Lūkas Evaņg̒elijs 24
1 Bet pirmajā nedēļas dienā it agri, gaismai austot, tās sievas nāca pie kapa un nesa tās svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.
Hata isiku elyahwanda elye longo, nalyahandaga asha, bhabhalile hunkongwa bhatwali amanukato gabhabheshele tayali.
2 Un tās atrada to akmeni no kapa noveltu,
Bhalyaga ula iwe liungulusiwe patali ne nkongwe.
3 Un gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
Bhinjila sebhagulola obele gwa Gosi o Yesu.
4 Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja tā kā zibens.
Yabha napali bhakongobhala kwajili eizu elyo, enya, abhantu bhahemeleye papepe nabho, bhakwete amenda galangasala ngasa.
5 Un kad tās pārbijušās galvu nokāra, viņi uz tām sacīja: “Ko jūs meklējat to dzīvo pie mirušiem?
Bhape nabhinjila nowoga bhinama kifudifudi hata pamankondi, ebho bhabhabholele, yenu mhumwanza yali mwomi hwabhafwe?
6 Viņš nav šeitan, bet ir uzcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl būdams iekš Galilejas,
Nomo epa, azyoshele! izuhaji shayanjile namwe nali ahweli Hugalilaya,
7 Sacīdams: Tam Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšām celties.”
ayanjile aynziwe omwana owa Adamu akhatwa namakhono ga bhala abhe dhambe na asulubiwe, na zyoshe isiku elya tatu.”
8 Un tās pieminēja Viņa vārdus.
Bhagizuha amazu gakwe,
9 Un atpakaļ griezušās no kapa tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.
bhasogola hunkongwa bhawela bhabhabhola bhala kumi na bhumwabho bhonti enongwa ezye mambo ego gonti.
10 Un tur bija Marija Madaļa un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un tās citas ar tām, tās tiem apustuļiem to sacīja.
Bhape yo Maria Magdalena, no Joana, no Maria onyina Yakobo, na bhala abhashe bhamwabho bhabhali pandwemo nabho.
11 Un viņu vārdi tiem likās kā pasakas, un tie viņām neticēja.
Ebho bhabhabholele asontezewa enongwa eye mambo ego, enongwa zyabho zyabhoneshe ajezye walangani hwabhahee wala sebhabhetesheye.
12 Un Pēteris cēlās, tecēja pie tā kapa un locīdamies paskatījās un redzēja tos autus pie malas liktus, un aizgāja, pats pie sevis brīnīdamies par to, kas bija noticis.
Lelo o Petro asogoye abhalile sashembela paka hunkongwa, waundama wagodezya mhati, wavilola vila evitambala evya sanda vyene. Wahwibhali saswiga gagafumie.
13 Un redzi, divi no tiem gāja tanī pašā dienā uz kādu pilsētiņu, kas bija no Jeruzālemes labu jūdzi (zemes) tālu, ar vārdu Emmaūs.
Na enya, isiku lilila abhantu bhabhele miongoni mwabho bhali bhabhala hu shijiji shimo itawa lyakwe Emmau, sha shali hutali ne Yerusalemu neshe ajende amasala gabhele.
14 Un tie runāja savā starpā par visām tām lietām, kas bija notikušas.
Wape bhali bhayanga bhebho hwa bhebho enongwa ezye amambo ego gonti gagafumie.
15 Un gadījās, kad tie tā runāja savā starpā, arī pats Jēzus pie tiem piegāja un līdz ar tiem staigāja.
Yabha katika ayanje na bhozanye hwabho, u Yesu yoyo wapalamila walongozanya nabho.
16 Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
Amaso gabho gafumbwa sebhamanya.
17 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši?”
Wabhabhola, “Nongwa wele ezi zyamuyanga eshi namjenda?” Bhemelela bhapinta humaso gabho.
