Lūkas Evaņg̒elijs 7
1 Kad nu Viņš tiem ļaudīm dzirdot visus Savus vārdus bija pabeidzis, tad Viņš iegāja Kapernaūmā.
Iyesus jamhan ash ashosh keew b́ íshihakon K'frnahom maants bí ami.
2 Bet viena virsnieka kalps, ko tas turēja mīļu, gulēja slims uz miršanu.
Manokno Rom datsatstso bali naash iko fa'e b́tesh, bíwere ayidek't b́shunf b́ guuts shodo bíats b́manzre k'iro b́beshi.
3 Bet kad tas par Jēzu dzirdēja, tad tas nosūtīja pie Viņa Jūdu vecajus, un Viņu lūdza, lai nāktu, viņa kalpam palīdzēt.
Bali naashmanu Iyesus jango b́ shishtsok'on Ayhudi eenashwotssh «Oona itsha, Iyesus wáár taash t guutso b́ kashytwok'o amr taash k'onwere, » ett b́ wosh.
4 Un pie Jēzus nogājuši, tie Viņu mīļi lūdza sacīdami: “Viņš ir vērts, ka Tu viņu paklausi.”
Bowere Iyesus maants amt, «Ashaansh han nk'alo bísh geyife,
5 Jo viņš mīļo mūsu tautu un mums ir uztaisījis šo baznīcu.
Bí noo ash asho shunfee, Ayhudi Ik' k'oni moono noosh agree, » ett kup'idek't bok'oni.
6 Un Jēzus gāja tiem līdz; bet kad Viņš vairs nebija tālu no tā nama, tad tas virsnieks draugus pie Viņa sūtīja, Tam sacīdams: “Kungs, nepūlējies, jo es neesmu cienīgs, ka Tu nāci apakš mana jumta.
Mansh Iyesus bonton tohaat bí ami, b́ mooko bodosh bo etfere bali naashmanwere b́ jagwotsi hank'o ett Iyesusok b́ wosh, «Doonzono! Nee t moots nkinditwok'o bodk twoterawotse t moots wosh shambk'aye.
7 Tāpēc arī pats sevi neesmu turējis cienīgu pie Tevis nākt; bet saki tik vienu vārdu, tad mans kalps taps vesels.
Taawor ttokoon nmand wosh bodk taanaliye, Manoke bede'er ik nonu keewwe, t guutsonwere kashitwe.
8 Jo arī es esmu cilvēks, apakš valdīšanas stāvēdams, un apakš manis ir karavīri, un es saku šim: ej, tad viņš iet; un otram: nāc, tad viņš nāk; un savam kalpam: dari to, tad viņš dara.”
Taawor ttookon naashwotssh alek wotefetsat taayere dashwotsno t altswots kes' kes'fwotsi detsfe. Mank'o b́wottsotse ikosh ‹Amee!› ti etor ametuwe, k'oshosh ‹Wowe!› t etor weetuwe, t guutsosh ‹Hank'o k'aluwe!› ti etor k'alitwe.»
9 Bet Jēzus to dzirdējis, par viņu brīnījās un atgriezdamies sacīja uz tiem ļaudīm, kas Viņam gāja pakaļ: “Es jums saku: tādu ticību ne pat iekš Israēla neesmu atradis.”
Iyesus han b́ shishtsok'on bí adi, b́ shutsatse weyiru ashuwots maantsan wongr ett, «Dab Isra'elitse hank'o bodts imnetiyo daatsratse» bí et.
10 Un tie, kas bija sūtīti, atgriezušies uz māju atrada to vājo kalpu veselu.
Wosheetswere bali naasho moo maants aanat bowatsok'on b́ guutso kashat b́ befere daatsbodek'i.
11 Un pēc tam notikās, ka Viņš gāja uz vienu pilsētu ar vārdu Naīne, un daudz no Viņa mācekļiem gāja līdz un daudz ļaužu.
Yatsok'on Iyesus Nayini eteets kit iku maants bí ami, b́ danifuwotsnat ayi asho b́ shutsats bínton towat boami
12 Bet kad Viņš tuvu pie pilsētas vārtiem bija nācis, lūk, tad iznesa vienu mironi, kas bija savas mātes vienīgais dēls, un tā bija atraitne, un liels pulks pilsētnieku tai gāja līdz.
