Lūkas Evaņg̒elijs 24
1 Bet pirmajā nedēļas dienā it agri, gaismai austot, tās sievas nāca pie kapa un nesa tās svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.
Nggarei deka manggarelo, ma mama naa ra rendi mina maꞌameniꞌ ma bꞌuna rambe fo reu sia Yesus raten.
2 Un tās atrada to akmeni no kapa noveltu,
Leleꞌ ara losa naa, ma rita fatu monaeꞌ fo ara pake ꞌena neu rates a, nenelolir neu sia suuꞌ ena.
3 Un gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
Boe ma ara rates rala reu, te nda rita Yesus ao-sisin sia naa sa.
4 Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja tā kā zibens.
Dadꞌi ara bingun. Aiboiꞌ ma, atahori rua pake bꞌua-baꞌu makahahadꞌok, rema ririi mia bobꞌoa nara.
5 Un kad tās pārbijušās galvu nokāra, viņi uz tām sacīja: “Ko jūs meklējat to dzīvo pie mirušiem?
Mama naa ra ramatau ritaꞌ mamate nara, de bꞌeꞌute losa rae a. Boe ma atahori karuaꞌ ra ratane rae, ‘Taꞌo bee de hei ima sangga atahori masodꞌaꞌ sia atahori mates ra mamana nara?
6 Viņš nav šeitan, bet ir uzcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl būdams iekš Galilejas,
Yesus nda sia ia sa ena! Huu Ana nasodꞌa baliꞌ ena. Mbei ma hei liliiꞌ hendi saa fo Ana olaꞌ leleꞌ Ana feꞌe mia Galilea, do?
7 Sacīdams: Tam Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšām celties.”
Huu Ana nafadꞌe memaꞌ nae, dei fo ara seo hendi Atahori Matetuꞌ a neu atahori deꞌulakaꞌ ra liman. Basa ma ara mbaku risa E sia hau ngganggeꞌ a ata. Te fai katelun ma, Ana nasodꞌa baliꞌ.”
8 Un tās pieminēja Viņa vārdus.
Ara rena rala taꞌo naa, dei de feꞌe rasanedꞌa Yesus oꞌolan malahulun.
9 Un atpakaļ griezušās no kapa tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.
Boe ma ara bꞌaliꞌ lai-lai, fo rafadꞌe basa-bꞌasaꞌ e neu Yesus dedꞌenu kasanahulu esa nara, ma atahori laen mana tungga E.
10 Un tur bija Marija Madaļa un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un tās citas ar tām, tās tiem apustuļiem to sacīja.
(Mama-mama mana reu sia rates a, naeni Yakobis maman Maria, no Maria mia kambo Magdala, ma Yohana no mama laen hira fai. Sira mana reu dui basa ia neu Yesus ana dedꞌenu nara.)
11 Un viņu vārdi tiem likās kā pasakas, un tie viņām neticēja.
Te leleꞌ dedꞌenuꞌ ra rena dudꞌuit naa, ara duꞌa rae mama naa ra lelekoꞌ.
12 Un Pēteris cēlās, tecēja pie tā kapa un locīdamies paskatījās un redzēja tos autus pie malas liktus, un aizgāja, pats pie sevis brīnīdamies par to, kas bija noticis.
Te Petrus fela de nela-nelaꞌ rates neu. Losa naa ma, ana mete rates rala neu, te nitaꞌ a temeꞌ fo ara mboti neu mamates a. Boe ma ana baliꞌ de dudꞌuꞌa nae, “Ia taꞌo bee, e?”
13 Un redzi, divi no tiem gāja tanī pašā dienā uz kādu pilsētiņu, kas bija no Jeruzālemes labu jūdzi (zemes) tālu, ar vārdu Emmaūs.
Faiꞌ naa o, Yesus ana dedꞌenu na rua reu sia kamboꞌ esa, naran Emaus. Dꞌodꞌoon mbei ma kilo sanahulu esa mia kota Yerusalem.
14 Un tie runāja savā starpā par visām tām lietām, kas bija notikušas.
Ara lao-laoꞌ ma ola-olaꞌ Yesus mamaten na.
