Lūkas Evaņg̒elijs 8
1 Un pēc tam notikās, ka Viņš staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams un sludinādams par Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa,
ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤϢⲰⲠⲒ ⲘⲈⲚⲈⲚⲤⲀ ⲚⲀⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲐⲞϤ ⲚⲀϤⲘⲞϢⲒ ⲔⲀⲦⲀ ⲂⲀⲔⲒ ⲚⲈⲘ ϮⲘⲒ ⲈϤϨⲒⲰⲒϢ ⲞⲨⲞϨ ⲈϤϨⲒϢⲈⲚⲚⲞⲨϤⲒ ⲚϮⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲒⲒⲂ ⲈⲨⲚⲈⲘⲀϤ
2 Un kādas sievas, kas bija dziedinātas no ļauniem gariem un vājībām, Marija, saucama Madaļa, no kuras septiņi velni bija izgājuši,
ⲃ̅ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚⲔⲈϨⲒⲞⲘⲒ ⲚⲎ ⲈⲦⲀϤⲈⲢⲪⲀϦⲢⲒ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚϨⲀⲚⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲈⲨϨⲰⲞⲨ ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚϢⲰⲚⲒ ⲘⲀⲢⲒⲀ ⲐⲎ ⲈⲦⲞⲨⲘⲞⲨϮ ⲈⲢⲞⲤ ϪⲈ ϮⲘⲀⲄⲆⲀⲖⲒⲚⲎ ⲐⲎ ⲈⲦⲀϤϨⲒ ⲠⲒⲌ ⲚⲆⲈⲘⲰⲚ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲰⲦⲤ
3 Un Joanna, Hērodus nama uzrauga, Kūzas, sieva, un Zuzanna un daudz citas sievas, kas no sava padoma Viņam kalpoja.
ⲅ̅ⲚⲈⲘ ⲒⲰⲀⲚⲚⲀ ⲦⲤϨⲒⲘⲒ ⲚⲬⲞⲨⲌⲀ ⲠⲒⲈⲠⲒⲦⲢⲞⲠⲞⲤ ⲚⲦⲈⲎⲢⲰⲆⲎⲤ ⲚⲈⲘ ⲤⲞⲨⲤⲀⲚⲚⲀ ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚⲔⲈⲬⲰⲞⲨⲚⲒ ⲈⲨⲞϢ ⲚⲎ ⲈⲚⲀⲨϢⲈⲘϢⲒ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲞⲨϨⲨⲠⲀⲢⲬⲞⲚⲦⲀ.
4 Bet kad daudz ļaudis bija sanākuši un no visām pilsētām pie Viņa gāja, tad Viņš sacīja caur līdzību:
ⲇ̅ⲈϤⲐⲞⲨⲎⲦ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲘⲘⲎϢ ⲚⲈⲘ ⲚⲎ ⲈⲚⲀⲨⲚⲎⲞⲨ ϨⲀⲢⲞϤ ⲔⲀⲦⲀ ⲂⲀⲔⲒ ⲠⲈϪⲀϤ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲈⲚ ⲞⲨⲠⲀⲢⲀⲂⲞⲖⲎ
5 “Sējējs izgāja, savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā un tapa samīta, un tie putni apakš debess to apēda.
ⲉ̅ⲀϤⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲚϪⲈⲪⲎ ⲈⲦⲤⲒϮ ⲈⲤⲒϮ ⲘⲠⲈϤϪⲢⲞϪ ⲞⲨⲞϨ ϦⲈⲚⲠϪⲒⲚⲐⲢⲈϤⲤⲒϮ ⲞⲨⲀⲒ ⲘⲈⲚ ⲀϤϨⲈⲒ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲠⲒⲘⲰⲒⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϨⲈⲘϨⲰⲘϤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲒϨⲀⲖⲀϮ ⲚⲦⲈⲦⲪⲈ ⲀⲨⲞⲨⲞⲘϤ.
6 Un cita krita uz akmeni, un uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma.
ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲔⲈⲞⲨⲀⲒ ⲀϤϨⲈⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲞⲨⲠⲈⲦⲢⲀ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲢⲰⲦ ⲀϤϢⲰⲞⲨⲒ ⲈⲐⲂⲈϪⲈ ⲘⲘⲞⲚⲦⲈϤ ϬⲚⲞⲚⲒ ⲘⲘⲀⲨ.
7 Un cita krita starp ērkšķiem, un tie ērkšķi uzauga līdz un to apmāca.
ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲔⲈⲞⲨⲀⲒ ⲀϤϨⲈⲒ ϦⲈⲚⲐⲘⲎϮ ⲚⲚⲒⲤⲞⲨⲢⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲢⲰⲦ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲚϪⲈⲚⲒⲤⲞⲨⲢⲒ ⲀⲨⲞϪϨϤ.
