Lūkas Evaņg̒elijs 8
1 Un pēc tam notikās, ka Viņš staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams un sludinādams par Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa,
ⲁ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ⲙⲛ̅ⲛ̅ⲥⲱⲥ ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲛⲉϥⲙⲟⲟϣⲉ ⲕⲁⲧⲁⲡⲟⲗⲉⲓⲥ ⲁⲩⲱ ⲕⲁⲧⲁϯⲙⲉ ⲉϥⲕⲏⲣⲩⲥⲥⲉ ⲉϥⲉⲩⲁⲅⲅⲉⲗⲓⲍⲉ ⲛ̅ⲧⲙⲛ̅ⲧⲉⲣⲟ ⲙ̅ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲉⲣⲉⲡⲙⲛ̅ⲧⲥ̅ⲛⲟⲟⲩⲥ ⲛⲙ̅ⲙⲁϥ
2 Un kādas sievas, kas bija dziedinātas no ļauniem gariem un vājībām, Marija, saucama Madaļa, no kuras septiņi velni bija izgājuši,
ⲃ̅ⲛⲙ̅ϩⲉⲛⲕⲉϩⲓⲟⲙⲉ ⲛⲁⲓ̈ ⲉⲛⲧⲁϥⲧⲁⲗϭⲟⲟⲩ ϩⲛ̅ⲛⲉⲩⲡⲛ̅ⲁ ⲙⲡⲟⲛⲏⲣⲟⲛ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲩϣⲱⲛⲉ. ⲙⲁⲣⲓⲁ ⲧⲉϣⲁⲩⲙⲟⲩⲧⲉ ⲉⲣⲟⲥ ϫⲉ ⲙⲁⲅⲇⲁⲗⲏⲛⲏ ⲧⲁⲓ̈ ⲉⲛⲧⲁⲥⲁϣϥ̅ ⲛ̅ⲇⲁⲓⲙⲟⲛⲓⲟⲛ ⲉ͡ⲓ ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ϩⲏⲧⲥ̅
3 Un Joanna, Hērodus nama uzrauga, Kūzas, sieva, un Zuzanna un daudz citas sievas, kas no sava padoma Viņam kalpoja.
ⲅ̅ⲛⲙ̅ⲓ̈ⲱϩⲁⲛⲛⲁ ⲑⲓⲙⲉ ⲛ̅ⲭⲟⲩⲍⲁ ⲡⲉⲡⲓⲧⲣⲟⲡⲟⲥ ⲛϩⲏⲣⲱⲇⲏⲥ ⲛⲙ̅ⲥⲟⲩⲥⲁⲛⲛⲁ ⲁⲩⲱ ϩⲉⲛⲕⲟⲟⲩⲉ ⲉⲛⲁϣⲱⲟⲩ ⲛⲁⲓ̈ ⲉⲛⲉⲩⲇⲓⲁⲕⲟⲛⲉⲓ ⲛⲁϥ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲛⲛⲉⲩϩⲩⲡⲁⲣⲭⲟⲛⲧⲁ.
4 Bet kad daudz ļaudis bija sanākuši un no visām pilsētām pie Viņa gāja, tad Viņš sacīja caur līdzību:
ⲇ̅ⲉⲣⲉⲟⲩⲙⲏⲏϣⲉ ⲇⲉ ⲥⲱⲟⲩϩ ⲉⲛⲁϣⲱϥ. ⲛⲙ̅ⲛⲉⲧⲛⲏⲟⲩ ϣⲁⲣⲟϥ ⲕⲁⲧⲁⲡⲟⲗⲉⲓⲥ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ϩⲓⲧⲛⲟⲩⲡⲁⲣⲁⲃⲟⲗⲏ
5 “Sējējs izgāja, savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā un tapa samīta, un tie putni apakš debess to apēda.
ⲉ̅ϫⲉ ⲁϥⲉ͡ⲓ ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ϭⲓⲡⲉⲧϫⲟ ⲉⲧϫⲉⲡⲉϥϭⲣⲟϭ. ⲁⲩⲱ ϩⲙ̅ⲡⲧⲣⲉϥϫⲟ. ⲁϩⲟⲓ̈ⲛⲉ ϩⲉ ϩⲁⲧⲛⲧⲉϩⲓⲏ ⲁⲩϩⲟⲙⲟⲩ ⲁⲛϩⲁⲗⲁⲧⲉ ⲛ̅ⲧⲡⲉ ⲟⲩⲟⲙⲟⲩ.
6 Un cita krita uz akmeni, un uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma.
ⲋ̅ⲁϩⲉⲛⲕⲟⲟⲩⲉ ⲇⲉ ϩⲉ ⲉϫⲛⲙ̅ⲡⲉⲧⲣⲁ ⲁⲩⲱ ⲛ̅ⲧⲉⲣⲟⲩⲣⲱⲧʾ ⲁⲩϣⲟⲟⲩⲉ ϫⲉ ⲙ̅ⲙⲛ̅ⲁϭⲃⲉⲥ ϩⲁⲣⲟⲟⲩ.
7 Un cita krita starp ērkšķiem, un tie ērkšķi uzauga līdz un to apmāca.
ⲍ̅ϩⲉⲛⲕⲟⲟⲩⲉ ⲇⲉ ⲁⲩϩⲉ ⲉⲧⲙⲏⲧⲉ ⲛⲛ̅ϣⲟⲛⲧⲉ ⲁⲩⲱ ⲛ̅ⲧⲉⲣⲉⲛ̅ϣⲟⲛⲧⲉ ⲣⲱⲧʾ ⲁⲩⲟϭⲧⲟⲩ.