15 Un gadījās, kad tie tā runāja savā starpā, arī pats Jēzus pie tiem piegāja un līdz ar tiem staigāja.
Aiboiꞌ ma, Yesus nambariiꞌ dꞌeka-dꞌeka no ruꞌa se, ma laoꞌ naꞌabꞌue no se.
16 Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
Te ara nda rahine rae naa Yesus sa, huu Lamatuaꞌ tao fo ara nda rahine sa.
17 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši?”
Boe ma Yesus natane se nae, “Hei ruꞌa nggi, ola-olaꞌ saa, e?” Ara rena ma, ruꞌa se rambariiꞌ. Mata nara onaꞌ manasusaꞌ seli.
18 Tad viens ar vārdu Kleopas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai tad tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?”
Basa ma, Kleopas natane E nae, “Amaꞌ ia, onaꞌ atahori feuꞌ fo nda nahine saa mana feꞌe dadꞌi sia Yerusalem, sa do?”
19 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kas tad?” Un tie uz Viņu sacīja: “Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos priekš Dieva un visiem ļaudīm,
Boe ma Yesus natane nae, “Saa sia naa?” Ara rataa rae, “Te soꞌal Yesus, mana mia Nasaret a! Eni tebꞌe-tebꞌeꞌ Lamatualain mana ola-olan. Ma Lamatuaꞌ fee koasa neu E fo tao manadadꞌiꞌ mataꞌ-mataꞌ ra. Eni nanori nahine atahori. Basa atahori ra hii E, ma Lamatuaꞌ o hii E boe.
20 Kā to mūsu augstie priesteri un virsnieki ir nodevuši pie pazudināšanas uz nāvi un Viņu situši krustā.
Tao-tao te, hita malangga agama Yahudi nara malangga nara ro lasi-lasi adꞌat ra toꞌu rala E. Basa ma ara fee E nisiꞌ hofernor fo hukun risa E. Boe ma ara mbaku risa E mia hau ngganggeꞌ ata.
21 Bet mēs cerējām, ka Viņam bija Israēli atpestīt; un pār visu to šodien ir tā trešā diena, ka šīs lietas ir notikušas.
Fefeun basa hai mimihena mae, Eni Kristus, mana nema mboꞌi hai atahori mara mia mana parenda Roma mana tuni-ndeni hai. Te hari lima faiꞌ naa, ara tao risa E ena.
22 Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedējušas; tās agri bijušas pie kapa,
Aleꞌ ia hai boe bingun. Huu faꞌ ra hai mama mara rema rafadꞌe rae, fefetu anan sira reu mia rates.
23 Un Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot eņģeļu parādīšanu redzējušas, kas saka, Viņš esot dzīvs.
Te ara dui rae, Yesus ao-sisin mopo hendi ena. Boe ma rita Lamatualain aten mia sorga, nafadꞌe se nae, Yesus nasodꞌa baliꞌ ena.
24 Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā tās sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja.”
Rena taꞌo naa, ma hai nonoo mara hira relaꞌ rates reu. Ara o rita onaꞌ hai mama mara nefadꞌe nara boe. Ara o nda rita Yesus ao-sisin sa boe.”
25 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Ak jūs nesaprašas un sirds kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko tie pravieši sludinājuši!
Ruꞌa se dui basa ma, Yesus olaꞌ no se nae, Hei nggonggoa mara seli! Taꞌo bee de hei nda nau mimihere saa fo Lamatuaꞌ mana ola-ola nara rafadꞌe memaꞌ eniꞌ a fai dꞌalahulun!
26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā.”
Ara suraꞌ ena rae, Kristus naa, musi hambu doidꞌosoꞌ mataꞌ naa, dei fo Ana simbo hadꞌa-hormat ma koasa manaseliꞌ.”
27 Pēc iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem Viņš tiem izstāstīja visus rakstus, kas par Viņu bija rakstīti.
Boe ma Yesus nanori se, basaꞌ e fo Lamatuaꞌ mana ola-ola nara suraꞌ memaꞌ soꞌal Kristus. Mulai mia Baꞌi Musa susuran, losa mana ola-olaꞌ laen ra ꞌena nara.
