Lūkas Evaņg̒elijs 6
1 Un notikās vienā svētdienā Viņam caur labību ejot, ka Viņa mācekļi vārpas plūca un ēda, ar rokām tās izberzdami.
在一个安息日，耶稣和门徒经过一片麦田，他的门徒摘下麦穗，用手搓着吃下。
2 Bet kādi no farizejiem uz tiem sacīja: “Kam jūs dariet, ko svētdienās darīt nav brīv?”
有几个法利赛人质问耶稣：“你们怎么能这样呢？安息日不允许这样做。”
3 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids ir darījis, kad tas bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija?
耶稣答道：“大卫和随从在饥饿时所做的事情，你没有读过吗？
4 Ka tas ir iegājis Dieva namā un tās Dievam noliktās maizes ņēmis un ēdis un devis arī tiem, kas pie viņa bija, kādas ēst nevienam nav brīv kā vien priesteriem.”
他难道不是走进上帝的神庙，吃了圣饼，还把它分给他的随从？这饼只有祭司才能吃。”
5 Un Viņš uz tiem sacīja: “Tas Cilvēka Dēls ir kungs arī par svētdienu.”
他又对他们说：“人子是安息日的主。”
6 Bet atkal citā svētdienā Viņam baznīcā ejot un mācot notikās, ka tur bija cilvēks, kam labā roka bija nokaltusi.
在另外一个安息日，耶稣走进会堂布道，那里有个人右手有残疾。
7 Bet tie rakstu mācītāji un farizeji uz Viņu glūnēja, vai Viņš svētdienā nedziedinās, ka atrastu vainas pie Viņa.
宗教老师和法利赛人想看看耶稣会不会在安息日治病，希望找到借口控告他。
8 Bet tas Viņu domas nomanīja un sacīja uz to cilvēku, kam tā nokaltusi roka bija: “Celies un stājies šeit vidū!” Un tas cēlās un nostājās.
耶稣知道他们的想法，就对手残疾的人说：“起来吧，站在大家的面前！”那人就起身站在那里。
9 Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Es jums ko vaicāšu: vai ir brīv svētdienā labu darīt, vai ļaunu darīt, dzīvību glābt vai maitāt?”
然后耶稣转身对他们说：“问你们一个问题：在安息日做什么才对？是拯救生命，还是害人性命？”
10 Un tos visapkārt uzlūkojis, Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas tā darīja; un viņa roka tam atkal tapa vesela, itin kā tā otra.
他环视周围众人，然后对那个男人说：“伸出你的手来！”那人把手一伸，手就复原了。
11 Un tie tapa trakuma pilni un sarunājās savā starpā, ko Jēzum darīt.
但宗教老师和法利赛人却勃然大怒，商量着怎样对付耶稣。
12 Bet notikās tanīs dienās, ka Viņš izgāja uz to kalnu Dievu lūgt; un Viņš palika cauru nakti Dieva lūgšanā.
不久之后的一天，耶稣到山上去祷告，他整晚待在那里，向上帝祷告。
13 Un kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš arī nosauca par apustuļiem:
天亮之后，他把跟随他的人叫来，从中挑选了十二人，称他们为十二门徒，他们分别是：
14 Sīmani, ko Viņš arī nosauca Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bērtuli,
西门（耶稣又称他为彼得）和他弟弟安得烈，以及雅各、约翰、腓力、巴多罗迈、
15 Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, kas ir nosaukts Zelotes,
马太、多马、亚勒腓的儿子雅各、激进派西门、
16 Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskariotu, kas palika par nodevēju.
雅各的儿子犹大和出卖主的加略人犹大。
17 Un ar tiem zemē nokāpis Viņš stāvēja klajā vietā, un Viņa mācekļu draudze un liels pulks ļaužu no visas Jūdu zemes un Jeruzālemes un no Tirus un Sidonas jūrmalas bija nākuši, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām sērgām,
耶稣和十二门徒下了山，站在一处平坦的地方，一大群信众和他的门徒都聚在这里，还有很多人从犹太全地、耶路撒冷和推罗以及西顿海边赶来，听耶稣讲道，也希望耶稣把他们的疾病医好。
18 Arī tie, kas tapa mocīti no nešķīstiem gariem, - un tie tapa darīti veseli.
那些被恶灵附体之人也痊愈了。
19 Un visi tie ļaudis meklēja Viņu aizskart, jo spēks izgāja no Viņa un Viņš visus dziedināja.
每个人都想方设法触摸他，因为他身上传递出一股力量，可以治愈众人。
20 Un Savas acis uz Saviem mācekļiem pacēlis, Viņš sacīja: “Svētīgi esat jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība.