8 Un cita krita uz labu zemi, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To sacījis Viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
ⲏ̅ϩⲉⲛⲕⲟⲟⲩⲉ ⲇⲉ ⲁⲩϩⲉ ⲉϫⲙ̅ⲡⲕⲁϩ ⲉⲧⲛⲁⲛⲟⲩϥ ⲁⲩⲱ ⲛ̅ⲧⲉⲣⲟⲩⲣⲱⲧ ⲁⲩⲧⲁⲩⲉⲕⲁⲣⲡⲟⲥ ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ϣⲉ ⲛ̅ⲕⲱⲃ. ⲛⲁⲉⲓ ⲇⲉ ⲉϥϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲟⲩ ⲛⲉϥⲙⲟⲩⲧⲉ ⲡⲉ ϫⲉ ⲡⲉⲧⲉⲩⲛ̅ⲧϥ̅ⲙⲁⲁϫⲉ ⲙ̅ⲙⲁⲩ ⲉⲥⲱⲧⲙ̅ ⲙⲁⲣⲉϥⲥⲱⲧⲙ̅.
9 Bet Viņa mācekļi Viņam vaicāja, kas šī līdzība esot?
ⲑ̅ⲁⲛⲉϥⲙⲁⲑⲏⲧⲏⲥ ⲇⲉ ϫⲛⲟⲩϥ ϫⲉ ⲟⲩ ⲧⲉ ⲧⲉⲓ̈ⲡⲁⲣⲁⲃⲟⲗⲏ.
10 Bet Viņš sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet tiem citiem caur līdzību, ka tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.
ⲓ̅ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ϫⲉ ⲛ̅ⲧⲁⲩⲧⲁⲁⲥ ⲛⲏⲧⲛ̅ ⲉⲉ͡ⲓⲙⲉ ⲉⲡⲙⲩⲥⲧⲏⲣⲓⲟⲛ ⲛ̅ⲧⲙⲛ̅ⲧⲉⲣⲟ ⲙ̅ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ. ⲉⲓ̈ϣⲁϫⲉ ⲇⲉ ⲛⲙ̅ⲡⲕⲉⲥⲉⲉⲡⲉ ϩⲛ̅ϩⲉⲛⲡⲁⲣⲁⲃⲟⲗⲏ ϫⲉⲕⲁⲥ ⲉⲩⲉⲛⲁⲩ ⲛ̅ⲛⲉⲩⲓ̈ⲱⲣϩ̅ ⲁⲩⲱ ⲉⲩⲥⲱⲧⲙ̅ ⲛ̅ⲛⲉⲩⲓ̈ⲙⲉ.
11 Bet šī ir tā līdzība: tā sēkla ir Dieva vārds.
ⲓ̅ⲁ̅ⲧⲁⲓ̈ ⲇⲉ ⲧⲉ ⲧⲡⲁⲣⲁⲃⲟⲗⲏ. ⲡⲉϭⲣⲟϭ ⲡⲉ ⲡϣⲁϫⲉ ⲙ̅ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ.
12 Bet kas ceļmalā, ir tie, kas to dzird; pēc velns nāk un ņem to vārdu no viņu sirdīm, lai netic un netop svēti.
ⲓ̅ⲃ̅ⲛⲉⲧϩⲁⲧⲛ̅ⲧⲉϩⲓⲏ ⲇⲉ ⲛⲉ ⲛⲉⲛⲧⲁⲩⲥⲱⲧⲙ̅ ⲙⲛ̅ⲛ̅ⲥⲱⲥ ⲉϣⲁⲣⲉⲡ̅ⲡⲟⲛⲏⲣⲟⲥ ⲉ͡ⲓ ⲛϥ̅ϥⲓ ⲙ̅ⲡϣⲁϫⲉ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲙ̅ⲡⲉⲩϩⲏⲧʾ ϫⲉ ⲛ̅ⲛⲉⲩⲡⲓⲥⲧⲉⲩⲉ ⲛ̅ⲥⲉⲟⲩϫⲁⲓ̈.
13 Bet kas uz akmens, ir tie: kad tie to vārdu dzird, tad tie to uzņem ar prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un kārdināšanas laikā tie atkāpjās.
ⲓ̅ⲅ̅ⲛⲉⲧϩⲓϫⲛ̅ⲧⲡⲉⲧⲣⲁ ⲇⲉ (ⲛⲉ) ⲛⲁⲉⲓ ⲉϣⲁⲩⲥⲱⲧⲙ̅ ⲛⲥⲉϣⲉⲡⲡϣⲁϫⲉ ⲉⲣⲟⲟⲩ ϩⲛ̅ⲟⲩⲣⲁϣⲉ. ⲛⲁⲉⲓ ⲇⲉ ⲙ̅ⲙⲛ̅ⲧⲟⲩⲛⲟⲩⲛⲉ ⲙ̅ⲙⲁⲩ ⲉϣⲁⲩⲡⲓⲥⲧⲉⲩⲉ ⲡⲣⲟⲥⲟⲩⲟⲉⲓϣ. ϩⲛ̅ⲟⲩⲟⲉⲓϣ ⲇⲉ ⲙ̅ⲡⲓⲣⲁⲥⲙⲟⲥ ϣⲁⲩⲕⲟⲧⲟⲩ ⲉⲃⲟⲗ.
14 Bet kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird, bet tomēr noiet un dodas uz zūdīšanos un bagātību un pasaules kārību, un noslāpst un nenes nekādus augļus.
ⲓ̅ⲇ̅ⲛⲉⲛⲧⲁⲩϩⲉ ⲇⲉ ⲉϫⲛ̅ⲛ̅ϣⲟⲛⲧⲉ ⲛⲉ ⲛⲁⲓ̈ ⲉⲧⲥⲱⲧⲙ̅ ⲉⲡϣⲁϫⲉ ⲉⲧⲙⲟⲟϣⲉ ϩⲛ̅ⲛⲣⲟⲟⲩϣ ⲛⲙ̅ⲧⲙⲛ̅ⲧⲣⲙ̅ⲙⲁⲟ ⲛⲙ̅ⲛ̅ϩⲏⲇⲟⲛⲏ ⲛ̅ⲧⲉⲡⲃⲓⲟⲥ ⲉⲩⲱϭⲧ̅ʾ ⲙ̅ⲙⲟⲟⲩ ⲁⲩⲱ ⲉⲛⲥⲉϫⲱⲕ ⲉⲃⲟⲗ ⲁⲛ.