Iyesus kitu fengshi ganok b́ bodtsok'on, ashuwots duuno kurdek't kitutse bokeshfera botesh, k'irts ashman b́ indsh ik s'uza b́tesh, b́ induwere kenih k'irts t'oow máátsi, kitutsnowere ay asho b shutsatse bo sha'iri.
13 Un to redzējis Tas Kungs par to iežēlojās un uz to sacīja: “Neraudi!”
doononwere bin b́ bek'tsok'on bish maac'o k'ewat «Epefne shenúne!» bí et.
14 Un piegājis aizskāra zārku, un tie nesēji apstājās, un Viņš sacīja: “Jaunekli, Es tev saku, celies augšām.”
Manye il b́ maants t'int she'o b́t'awiyi, she'ono kuriru ashuwots ned'bowuts, Iyesuswere «Nee jawetsono tuuwe etiruwe neesha!» bí et.
15 Un tas mironis cēlās sēdus un iesāka runāt, un Viņš to atdeva viņa mātei.
K'irtsonwere jobk' ett tuut bedek't noon keewo dek' b́ tuu, maniyere hakon Iyesus indúsh «Hambe nnaayi, » ett imb́k'r.
16 Un bailība uzgāja visiem, un tie teica Dievu sacīdami: “Liels pravietis mūsu starpā ir cēlies, un Dievs Savus ļaudis uzlūkojis.”
Jametswotswere shatwtsat «Noyitse bek'ts eeno tuugutsere, Ik'o bí asho kashiyosh waare, » et fetst Ik'o bo údi.
17 Un šī slava no Viņa izpaudās pa visu Jūdu zemi un visapkārt.
Iyesus shúútsonwere Yihudnat b́ gúrmanatse fa'a datsjamatse shiye b́wuts.
18 Un Jānim viņa mācekļi pasludināja par visām šīm lietām.
Yohans b́danif'uwots keew jamanots jango bísh bo keewi, bí were b́ danifwotsitse gitwotsi s'eegdek't,
19 Un Jānis ataicināja divus no saviem mācekļiem un tos sūtīja pie Jēzus sacīdams: “Vai Tu esi Tas, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu gaidīt?”
«Mesihiyo weetwe eteetso neenemó k'oshe nokoteti? err aatwere, » ett doonzo Iyesusok b́ wosh.
20 Bet tie vīri pie Viņa nogājuši sacīja: “Jānis, tas Kristītājs, mūs pie Tevis sūtījis sacīdams: vai Tu esi Tas, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu gaidīt?”
Bowere Iyesusok waat « ‹Weetwe eteetso neenemo? k'oshe nokoteti?› err aatwere ett gupfo Yohans niyok noon woshere, » bo et.
21 Bet tanī pašā stundā Viņš daudz darīja veselus no sērgām un sāpēm un ļauniem gariem, un daudz akliem Viņš dāvināja gaismu.
Iyesus manoori sa'atmanitse ash ashuwotsi atsi weeshonat ay naari shodotse b́ kashiyi, kim shayirwotsnowere b́ kishi, ay aaw dogwotssho bo aawo b́ k'esh.
22 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ejat un atsakāt Jānim, ko esat redzējuši un dzirdējuši, ka akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi top uzmodināti, nabagiem prieka vārds top sludināts;
Iyesus woshere watswotssh hank'owa bí et, «Aanar amr Yohanssh it bek'tsonat it shishtson keewwore, hambe dogwots bek'irunee, shoklirwotswere kawdek't sha'irune, een shodetswotsu s'aynirune, gidik'uwotswere shishirune, k'irtswotswere tuwirune, t'owwotssho doo shisho nabeyirwee.
23 Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājās.”
Aak'o gene'ona tiatse maac' k'ut'rawoni?»
24 Un Jāņa vēstnešiem aizejot, Viņš iesāka runāt uz tiem ļaudīm par Jāni: “Ko esat izgājuši tuksnesī skatīties? Vai niedri, ko vējš šauba?
Yohans woshtswots k'az boamihakon Iyesus Yohans jango ash ashosh hank'o et keewo dek'b́tu, «Eeg s'iile worwots oot'at it weyiri? Jongon hake bako giwiru elt s'iilisheya?
25 Jeb ko esat izgājuši redzēt? Vai cilvēku, mīkstās drēbēs apģērbtu? Redzi, tie, kas dārgās drānās un kārībā dzīvo, ir ķēniņu namos.
Eeg bek'oshe keshat it weyiri? Tah sheeng tahiru asho s'ileya? Tah sheeng tahirwotsnat beyi sheeng beyirwotswo naash naashi mootsere bo fa'oni,
26 Jeb ko esat izgājuši redzēt? Vai pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas arī augstāks nekā pravietis.