耶稣看着门徒，对他们说：
21 Svētīgi esat, kas tagad izsalkuši, jo jūs tapsiet paēdināti. Svētīgi esat, kas tagad raudāt, jo jūs smiesities.
“你们贫穷之人有福了，因为上帝之国是你们的。你们饥饿之人有福了，因为你们会吃饱。你们哀哭之人有福了，因为你们将开怀大笑。
22 Svētīgi esat, kad cilvēki jūs ienīd, un kad tie jūs izslēgs un lamās un jūsu vārdu kā ļaunu atmetīs Tā Cilvēka Dēla dēļ.
如果因为我是人子的缘故，你们被憎恨、排斥、羞辱和诅咒，你们就有福了。
23 Priecājaties tanī dienā un dejiet, jo redzi jūsu alga ir liela debesīs; jo tāpat viņu tēvi darījuši tiem praviešiem.
当那一天到来，欢喜吧，快乐地跳跃吧，因为你们在天堂获得了慷慨的赏赐，别忘了，他们的祖先就是这样对待先知的。
24 Bet ak vai jums, bagātiem, jo jums jau sava alga!
但你们富有之人有祸了，因为你们已经得了奖励。
25 Ak vai jums, kas esat piebarojušies, jo jūs izsalksiet! Ak vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs noskumsities un raudāsiet!
你们饱足之人有祸了，因为你们将面临饥饿。你们正在欢笑的人有祸了，因为你们将要痛哭哀嚎。
26 Ak vai jums, kad visi cilvēki labu par jums runā, jo tāpat viņu tēvi darījuši tiem viltīgiem praviešiem.
你们受众人夸赞之人有祸了，别忘了，你们的祖先也是这样夸赞假先知。
27 Bet Es saku jums, kas to dzirdiet: mīlējiet savus ienaidniekus; dariet labu tiem, kas jūs ienīd.
但我想告诉那些聆听之人：要爱你们的敌人，善待憎恨你们的人。
28 Svētījiet tos, kas jūs nolād; lūdziet par tiem, kas jūs apkaitina.
如果有人咒诅你，要为他们祝福；如果有人凌辱你，要为他们祷告；
29 Tam, kas tev vaigā sit vienā pusē, tam sniedz arī otru; un tam, kas tavu mēteli ņem, tam arī neliedz svārkus.
有人打你一边的脸，转过另一边脸给他打；有人如果拿你的外衣，连里面的衣服也送给他。
30 Bet dod ikkatram, kas tevi lūdz; un neatprasi no tā, kas ņem, kas tev pieder.
别人想要你的东西，就给他；有人拿去你的东西，不必再要回来。
31 Un itin kā gribat, lai citi ļaudis jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem.
想要其他人如何对待你们，你们就应当如何对待其他人。
32 Un kad mīlējāt tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums nākas? Jo grēcinieki arīdzan mīl tos, kas viņus mīl.
如果只爱那些爱你的人，你这样做又有什么不同呢？罪人也爱那些爱他们的人。
33 Un kad labu dariet tiem, kas jums labu dara, kāda pateicība jums nākas? Jo grēcinieki to dara tāpat.
如果只善待那些善待你的人，你这样做又有什么不同呢？罪人也会这样做。
34 Un kad aizdodat tiem, no kā cerējat atdabūt, kāda pateicība jums nākas? Jo arī grēcinieki grēciniekiem aizdod, lai to pašu atdabū.
