< Lūkas Evaņg̒elijs 5 >

1 Bet notikās, kad tie ļaudis pie Viņa spiedās, Dieva vārdu dzirdēt, un Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera,
`Dayenli Jesu den se Jenesaleti ñincianma boanjaali po, ke ku niligu lindi o ki ŋabi ki miabi o ki bua gbadi U Tienu maama.
2 Tad Viņš redzēja divas laivas pie ezera stāvam, bet tie zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus.
O den laa ñinbiadilie u ñinkunu ke bi jankpaanba ñani lienni ki ŋuudi bi taali.
3 Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas Sīmanim piederēja, un tam lūdza, maķenīt no malas nocelt, un Viņš nosēdās un mācīja tos ļaudis no tās laivas.
O den kua ñinbiayengu nni, Simono ya yaagu, ki mia o ke wan piadi leni li wali waali. Lani Jesu den kali ku ñinbiagu nni ki bangi ku niligu.
4 Un beidzis runāt Viņš uz Sīmani sacīja: “Dodies uz augšu, un izmetiet savus tīklus, ka jūs lomu velkat.”
Wan den maadi ki gbeni o den yedi Simono: “Suagi ki pundi mi ñima n ñua naani, ki lu i taali ki kpaani i jami.”
5 Un Sīmanis atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kungs, mēs cauru nakti strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es to tīklu gribu izmest.”
Simono den goa ki yedi o: “Canbaa, ti den dua tuuni ñamungu kuli, tii baa pu, ama ŋan yedi yeni n baa lu i taali.”
6 Un kad tie to darīja, tad tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls saplīsa.
Ban den luni, bi den cuo i jami boncianla ŋali ke bi taali cenli,
7 Un tie meta ar roku saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tik negrima.
ke bi kabini bi jankpaanlieba yaaba n ye ku ñinbialiegu nni ke ban cua ki todi ba. Bi den cua ki gbieni ti ñinbialiediti yeni kuli ŋali ke ti bua ki mia.
8 Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, tad viņš krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, izej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”
Simono Pieli n den laa lani, o den gbaani Jesu nintuali ki yedi o: “N daano foagidi n kani kelima n tie tuonbiadi daano.”
9 Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par šo lomu, ko tie bija vilkuši;
O den maadi yeni kelima ti jawaandi den cuo o, wani leni yaaba n ye leni o kuli, kelima ban den cuo i jami boncianla maama.
10 Tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: “Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot.”
Li go den tie yeni Sebede bijaba Jaka leni Jan po, bani Simono jankpaanlieba. Jesu den yedi Simono: “Da jie liba. Nani ŋan lingi i jami maama, dinla liiga a baa lingi bi niba U Tienu po.”
11 Un tie vilka savas laivas pie malas un, visas lietas atstājuši, gāja Viņam pakaļ.
Ban den gedini bi ñinbiadi li wali kani, bi den ŋa li kuli ki ŋoadi Jesu.
12 Un notikās, kad Viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad viens cilvēks, spitālības pilns, Jēzu redzēdams nometās uz savu vaigu, Viņu pielūdza un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt.”
Jesu n den ye doyendu nni, o joa den ye li kani ke o gbannandi kuli tie gbaadima. Wan den laa Jesu, o den labini o kani ki mia o ki yedi: “N daano a ya bua a baa fidi ki ŋanbi nni.”
13 Un roku izstiepis, Viņš to aizskāra sacīdams: “Es gribu, topi šķīstīts.” Un tūdaļ spitālība no tā nozuda.
Jesu den tandi o nuu ki sii o ki yedi: “N bua ŋanbi.” Lanyogunu mi gbaadima den gbeni opo.
14 Un Viņš tam pavēlēja, nevienam to nesacīt: “Bet noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis tiem par liecību.”
Jesu den yedi o ke wan da togidi niloba yaala n tieni, ki go yedi: “Gedi ki ban waani a yuli o kopadiciamo ki padi a ŋanbima padili nani Musa n bili maama, lan tua bipo seedi ke a ŋanbi.”
15 Un Viņa slava jo vairāk izpaudās, un daudz ļaudis sapulcējās, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām slimībām.
Jesu yeli den ña ki pugidi. A nigola den kpendi o kani boncianla ki bua ki cengi o maama, ki go bua wan paagi ba bi yiani po.
16 Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.
Ama Jesu den maani ki ña ki caa a fuana nni ki ban jaandi.
17 Un notikās kādā dienā Viņam mācot, tad tur farizeji sēdēja un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas un Jeruzālemes miestiem. Un Tā Kunga spēks parādījās Viņam dziedinājot,
Dayenli Jesu den bangi bi niba U Tienu maama, Falisieninba leni li balimaama bangikaaba bi tianba den ka likani. Bi den ñani Galile dogu nni leni Jude ya dogu nni kuli leni Jelusalema moko. O Diedo paalu den ye leni Jesu ke o paagidi a yiama.
18 Un redzi, vīri nesa uz gultas vienu cilvēku, tas bija melmeņu sērdzīgs; un tie meklēja, to ienest un nolikt Viņa priekšā.
Diidi ki le, bi niba den tugi o joa ke o dua ku kaagu po ke o gbannandi kpe. Bi den moandi ki baa kuani ki duani o Jesu nintuali.
19 Un neatrazdami, kur viņu ienest, to ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā.
Ban kaa den baa ban baa tagini naani ki kuani o kelima bi niba yabinu po, bi den doni ku doangu yuli po ki cibi ya bonli n yaba ki kuani o leni wan dua ya kaagu po kuli, ki jiini o ki duani o li nitaanli siiga Jesu nintuali.
20 Un Tas viņu ticību redzēdams uz to sacīja: “Cilvēks, tavi grēki tev ir piedoti.”
Jesu n den laa bi dandanli, o den yedi o joa yeni: “A baa a tuonbiadi sugili.”