8 Un cita krita uz labu zemi, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To sacījis Viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲔⲈⲞⲨⲀⲒ ⲀϤϨⲈⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲠⲒⲔⲀϨⲒ ⲈⲐⲚⲀⲚⲈϤ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲢⲰⲦ ⲀϤⲈⲚ ⲞⲨⲦⲀϨ ⲈⲂⲞⲖ ⲚⲢ ⲚⲔⲰⲂ ⲚⲀⲒ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲚⲀϤⲘⲞⲨϮ ⲠⲈ ϪⲈ ⲪⲎ ⲈⲦⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲘⲀϢϪ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲤⲰⲦⲈⲘ ⲘⲀⲢⲈϤⲤⲰⲦⲈⲘ.
9 Bet Viņa mācekļi Viņam vaicāja, kas šī līdzība esot?
ⲑ̅ⲚⲀⲨϢⲒⲚⲒ ⲆⲈ ⲘⲘⲞϤ ⲚϪⲈⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ ϪⲈ ⲞⲨ ⲦⲈ ⲦⲀⲒⲠⲀⲢⲀⲂⲞⲖⲎ.
10 Bet Viņš sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet tiem citiem caur līdzību, ka tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.
ⲓ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲚⲐⲰⲦⲈⲚ ⲈⲦⲈⲤⲦⲞⲒ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲈⲈⲘⲒ ⲈⲚⲒⲘⲨⲤⲦⲎⲢⲒⲞⲚ ⲚⲦⲈϮⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲠⲤⲰϪⲠ ⲆⲈ ϦⲈⲚϨⲀⲚⲠⲀⲢⲀⲂⲞⲖⲎ ϨⲒⲚⲀ ⲈⲨⲚⲀⲨ ⲚⲦⲞⲨϢⲦⲈⲘⲚⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲨⲤⲰⲦⲈⲘ ⲚⲦⲞⲨϢⲦⲈⲘⲤⲰⲦⲈⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲞⲨϢⲦⲈⲘⲔⲀϮ.
11 Bet šī ir tā līdzība: tā sēkla ir Dieva vārds.
ⲓ̅ⲁ̅ϮⲠⲀⲢⲀⲂⲞⲖⲎ ⲆⲈ ⲐⲀⲒ ⲦⲈ ⲠⲒϪⲢⲞϪ ⲠⲈ ⲠⲒⲤⲀϪⲒ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ.
12 Bet kas ceļmalā, ir tie, kas to dzird; pēc velns nāk un ņem to vārdu no viņu sirdīm, lai netic un netop svēti.
ⲓ̅ⲃ̅ⲚⲎ ⲆⲈ ⲈⲦϦⲀⲦⲈⲚ ⲠⲒⲘⲰⲒⲦ ⲚⲈⲚⲎ ⲈⲦⲤⲰⲦⲈⲘ ⲒⲦⲀ ϢⲀϤⲒ ⲚϪⲈⲠⲒⲆⲒⲀⲂⲞⲖⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ϢⲀϤⲰⲖⲒ ⲘⲠⲒⲤⲀϪⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲠⲞⲨϨⲎ ⲦϨⲒⲚⲀ ⲘⲎⲠⲰⲤ ⲚⲤⲈⲚⲀϨϮ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲤⲈⲚⲞϨⲈⲘ.
13 Bet kas uz akmens, ir tie: kad tie to vārdu dzird, tad tie to uzņem ar prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un kārdināšanas laikā tie atkāpjās.
ⲓ̅ⲅ̅ⲚⲎ ⲆⲈ ⲈⲦϨⲒϪⲈⲚ ϮⲠⲈⲦⲢⲀ ⲚⲈⲚⲎ ϨⲞⲦⲀⲚ ⲀⲨϢⲀⲚⲤⲰⲦⲈⲘ ϢⲀⲨϢⲈⲠ ⲠⲒⲤⲀϪⲒ ⲈⲢⲰⲞⲨ ϦⲈⲚⲞⲨⲢⲀϢⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲒ ⲘⲘⲞⲚⲦⲞⲨ ⲚⲞⲨⲚⲒ ⲘⲘⲀⲨ ⲚⲎ ⲈⲐⲚⲀϨϮ ⲠⲢⲞⲤ ⲞⲨⲤⲎⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ϦⲈⲚⲠⲤⲎⲞⲨ ⲚⲞⲨⲠⲒⲢⲀⲤⲘⲞⲤ ϢⲀⲨⲬⲀⲦⲞⲦⲞⲨ ⲈⲂⲞⲖ.
14 Bet kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird, bet tomēr noiet un dodas uz zūdīšanos un bagātību un pasaules kārību, un noslāpst un nenes nekādus augļus.
ⲓ̅ⲇ̅ⲪⲎ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤϨⲈⲒ ϦⲈⲚⲚⲒⲤⲞⲨⲢⲒ ⲚⲀⲒ ⲚⲈⲚⲎ ⲈⲦⲤⲰⲦⲈⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲒⲢⲰⲞⲨϢ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲘⲈⲦⲢⲀⲘⲀⲞ ⲚⲈⲘ ⲚⲒϨⲨⲆⲞⲚⲎ ⲚⲦⲈⲠⲀⲒϪⲒⲚⲰⲚϦ ⲈⲨⲘⲞϢⲒ ⲚϦⲎⲦⲞⲨ ϢⲀⲨⲞϪϨⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲀⲨⲈⲚ ⲞⲨⲦⲀϨ ⲈⲂⲞⲖ.