15 Bet kas labā zemē, ir tie, kas to vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami iekš paciešanas.
ⲓ̅ⲉ̅ⲛⲉⲧʾϩⲓϫⲙ̅ⲡⲕⲁϩ ⲇⲉ ⲉⲧⲛⲁⲛⲟⲩϥ ⲛⲉ ⲛⲁⲓ̈ ⲉⲛⲧⲁⲩⲥⲱⲧⲙ̅ ⲉⲡϣⲁϫⲉ ϩⲛ̅ⲟⲩϩⲏⲧ ⲉⲛⲁⲛⲟⲩϥ ⲛ̅ⲁⲅⲁⲑⲟⲥ ⲁⲩⲁⲙⲁϩⲧⲉ ⲙ̅ⲙⲟϥ ⲁⲩϯⲕⲁⲣⲡⲟⲥ ϩⲛ̅ⲟⲩϩⲩⲡⲟⲙⲟⲛⲏ.
16 Un sveci iededzinājis, neviens to neapklāj ar trauku nedz to liek apakš galda, bet to liek uz lukturi, lai tie, kas nāk iekšā, to gaišumu redz.
ⲓ̅ⲋ̅ⲙⲉⲣⲉⲗⲁⲁⲩ ϫⲉⲣⲉⲟⲩϩⲏⲃⲥ̅ ⲛϥ̅ϩⲟⲃⲥϥ̅ ⲛ̅ⲟⲩϩⲛⲁⲁⲩ ⲏ ⲛϥ̅ⲕⲁⲁϥ ϩⲁⲟⲩϭⲗⲟϭ. ⲁⲗⲗⲁ ⲉϣⲁϥⲕⲁⲁϥ ⲉϫⲛ̅ⲧⲗⲩⲭⲛⲓⲁ. ϫⲉ ⲉⲣⲉⲛⲉⲧⲃⲏⲕ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲛⲁⲩ ⲉⲡⲟⲩⲟⲉⲓⲛ.
17 Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaps zināms un nenāks gaismā.
ⲓ̅ⲍ̅ⲙ̅ⲙⲛ̅ⲗⲁⲁⲩ ⲅⲁⲣ ⲉϥϩⲏⲡ ⲉⲛϥ̅ⲛⲁⲟⲩⲱⲛϩ̅ ⲉⲃⲟⲗ ⲁⲛ. ⲁⲩⲱ ⲙ̅ⲙⲛ̅ⲗⲁⲁⲩ ⲉϥϩⲟⲃⲥ̅ ⲉⲛⲥⲉⲛⲁⲉ͡ⲓⲙⲉ ⲉⲣⲟϥ ⲁⲛ ⲛϥⲉ͡ⲓ ⲉⲡⲟⲩⲟⲓ̈ⲛ.
18 Tāpēc pielūkojiet, kā jūs dzirdat! Jo kam ir, tam taps dots, un kam nav, no tā arī tas taps atņemts, ko tura par savu.”
ⲓ̅ⲏ̅ϯϩⲧⲏⲧⲛ̅ ϭⲉ ϫⲉ ⲉⲧⲉⲧⲛ̅ⲥⲱⲧⲙ̅ ⲛ̅ⲁϣ ⲛ̅ϩⲉ. ⲡⲉⲧⲉⲟⲩⲛⲧⲁϥ ⲅⲁⲣ ⲥⲉⲛⲁϯ ⲛⲁϥ ⲁⲩⲱ ⲡⲉⲧⲉⲙⲛ̅ⲧⲁϥ. ⲡⲉⲧϥ̅ϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲟⲩⲛⲧⲁⲓ̈ⲥϥ̅ ⲥⲉⲛⲁϥⲓⲧϥ̅ ⲛ̅ⲧⲟⲟⲧϥ̅·
19 Bet Viņa māte un brāļi atnāca pie Viņa, un nevarēja Viņam klāt tikt to ļaužu dēļ.
ⲓ̅ⲑ̅ⲁⲧⲉϥⲙⲁⲁⲩ ⲇⲉ ⲉ͡ⲓ ϣⲁⲣⲟϥ ⲛⲙ̅ⲛⲉϥⲥⲛⲏⲩ ⲙ̅ⲡⲟⲩⲉϣϭⲙ̅ϭⲟⲙ ⲉⲧⲱⲙⲛⲧ̅ ⲉⲣⲟϥ ⲉⲧⲃⲉⲡⲙⲏⲏϣⲉ.
20 Un Viņam ziņu deva un sacīja: “Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.”
ⲕ̅ⲁⲩϫⲓⲡⲟⲩⲱ ⲇⲉ ⲛⲁϥ ϫⲉ ⲧⲉⲕⲙⲁⲁⲩ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲕⲥⲛⲏⲟⲩ ⲁϩⲉⲣⲁⲧⲟⲩ ϩⲓⲡⲥⲁ ⲃ̅ⲃⲟⲗ ⲉⲩⲟⲩⲉϣ ⲛⲁⲩ ⲉⲣⲟⲕ.
21 Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Mana māte un Mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.”
ⲕ̅ⲁ̅ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲁϥⲟⲩⲱϣⲃ̅ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ⲧⲁⲙⲁⲁⲩ ⲛⲙⲛⲁⲥⲛⲏⲩ ⲛⲉ ⲛⲁⲓ̈ ⲉⲧⲥⲱⲧⲙ̅ ⲉⲡϣⲁϫⲉ ⲙ̅ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ. ⲉϯⲣⲉ ⲙ̅ⲙⲟϥ·
22 Un notikās kādā dienā, ka Viņš ar Saviem mācekļiem kāpa laivā, un uz tiem sacīja: “Ejam pāri uz otru ezera malu,” un tie stūma no malas.