18 Tad viens ar vārdu Kleopas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai tad tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?”
wagalula omo wabho, itawa lyakwe yo Kleopa, wabhola, “Je awe umwene olijenyi pa Yerusalemu hata sogamenye gagafumiye omwo ensiku ezi?
19 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kas tad?” Un tie uz Viņu sacīja: “Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos priekš Dieva un visiem ļaudīm,
U Yesu wabhozya, “Mambo genu?” bhabhola, “Mambo aga Yesu owa Hunazareti, yali mntu kuwa, yalinowezo abhombe na yanje hwitagalila elya Ngolobhe nahwabhantu bhonti.
20 Kā to mūsu augstie priesteri un virsnieki ir nodevuši pie pazudināšanas uz nāvi un Viņu situši krustā.
Nantele ejinsi agosi abhe makuhani na gosi abhabhantu shabhakhete na hulonje aje afwe bhasulubisya.
21 Bet mēs cerējām, ka Viņam bija Israēli atpestīt; un pār visu to šodien ir tā trešā diena, ka šīs lietas ir notikušas.
Nate halititegemele lyaje omwahale yabhabhe wabhaule Israeli. Zaidi eyego gonti sanyono elya tatu afume nagabhombesha amambo ago.
22 Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedējušas; tās agri bijušas pie kapa,
Antele abhashe bhamo bhamo abhamwetu bhatisitusizye, bhabhalile hunkonge wa sapwiti khasha.
23 Un Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot eņģeļu parādīšanu redzējušas, kas saka, Viņš esot dzīvs.
Sabhagulolile obele gwakwe, bhenza bhayanga yaje abhatokeye omalaika bhabhayanjile aje mwomi.
24 Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā tās sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja.”
Na bhamwabho bhabhali pandwemo natee bhabhala hunkongwa bhalola shesho nenshe bhala abhashe shabhayanjile. Aje omwahale sebhalolile.
25 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Ak jūs nesaprašas un sirds kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko tie pravieši sludinājuši!
Wabhabhola, “Amwe mwesemmanya mwemli na moyo amamwamu aga hweteshe gonti gabhayanjile akuwa.
26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā.”
Eshi seyanziwaga Klisiti apate amalabha ego na hwinjile katika oufukufu wakwe?”
27 Pēc iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem Viņš tiem izstāstīja visus rakstus, kas par Viņu bija rakstīti.
Wanda afume wa Musa na kuwa bhoonti, wabhabhola mnsimbo gonti amambo gagahuhusu omwahale yoyo.
28 Un tie nāca klāt pie tās pilsētiņas, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
Bhapalamila shila eshijiji shabhabhalaga, wape abhombile nenshe aje ahwanza ahwendele hwitagalila.
29 Un tie to gauži lūdza un sacīja: “Palieci pie mums, jo vakars jau metās, un tā diena ir pagalam;” un Viņš iegāja pie tiem palikt.
Bhayanga nawo, “Khala pandwemo nate, afwanaje isanya liswiye na usanya umalishe winjilo mhati akhale nabho.
30 Un notikās, ka Viņš ar tiem sēdēdams pie galda to maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva.
Yabha nawakhula nabho pashalye, wega ikati, wasaya, waumesula, wabhapela.
31 Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.
Gadamla amaso gabho bhamanya, esho watega hwitagalila lyabho.
32 Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds iekš mums nedega, kad Viņš ar mums runāja uz ceļa, mums tos rakstus izstāstīdams?”
Bhabholana, “Je amoyo getu seguhashile mhati yetu, ipo nali ayanga nate mwidala, natigulile ensimbo?”
33 Un tanī pašā stundā tie cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcētus un tos, kas pie tiem bija.
Bhasogola esaa yeyo, bhawela Huyerusalemu. bhabhaga bhale kumi na moja bhatangene abhahale bhala bhali pandwemo nabhahale,
34 Tie sacīja: “Tas Kungs patiesi ir augšām cēlies un Sīmanim parādījies.”
bhayanga, “Ogosi azyoshele lyoli lyoli, wape abhoneshe hwa Simoni.”