15 Bet kas labā zemē, ir tie, kas to vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami iekš paciešanas.
ⲓ̅ⲉ̅ⲪⲎ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤϨⲈⲒ ϦⲈⲚⲠⲒⲔⲀϨⲒ ⲈⲐⲚⲀⲚⲈϤ ⲚⲀⲒ ⲚⲈⲚⲎ ⲈⲦⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲠⲒⲤⲀϪⲒ ϦⲈⲚⲞⲨϨⲎⲦ ⲈⲚⲀⲚⲈϤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲄⲀⲐⲞⲚ ⲈⲨⲀⲘⲞⲚⲒ ⲘⲘⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ϢⲀⲨⲈⲚ ⲞⲨⲦⲀϨ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲞⲨϨⲨⲠⲞⲘⲞⲚⲎ.
16 Un sveci iededzinājis, neviens to neapklāj ar trauku nedz to liek apakš galda, bet to liek uz lukturi, lai tie, kas nāk iekšā, to gaišumu redz.
ⲓ̅ⲋ̅ⲘⲠⲀⲢⲈ ϨⲖⲒ ϬⲈⲢⲈ ⲞⲨϦⲎⲂⲤ ⲚⲦⲈϤϨⲞⲂⲤϤ ϦⲈⲚⲞⲨⲤⲔⲈⲨⲞⲤ ⲒⲈ ⲚⲦⲈϤⲬⲀϤ ⲤⲀⲈϦⲢⲎ ⲒⲚⲞⲨϬⲖⲞϪ ⲀⲖⲖⲀ ⲈϢⲀⲨⲬⲀϤ ϨⲒϪⲈⲚ ⲞⲨⲖⲨⲬⲚⲒⲀ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲎ ⲈⲐⲚⲀⲒ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲚⲦⲞⲨⲚⲀⲨ ⲈⲠⲒⲞⲨⲰⲒⲚⲒ.
17 Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaps zināms un nenāks gaismā.
ⲓ̅ⲍ̅ⲘⲘⲞⲚ ⲠⲈⲦϨⲎⲠ ⲄⲀⲢ ϪⲈ ϤⲚⲀⲞⲨⲰⲚϨ ⲈⲂⲞⲖ ⲀⲚ ⲞⲨⲆⲈ ⲘⲘⲞⲚ ⲠⲈⲦⲬⲎⲠ ϪⲈ ⲤⲈⲚⲀⲈⲘⲒ ⲈⲢⲞϤ ⲀⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲈϤⲒ ⲈⲐⲘⲎϮ.
18 Tāpēc pielūkojiet, kā jūs dzirdat! Jo kam ir, tam taps dots, un kam nav, no tā arī tas taps atņemts, ko tura par savu.”
ⲓ̅ⲏ̅ⲀⲚⲀⲨ ⲞⲨⲚ ϪⲈ ⲈⲦⲀⲢⲈⲦⲈⲚⲤⲰⲦⲈⲘ ⲚⲀϢ ⲚⲢⲎϮ ⲪⲎ ⲄⲀⲢ ⲈⲦⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲚⲦⲀϤ ⲈⲨⲈϮ ⲚⲀϤ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲈⲘⲘⲞⲚ ⲚⲦⲀϤ ⲠⲒⲔⲈⲞⲨⲀⲒ ⲈⲦⲈϤⲘⲈⲨⲒ ⲈⲢⲞϤ ϪⲈ ϤⲈⲚⲦⲞⲦϤ ⲈⲨⲈⲞⲖϤ ⲚⲦⲞⲦϤ.
19 Bet Viņa māte un brāļi atnāca pie Viņa, un nevarēja Viņam klāt tikt to ļaužu dēļ.
ⲓ̅ⲑ̅ⲀⲤⲒ ϨⲀⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲦⲈϤⲘⲀⲨ ⲚⲈⲘ ⲚⲈϤⲤⲚⲎⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨϢϪⲈⲘϪⲞⲘ ⲀⲚ ⲠⲈ ⲈϮⲘⲀϮ ⲈⲢⲞϤ ⲈⲐⲂⲈ ⲠⲒⲘⲎϢ.
20 Un Viņam ziņu deva un sacīja: “Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.”
ⲕ̅ⲀⲨⲦⲀⲘⲞϤ ⲆⲈ ϪⲈ ⲒⲤ ⲦⲈⲔⲘⲀⲨ ⲚⲈⲘ ⲚⲈⲔⲤⲚⲎⲞⲨ ⲤⲈⲞϨⲒ ⲈⲢⲀⲦⲞⲨ ⲤⲀⲂⲞⲖ ⲈⲨⲞⲨⲰϢ ⲈⲚⲀⲨ ⲈⲢⲞⲔ.
21 Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Mana māte un Mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.”
ⲕ̅ⲁ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲀϤⲈⲢⲞⲨⲰ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲦⲀⲘⲀⲨ ⲚⲈⲘ ⲚⲀⲤⲚⲎⲞⲨ ⲚⲀⲒ ⲚⲈⲚⲎ ⲈⲦⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲠⲒⲤⲀϪⲒ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲒⲢⲒ ⲘⲘⲞϤ.