ⲕ̅ⲃ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ⲛ̅ⲟⲩϩⲟⲟⲩ ⲉⲁϥⲧⲁⲗⲉ ⲉⲩϫⲟⲓ̈ ⲛⲙ̅ⲛⲉϥⲙⲁⲑⲏⲧⲏⲥ. ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ϫⲉ ⲙⲁⲣⲟⲛ ⲉⲡⲉⲕⲣⲟ ⲛ̅ⲧⲗⲓⲙⲛⲏ. ⲁⲩⲱ ⲁⲩⲣ̅ϩⲱⲧʾ
23 Un kad tie gāja ar laivu, tad Viņš aizmiga; un viesulis cēlās ezerā, un tie tapa apklāti ar viļņiem un bija lielās bēdās.
ⲕ̅ⲅ̅ⲉⲩⲣϩⲱⲧʾ ⲇⲉ ⲁϥⲱⲃϣ̅. ⲁⲩⲧⲣⲱⲙ ⲛ̅ⲧⲏⲩ ⲉ͡ⲓ ⲉⲡⲉⲥⲏⲧʾ ⲉⲧⲗⲓⲙⲛⲏ ⲁⲩϣⲧⲟⲣⲧⲣ̅ ⲇⲉ ⲁⲩⲱ ⲁⲩϭⲓⲛⲇⲩⲛⲉⲩⲉ.
24 Un pie Viņa piegājuši, tie Viņu modināja sacīdami: “Kungs, Dievs, mēs grimstam!” Bet Viņš pacēlās un apdraudēja vēju un ūdens viļņus. Un tie nostājās un palika it rāmi.
ⲕ̅ⲇ̅ⲁⲩϯⲡⲉⲩⲟⲩⲟⲓ̈ ⲇⲉ ⲉⲣⲟϥ ⲁⲩⲧⲟⲩⲛⲟⲥϥ̅ ⲉⲩϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲡⲥⲁϩ ⲡⲥⲁϩ ⲧⲛ̅ⲛⲁⲧⲁⲕⲟ. ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲁϥⲧⲱⲟⲩⲛ ⲁϥⲉⲡⲓⲧⲓⲙⲁ ⲙ̅ⲡⲧⲏⲟⲩ ⲛⲙ̅ⲫⲟⲉⲓⲙ ⲙ̅ⲡⲙⲟⲟⲩ ⲁϥⲗⲟ ⲁⲩϫⲁⲙⲏ ϣⲱⲡⲉ.
25 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” Bet tie bīdamies brīnījās savā starpā sacīdami: “Kas Tas tāds, ka Viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl, un tie Viņam paklausa.”
ⲕ̅ⲉ̅ⲡⲉϫⲁϥ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ϫⲉ ⲉⲥⲧⲱⲛ ⲧⲉⲧⲛ̅ⲡⲓⲥⲧⲓⲥ. ⲉⲩⲣ̅ϩⲟⲧⲉ ⲇⲉ ⲁⲩⲱ ⲉⲩⲣ̅ϣⲡⲏⲣⲉ ⲉⲩϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ⲛ̅ⲛⲉⲩⲉⲣⲏⲩ ϫⲉ ⲛⲓⲙ ϭⲉ ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲡⲉ ⲡⲁⲓ̈ ϫⲉ ϥⲟⲩⲉϩⲥⲁϩⲛⲉ ⲛⲛ̅ⲧⲏⲩ ⲛⲙ̅ⲡⲙⲟⲟⲩ ⲥⲉⲥⲱⲧⲙ̅ ⲛ̅ⲥⲱϥ.
26 Un tie cēlās pāri uz to Gadariešu tiesu, kas ir Galilejai pretī.
ⲕ̅ⲋ̅ⲁⲩⲥϭⲏⲣ ⲇⲉ ⲉϩⲣⲁⲓ̈ ⲉⲧⲉⲭⲱⲣⲁ ⲛⲛ̅ⲅⲉⲣⲁⲍⲏⲛⲟⲥ ⲉⲧⲉⲧⲁⲓ̈ ⲧⲉ (ⲉ)ⲧⲙ̅ⲡⲉⲙⲧⲟ ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ⲧⲅⲁⲗⲓⲗⲁⲓⲁ.
27 Un Viņam pie malas izejot viens vīrs no tās pilsētas sastapa, kas jau ilgi bija velnu apsēsts, un neapvilka drēbes, un nestāvēja mājā, bet kapos.
ⲕ̅ⲍ̅ⲛ̅ⲧⲉⲣⲉϥⲉ͡ⲓ ⲇⲉ ⲉⲡⲉⲕⲣⲟ ⲁⲩⲣⲱⲙⲉ ⲧⲱⲙⲛⲧ̅ ⲉⲣⲟϥ ⲉϥⲛⲏⲟⲩ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ̅ⲧⲡⲟⲗⲉⲓⲥ ⲉⲩⲛϩⲉⲛⲇⲁⲓⲙⲟⲛⲓⲟⲛ ϩⲓⲱⲱϥ. ⲉⲁϥⲣⲟⲩⲛⲟϭ ⲛⲟⲩⲟⲉⲓϣ ⲉⲙⲡϥ̅ϯϩⲟⲓ̈ⲧⲉ ϩⲓⲱⲱϥ ⲁⲩⲱ ⲉⲙⲡϥ̅ⲟⲩⲱϩ ϩⲛ̅ⲏⲉⲓ ⲁⲗⲗⲁ ⲉϥϩⲛⲛⲉⲙϩⲁⲟⲩ.
28 Šis, Jēzu redzēdams, brēca un krita zemē Viņa priekšā un sacīja ar stipru balsi: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Tā Visuaugstākā Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoki mani!”
ⲕ̅ⲏ̅ⲛ̅ⲧⲉⲣⲉϥⲛⲁⲩ ⲇⲉ ⲉⲓ̅ⲥ̅ ⲁϥϫⲓϣⲕⲁⲕ ⲉⲃⲟⲗ ⲁϥⲡⲁϩⲧϥ̅ ϩⲁⲣⲁⲧϥ̅. ⲡⲉϫⲁϥ ϩⲛⲟⲩⲛⲟϭ ⲛ̅ⲥⲙⲏ ϫⲉ. ⲉⲕⲟⲩⲉϣⲟⲩ ⲛⲙ̅ⲙⲁⲛ ⲓ̅ⲥ̅ ⲡϣⲏⲣⲉ ⲙ̅ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲉⲧϫⲟⲥⲉ. ϯⲥⲟⲡⲥ̅ ⲙ̅ⲙⲟⲕ ⲙ̅ⲡⲣ̅ⲃⲁⲥⲁⲛⲓⲍⲉ ⲙ̅ⲙⲟⲓ̈.