28 Un tie nāca klāt pie tās pilsētiņas, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
Leleꞌ ara rae losa Emaus, ma Yesus tao onaꞌ nae laoꞌ nakandoo.
29 Un tie to gauži lūdza un sacīja: “Palieci pie mums, jo vakars jau metās, un tā diena ir pagalam;” un Viņš iegāja pie tiem palikt.
Te ruꞌa se roꞌe rae, “Amaꞌ! tuli fo leo mo hai tetembaꞌ ia, te relo a naeꞌ a mopo ena.” Boe ma Yesus ume rala neu no se.
30 Un notikās, ka Viņš ar tiem sēdēdams pie galda to maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva.
Leleꞌ ara endoꞌ rae raa, ma Yesus haꞌi nala roti bꞌueꞌ sa, boe ma Ana hule-oꞌe noꞌe makasi mbali Lamatualain, ma Ana bibꞌibꞌi roti a. Leleꞌ Ana loo roti fee ruꞌa se,
31 Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.
dei de ruꞌa se feꞌe rahine rae, naa, Yesus, te aibꞌoiꞌ ma, mopo E mia mata nara!
32 Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds iekš mums nedega, kad Viņš ar mums runāja uz ceļa, mums tos rakstus izstāstīdams?”
Boe ma ruꞌa se babꞌales rae, “Waa! Leleꞌ rena Ana olaꞌ tao manggarelo mana ola-olaꞌ ra susuran faꞌ ra, hita tamedꞌa onaꞌ rala tara ramahoꞌo.”
33 Un tanī pašā stundā tie cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcētus un tos, kas pie tiem bija.
Oras naa boe, ruꞌa se fela de lao baliꞌ Yerusalem reu. Ara randaa ro Yesus ana dedꞌenun atahori ka sanahulu esaꞌ ra, ma atahori laen mana raꞌabꞌueꞌ sia naa.
34 Tie sacīja: “Tas Kungs patiesi ir augšām cēlies un Sīmanim parādījies.”
Boe ma ana dedꞌenuꞌ naa ra rafadꞌe ruꞌa se rae, “Memaꞌ tebꞌe! Lamatuaꞌ Yesus nasodꞌa baliꞌ ena! Faꞌra natudꞌu Aon neu aꞌa Petrus.”
35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis uz ceļa, un kā Tas no viņiem pazīts, to maizi lauzdams.
Basa ma, atahori ka ruaꞌ ra dui basa mana dadꞌiꞌ mia dalaꞌ, losa ruꞌa se rahine Yesus leleꞌ Ana bibꞌibꞌi roti.
36 Un kad tie runāja par šīm lietām, tad Jēzus stāvēja pats vidū starp tiem un uz tiem sacīja: “Miers ar jums!”
Leleꞌ ara feꞌe ola-olaꞌ taꞌo naa aiboiꞌ ma, Yesus nambariiꞌ sia taladꞌa nara. Ana natea se nae, “Sodꞌa-moleꞌ!”
37 Bet tie ļoti izbijās un tiem šķita, ka garu redzot.
Te, ara nggengger ma ramatau, huu rae neꞌo nitu.
38 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas ceļas jūsu sirdīs?
Te Yesus olaꞌ nae, “Taꞌo bee de hei mimitau taꞌo ia? Hei nda mimihere mae, ia Au, usodꞌa baliꞌ ena sa, do?
39 Redziet Manas rokas un Manas kājas; Es pats tas esmu. Aptaustiet Mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.”
Mete sobꞌa lima ma ei ngga ra. Ia Au. Loo lima mara fo nggama neuꞌ ena! Naa fo mimihere mae, ia Au, nda nitu sa. Huu nitur nda ma aoꞌ sa, te basa hei bisa mita Au ao ngga, to?!”
40 Un to sacījis Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.
Feꞌe olaꞌ naꞌo naa ma, Ana natudꞌu neu se bisu foaꞌ mana sia lima-ei nara.
41 Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, tad Viņš uz tiem sacīja: “Vai jums še kas ir, ko ēst?”