22 Un notikās kādā dienā, ka Viņš ar Saviem mācekļiem kāpa laivā, un uz tiem sacīja: “Ejam pāri uz otru ezera malu,” un tie stūma no malas.
ⲕ̅ⲃ̅ⲀⲤϢⲰⲠⲒ ⲆⲈ ϦⲈⲚⲞⲨⲀⲒ ⲚⲚⲒⲈϨⲞⲞⲨ ⲚⲐⲞϤ ⲀϤⲀⲖⲎⲒ ⲈⲞⲨϪⲞⲒ ⲚⲈⲘ ⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲘⲀⲢⲈⲚϢⲈ ⲚⲀⲚ ⲈⲘⲎⲢ ⲈϮⲖⲨⲘⲚⲎ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲤⲰⲔ ⲈⲂⲞⲖ
23 Un kad tie gāja ar laivu, tad Viņš aizmiga; un viesulis cēlās ezerā, un tie tapa apklāti ar viļņiem un bija lielās bēdās.
ⲕ̅ⲅ̅ⲈⲨⲈⲢϨⲰⲦ ⲆⲈ ⲈϤⲈⲚⲔⲞⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲒ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲈϮⲖⲨⲘⲚⲎ ⲚϪⲈⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲐⲎⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤⲔⲰϮ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲠⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲈⲢⲔⲒⲚⲆⲨⲚⲈⲨⲒⲚ.
24 Un pie Viņa piegājuši, tie Viņu modināja sacīdami: “Kungs, Dievs, mēs grimstam!” Bet Viņš pacēlās un apdraudēja vēju un ūdens viļņus. Un tie nostājās un palika it rāmi.
ⲕ̅ⲇ̅ⲈⲦⲀⲨⲒ ⲆⲈ ⲀⲨⲚⲈϨⲤⲒ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲪⲢⲈϤϮⲤⲂⲰ ⲦⲈⲚⲚⲀⲦⲀⲔⲞ ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤⲦⲰⲚϤ ⲀϤⲈⲢⲈⲠⲒⲦⲒⲘⲀⲚ ⲘⲠⲒⲐⲎⲞⲨ ⲚⲈⲘ ⲚⲒϨⲰⲒⲘⲒ ⲚⲦⲈⲠⲒⲘⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϨⲈⲢⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤϢⲰⲠⲒ ⲚϪⲈⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚϪⲀⲘⲎ.
25 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” Bet tie bīdamies brīnījās savā starpā sacīdami: “Kas Tas tāds, ka Viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl, un tie Viņam paklausa.”
ⲕ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲀϤⲐⲰⲚ ⲠⲈⲦⲈⲚⲚⲀϨϮ ⲚⲐⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲈⲦⲀⲨⲈⲢϨⲞϮ ⲀⲨⲈⲢϢⲪⲎ ⲢⲒ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲚⲞⲨⲈⲢⲎⲞⲨ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ϨⲀⲢⲀ ⲠⲈ ⲪⲀⲒ ϪⲈ ϤⲞⲨⲀϨⲤⲀϨⲚⲒ ⲚⲚⲒⲔⲈⲐⲎⲞⲨ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲘⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲈⲤⲰⲦⲈⲘ ⲚⲀϤ.
26 Un tie cēlās pāri uz to Gadariešu tiesu, kas ir Galilejai pretī.
ⲕ̅ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲈⲢϨⲰⲦ ⲈⲦⲬⲰⲢⲀ ⲚⲦⲈⲚⲒⲄⲈⲢⲄⲈⲤⲎ ⲚⲞⲤ ⲈⲦⲈ ⲐⲎ ⲦⲈ ⲈⲦϨⲒⲘⲎⲢ ⲞⲨⲂⲈ ϮⲄⲀⲖⲒⲖⲈⲀ.
27 Un Viņam pie malas izejot viens vīrs no tās pilsētas sastapa, kas jau ilgi bija velnu apsēsts, un neapvilka drēbes, un nestāvēja mājā, bet kapos.
ⲕ̅ⲍ̅ⲈⲦⲀϤⲒ ⲆⲈ ⲈⲂⲞⲖ ⲈⲠⲒⲔⲀϨⲒ ⲀϤⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲀⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲞⲨⲢⲰⲘⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚϮⲂⲀⲔⲒ ⲈⲞⲨⲞⲚ ϨⲀⲚⲆⲈⲘⲰⲚ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲀϤⲈⲢⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲬⲢⲞⲚⲞⲤ ⲘⲠⲈϤϮϨⲂⲞⲤ ϨⲒⲰⲦϤ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲈϤϢⲰⲠⲒ ϦⲈⲚⲎⲒ ⲀⲖⲖⲀ ϦⲈⲚⲚⲒⲘϨⲀⲨ.
28 Šis, Jēzu redzēdams, brēca un krita zemē Viņa priekšā un sacīja ar stipru balsi: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Tā Visuaugstākā Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoki mani!”