29 Jo Viņš tam nešķīstam garam pavēlēja, atstāties no tā cilvēka, jo tas viņu jau ilgu laiku bija plosījis, un viņš ar ķēdēm un saitēm tapa saistīts un tapa apsargāts, bet tās saites saraustījis, viņš no velna tapa dzīts uz tuksnesi.
ⲕ̅ⲑ̅ⲁϥⲡⲁⲣⲁⲅⲅⲉⲓⲗⲉ ⲅⲁⲣ ⲛ̅ⲛⲉⲡⲛ̅ⲁ ⲛ̅ⲁⲕⲁⲑⲁⲣⲧⲟⲛ ⲉⲉ͡ⲓ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲙ̅ⲡⲣⲱⲙⲉ. ⲛⲉⲁϥⲣ̅ϩⲉⲛⲛⲟϭ ⲅⲁⲣ ⲛ̅ⲟⲩⲟⲉⲓϣ ⲉϣⲁϥⲧⲟⲣⲡϥ̅ ⲛⲉϣⲁⲩⲙⲟⲣϥ̅ ⲇⲉ ⲡⲉ ϩⲛ̅ϩⲉⲛϩⲁⲗⲩⲥⲓⲥ ⲛⲙ̅ϩⲉⲛⲓⲛⲉ ⲛ̅ϩⲟⲙⲛ̅ⲧ ⲉⲩϩⲁⲣⲉϩ ⲉⲣⲟϥ. ⲁⲩⲱ ϣⲁϥⲡⲱϩ ⲛⲙ̅ⲙⲣ̅ⲣⲉ ⲛ̅ⲥⲉϫⲓⲧϥ̅ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲓⲧⲛ̅ⲡⲇⲁⲓⲙⲟⲛⲓⲟⲛ ⲉϩⲉⲛⲙⲁ ⲛ̅ϫⲁⲓ̈ⲉ.
30 Un Jēzus tam jautāja sacīdams: “Kā tev vārds?” Un viņš sacīja: “Leģions,” jo daudz velni iekš tā bija iegājuši
ⲗ̅ⲁⲓ̅ⲥ̅ ⲇⲉ ϫⲛⲟⲩϥ ϫⲉ ⲛⲓⲙ ⲡⲉ ⲡⲉⲕⲣⲁⲛ ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲁϥ ϫⲉ ⲗⲉⲅⲉⲱⲛ ϫⲉ ⲁϩⲁϩ ⲛ̅ⲇⲁⲓⲙⲟⲛⲓⲟⲛ ⲃⲱⲕ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲉⲣⲟϥ
ⲗ̅ⲁ̅ⲁⲩⲱ ⲁⲩⲥⲉⲡⲥⲱⲡϥ̅ ϫⲉ ⲛ̅ⲛⲉϥⲟⲩⲉϩⲥⲁϩⲛⲉ ⲛⲁⲩ ⲉⲃⲱⲕ ⲉⲡⲛⲟⲩⲛ (Abyssos g12)
32 Bet tur bija liels cūku pulks ganos uz kalna, un tie Viņu lūdza, ka Viņš tiem atļautu ieiet tais cūkās. Un Viņš tiem atļāva.
ⲗ̅ⲃ̅ⲛⲉⲟⲩⲛⲟⲩⲁⲅⲉⲗⲏ ⲇⲉ ⲣ̅ⲣⲓⲣ ⲙ̅ⲙⲁⲩ ⲡⲉ ⲉⲛⲁϣⲱⲥ ⲉⲩⲙⲟⲟⲛⲉ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϩⲓⲡⲧⲟⲟⲩ ⲁⲩⲥⲉⲡⲥⲱⲡϥ̅ ⲇⲉ ϫⲉ ⲉϥⲉⲟⲩⲉϩⲥⲁϩⲛⲉ ⲛⲁⲩ ⲉⲃⲱⲕ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲉⲛⲉⲧⲙ̅ⲙⲁⲩ. ⲁⲩⲱ ⲁϥⲕⲁⲁⲩ.
33 Un tie velni no tā cilvēka atstājušies iegāja tais cūkās, un tas pulks no kraujas nogāzās ezerā un noslīka.
ⲗ̅ⲅ̅ⲁⲛⲇⲁⲓⲙⲟⲛⲓⲟⲛ ⲇⲉ ⲉ͡ⲓ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲙ̅ⲡⲣⲱⲙⲉ ⲁⲩⲃⲱⲕ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲉⲛⲣⲓⲣ. ⲁⲥϯⲡⲉⲥⲟⲩⲟⲓ̈ ⲇⲉ ⲛ̅ϭⲓⲧⲁⲅⲉⲗⲏ ⲉϫⲛ̅ⲧϣⲱⲙⲉ ⲉⲡⲉⲥⲏⲧʾ ⲉⲧⲗⲓⲙⲛⲏ ⲁⲩⲙⲟⲩ.
34 Bet tie gani redzējuši, kas notika, aizbēga, un nogājuši to pasludināja pilsētā un ciemos.
ⲗ̅ⲇ̅ⲁⲛⲉⲧⲙⲟⲟⲛⲉ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ⲉⲡⲉⲛⲧⲁϥϣⲱⲡⲉ ⲁⲩⲡⲱⲧʾ ⲁⲩϫⲓⲡⲟⲩⲱ ⲉⲧⲡⲟⲗⲉⲓⲥ ⲁⲩⲱ ⲉⲛⲥⲱϣⲉ.
35 Bet tie izgāja, to notikumu redzēt, un nāca pie Jēzus un atrada to cilvēku, no kā tie velni bija atstājušies, apģērbtu un prātīgu pie Jēzus kājām sēžam, un tie bijās.
