Lūkas Evaņg̒elijs 4
1 Bet Jēzus, Svēta Gara pilns, nāca atpakaļ no Jardānes un no Tā Gara tapa vests tuksnesī.
Jesuh tah Jordan lamloh Mueihla Cima baetawt la mael tih Mueihla loh khosoek la a khuen.
2 Tur Viņš četrdesmit dienas no velna tapa kārdināts; un tanīs dienās nebaudīja nenieka, un kad tās bija pagājušas, tad pēc Viņam gribējās ēst.
Rhaithae loh khohnin sawmlia noemcai. Tekah khohnin vaengah caak pakhat khaw a caak kolla bungpong neh a thok sak.
3 Un velns uz Viņu sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.”
Te vaengah anihte rhaithae loh, “Pathen capa la na om atah, lungto he voek lamtah buh la poeh saeh,” a ti nah.
4 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena Dieva vārda.”
Te dongah anih te Jesuh loh, “'Hlang long he buh bueng neh hing boel saeh, 'tila a daek coeng ta,” a ti nah.
5 Un velns Viņu veda uz ļoti augstu kalnu un Tam rādīja visas pasaules valstis vienā acumirklī.
Te phoeiah anih te a khuen tih a tue kolkalh rhuet ah lunglai kah ramrhoek te boeiha tueng.
6 Un velns uz Viņu sacīja: “Es Tev došu visu šo varu un šo godību, jo tā man ir nodota, un kam es gribu, tam es to dodu.
Te vaengah anihte rhaithae loh, “Hekah saithainah boeih neh a thangpomnah he nang kam pae eh?, kai taengah m'paek coeng dongah ka ngaih te tah ka paek mai.
7 Kad Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.”
Te dongah, nang khaw kai taengahna bakop atah nang hamla boeih om bitni,” a ti nah.
8 Un Jēzus tam atbildēja sacīdams: “Atkāpies no Manis; jo stāv rakstīts: tev būs pielūgt To Kungu, savu Dievu, un Viņam vien kalpot.”
Tedae Jesuh loh anih te a doo tih, “A daek tangtae coeng ni, BOEIPA na Pathen mah bawk lamtah amah bueng mah thothueng,” a ti nah.
9 Un tas Viņu veda uz Jeruzālemi, un Viņu cēla Dieva nama jumta galā un sacīja uz Viņu: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies no šejienes zemē.
Te phoeiah anihte Jerusalem laa khuen tih bawkim kah tlungsoi aha pai sak. Te vaengah anih te, “Pathen capa la na om atah, he lamloh namahte cungpung thuk.
10 Jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, Tevi pasargāt,
A daek tangtae vanbangla amah kah puencawnrhoek te nang aka khoem ham namah yuenga uen bitni.
11 Un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.”
Na kho te lungto dongahna tongtah ve a ti dongah nang te a kut neh n'dom uh bitni,” a ti nah.
12 Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ir sacīts: tev To Kungu, savu Dievu, nebūs kārdināt.”
Tedae anih Jesuh loha doo tih, “A thui coeng te ta, BOEIPA na Pathen te noemcai boeh,” a ti nah.
13 Un velns visu savu kārdināšanu beidzis, no Viņa atstājās līdz savam laikam.
Rhaithae loha noemcainahte boeiha soep coeng dongah a tuetang a pha hlan duela anih taeng lamloh nong.
14 Un Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtēju zemi.
Jesuh tah Mueihla kah thaomnah neh Galilee la mael. Te vaengah anih kah olthang te te rhoek pingpang tom ah cet.
15 Un Viņš mācīja viņu baznīcās un tapa slavēts no visiem.
Amamih kah tunim ah khaw a thuituen tih hlang boeih loha thangpom.
16 Un Viņš nāca uz Nacareti, kur bija audzināts, un pēc Sava ieraduma svētdienā iegāja baznīcā, un Viņš pacēlās lasīt.
Te phoeiah aka khuta om nah Nazareth la pawk. Tedae a sainoek bangla Sabbath hnin ah tunim khuila kun tih ca tae hamla pai.
