniem, un sērgas dziedināt.
Yesuusi tammanne nam77u hawaareta baakko xeegidi, tuna ayyaanata kessana melanne hargge ubbaa pathana mela wolqqanne maata immis.
2 Un Viņš tos sūtīja, Dieva valstību sludināt un vājus darīt veselus:
Xoossaa kawotethaabaa markkattanaadanne hargganchchota pathanaada kiittis.
3 Un Viņš uz tiem sacīja: “Neņemat neko līdz uz ceļu, nedz zizli, nedz kulīti, nedz maizi, nedz naudu, un lai nevienam no jums nav divi svārki.
I enttako, “Xam77a gidin ogoro gidin kathi gidin miishe gidin laammi ma77iya afila gidin oges gidi aykkoka oykkofite.
4 Un kurā mājā jūs ieiesiet, tur paliekat, un no turienes ejat tālāk.
He katamaappe hintte keyana gakkanaw imathatethan hintte gelidasuwan gam77ite.
5 Un kas jūs neuzņems, - tad iziedami no tās pilsētas nokratāt arī pīšļus no savām kājām par liecību pret tiem.”
Oonikka hinttena mokkonna ixxiko he katamaappe keyishe enttaw markka gidana mela hintte tohuwan de7iya bana pittidi keyite.”
6 Bet tie izgājuši pārstaigāja visus tos miestus visur to priecas vārdu sludinādami un dziedinādami.
Enttika kiitettidayssada keyidi Wonggelaa odishenne dumma dumma gutatan hargganchchota pathishe aadhdhidosona.
7 Bet Hērodus, kas to ceturto zemes tiesu valdīja, dzirdēja visas lietas, kas caur Viņu notika, un nezināja, ko domāt, tāpēc ka citi runāja, ka Jānis no miroņiem esot augšām cēlies;
Galiila biittaa haariya Heroodisi Yesuusi oothidabaa ubbaa si7ida wode dagammis. Ays giikko, issi issi asati Yohaannisi hayqoppe denddonna aggenna yaagosona.
8 Bet citi, ka Elija esot parādījies; bet citi, ka viens no tiem pirmajiem praviešiem esot augšām cēlies.
Baggati, “Eeliyaasi qonccis” goosona; harati qassi, “Beni nabetappe issoy hayqoppe denddis” yaagidi odettoosona.
9 Un Hērodus sacīja: “Es Jānim galvu esmu nocirtis, bet kas šis tāds, par ko es tādas lietas dzirdu?” Un tas meklēja, Viņu redzēt.
Shin Heroodisi, “Yohaannisa qoodhiya ta qanxisada wodhas. Yaatin, hayssatho yaagettidi iyabaa odettey, I oonee?” yaagidi ba ayfen be7anaw koyees.
10 Un tie apustuļi atgriezušies Viņam teica, kādas lietas tie bija darījuši; un Viņš tos ņēma līdz un aizgāja savrup uz kādu tukšu vietu pie vienas pilsētas, vārdā Betsaida.
Tammanne nam77u hawaareti guye simmi yidi, entti oothidabaa ubbaa Yesuusas odidosona. I enttana ekkidi Beetesayda katamaappe gaxa efis.
11 Bet tie ļaudis, to nomanīdami, gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos pieņēmis runāja ar tiem par Dieva valstību; un kam dziedināšanas vajadzēja, tos Viņš darīja veselus.
Shin daro asay Yesuusa gideyssa eridi iya kaallidosona. I entta mokki ekkidi Xoossaa kawotethaabaa tamaarssis; paxanaw koyeyssatakka pathis.
12 Bet vakars jau metās, un tie divpadsmit piegājuši uz Viņu sacīja: “Atlaidi tos ļaudis, ka tie nogājuši tais apkārtējos miestos un ciemos mājas vietu dabū un maizi atrod; jo mēs šeit esam tukšā vietā.”