ⲗ̅ⲉ̅ⲁⲩⲉ͡ⲓ ⲇⲉ ⲉⲃⲟⲗ ⲉⲛⲁⲩ ⲉⲡⲉⲛⲧⲁϥϣⲱⲡⲉ. ⲁⲩⲉ͡ⲓ ϣⲁⲓ̅ⲥ̅ ⲁⲩϩⲉ ⲉⲡⲣⲱⲙⲉ ⲉϥϩⲙⲟⲟⲥ ⲡⲁⲓ̈ ⲉⲛⲧⲁⲛ̅ⲇⲁⲓⲙⲟⲛⲓⲟⲛ (ⲉⲓ) ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ϩⲏⲧϥ̅ ⲉⲣⲉⲛⲉϥϩⲟⲓ̈ⲧⲉ ϩⲓⲱⲱϥ ⲉⲣⲉⲡⲉϥϩⲏⲧʾ ⲥⲙⲟⲛⲧ̅ʾ ⲉϥϩⲙⲟⲟⲥ ϩⲁⲧⲛ̅ⲟⲩⲉⲣⲏⲧⲉ ⲛ̅ⲓ̅ⲥ̅ ⲁⲩⲱ ⲁⲩⲣ̅ϩⲟⲧⲉ
36 Un arī tie, kas to bija redzējuši, pasludināja viņiem, kā tas velna apsēstais tapis pestīts.
ⲗ̅ⲋ̅ⲁⲛⲉⲛⲧⲁⲩⲛⲁⲩ ⲇⲉ ⲧⲁⲙⲟⲟⲩ ⲉⲑⲉ ⲉⲛⲧⲁⲡⲉⲧⲟ ⲛⲇⲁⲓⲙⲟⲛⲓⲟⲛ ⲟⲩϫⲁⲓ̈ ⲙ̅ⲙⲟⲥ.
37 Un viss tas ļaužu pulks no tās Gadariešu tiesas Viņu lūdza, ka no tiem aizietu, jo tie no lielām bailēm bija pārņemti, un Viņš kāpa laivā un griezās atpakaļ.
ⲗ̅ⲍ̅ⲁⲩⲥⲉⲡⲥⲱⲡϥ̅ ⲇⲉ ⲛ̅ϭⲓⲡⲙⲏⲏϣⲉ ⲧⲏⲣϥ̅ ⲛ̅ⲧⲡⲉⲣⲓⲭⲱⲣⲟⲥ ⲛⲛ̅ⲅⲉⲣⲁⲍⲏⲛⲟⲥ ⲉⲃⲱⲕ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲓⲧⲟⲟⲧⲟⲩ ϫⲉ ⲁⲩⲛⲟϭ ⲛ̅ϩⲟⲧⲉ ⲧⲁϩⲟⲟⲩ. ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲁϥⲁⲗⲉ ⲉⲩϫⲟⲓ̈ ⲁϥⲕⲧⲟϥ.
38 Bet tas vīrs, no kā tie velni bija atstājušies, Viņu ļoti lūdza, ka pie Viņa varētu palikt, bet Jēzus to atlaida sacīdams:
ⲗ̅ⲏ̅ⲛⲉⲣⲉⲡⲣⲱⲙⲉ ⲇⲉ ⲉⲛⲧⲁⲛ̅ⲇⲁⲓⲙⲟⲛⲓⲟⲛ ⲉ͡ⲓ ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ϩⲏⲧϥ̅ ⲧⲱⲃϩ̅ ⲙ̅ⲙⲟϥ ⲉⲧⲣⲉϥⲙⲟⲟϣⲉ ⲛⲙ̅ⲙⲁϥ. ⲁϥⲕⲁⲁϥ ⲇⲉ ⲉⲃⲟⲗ ⲉϥϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ
39 “Griezies atpakaļ uz savām mājām un izteic, kādas lielas lietas Dievs tev ir darījis;” un tas nogāja pa visu to pilsētu, pasludinādams, kādas lielas lietas Jēzus tam bija darījis.
ⲗ̅ⲑ̅ϫⲉ. ⲕⲟⲧⲕ ⲉϩⲣⲁⲓ̈ ⲉⲡⲉⲕⲏⲉⲓ ⲛⲅ̅ϫⲱ ⲛ̅ⲛⲉⲛⲧⲁⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲁⲁⲩ ⲛⲁⲕ. ⲁⲩⲱ ⲁϥⲃⲱⲕ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ̅ⲧⲡⲟⲗⲉⲓⲥ ⲧⲏⲣⲥ̅ ⲉϥⲧⲁϣⲉⲟⲓ̈ϣ ⲛ̅ⲛⲉⲛⲧⲁⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲁⲁⲩ ⲛⲁϥ·
40 Un notikās, kad Jēzus atpakaļ nāca, tad tie ļaudis Viņu uzņēma, jo tur bija daudz, kas uz Viņu gaidīja.
ⲙ̅ϩⲙ̅ⲡⲧⲣⲉⲓ̅ⲥ̅ ⲇⲉ ⲕⲟⲧϥ̅ ⲁⲡⲙⲏⲏϣⲉ ϣⲟⲡϥ̅ ⲉⲣⲟⲟⲩ ⲛⲉⲩϭⲱϣⲧ̅ʾ ⲅⲁⲣ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲡⲉ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲏⲧϥ̅.
41 Un redzi, tur nāca viens vīrs, Jaīrus vārdā, un tas bija baznīcas priekšnieks, un tas Jēzum pie kājām krizdams lūdza, ka nāktu viņa namā.