ⲕ̅ⲏ̅ⲈⲦⲀϤⲚⲀⲨ ⲆⲈ ⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲀϤⲰϢ ⲈⲂⲞⲖ ⲀϤϨⲒⲦϤ ⲈϦⲢⲎⲒ ϦⲀⲢⲀⲦϤ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ϦⲈⲚⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲤⲘⲎ ϪⲈ ⲀϦⲞⲔ ⲚⲈⲘⲎⲒ ⲠϢⲎⲢⲒ ⲘⲪⲚⲞⲨϮ ⲈⲦⲞⲚϦ ϮϮϨⲞ ⲈⲢⲞⲔ ⲘⲠⲈⲢϮⲘⲔⲀϨ ⲚⲎⲒ.
29 Jo Viņš tam nešķīstam garam pavēlēja, atstāties no tā cilvēka, jo tas viņu jau ilgu laiku bija plosījis, un viņš ar ķēdēm un saitēm tapa saistīts un tapa apsargāts, bet tās saites saraustījis, viņš no velna tapa dzīts uz tuksnesi.
ⲕ̅ⲑ̅ⲚⲈ ⲀϤϨⲞⲚϨⲈⲚ ⲄⲀⲢ ⲠⲈ ⲈⲦⲞⲦϤ ⲘⲠⲒⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲚⲀⲔⲀⲐⲀⲢⲦⲞⲚ ⲈⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲠⲒⲢⲰⲘⲒ ⲚⲈⲀϤϨⲞⲖⲘⲈϤ ⲄⲀⲢ ⲠⲈ ⲚϨⲀⲚⲘⲎϢ ⲚⲬⲢⲞⲚⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲈϢⲀⲨⲤⲞⲚϨϤ ⲠⲈ ⲚϨⲀⲚϨⲀⲖⲨⲤⲒⲤ ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚⲠⲈⲆⲎⲤ ⲈⲨⲀⲢⲈϨ ⲈⲢⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲈϢⲀϤⲤⲰⲖⲠ ⲚⲚⲒⲤⲚⲀⲨϨ ⲠⲈ ⲚⲦⲈϤϬⲰⲢⲈⲘ ⲚⲤⲰϤ ⲚϪⲈⲠⲒⲆⲈⲘⲰⲚ ⲈⲚⲒϢⲀϤⲈⲨ.
30 Un Jēzus tam jautāja sacīdams: “Kā tev vārds?” Un viņš sacīja: “Leģions,” jo daudz velni iekš tā bija iegājuši
ⲗ̅ⲀϤϢⲈⲚϤ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ⲠⲈ ⲠⲈⲔⲢⲀⲚ ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲖⲈⲄⲒⲰⲚ ϪⲈ ⲀⲨϢⲈ ⲚⲰⲞⲨ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲞⲨⲘⲎϢ ⲚⲆⲈⲘⲰⲚ
ⲗ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ⲠⲈ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈϤϢⲦⲈⲘⲞⲨⲀϨⲤⲀϨⲚⲒ ⲚⲰⲞⲨ ⲈϢⲈ ⲈⲪⲚⲞⲨⲚ (Abyssos g12)
32 Bet tur bija liels cūku pulks ganos uz kalna, un tie Viņu lūdza, ka Viņš tiem atļautu ieiet tais cūkās. Un Viņš tiem atļāva.
ⲗ̅ⲃ̅ⲚⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲞϨⲒ ⲆⲈ ⲚⲢⲒⲢ ⲘⲘⲀⲨ ⲈⲨⲘⲞⲚⲒ ϦⲈⲚⲠⲒⲦⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈϤⲬⲀⲨ ⲈϢⲈ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲚⲎ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲬⲀⲨ.
33 Un tie velni no tā cilvēka atstājušies iegāja tais cūkās, un tas pulks no kraujas nogāzās ezerā un noslīka.
ⲗ̅ⲅ̅ⲈⲦⲀⲨⲒ ⲆⲈ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒ ⲠⲒⲢⲰⲘⲒ ⲚϪⲈⲚⲒⲆⲈⲘⲰⲚ ⲀⲨϢⲈ ⲚⲰⲞⲨ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲚⲒⲈϢⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤⲒ ⲚϪⲈϮⲀⲄⲈⲖⲎ ⲚⲢⲒⲢ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲈϮⲖⲨⲘⲚⲎ ϦⲈⲚⲠⲒϪⲀϪⲢⲒⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲰϪϨ.
34 Bet tie gani redzējuši, kas notika, aizbēga, un nogājuši to pasludināja pilsētā un ciemos.
ⲗ̅ⲇ̅ⲈⲦⲀⲨⲚⲀⲨ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲚⲎ ⲈⲐⲘⲞⲚⲒ ⲈⲪⲎ ⲈⲦⲀϤϢⲰⲠⲒ ⲀⲨⲪⲰⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲦⲀⲘⲈ ⲚⲎ ⲈⲦϦⲈⲚ ϮⲂⲀⲔⲒ ⲚⲈⲘ ⲚⲎ ⲈⲦϦⲈⲚ ⲦⲔⲞⲒ.
35 Bet tie izgāja, to notikumu redzēt, un nāca pie Jēzus un atrada to cilvēku, no kā tie velni bija atstājušies, apģērbtu un prātīgu pie Jēzus kājām sēžam, un tie bijās.