Ara ramahoꞌo seli, huu Yesus nasodꞌa baliꞌ ena. Akaꞌ ara onaꞌ mana bingun, huu nda rahine rae taꞌo bee de dadꞌi taꞌo naa sa. Boe ma Yesus natane se nae, “Hei mia saa sia ia?”
42 Un tie Tam cēla priekšā ceptas zivs gabalu un tīru medu.
Boe ma ara loo fee Ne uꞌu manapanggaꞌ eꞌetuꞌ sa.
43 Un Viņš ņēma un to ēda viņiem redzot.
Yesus simbo nala uꞌu a, de naa mia mata nara.
44 Pēc Viņš uz tiem sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”
Boe ma Ana olaꞌ nae, “Taꞌo bee? hei feꞌe misinedꞌa leleꞌ au uꞌubꞌue o nggi do? Au ufadꞌe faiꞌ naa ae, basa saa fo Lamatua mana ola-ola nara, suraꞌ soꞌal Au naa, musi dadꞌi. Naeni, mia baꞌi Musa, mia mana ola-olaꞌ laen ra, ma mia buku sosodꞌa kokoa-kikioꞌ ra.”
45 Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie tos rakstus saprata,
Basa ma, Ana soi dudꞌuꞌa nara fo rahine tebꞌe-tebꞌeꞌ Lamatuaꞌ Susura Meumaren sosoa-ndandaan.
46 Un uz tiem sacīja: “Tā tas stāv rakstīts, ka Kristum bija jācieš un augšām jāceļas no miroņiem trešā dienā,
Ana olaꞌ seluꞌ fai nae, “Lamatualain mana ola-ola nara suraꞌ ena rae, Kristus, fo Lamatualain haitua nemaꞌ naa, musi hambu doidꞌosoꞌ mataꞌ-mataꞌ, dei fo Ana mate. Te fini esan, ma Ana nasodꞌa baliꞌ. Ara suraꞌ basa ena na!
47 Un ka Viņa Vārdā jāsludina atgriešanās un grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes.
De ia na Au fee nggi koasa fo mendi Hara-lii maloleꞌ neu basa atahori, mulai mia Yerusalem ia, Mifadꞌe se mae, atahori mana nataa salan ma baliꞌ nisiꞌ Lamatualain, dei fo Lamatualain ose hendi neu basa sala nara.
48 Un jūs esat liecinieki par šo visu.
Hei musi dadꞌi sakasii fo dui-bꞌengga, Au hambu doidꞌosoꞌ, de mate, basa ma usodꞌa baliꞌ
49 Un redzi, Es uz jums sūtu Sava Tēva apsolīšanu. Bet paliekat jūs Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.”
Dei fo Au haitua Dula-dꞌale Meumare ngga nema, fo Ama ngga helu-fuli memaꞌ ena. Te hei musi mihani sia kota Yerusalem ia, losa ama simbo mala koasa mia sorga.”
50 Un viņš tos izveda līdz Betānijai un Savas rokas pacēlis tos svētīja.
Faiꞌ sa, Yesus no se kota a deaꞌ reu. Leleꞌ ara rae losa kambo Betania, Ana bꞌotiꞌ liman de olaꞌ fee se papala-babꞌanggiꞌ.
51 Un notikās, kad Viņš tos svētīja, tad Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts uz debesīm.
Leleꞌ Ana feꞌe olaꞌ fee papala-babꞌanggiꞌ, ma Ana nenesoꞌuꞌ sorga neu.
52 Bet tie Viņu pielūdza un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi ar lielu prieku,
Basa se rita taꞌo naa, ma ara sendeꞌ lululangga nara fo beꞌutee neu E. Basa ma ara baliꞌ Yerusalem reu ro rala nemehoꞌot seli.
53 Un bija allažiņ Dieva namā, teica un slavēja Dievu. Āmen.
Tungga fai ara raꞌabꞌue sia Ume Hule-oꞌe Huuꞌ a fo koa-kio Lamatualain. Ama Teofilus! Dudꞌui ngga losaꞌ a ia. Sodꞌa-moleꞌ, Lukas