35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis uz ceļa, un kā Tas no viņiem pazīts, to maizi lauzdams.
Bhape bhabhapela enongwa ezye mambo aga mwidala ne jinsi shamanyishe abho katika amesule ikati.
36 Un kad tie runāja par šīm lietām, tad Jēzus stāvēja pats vidū starp tiem un uz tiem sacīja: “Miers ar jums!”
Na bhali katika ayanje enongwa zyo yoyo mwenyewe ahemeleye pahati yabho, wabhabhola, “Amani ebhe namwe.”
37 Bet tie ļoti izbijās un tiem šķita, ka garu redzot.
Bhasituha bhogopa tee, bhaseha aje bhalola roho.
38 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas ceļas jūsu sirdīs?
Wabhabhola, mbona mkogobhala? Na yenu mlola ewasiwasi humoyo genyu?
39 Redziet Manas rokas un Manas kājas; Es pats tas esmu. Aptaustiet Mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.”
Enyi amakhono gane na manama gone, yaje nene mwenyewe, hatikati, mlole afwanaje eroho seli nobele wa amafupa nenshe namundova ane aje endi nagwo.”
40 Un to sacījis Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.
Na wayanga ego wabhalanga amakhono gakwe na magaga gakwe.
41 Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, tad Viņš uz tiem sacīja: “Vai jums še kas ir, ko ēst?”
Basi nabhali sebhetesheye ashe, ohubhaswiga, abhabholele, mli neshalye shashonti epe?
42 Un tie Tam cēla priekšā ceptas zivs gabalu un tīru medu.
wapela eshipande eshe samaki wa kuokwa.
43 Un Viņš ņēma un to ēda viņiem redzot.
Wege, walya hwitagalila lyabho.
44 Pēc Viņš uz tiem sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”
Esho wabhabhola, “Ego gagego amazugane gahabhabholele nanali endipandwemo namwe, eyaje ni lazima gatimile gonti gehasibwilwe katika torati eya Musa na ga kuwa ne Zaburi.”
45 Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie tos rakstus saprata,
Esho wabhalanga enjele zyabho bhapate ahwelewe ensimbo.
46 Un uz tiem sacīja: “Tā tas stāv rakstīts, ka Kristum bija jācieš un augšām jāceļas no miroņiem trešā dienā,
Wabhabhola, “Shasho shahasimbwilwe, eyaje Klisiti lazima ateseke, na fufushe isiku elya tatu.
47 Un ka Viņa Vārdā jāsludina atgriešanās un grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes.
Naje amataifa gonti gailombelelwa hwitawa lyakwe enongwa ezye tebona hwefwezyewe edhambi ahwanda afume Myerusalemu.
48 Un jūs esat liecinieki par šo visu.
Namwe mwemli bhashahiji abhe mambo ega.
49 Un redzi, Es uz jums sūtu Sava Tēva apsolīšanu. Bet paliekat jūs Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.”
Na enya, embaletela juu yenyu ehadi eya Baba wane, lelo khalaji omu mwiboma, hata mvwenehwe oweza afume amwanya.
50 Un viņš tos izveda līdz Betānijai un Savas rokas pacēlis tos svētīja.
Walongozya mpaka Bethania. Wabhosya amakhono gakwe wabhasayila.
51 Un notikās, kad Viņš tos svētīja, tad Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts uz debesīm.
Yabha katika abhasayile, wahwibagula nabho, wegwa amwanya ambinguni.
52 Bet tie Viņu pielūdza un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi ar lielu prieku,
Bhaputa, esho bhawela Huyerusalemu bhabhali nashime ohu gosi.
53 Un bija allažiņ Dieva namā, teica un slavēja Dievu. Āmen.
Bhape bhali bhakheye mhati mwibhanza, na husifu Ongolobhe.