17 Un Viņam deva pravieša Jesajas grāmatu, un to grāmatu atvēris, Viņš atrada to vietu, kur bija rakstīts:
Te vaengah anihte tonghma Isaiah kah cabu te a doe uh. Cabu tea hlam vaengah tekah hmuen ah a daek tangtae aka om te a hmuh;
18 “Tā Kunga gars ir uz Manis, tāpēc Viņš Mani svaidījis, nabagiem sludināt prieka vēsti, tos, kam sagrauztas sirdis, dziedināt, cietuma ļaudīm sludināt atsvabināšanu, un akliem gaismu, salauztos palaist vaļā,
BOEIPA Mueihla loh kai n'om thiltih khodaeng te olthangthen phong pah ham kai ng'koelh coeng. Hlangsol taengah khodawkngainah, mikdael taengah khovalte hoe pah ham, a haemtaek rhoek te khodawkngainah khuila tueih ham,
19 Pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu.”
BOEIPA kah kum uem om te hoe ham kai n'tueih coeng.
20 Un to grāmatu aiztaisījis, Viņš to deva tam sulainim un apsēdās. Un visi, kas tur bija baznīcā, savas acis meta uz Viņu.
Cabu tea awntih tueihyoeih taengla a mael phoeiah ngol. Te dongah tunim ah aka om rhoek kah a mik loh anihte boeiha hmaitang uh.
21 Un Viņš iesāka uz tiem sacīt: “Šodien šis raksts ir piepildīts jūsu ausīs.”
Te dongah amih te, “Tihnin ah olcim he nangmih hna khuiah soep coeng,” pahoia ti nah.
22 Un visi Viņam deva liecību un brīnījās par tādiem žēlastības vārdiem, kas no Viņa mutes izgāja, un sacīja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?”
Te vaengah anih te boeih a oep uh tih a ka lamkah aka thoeng lungvatnah olka dongah a ngaihmang uh. Te dongah, “Joseph capa moenih a he?,” a ti uh.
23 Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs laikam gan uz Mani sacīsiet šo sakāmu vārdu: ārsts, dziedini pats sevi! Visu, ko esam dzirdējuši, kā noticis Kapernaūmā, to dari arī še Savā tēva pilsētā.”
Te dongah amih te, “Siboei la, 'Namah mah hoeih vaikhai,’ a ti, nuettahnah he kai taengah na thui uh tangkhuet. Kapernaum ah aka om te boeih ka yaak uh coeng, he khaw namah tolrhum ah saii,’ na ti uh.
24 Un Viņš sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav pieņēmīgs savā tēva pilsētā.
Tedae nangmih taengah rhep ka thui, Amah tolrhum ah a uem uh tonghma a om moenih.
25 Bet tiešām, Es jums saku: Daudz atraitņu bija Elijas laikā iekš Israēla, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, ka liels bads uzgāja visai tai zemei.
Nangmih te oltak ni kan thui. Elijah tue vaengah Israel khuiah nuhmai muep om. Te vaengah vaan ke kum thum hla rhuk a khaih tih, khokha loh diklai pum ah muep om.
26 Un Elija nekļuva sūtīts pie nevienas no tām, kā vien pie vienas atraitnes uz Sareptu Sidonijā.
Te vaengah Sidoni Zarephath kah nuhmai nu taeng pawt atah amih taengla Elijah a tueih moenih.
27 Un daudz spitālīgu bija pravieša Elišas laikā iekš Israēla, un neviens no tiem netapa šķīstīts, kā vien Naēmans no Sīrijas.”
Tonghma Elisha tue vaengah Israel khuiah hmaibae muep om dae, Syria Naaman pawt atah amih a cing pah moenih,” a ti nah.
28 Un to dzirdēdami, visi baznīcā tapa dusmu pilni.
Te rhoek te a yaakuhvaengah tunim khuikah rhoek tah a thinsanah neh boeih hah uh.
29 Un cēlušies To izstūma no pilsētas ārā un veda uz kalna malu, kur viņu pilsēta stāvēja, ka To nogāztu zemē.
Te dongah thoo uh tih Jesuhte kho voel la a haek uh. Anihte tulh ham amamih kah a sak khopuei tlang kah pango laa khuen uh.
30 Un caur viņu vidu iedams Viņš aizgāja.
Tedae amih te a laklung aha vatih cet.
31 Un Viņš nogāja uz Kapernaūmu, Galilejas pilsētu, un tos mācīja svētdienās,
Te phoeiah Galilee khopuei, Kapernaum la suntla thuk tih, Sabbath vaengah amih aka thuituen la pahoi om.