21 Un tie rakstu mācītāji un farizeji iesāka domāt pie sevis un sacīt: “Kas Tas tāds, ka Tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot kā vien Tas Vienīgais Dievs?”
Li balimaama bangi kaaba leni Falisieninba den bungi bi pala nni ki tua: “One tie ŋme ki maadi ki sugidi U Tienu nanda? wani U Tienu bebe yaaka, ŋme baa fidi ki pa bi niba bi tuonbiadi sugili?”
22 Bet nomanīdams viņu domas, Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ko jūs domājat savās sirdīs?
Jesu den bani ban bungi yaala, ki goa yedi ba: “Be n teni ke yi bungi yi pala nni yeni?
23 Kas ir vieglāki sacīt: tavi grēki tev ir piedoti, vai sacīt: celies un staigā?
Maama lie na siiga, mile n dingi ki cie, ki yedi: 'A baa a tuonbiadi sugili' bi, ki yedi: 'Fii ya cuone'?
24 Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot, (tad Viņš uz to melmeņu sērdzīgo sacīja: ) Es tev saku: celies un ņem savu gultu un ej uz savām mājām!”
N bua yin le ki bandi ke o Joa Bijua pia li bali ŋanduna nni ki pa bi niba bi tuonbiadi sugili.” Lane o den yedi yua ya gnannandi n kpe: “N yedi a, fii ki taa a kaagu ki ya kuni.”
25 Un tas tūdaļ viņiem redzot pacēlās, paņēma to, uz ko tas bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām Dievu slavēdams.
Lanyogunu liga o den fii ki sedi bi kuli nunbu nni, ki taa wan bi dua ya kaagu ki ñani ki ban kuni ki kpiagidi U Tienu.
26 Un brīnīšanās visiem uzgāja, un tie slavēja Dievu: un tie bijāšanas pilni sacīja: “Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši.”
Li pakili leni li fangi den cuo bikuli ke bi kpiagi U Tienu ki tua biyaba: “Dinla ti laa yaala n pia ki lidiga.”
27 Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja vienu muitnieku, vārdā Levi, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Nāc Man pakaļ.”
Lani n pendi Jesu den ñani ki laa o lubigaalo ke bi yi o Lefi, ke o ka o tuonli kani ki gaani li lubili. Jesu den yedi o: “Hoadi nni.”
28 Un visu atstājis tas cēlās un gāja Viņam pakaļ.
O den fii ki ŋa li kuli ki ŋoadi o.
29 Un Levi Viņam taisīja lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas līdz ar tiem apsēdās.
Lefi den taani bi niba o diegu nni ki ŋanbi mi jecianma Jesu po. Bi lubigaaba leni nitoaba boncianla den ka leni ba u sajekaanu kani.
30 Un tie rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: “Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?”
Falisieninba leni bi siiga yaaba n tie li balimaama bangi kaaba den jaligi Jesu ŋoadikaaba ki tua: “Be yaapo ke yi di ki go ñu leni bi lubigaaba leni i tagibiadi danba?”
31 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Veseliem ārstus nevajag, bet vājiem.
Jesu den goa ki yedi ba: “Ya niba n pia laafia kaa bua lotoli, ama a yiama.
32 Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēcinekus.”
Mii cua ki baa yini yaaba n tiegi ka, kali ti tuonbiadi danba ke ban lebidi bi yama.”
33 Bet tie uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa mācekļi tik daudz gavē un Dievu lūdz, tā kā arī tie farizeju mācekļi, bet tavi ēd un dzer?”
Bi niba den yedi Jan ŋoadikaaba leni tinba falisienba ya yaaba kuli yen luo bu ñoabu ki go jaandi, ama a ya yaaba wani nan di ki go ñu.”
34 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kāzu ļaudīm jūs nevarat likt gavēt, kamēr brūtgāns pie viņiem.
Jesu den goa ki yedi ba: “Naani yi baa fidi ki teni o pocaancalo danlinba n loli bu ñoabu o pocaancalo n da ye leni ba ya yogunu bi?
35 Bet nāks dienas, kad brūtgāns tiem būs atņemts, tanīs dienās tad tie gavēs.”
A dana kpendi ke bi baa cuo o pocaancalo ki ñani o bi siiga, laa yogunu bi baa luo bu ñoabu.”
36 Un Viņš sacīja uz tiem arī līdzību: “Neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām; citādi viņš tik saplēsīs tās jaunās, un tas ielāps no tām jaunām nederēs uz tām vecām.
Jesu go den pua ba mi kpanjama ki yedi: “Niloba kan padi li liadipanli ki ñani ki cabijenga ki baa biini li liadikpeli. O ya tieni yeni o padi, o padi li liadipanli ki go sua ya cabijenga n ñani yeni mo kan ya naani leni li liadikpeli.
37 Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos; citādi tas jaunais vīns tos traukus pārplēsīs un izgāzīsies, un tie trauki ies bojā;
Niloba mo kan didi taa duvenpaano ki piagi ki piagi ti dayuakpedi nni, o ya tieni yeni, o duvenpaano baa puuni ki teni ti dayuadi n padi duven n wuli, ti dayuadi yeni mo n bodi.
38 Bet jaunu vīnu būs liet jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.
Tiladi ban piagi duvenpaano ti dayuapandi nni.
39 Un nevienam, kas to veco dzēris, tūdaļ neiegribās tā jaunā, jo tas saka: tas vecais ir labāks.”
Yua n ñuni ya duven n kpeligi mo kan go ya bua ki ño ya duven n paani kelima o baa yedi: 'Ya duven n kpeligi mani ki cie.'”

< Lūkas Evaņg̒elijs 5 >