ⲙ̅ⲁ̅ⲉⲓⲥϩⲏⲏⲧⲉ ⲇⲉ ⲁⲩⲣⲱⲙⲉ ⲉ͡ⲓ ⲉⲡⲉϥⲣⲁⲛ ⲡⲉ ⲉⲓⲁⲉⲓⲣⲟⲥ ⲉⲡⲁⲣⲭⲱⲛ ⲡⲉ ⲛ̅ⲧⲥⲩⲛⲁⲅⲱⲅⲏ. ⲁϥⲡⲁϩⲧϥ̅ ϩⲁⲛⲟⲩⲉⲣⲏⲧⲉ ⲛ̅ⲓ̅ⲥ̅ ⲁϥⲥⲉⲡⲥⲱⲡϥ̅ ⲉⲧⲣⲉϥⲃⲱⲕ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲉⲡⲉϥⲏⲓ̈
42 Jo tam bija viena vienīga meita ap divpadsmit gadiem, un tā bija nomirusi. Un Viņam ejot tie ļaudis spiedās virsū.
ⲙ̅ⲃ̅ϫⲉ ⲉⲛⲉⲟⲩⲛ̅ⲧϥ̅ⲟⲩϣⲉⲉⲣⲉ ⲟⲩⲱⲧʾ ⲉⲥⲛⲁⲣⲙⲛⲧ̅ⲥ̅ⲛⲟⲟⲩⲥ ⲣ̅ⲣⲟⲙⲡⲉ. ⲧⲁⲓ̈ ⲇⲉ ⲛⲉⲥⲛⲉⲥⲛⲁⲙⲟⲩ. ⲉϥⲃⲏⲕ ⲇⲉ ⲁⲡⲙⲏⲏϣⲉ ϩⲉϫϩⲱϫϥ̅.
43 Un viena sieva, pie divpadsmit gadiem asins sērgā sirgusi, kas visu savu padomu bija izdevusi ārstiem un nevarējusi tapt dziedināta no neviena,
ⲙ̅ⲅ̅ⲉⲓⲥⲟⲩⲥϩⲓⲙⲉ ⲇⲉ ⲉⲣⲉⲡⲉⲥⲛⲟϥ ϩⲁⲣⲟⲥ ⲙ̅ⲙⲛⲧ̅ⲥⲛⲟⲟⲩⲥⲉ ⲣ̅ⲣⲟⲙⲡⲉ ⲧⲁⲓ̈ ⲉⲙⲡⲉⲗⲁⲁⲩ ⲉϣϭⲙ̅ϭⲟⲙ ⲉⲧⲁⲗϭⲟⲥ.
44 Piegājusi no aizmugures aizskāra Viņa drēbes vīli, un tūdaļ viņas asins skriešana nostājās.
ⲙ̅ⲇ̅ⲁⲥϯⲡⲉⲥⲟⲩⲟⲓ̈ ⲉⲡⲁϩⲟⲩ ⲙ̅ⲙⲟϥ ⲁⲥϫⲱϩ ⲉⲛⲧⲱⲧⲉ ⲛ̅ⲧⲉϥϣⲧⲏⲛ ⲁⲩⲱ ϩⲛ̅ⲧⲉⲩⲛⲟⲩ ⲁⲡⲉⲥⲛⲟϥ ϭⲱ ⲉϥϣⲟⲩⲟ̅.
45 Un Jēzus sacīja: “Kas Mani aizskāris?” Un kad visi liedzās, tad Pēteris un tie, kas pie Viņa bija, sacīja: “Kungs, tie ļaudis Tev laužas virsū un Tevi spiež, un Tu saki: kas Mani aizskāris?”
ⲙ̅ⲉ̅ⲡⲉϫⲉⲓ̅ⲥ̅ ϫⲉ ⲛⲓⲙ ⲡⲉ ⲛ̅ⲧⲁϥϫⲱϩ ⲉⲣⲟⲓ̈. ⲛ̅ⲧⲉⲣⲟⲩϫⲟⲟⲥ ⲇⲉ ⲧⲏⲣⲟⲩ ϫⲉ ⲛ̅ⲁⲛⲟⲛ ⲁⲛ ⲛⲉ. ⲡⲉϫⲉⲡⲉⲧⲣⲟⲥ ⲛⲁϥ ϫⲉ. ⲡⲥⲁϩ. ⲙ̅ⲙⲏⲏϣⲉ ⲛⲉⲧʾϩⲟϫϩⲉϫ ⲙ̅ⲙⲟⲕ ⲉⲧʾⲑⲗⲓⲃⲉ ⲙ̅ⲙⲟⲕ.
46 Bet Jēzus sacīja: “Mani kāds ir aizskāris; jo Es esmu manījis, ka spēks no Manis izgājis.”
ⲙ̅ⲋ̅ⲓ̅ⲥ̅ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲁϥ ϫⲉ ⲁⲩϫⲱϩ ⲉⲣⲟⲓ̈ ⲁⲛⲟⲕ ⲅⲁⲣ ⲁⲓ̈ⲉ͡ⲓⲙⲉ ⲉⲩϭⲟⲙ ⲉⲁⲥⲉ͡ⲓ ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ϩⲏⲧʾ.
47 Bet tā sieva, redzēdama, ka to nevarēja slēpt, nāca drebēdama un metās ceļos priekš Viņa un Viņam izteica priekš visiem ļaudīm, kādas vainas dēļ tā Viņu bija aizskārusi, un ka tā tūdaļ bija palikusi vesela.
ⲙ̅ⲍ̅ⲁⲥⲛⲁⲩ ⲇⲉ ⲛ̅ϭⲓⲧⲉⲥϩⲓⲙⲉ ϫⲉ ⲙ̅ⲡⲉⲡϩⲱⲃ ϩⲱⲡ ⲁⲥⲉ͡ⲓ ⲉⲥⲥⲧⲱⲧʾ ⲁⲥⲡⲁϩⲧⲥ̅ ⲛⲁϥ ⲁⲥⲧⲁⲙⲟϥ ϫⲉ ⲛ̅ⲧⲁⲥϫⲱϩ ⲉⲣⲟϥ ⲉⲧⲃⲉⲟⲩ ⲛ̅ϩⲱⲃ ⲙ̅ⲡⲉⲙⲧⲟ ⲉⲃⲟⲗ ⲙⲡⲙⲏⲏϣⲉ ⲧⲏⲣϥ̅. ⲁⲩⲱ ⲉⲑⲉ ⲉⲛⲧⲁⲥⲗⲟ ⲛ̅ⲧⲉⲩⲛⲟⲩ
48 Bet Viņš uz to sacīja: “Turi drošu prātu, Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi; ej ar mieru!”
ⲙ̅ⲏ̅ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲥ ϫⲉ ⲧⲁϣⲉⲉⲣⲉ ⲧⲟⲩⲡⲓⲥⲧⲓⲥ ⲧⲉⲛⲧⲁⲥⲛⲁϩⲙⲉ ⲃⲱⲕ ϩⲛ̅ⲟⲩⲓ̈ⲣⲏⲛⲏ.