32 Un tie ļoti brīnījās par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni.
A ol tah saithainah neha om dongah a thuituennah tea ngaihmang uh.
33 Un tur baznīcā bija viens cilvēks, tam bija nešķīsta velna gars, un tas brēca stiprā balsī
Te vaengah rhaithae kah rhalawt mueihla aka kaem hlangte tunim khuiah om tih ol ue la pang.
34 Sacīdams: “Vai! kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Tas Dieva Svētais.”
“Aya! Nazareth Jesuh, nang taeng neh kaimih taengah balae aka om? Kaimih aka poci sak ham nim na pawk? Nang te kan ming ta, Pathen kah hlangcim la na om ta,” a ti.
35 Un Jēzus to apdraudēja sacīdams: “Paliec klusu un izej no tā.” Un velns to raustīja viņu vidū un izgāja no tā, tam neko ļauna nepadarījis.
Tedae anihte Jesuh loha ho tih, “Paa lamtah anih lamloh cet,” a ti nah. Te dongah anihte rhaithae loha laklung laa voeihtih a tloh kolla anih tea caeh tak.
36 Un izbailes uznāca visiem un tie runāja savā starpā sacīdami: “Kas tas par vārdu? Jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstiem gariem, un tie atstājās.”
Te vaengah ngaihmangnah loh boeiha thoeng thil uh. Te dongah khat neh khat te voekuh tih, “Mebang olka nim he, saithainah neha thaomnah dongah rhalawt mueihla rhoek a tueih tih, a caeh uh mai he,” a ti uh.
37 Un Viņa slava izgāja pa visu apkārtēju zemi.
Te dongah Jesuh kah olhum tah te rhoekg pingpang kaha hmuen boeih la pawk.
38 Un cēlies no tās baznīcas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar grūtu drudzi, un tie viņas dēļ To lūdza.
Tunim lamloh thootih Simon im la kun. Te vaengah Simon masaete satloh om tih a nan malcal. Te dongah anih kongah Jesuh te a dawt uh.
39 Un Viņš galvgalā pie tās piestājies apdraudēja to drudzi un tas no tās atstājās; un tā tūdaļ cēlās un viņiem kalpoja.
Anih te a pai thiltih tloh tea ho daengah anih te tloh loh a hlah. Te dongah pahoi thootih amih te a kok.
40 Un kad saule bija nogājusi, tad visi, kam bija neveseli ar dažādām sērgām, tos noveda pie Viņa; un Viņš ikkatram no tiem rokas uzlika un tos dziedināja.
Khomika tlak vaengah tlohtat cungkuem neh tattloel la aka om boeih te Jesuh taenglaa khuen uh. Amih pakhat rhip te kuta tloeng thil tih amih te a hoeih sak.
41 Un tur arī velni no daudziem atstājās, brēkdami un sacīdami: “Tu esi Kristus, Dieva Dēls!” Un Viņš tos apdraudēja un tiem neļāva teikt, ka tie zināja, Viņu esam Kristu.
A yet taeng lamkah rhaithaerhoek khaw nong uh. Te phoeiah panguh tih, “Nang tah Pathen capa ni,” a ti nah. Anihte Khrih ni tilaa ming uh dongah amih te a hotih thui sak voel pawh.
42 Un gaismai austot Viņš iziedams gāja uz tuksnesi. Un tie ļaudis Viņu meklēja un pie Viņa nogāja un Viņu turēja, lai no tiem neaizietu.
Khothaiha pha vaengah khoe uh tih khosoek hmuen tea paan. Tedae hlangping loh anih te a toem uh tih anih tea paan uh. Te phoeiah amih taeng lamkaha nong pawt ham Jesuh te a tuuk uh.
43 Un Viņš uz tiem sacīja: “Arī tām citām pilsētām Man pienākas sludināt Dieva valstības priecas mācību, jo tāpēc Es esmu sūtīts.”
Tedae amih te, “Pathen kah ram te kho tloe rhoek taengah khaw ka thui ham a kuek dongah ni n'tueih,” a ti nah.
44 Un Viņš sludināja Galilejas baznīcās.
Te dongah Judeaah omtih tunim ah olthangthen a hoe.