ⲗ̅ⲉ̅ⲀⲨⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲈⲚⲀⲨ ⲈⲪⲎ ⲈⲦⲀϤϢⲰⲠⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲒ ϨⲀ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϪⲒⲘⲒ ⲘⲠⲒⲢⲰⲘⲒ ⲈϤϨⲈⲘⲤⲒ ⲪⲎ ⲈⲦⲀ ⲚⲒⲆⲈⲘⲰⲚ ⲒⲈⲂⲞⲖ ⲚϦⲎⲦϤ ⲈϤⲞⲒ ⲚⲤⲀⲂⲈ ⲈⲢⲈ ⲚⲈϤϨⲂⲰⲤ ⲦⲞⲒ ϨⲒⲰⲦϤ ⲈϤⲬⲎ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲚⲈⲚϬⲀⲖⲀⲨϪ ⲚⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲈⲢϨⲞϮ
36 Un arī tie, kas to bija redzējuši, pasludināja viņiem, kā tas velna apsēstais tapis pestīts.
ⲗ̅ⲋ̅ⲀⲨⲦⲀⲘⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲚⲎ ⲈⲦⲀⲨⲚⲀⲨ ϪⲈ ⲈⲦⲀϤⲚⲞϨⲈⲘ ⲚⲀϢ ⲚⲢⲎϮ ⲚϪⲈⲪⲎ ⲈⲚⲀⲢⲈ ⲚⲒⲆⲈⲘⲰⲚ ⲚⲈⲘⲀϤ.
37 Un viss tas ļaužu pulks no tās Gadariešu tiesas Viņu lūdza, ka no tiem aizietu, jo tie no lielām bailēm bija pārņemti, un Viņš kāpa laivā un griezās atpakaļ.
ⲗ̅ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲠⲒⲘⲎϢ ⲦⲎⲢϤ ⲚⲦⲈϮⲠⲈⲢⲒⲬⲰⲢⲞⲤ ⲚⲦⲈⲚⲒⲄⲈⲢⲄⲈⲤⲎⲚⲞⲤ ϪⲈ ⲚⲦⲈϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲀⲢⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚϨⲞϮ ⲠⲈ ⲈⲚⲀⲨⲬⲎ ⲚϦⲎⲦⲤ ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲀϤⲀⲖⲎⲒ ⲈⲠϪⲞⲒ ⲀϤⲦⲀⲤⲐⲞ.
38 Bet tas vīrs, no kā tie velni bija atstājušies, Viņu ļoti lūdza, ka pie Viņa varētu palikt, bet Jēzus to atlaida sacīdams:
ⲗ̅ⲏ̅ⲚⲀϤϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲠⲒⲢⲰⲘⲒ ⲪⲎ ⲈⲦⲀⲨⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲚϦⲎⲦϤ ⲚϪⲈⲚⲒⲆⲈⲘⲰⲚ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈϤⲞϨⲒ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲀϤⲞⲨⲞⲢⲠϤ ⲆⲈ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲀϤ
39 “Griezies atpakaļ uz savām mājām un izteic, kādas lielas lietas Dievs tev ir darījis;” un tas nogāja pa visu to pilsētu, pasludinādams, kādas lielas lietas Jēzus tam bija darījis.
ⲗ̅ⲑ̅ϪⲈ ⲘⲀⲦⲀⲤⲐⲞ ⲈⲠⲈⲔⲎⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲀϪⲒ ⲚⲚⲎ ⲈⲦⲀϤⲀⲒⲦⲞⲨ ⲚⲈⲘⲀⲔ ⲚϪⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚϮⲂⲀⲔⲒ ⲦⲎⲢⲤ ⲈϤϨⲒⲰⲒϢ ⲚⲚⲎ ⲈⲦⲀϤⲀⲒⲦⲞⲨ ⲚⲀϤ ⲚϪⲈⲪⲚⲞⲨϮ.
40 Un notikās, kad Jēzus atpakaļ nāca, tad tie ļaudis Viņu uzņēma, jo tur bija daudz, kas uz Viņu gaidīja.
ⲙ̅ⲈⲦⲀϤⲦⲀⲤⲐⲞ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲀϤϢⲞⲠϤ ⲈⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲠⲒⲘⲎϢ ⲚⲀⲨϪⲞⲨϢⲦ ⲄⲀⲢ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲀϪⲰϤ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲠⲈ.
41 Un redzi, tur nāca viens vīrs, Jaīrus vārdā, un tas bija baznīcas priekšnieks, un tas Jēzum pie kājām krizdams lūdza, ka nāktu viņa namā.