Aab taash keewwore, eeg s'iiloshe it keshi? Nebiyo s'ilosheya? Ee, itsh keewirwe, dab nebiyiyonyere iki bogtso s'ilishe.
27 Šis ir, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kas Tavu ceļu sataisīs Tavā priekšā.
Bíwere ‹Eshe! n shin shinatse beshar n weerindo k'aniytwo twosh na'o deyitwe, › ett guut'etsoniye.
28 Jo Es jums saku: no visiem, kas dzimuši no sievām, neviens pravietis nav lielāks pār Jāni, to Kristītāju; bet tas mazākais Dieva valstībā ir lielāks pār viņu.”
Máátsatse shuuts jamwotsitse Yohansiyere bogo konwor aaliye, Ik'i mengstotsnmó jamotse muk'o bíyere bogfe.»
29 Un visi ļaudis, kas Viņu dzirdēja, un tie muitnieki apliecināja, ka Dievs taisns, likdamies kristīties ar Jāņa kristību.
Han bo shishtsok'on ash jamo t'ilish ko'irwots dab bo'orerawo Yohans kishatse gupeyat boteshtsotse Ik'i fino arik b́wottsok'wo t'iwints bodek'i.
30 Bet tie farizeji un bauslības mācītāji Dieva padomu par sev pašiem ir iznīcinājuši, nelikdamies no viņa kristīties.
Ferisawiwotsnat Muse nemo danifwotsnomó Yohanis kishon guperatsone ett Ik'i shuntso k'efatniye botesh.
31 Bet Tas Kungs sacīja: “Kam šās cilts ļaudis līdzināšu, un kam tie ir līdzinājami?
Manats dabt Iyesus hank'owa bí'et, «Eshe and dúri s'oot'an egonton boon ariywta? Eege bo arik'úna?
32 Tie ir līdzinājami bērniem, kas sēž uz tirgus, un viens otram uzsauc un saka: mēs jums esam stabulējuši, un jūs neesat dejojuši; mēs jums dziedājuši raudu dziesmas, un jūs neesat raudājuši.
Gawiyi beyoke bedek't kaashirw nana'uwotsi arefne, boowere boatsatseyo s'eyeyat ‹Turaro itsh nofugi, itmó duuwatste, eepi jááwono nojáwere eefatste, › etirwotsiye.
33 Jo Jānis tas Kristītājs, ir nācis, nedz maizi ēzdams nedz vīnu dzerdams, un jūs sakāt: viņam ir velns.
Gupfo Yohans b́woor misho b́marawonat weyniy bíron b́úyawon b́watsosh ‹Fo'erawoniye bí'atse fa'oni› it eti.
34 Tas Cilvēka Dēls ir nācis, ēd un dzer, un jūs sakāt: redzi, šis cilvēks ir rijējs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs.
Ando ash na'o mafere úshfere b́watsosh, ‹S'iilere maac' geenzonat máshetsana, t'ilish ko'ifwotsnat morrets ashuwotssho kod'i ashe› it eti.
35 Un gudrība top taisnota no visiem saviem bērniem.”
Dan telefu arik b́ woto b nana'atsnee b be'efonye.» bíet.
36 Bet kāds no farizejiem Viņu lūdza, ka Viņš pie tā ēstu, un Viņš tā farizeja namā iegājis apsēdās.
Ferisawiwotsitse iko Iyesusi b́gale aaw misho b́metwok'o b́ s'eegi, Iyesuswere ferisawiya eteetsman gal amt mishimarats t'iin b́dek'i,
37 Un redzi, tanī pilsētā viena sieva, kas bija grēciniece, dzirdējusi, ka Viņš tā farizeja namā pie galda sēžot, atnesa akmens trauciņu ar dārgām zālēm,
Kit manitse morr finon daneets mááts iku fa'a b́tesh, bíwere Iyesus fersawiya eteetsman gale mishimaratse b́beyirwok'o b shishtsok'on shituwo bin s'eentso albat'rosiya eteets shútson dozets blk'at'iyon s'eents shituwo dek'at bweyi.
38 Un stāvēja aiz Viņa pie Viņa kājām, raudāja un iesāka slapināt Viņa kājas ar savām asarām, un ar saviem galvas matiem nožāvēja un skūpstīja Viņa kājas un tās svaidīja ar tām zālēm.