Sa7i omarssiya wode tammanne nam77u hawaareti iyaakko shiiqidi, “Nu de7ey bazzo biitta gidiya gisho asay dumma dumma gutatanne katamata bidi, kathinne aqiyaso koyana mela asaa moyza” yaagidosona.
13 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Dodiet jūs viņiem ēst.” Bet tie sacīja: “Mums vairāk nav kā piecas maizes un divas zivis vien, ja mēs citur nogājuši barību nepirksim priekš visiem šiem ļaudīm.”
Shin I, “Enttaw miyabaa hintte immite” yaagis. Entti, “Nuus de7ey ichchashu uythinne nam77u molo gidiya gisho, ha asaas gidiya kathi nuuni bidi shammonna ixxiko gidenna” yaagidosona.
14 Jo tur bija kādi piectūkstoš vīri. Bet Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Liekat viņiem apsēsties pa kārtām, pa piecdesmitiem.”
He bessan ichchashu mukulu gidiya addeti de7oosona. Yesuusi ba tamaaretakko, “Ishataman ishataman shaakki shaakki asaa utisite” yaagis.
15 Un tie tā darīja un lika visiem apsēsties.
Iya tamaareti, I kiittidayssada asaa utisidosona.
16 Bet, tās piecas maizes un tās divas zivis ņēmis, Viņš skatījās uz debesi, tās svētīja un pārlauza, un deva tiem mācekļiem, lai tiem ļaudīm ceļ priekšā.
I ichchashu uythaanne nam77u molota ekkidi, salo xeellidi, Xoossaa galatidi, meenthidi asaa ubbaa gathana mela ba tamaaretas immis.
17 Un tie visi ēda un paēda; un salasīja tās druskas, kas tiem bija atlikušas, divpadsmit kurvjus.
Ubbay midi kallidosona. Enttafe attida tiifey tammanne nam77u gayta kumethi gidis.
18 Un notikās, kad Viņš viens pats Dievu lūdza, tad tie mācekļi pie Viņa piegāja; un Viņš tiem vaicāja sacīdams: “Ko tie ļaudis saka, Mani esam?”
Yesuusi ba xalaala woossishin, iya tamaareti iyaakko yidosona. I, “Asay tana oona goonaa?” gidi oychchis.
19 Bet tie atbildēdami sacīja: “Jānis, tas Kristītājs; un citi, ka viens no tiem veciem praviešiem esot augšām cēlies.”
Entti zaaridi “Issoti issoti, ‘Xammaqiya Yohaannisa, baggati Eliyaasa, harati qassi, beni nabetappe issoy hayqoppe denddis’ yaagosona” yaagidosona.
20 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Bet jūs, ko jūs sakāt, Mani esam?” Bet Pēteris atbildēdams sacīja: “Tu esi Tas Dieva Kristus.”
I zaaridi, “Yaatin hintte tana oona geeti” yaagis. Phexiroosi, “Neeni Xoossaafe kiitettida Kiristtoosa” yaagidi zaaris.
21 Bet viņš tiem stipri aizliedza, lai nevienam nesaka,
Yesuusi hayssa oodeskka odoppite gidi minthidi odis.
22 Sacīdams: “Tam Cilvēka Dēlam būs daudz ciest un tapt atmestam no tiem vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tapt nokautam un trešā dienā uzmodinātam.”
Qassika Yesuusi, “Asa Na7ay daro metuwa ekkana. Biitta cimatan, kahine halaqatan, higge asttamaaretan aadhdhi imettana. Entti iya wodhana, shin I heedzantho gallas hayqoppe denddana” yaagis.
23 Un Viņš uz visiem sacīja: “Ja kas grib nākt Man pakaļ, tas lai aizliedz sevi pašu un uzņem savu krustu ikdienas un staigā Man pakaļ.
Yesuusi asaa ubbaako, “Tana kaallanaw koyey oonikka de7ikko bana kaddo, ba masqaliya gallas gallas tookkidi tana kaallo.