如果你借人钱财，又指望别人偿还，你这样做又有什么不同呢？罪人借钱给其他罪人，也会要求如数归还。
35 Bet mīlējiet savus ienaidniekus un dariet labu un aizdodiet, nekā atkal par to negaidīdami, un tad jūsu alga būs liela, un jūs būsiet Tā Visuaugstākā bērni; jo Viņš ir laipnīgs pret nepateicīgiem un ļauniem.
不能这样：要爱你们的敌人，善待他们。借出去的东西不要指望偿还，这样你们才能获得巨大恩赐。你们会成为至高上帝的儿子，因为上帝也会善待不懂得感恩之人和恶人。
36 Tāpēc esiet žēlīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlīgs.
你们要仁慈，就像你们天父一样仁慈。
37 Netiesājiet, tad jūs netapsiet tiesāti; nepazudinājiet, tad jūs netapsiet pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.
不可评判他人, 否则你也会被他人评判；不可决定他人的罪，否则你也会被定罪；饶恕他人，就会被人饶恕；
38 Dodiet, tad jums taps dots: pilns, saspaidīts, sakratīts un pār pārim ejams mērs jums taps iedots jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojiet, jums taps atmērots.”
要给予，才会有慷慨回报，而且是加倍的回报。在衡量应该给你多少时，会将其压实，以便可以添加更多，能从顶部溢出，倒在你的腿上！因为你付出多少将决定你得到多少。”
39 Viņš tiem arī sacīja vienu līdzību: “Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai tie abi nekritīs bedrē?
耶稣又讲了一个比喻：“盲人怎能给盲人领路呢？两个人不都会掉在坑里吗？
40 Māceklis nav augstāks pār savu mācītāju: kad māceklis ir kā viņa mācītājs, tad viņš ir pilnīgs.
信徒的知识怎能多于老师？只有他们学会了所有知识，才能和老师一样。
41 Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā paša acī tu nenomani?
为什么你看得见兄弟眼中的灰尘，却看不到自己眼中的木头？
42 Jeb, kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid brāli, es to skabargu no tavas acs gribu izvilkt, un to baļķi savā paša acī tu neredzi? Tu liekuli, velc papriekš to baļķi no savas acs, un tad pielūko, ka tu to skabargu no sava brāļa acs vari izvilkt.
你看不见自己眼中的木头，怎能对你的兄弟说：‘兄弟，让我来把你眼中的灰尘取走’？这是伪君子的行为！要先拿走自己眼中的木头，才能看得清楚，才能取走兄弟眼中的灰尘。
43 Jo tas nav labs koks, kas nes nelāga augļus, nedz nelāga koks, kas nes labus augļus.
因为好树不能结坏果，坏树不能结好果。
44 Ikkatrs koks top pazīts pie saviem augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem.
你可以根据果子识别树木，不能从荆棘上采无花果，也不能从蒺藜中摘葡萄。
45 Labs cilvēks no savas labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunas sirds mantas izdod ļaunu. Jo no sirds pilnības mute runā.
良善之人因为心存善念而做善事，邪恶之人因为心存恶念而做坏事。因为心中所念，口中必言。
46 Bet ko jūs Mani saucat: Kungs, Dievs! un nedarāt, ko Es saku?
为什么你们称我‘主啊！主啊！’却不遵行我的吩咐？
47 Ikviens, kas pie Manis nāk un Manus vārdus dzird un dara, - Es jums rādīšu, kam viņš līdzināms.
让我举个例子：有一个人来到我面前，他听了我的指引并照做。
48 Tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku taisīdams dziļi raka un pamatu lika uz klints. Kad nu plūdi gadījās, tad tā straume lauzās uz to ēku, bet viņu nespēja kustināt, jo tā bija uzlikta uz klints.
这人就像在建造房屋，深挖地基，把地基建在牢固的岩石上。大水泛滥时，湍流冲刷房屋也不能让它倒塌，因为它建造得很牢固。
49 Bet kas dzird un nedara, tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku uztaisīja uz zemes bez pamata; un tā straume lauzās un tā ēka tūdaļ sagruva, un šīs ēkas gāšanās bija liela.”
但听到我的教导却不遵守，就好比在沙子上建屋，没有根基，急流一冲就会倒塌，彻底毁坏。”