49 Un Viņam vēl tā runājot, viens no tā baznīcas priekšnieka saimes nāca, uz šo sacīdams: “Tava meita ir nomirusi, neapgrūtini to Mācītāju.”
ⲙ̅ⲑ̅ⲉⲧⲓ ⲇⲉ ⲉϥϣⲁϫⲉ ⲁϥⲉ͡ⲓ ⲛ̅ϭⲓⲟⲩⲁ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲓⲧⲛ̅ⲛⲁⲡⲁⲣⲭⲓⲥⲩⲛⲁⲅⲱⲅⲟⲥ ⲉϥϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲁⲧⲉⲕϣⲉⲉⲣⲉ ⲙⲟⲩ ⲙ̅ⲡⲣ̅ⲥⲕⲩⲗⲗⲉⲓ ϭⲉ ⲙⲡⲥⲁϩ.
50 Bet Jēzus to dzirdējis tam atbildēja sacīdams: “Nebīsties, tici tikai, un viņa taps glābta.”
ⲛ̅ⲓ̅ⲥ̅ ⲇⲉ ⲁϥⲥⲱⲧⲙ̅ ⲡⲉϫⲁϥ ϫⲉ ⲙ̅ⲡⲣ̅ⲣ̅ϩⲟⲧⲉ. ⲙⲟⲛⲟⲛ ⲡⲓⲥⲧⲉⲩⲉ ⲁⲩⲱ ⲥⲛⲁⲱⲛϩ̅.
51 Un namā iegājis, Viņš nevienu nelaida iekšā, kā vien Pēteri un Jēkabu un Jāni un tās meitas tēvu un māti.
ⲛ̅ⲁ̅ⲛ̅ⲧⲉⲣⲉϥⲉ͡ⲓ ⲇⲉ ⲉⲡⲏⲓ̈ ⲙⲡ̅ϥⲕⲁⲗⲁⲁⲩ ⲉⲃⲱⲕ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲛⲙ̅ⲙⲁϥ ⲛ̅ⲥⲁⲡⲉⲧⲣⲟⲥ ⲛⲙ̅ⲓ̈ⲱϩⲁⲛⲛⲏⲥ ⲛⲙ̅ⲓ̈ⲁⲕⲱⲃⲟⲥ ⲛⲙⲡⲓⲱⲧʾ ⲛ̅ⲧϣⲉⲉⲣⲉ ϣⲏⲙ ⲛⲙ̅ⲧⲉⲥⲙⲁⲁⲩ.
52 Bet visi raudāja un to nožēloja; bet Viņš sacīja: “Neraudiet, tā nav mirusi, bet tikai guļ.”
ⲛ̅ⲃ̅ⲛⲉⲩⲣⲓⲙⲉ ⲇⲉ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲁⲩⲱ ⲛⲉⲩⲛⲉϩⲡⲉ ⲡⲉ ⲉⲣⲟⲥ. ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲁϥ ϫⲉ ⲙ̅ⲡⲣ̅ⲣⲓⲙⲉ. ⲙ̅ⲡⲥ̅ⲙⲟⲩ ⲅⲁⲣ ⲁⲗⲗⲁ ⲉⲥⲛ̅ⲕⲟⲧⲕ̅.
53 Un tie Viņu apsmēja, zinādami, ka tā bija nomirusi.
ⲛ̅ⲅ̅ⲁⲩⲥⲱⲃⲉ ⲇⲉ ⲛ̅ⲥⲱϥ ⲉⲩⲥⲟⲟⲩⲛ ϫⲉ ⲁⲥⲙⲟⲩ.
54 Bet visus izdzinis, Viņš satvēra viņas roku, sauca un sacīja: “Meitiņa, celies augšām.”
ⲛ̅ⲇ̅ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲁϥⲛⲉϫⲟⲩⲟⲛ ⲛⲓⲙ ⲉⲃⲟⲗ ⲁϥⲁⲙⲁϩⲧⲉ ⲛ̅ⲧⲉⲥϭⲓϫ ⲁϥⲙⲟⲩⲧⲉ ⲉϥϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲧϣⲉⲉⲣⲉ ϣⲏⲙ ⲧⲱⲟⲩⲛⲉ.
55 Un viņas dvēsele atgriezās, un tā tūdaļ uzcēlās; un Viņš pavēlēja, tai dot ēst.
ⲛ̅ⲉ̅ⲁⲡⲉⲥⲡⲛ̅ⲁ ⲇⲉ ⲕⲟⲧϥ̅ ⲉⲣⲟⲥ ⲁⲥⲧⲱⲟⲩⲛ ⲛ̅ⲧⲉⲩⲛⲟⲩ. ⲁϥⲟⲩⲉϩⲥⲁϩⲛⲉ ⲉⲧⲣⲉⲩϯ ⲛⲁⲥ ⲉⲩⲱⲙ.
56 Un viņas vecāki iztrūcinājās. Bet Viņš tiem pavēlēja, nevienam to nesacīt, kas bija noticis.
ⲛ̅ⲋ̅ⲁⲩⲣ̅ϣⲡⲏⲣⲉ ⲇⲉ ⲛ̅ϭⲓⲛⲉⲥⲓ̈ⲟⲧⲉ ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲁϥⲡⲁⲣⲁⲅⲅⲉⲓⲗⲉ ⲛⲁⲩ ⲉⲧⲙ̅ϫⲉⲡⲉⲛⲧⲁϥϣⲱⲡⲉ ⲗ̅ⲗⲁⲁⲩ·