24 Jo kas savu dzīvību grib izglābt, tam tā zudīs; un kam sava dzīvība Manis dēļ zūd, tas to izglābs.
Ba shemppiw ashshanaw koya ubbay iyo dhayssees, ba shemppiw ta gisho gidi dhayssiya oonikka iyo ashshees.
25 Jo ko tas cilvēkam līdz, ka viņš samanto visu pasauli, bet pats pazūd jeb iet bojā?
Asi alame ubbaa haaridi, gidoshin ba shemppiw dhayssiyabaa woykko qohiyabaa gidikko iya ay maaddii?
26 Jo kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas, tā paša dēļ Tas Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks Savā un Sava Tēva un to svēto eņģeļu godībā.
Oonikka tananinne ta qaalan yeellatikko Asa Na7ay ba bonchchuwara hessadakka aawa bonchchuwaranne Geeshsha kiitanchchota bonchchuwara yaa wode iyan yeellatana.
27 Bet Es jums tiešām saku: ir kādi no tiem, kas še stāv, kas nāvi nebaudīs, kamēr Dieva valstību redzēs.”
Ta hinttew tuma odays; hayssan eqqidayssata giddofe Xoossaa kawotethaa be7onnashin hayqqonna asati de7oosona” yaagis.
28 Un notikās kādas astoņas dienas pēc šiem vārdiem, tad Viņš ņēma līdz Pēteri un Jāni un Jēkabu, un uzkāpa uz to kalnu, Dievu lūgt.
Yesuusi he oda odin, hosppun gallasappe guye, Phexiroosa, Yayqoobanne Yohaannisa baara ekkidi woossanaw deriya bolla keyis.
29 Un Viņam lūdzot, Viņa vaigs palika citāds un Viņa drēbes spoži baltas kā zibens.
I woosa bolla de7ishin iya ayfe karey laamettis; afilaykka awa mela phoolidi booxis.
30 Un redzi, divi vīri ar Viņu runāja, tie bija Mozus un Elija.
Nam77u asati, enttika Museranne Eliyaasara bonchchon qonccidi,
31 Tie parādījās iekš godības un runāja par Viņa galu, ko Viņam bija piepildīt Jeruzālemē.
Yerusalaamen polettanaw de7iyabaa, hessika, I ha alamiyappe shaakettanabaa iyara odettoosona.
32 Bet Pēteris un viņa biedri bija miega pilni, bet uzmodušies tie redzēja Viņa spožumu un tos divus vīrus pie Viņa stāvam.
Phexiroosanne iyara de7eyssata dhiskkoy efin, entti dhiskkofe barkkiya wode iya bonchchuwanne iyara eqqida nam77u asata be7idosona.
33 Un notikās, kad tie no Viņa šķīrās, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: “Kungs, šeit mums labi, lai taisām trīs būdas, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam;” - un viņš nezināja, ko viņš runāja.
Asati Yesuusappe shaakettidi baana hanishin, Phexiroosi Yesuusakko, “Godaw, hayssan gideyssi nuus ay mela lo77o! Issino new, issino Muses, issino Eliyaasas oothidi heedzu shaqara shaqaroos” yaagis. Shin I ay odettidaakko erenna.
34 Un tam šo runājot, padebesis nāca un viņus apēnoja, bet tie bijās, kad tas padebesis viņus apklāja.
I yaagidi odettishin shaaray yidi enttana kammis. Entti he shaara giddo gelishe babbidosona.
35 Un balss nāca no tā padebeša sacīdama: “Šis ir Mans mīļais Dēls, To jums būs klausīt.”
Shaara giddofe, “Ta doorida na7ay hayssa iya si7ite” yaagiya qaalay si7ettis.
36 Un kad tā balss atskanēja, tad Jēzus atradās viens pats. Un tie cieta klusu un nesacīja nevienam tanīs dienās nekā no tā, ko bija redzējuši.