ⲙ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ϨⲎⲠⲠⲈ ⲀϤⲒ ⲚϪⲈⲞⲨⲢⲰⲘⲒ ⲈⲠⲈϤⲢⲀⲚ ⲠⲈ ⲒⲀⲒⲢⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲀⲒ ⲚⲈⲞⲨⲀⲢⲬ ⲰⲚ ⲠⲈ ⲚⲦⲈϮⲤⲨⲚⲀⲄⲰⲄⲎ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤϨⲒⲦϤ ⲈϦⲢⲎⲒ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲚⲈⲚϬⲀⲖⲀⲨϪ ⲚⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲚⲀϤϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ⲈⲐⲢⲈϤⲒ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲠⲈϤⲎⲒ
42 Jo tam bija viena vienīga meita ap divpadsmit gadiem, un tā bija nomirusi. Un Viņam ejot tie ļaudis spiedās virsū.
ⲙ̅ⲃ̅ϪⲈ ⲞⲨϢⲈⲢⲒ ⲘⲘⲀⲨⲀⲦⲤ ⲈⲚⲀⲤⲚⲦⲀϤ ⲠⲈ ⲈⲤϦⲈⲚ ⲒⲂ ⲚⲢⲞⲘⲠⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲐⲀⲒ ⲚⲀⲤⲚⲀⲘⲞⲨ ⲠⲈ ⲈϤⲚⲀⲒ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲚⲀⲨϨⲞϪϨⲈϪ ⲘⲘⲞϤ ⲠⲈ ⲚϪⲈⲚⲒⲘⲎϢ.
43 Un viena sieva, pie divpadsmit gadiem asins sērgā sirgusi, kas visu savu padomu bija izdevusi ārstiem un nevarējusi tapt dziedināta no neviena,
ⲙ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲞⲨⲤϨⲒⲘⲒ ⲚⲈⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲤⲚⲞϤ ⲬⲎ ϦⲀⲢⲞⲤ ⲘⲒⲂ ⲚⲢⲞⲘⲠⲒ ⲐⲀⲒ ⲈⲦⲀⲤϬⲞ ⲘⲠⲈⲤⲰⲚϦ ⲦⲎⲢϤ ⲈⲂⲞⲖ ⲚⲚⲒⲤⲎⲒⲚⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲈⲤϢϪⲈⲘϪⲞⲘ ⲈⲐⲢⲞⲨⲈⲢⲪⲀϦⲢⲒ ⲈⲢⲞⲤ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲈⲚ ϨⲖⲒ.
44 Piegājusi no aizmugures aizskāra Viņa drēbes vīli, un tūdaļ viņas asins skriešana nostājās.
ⲙ̅ⲇ̅ⲈⲦⲀⲤⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲪⲀϨⲞⲨ ⲀⲤϬⲒ ⲚⲈⲘ ⲠϢⲦⲀϮ ⲚⲦⲈⲠⲈϤϨⲂⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲀⲦⲞⲦϤ ⲀϤⲞϨⲒ ⲚϪⲈⲠⲒⲤⲚⲞϤ ⲈⲚⲀϤϢⲀⲦ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲀⲢⲞⲤ.
45 Un Jēzus sacīja: “Kas Mani aizskāris?” Un kad visi liedzās, tad Pēteris un tie, kas pie Viņa bija, sacīja: “Kungs, tie ļaudis Tev laužas virsū un Tevi spiež, un Tu saki: kas Mani aizskāris?”
ⲙ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲈ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ⲠⲈⲦⲀϤϬⲒ ⲚⲈⲘⲎⲒ ⲈⲨϪⲰⲖ ⲆⲈ ⲈⲂⲞⲖ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲠⲈϪⲈ ⲠⲈⲦⲢⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲚⲎ ⲈⲐⲚⲈⲘⲀϤ ϪⲈ ⲠⲒⲢⲈϤϮⲤⲂⲰ ⲚⲒⲘⲎϢ ⲈⲦⲔⲰϮ ⲈⲢⲞⲔ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦϨⲞϪϨⲈϪ ⲘⲘⲞⲔ.
46 Bet Jēzus sacīja: “Mani kāds ir aizskāris; jo Es esmu manījis, ka spēks no Manis izgājis.”
ⲙ̅ⲋ̅ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲠⲈⲦⲀϤϬⲒ ⲚⲈⲘⲎⲒ ⲀⲚⲞⲔ ⲄⲀⲢ ⲀⲒⲈⲘⲒ ⲈⲞⲨϪⲞⲘ ⲀⲤⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲘⲘⲞⲒ.
47 Bet tā sieva, redzēdama, ka to nevarēja slēpt, nāca drebēdama un metās ceļos priekš Viņa un Viņam izteica priekš visiem ļaudīm, kādas vainas dēļ tā Viņu bija aizskārusi, un ka tā tūdaļ bija palikusi vesela.
ⲙ̅ⲍ̅ⲈⲦⲀⲤⲚⲀⲨ ⲆⲈ ⲚϪⲈϮⲤϨⲒⲘⲒ ϪⲈ ⲘⲠⲈϤⲈⲢⲠⲰⲂϢ ⲀⲤⲒ ⲈⲤⲤⲐⲈⲢⲦⲈⲢ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲤϨⲒⲦⲤ ⲈϦⲢⲎⲒ ϦⲀⲢⲀⲦϤ ⲀⲤⲞⲨⲰⲚϨ ⲈⲂⲞⲖ ⲘⲠⲈⲘⲐⲞ ⲘⲠⲒⲖⲀⲞⲤ ⲦⲎⲢϤ ϪⲈ ⲈⲐⲂⲈⲞⲨ ⲚⲈⲦⲒⲀ ⲀⲤϬⲒ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲢⲎϮ ⲈⲦⲀⲤⲞⲨϪⲀⲒ ⲘⲘⲞϤ ⲤⲀⲦⲞⲦⲤ
48 Bet Viņš uz to sacīja: “Turi drošu prātu, Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi; ej ar mieru!”
ⲙ̅ⲏ̅ⲚⲐⲞϤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀⲤ ϪⲈ ⲦⲀϢⲈⲢⲒ ⲠⲈⲚⲀϨϮ ⲠⲈⲦⲀϤⲚⲀϨⲘⲒ ⲘⲀϢⲈ ⲚⲈϦⲈⲚⲞⲨϨⲒⲢⲎⲚⲎ.