Iyesus shutsomantse b́ tufi ganoke need'dek' eepfetsat b́ tufo bi ac'uwon ok'iyfetsat b took s'iron bfiri, b́ tufuwotsno jobefetsat shitúwon bfuutiri.
39 Bet tas farizejs, kas Viņu bija aicinājis, to redzēdams sacīja pats pie sevis: “Kad Šis būtu pravietis, tad Viņš zinātu, kas šī tāda sieva, kas Viņu aizskar, jo tā ir grēciniece.”
Ferisawiya eteets waa misho moowe ett s'egtsman wotiruman b́ bek'tsok'on, «Ashaan nebiya wotink'ere bín shú'iru máátshan koni b wotonat aak'o morretsk bwoto danak'e b́teshi» ett b́ nibotse b́ gawi.
40 Un Jēzus atbildēdams uz to sacīja: “Sīmani, Man tev kas jāsaka;” viņš atbildēja: “Mācītāj, saki.”
Iyesuswere, «Sim'ono! neesh tkeewit keew iko detsfe, » bíet. Bíwere, «Eek'uwa, danifono! abtaash keewwe!» bíet.
41 Jēzus sacīja: “Vienam naudas aizdevējam bija divi parādnieki; viens tam bija parādā piecsimt grašus, un otrs piecdesmit.
Iyesuswere hank'o etfere keewo dek't b́ tuu, «Ash iko git ashuwotssh gizo gushitso fa'e b́ tesh, iko atse úts bal dinariyo, ando ikoatse balk'ats dinariyo b́ tesh.
42 Kad nu tie nespēja atdot, tad viņš abiem diviem atlaida. Kurš tad no tiem, saki jel, to vairāk mīlēs?”
Gitetswotswere bogushtso dasho bo maawere boatsi k'awntsman dasho k'ayk'rore bí et, eshe aab bogitetsitse boosh giz gushitsman bogshde'er shunetuwo aawi arefa neesha?» bí et.
43 Bet Sīmanis atbildēdams sacīja: “Man šķiet tas, kam viņš vairāk atlaidis.” Bet Viņš uz to sacīja: “Tu pareizi esi spriedis.”
Sim'onwere, «Ay k'awntso b́ daywok'o orowe eteetso bogshde bín b́ shuneetwok'o arefee taasha, » ett bíaany. Iyesuswere «Aree n keewi, » bí et.
44 Un griezies pie tās sievas Viņš uz Sīmani sacīja: “Vai tu šo sievu redzi? Es esmu nācis tavā namā, tu Man ūdeni neesi devis priekš Manām kājām, bet šī ar savām asarām Manas kājas slapinājusi un ar saviem galvas matiem nožāvējusi.
Maniye hakon Iyesus máátsu maants wongr ett aanat Sim'onsh hank'o bí'et «Máátsani bek'irwiya? Taa n moots t kindihakon nee dab tutuf mashi aatso doratsne, bimó ttufo biac'won mashat b took s'irone b firiri.
45 Tu Mani neesi skūpstījis, bet šī, kamēr tā ir iekšā nākusi, nav mitējusies Manas kājas skūpstīt.
Nee taan jamo niator joberatsne, bimó n meyits t kindron t tufo jobo ned'iratsaniye,
46 Ar eļļu tu neesi svaidījis Manu galvu, bet šī ar zālēm ir svaidījusi Manas kājas.
Nee t tookats zeyito dab furatsne, bimó t tufwotsi shitwo futraniye.
47 Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz ir mīlējusi; bet kam maz top piedots, tas mīl maz.”
Manshe bi ayi dek'at b shuntsotsne b morro ayone bish orowe eteyi maniye neesh t keewi, b́ morro múkshdek't oorowe eteetsonmó b́shunwere múkshdek'tniye.»
48 Un Viņš uz to sacīja: “Tev tavi grēki piedoti.”
Maniye hakon Iyesus máátsmansh, «N morro neesh orowe eteere, » bí et.
49 Un tie, kas līdz pie galda sēdēja, iesāka pie sev pašiem sacīt: “Kas Tas tāds, kas arī grēkus piedod?”
Bínton mishimarotse mafetst teshtswotsmó «Morronor orowe etetwuhan kone?» ett bonibotse gawo dek't botuu.
50 Bet Viņš uz to sievu sacīja: “Tava ticība tev palīdzējusi. Ej ar mieru.”
Iyesusmó máátsmansh «N imnetiyo neen kashire, jeenon amee!» bí et.