He qaalay si7ettidaappe guye, Yesuusi barkka de7ishe benttis. He wode entti be7idabaa oodeskka odonna, bantta wozanan oykkidi si7i gidosona.
37 Un notikās otrā dienā, kad tie no kalna nāca zemē, tad Viņu sastapa daudz ļaužu.
Wonttethe entti deriyappe wodhdhiya wode daro asay yidi iyara gayttidosona.
38 Un redzi, viens vīrs no tiem ļaudīm brēca sacīdams: “Mācītāj, es Tev lūdzu, skaties uz manu dēlu, jo tas ir mans vienpiedzimušais,
He wode asaa giddofe issi asi, “Asttamaariyaw, ta issi na7aa yada be7arkki.
39 Un redzi, viens gars to grābj, un tas piepeši brēc, un viņš to plosa līdz putām un tikai grūti no tā šķirās, to novārdzinādams.
Tuna ayyaanay qopponna oykkidi waasises; goppontto yegisidi qakerethees, asatethaa qohidi un77ethidi yeddees.
40 Un es Taviem mācekļiem esmu lūdzis, ka tie to izdzītu, bet tie nespēja.”
Ne tamaareti kessana mela woossas, shin entti dandda7ibookkona” yaagidi woossis.
41 Un Jēzus atbildēdams sacīja: “Ak tu neticīgā un netiklā cilts, cik ilgi Es pie jums būšu un jūs panesīšu? Atved savu dēlu šurp.”
Yesuusi, “Ammanoy baynna geella yeletethato, awude gakkanaw ta hinttera daane, hinttena dandda7anee? Ne na7aa bada haa ekkaya” yaagis.
42 Un tam atnākot velns to plosīja un raustīja: bet Jēzus to nešķīsto garu apdraudēja un darīja to bērnu veselu un atdeva viņa tēvam.
Na7aa ekkidi yaa wode tuna ayyaanay sa7an holi yeggidi kokkorssis. Shin Yesuusi tuna ayyaanaa hanqidi na7aappe kessis. Na7aakka na7aa aawas immis.
43 Bet visi iztrūcinājās par to augsto Dieva godību. Un kad visi brīnījās par visu, ko Jēzus bija darījis, tad Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
Asay ubbay Xoossaa gita wolqqan malaalettidosona. Entti I oothidaban malaalettishin, Yesuusi ba tamaaretakko,
44 Liekat jūs šos vārdus savās ausīs, jo Tas Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās.
“Hayssa ta hinttew odeyssa loythi si7ite; Asa Na7ay morkketa kushen aadhdhi imettana” yaagis.
45 Bet tie šo vārdu nesaprata, un tas tiem bija apslēpts, ka tie to nesamanīja, un tie bijās Viņu vaicāt par šo vārdu.
Shin I gidabay enttafe geemmida gisho, akeekibookkona. Hessa gisho, zaaridi oychchanaw babbidosona.
46 Un viņu starpā tādas domas cēlās, kurš no viņiem esot tas lielākais.
Yesuusa tamaareti, “Nu giddon gita gidanay oonee?” gidi palama oykkidosona.
47 Bet Jēzus viņu sirds domas redzēdams, ņēma vienu bērnu un to nostādīja Savā priekšā,
Yesuusi entta wozanaa qofaa eridi yooga na7aa ba matan essidi,
48 Un uz tiem sacīja: “Ja kas šo bērnu uzņem Manā Vārdā, tas Mani uzņem; un ja kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis. Jo kurš jūsu starpā ir tas mazākais, tas būs liels.”
“Ha yooga na7aa ta sunthan mokkiya oonikka tana mokkees, tana mokkey tana kiittidayssa mokkees, hintte ubbaafe guuxeyssi, I gita gidana” yaagis.
49 Bet Jānis atbildēdams sacīja: “Kungs, mēs vienu redzējām Tavā Vārdā velnus izdzenam, un tam esam lieguši, jo tas neiet ar mums Tev pakaļ. “
Yohaannisi, “Godaw, issi asi ne sunthan tuna ayyaanata kessishin be7idi I nuura gidonna gisho diggida” yaagis.