49 Un Viņam vēl tā runājot, viens no tā baznīcas priekšnieka saimes nāca, uz šo sacīdams: “Tava meita ir nomirusi, neapgrūtini to Mācītāju.”
ⲙ̅ⲑ̅ⲈⲦⲒ ⲈϤⲤⲀϪⲒ ⲀϤⲒ ⲚϪⲈⲞⲨⲀⲒ ⲚⲦⲈⲠⲒⲀⲢⲬⲎⲤⲨⲚⲀⲄⲰⲄⲞⲤ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀⲤⲘⲞⲨ ⲚϪⲈⲦⲈⲔϢⲈⲢⲒ ⲘⲠⲈⲢϮϦⲒⲤⲒ ⲘⲠⲒⲢⲈϤϮⲤⲂⲰ.
50 Bet Jēzus to dzirdējis tam atbildēja sacīdams: “Nebīsties, tici tikai, un viņa taps glābta.”
ⲛ̅ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤⲤⲰⲦⲈⲘ ⲀϤⲈⲢⲞⲨⲰ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲘⲠⲈⲢⲈⲢϨⲞϮ ⲘⲞⲚⲞⲚ ⲚⲀϨϮ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲚⲀⲚⲞϨⲈⲘ.
51 Un namā iegājis, Viņš nevienu nelaida iekšā, kā vien Pēteri un Jēkabu un Jāni un tās meitas tēvu un māti.
ⲛ̅ⲁ̅ⲈⲦⲀϤⲒ ⲆⲈ ⲈⲠⲒⲎⲒ ⲘⲠⲈϤⲬⲀ ϨⲖⲒ ⲈⲒ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲈⲂⲎⲖ ⲈⲠⲈⲦⲢⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲒⲀⲔⲰⲂⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲒⲰⲀⲚⲚⲎⲤ ⲚⲈⲘ ⲪⲒⲰⲦ ⲚϮⲀⲖⲞⲨ ⲚⲈⲘ ⲦⲈⲤⲘⲀⲨ.
52 Bet visi raudāja un to nožēloja; bet Viņš sacīja: “Neraudiet, tā nav mirusi, bet tikai guļ.”
ⲛ̅ⲃ̅ⲚⲀⲨⲢⲒⲘⲒ ⲆⲈ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲚⲈϨⲠⲒ ⲈⲢⲞⲤ ⲠⲈ ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲘⲠⲈⲢⲢⲒⲘⲒ ⲘⲠⲈⲤⲘⲞⲨ ⲄⲀⲢ ⲚϪⲈϮⲀⲖⲞⲨ ⲀⲖⲖⲀ ⲀⲤⲚⲔⲞⲦ.
53 Un tie Viņu apsmēja, zinādami, ka tā bija nomirusi.
ⲛ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲤⲰⲂⲒ ⲘⲘⲞϤ ⲠⲈ ⲈⲨⲈⲘⲒ ϪⲈ ⲀⲤⲘⲞⲨ.
54 Bet visus izdzinis, Viņš satvēra viņas roku, sauca un sacīja: “Meitiņa, celies augšām.”
ⲛ̅ⲇ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤϨⲒⲦⲞⲨ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲀⲘⲞⲚⲒ ⲚⲦⲈⲤϪⲒϪ ⲀϤⲘⲞⲨϮ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ϮⲀⲖⲞⲨ ⲦⲰⲞⲨⲚⲒ.
55 Un viņas dvēsele atgriezās, un tā tūdaļ uzcēlās; un Viņš pavēlēja, tai dot ēst.
ⲛ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲔⲞⲦϤ ⲈⲢⲞⲤ ⲚϪⲈⲠⲈⲤⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲞⲨⲞϨ ⲤⲀⲦⲞⲦⲤ ⲀⲤⲦⲰⲚⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲞⲨⲀϨⲤⲀϨⲚⲒ ⲚⲦⲞⲨϮ ⲚⲀⲤ ⲈⲞⲨⲰⲘ.
56 Un viņas vecāki iztrūcinājās. Bet Viņš tiem pavēlēja, nevienam to nesacīt, kas bija noticis.
ⲛ̅ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲦⲰⲘⲦ ⲚϪⲈⲚⲈⲤⲒⲞϮ ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲀϤϨⲞⲚϨⲈⲚ ⲚⲰⲞⲨ ⲈϢⲦⲈⲘϪⲈ ⲪⲎ ⲈⲦⲀϤϢⲰⲠⲒ ⲚϨⲖⲒ.