50 Un Jēzus uz to sacīja: “Neliedziet, jo kas nav pret mums, tas ir ar mums.”
Yesuusi zaaridi, “Hinttera eqettonnayssi, I hintte bagga. Hessa gisho, iya diggofite” yaagis.
51 Un notikās, kad Viņa paaugstināšanas laiks bija klāt, tad Viņš Savu vaigu grieza, iet uz Jeruzālemi
Yesuusi salo biya wodey matattida gisho, Yerusalaame baanaw qanxidi denddis.
52 Un Viņš nosūtīja vēstnešus Savā priekšā un tie gāja un nāca uz vienu Samarijas miestu, sataisīt mājas vietu priekš Viņa.
Samaare biittan de7iya issi gutaa bidi, ubbabaa iyaw giigisana mela ase yaa kiittis.
53 Un tie Viņu neuzņēma, jo Viņš bija apņēmies, iet uz Jeruzālemi.
Shin I bey Yerusalaame gidiya gisho, entti iya mokki ekkibookkona.
54 Un Viņa mācekļi, Jēkabs un Jānis, to redzēdami sacīja: “Kungs, vai Tu gribi, tad mēs sacīsim, lai uguns krīt no debess un tos sadedzina, itin kā arī Elija darījis?”
Yesuusa tamaareti Yayqoobaranne Yohaannisara hessa be7idi, “Godaw, saloppe tami wodhdhidi entta mo gaana mela ne koyay” yaagidosona.
55 Bet Viņš atgriezdamies tos aprāja un sacīja: “Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat?
Shin Yesuusi guye simmi entta hanqettidi, “Hintte garssan aybi ayyaani de7iyakko hintte erekketa. Asa Na7ay ase ashshanaw yisippe attin dhayssanaassa gidenna” yaagis.
56 Jo Tas Cilvēka Dēls nav nācis, cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt.” Un tie gāja uz citu miestu.
Yaappe denddidi hara guta bidosona.
57 Un notikās tiem noejot, viens uz ceļa uz viņu sacīja: “Kungs, es Tev iešu pakaļ, kurp Tu iesi.
Entti ogiyara bishin, issi asi, “Ne biyaso ubbaa ta kaallana” yaagis.
58 Un Jēzus uz to sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ligzdas, bet Tam Cilvēka Dēlam nav, kur Tas Savu galvu lai noliek.”
Yesuusi zaaridi, “Workkanatas olli, salo kafotas keethi de7ees, shin Asa Na7ay ba huu7iya shemppisiyasoy baawa” yaagis.
59 Un Viņš uz citu sacīja: “Nāc Man pakaļ!” Bet tas sacīja: “Kungs, atļauj man papriekš noiet, savu tēvu aprakt.”
Hankkuwako, “Neeni tana kaalla” yaagis. Shin uray, “Godaw, koyrottada ta aawa moogada yaana” yaagis.
60 Bet Jēzus uz to sacīja: “Lai miroņi aprok savus miroņus, bet tu ej un pasludini Dieva valstību.”
Shin Yesuusi, “Hayqqidayssati hayqqidayssata moogana mela enttaw aggaaga; neeni bada Xoossaa kawotethaa sabbaka” yaagis.
61 Un cits sacīja: “Kungs, es Tev iešu pakaļ, bet atļauj man papriekš no tiem atvadīties, kas ir manā namā.”
Qassi hara asi, “Godaw, ta nena kaallana, shin koyrottada ta soo asa sarothada yaana” yaagis.
62 Bet Jēzus uz to sacīja: “Neviens neder Dieva valstībā, kas savu roku pieliek pie arkla un skatās atpakaļ.”
Yesuusi zaaridi, “Koxe oykkidi guye xeelliya oonikka Xoossaa kawotethaas bessenna” yaagis.
