Lūkas Evaņg̒elijs 24
1 Bet pirmajā nedēļas dienā it agri, gaismai austot, tās sievas nāca pie kapa un nesa tās svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.
Saaminttafe koyro gallas, wogga wode wontta daro guura, maccasati bantta giigisida shittuwa ekkidi duufuwa bidosona.
2 Un tās atrada to akmeni no kapa noveltu,
Entti yaa gakkiya wode duufuwa doonan de7iya shuchchay gondderettidi kichchoyssa demmidosona.
3 Un gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
Entti duufuwa gaathi gelidosona, shin Godaa Yesuusa ahaa demmibookkona.
4 Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja tā kā zibens.
Entti yan eqqidi aybi hanidee gidi qoppishin akeekonna daro phooliya afila ma77ida nam77u asati entta matan eqqidosona.
5 Un kad tās pārbijušās galvu nokāra, viņi uz tām sacīja: “Ko jūs meklējat to dzīvo pie mirušiem?
Maccasati yashettidi bantta huu7iya sa7an ziqqi oothidi de7ishin, asati enttako, “De7on de7eyssa hayqota giddon ays koyeetii?
6 Viņš nav šeitan, bet ir uzcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl būdams iekš Galilejas,
I hayssan deenna; hayqoppe denddis, ‘Asa Na7ay nagaranchchota kushen aadhdhi imettana; enttika iya kaqqana. I heedzantho qamman hayqoppe denddana’ yaagidi, I hinttera Galiilan de7ishe hinttew odida qaala qoppite” yaagis.
7 Sacīdams: Tam Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšām celties.”
8 Un tās pieminēja Viņa vārdus.
Maccasati he wode iya qaala qoppidosona.
9 Un atpakaļ griezušās no kapa tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.
Maccasati duufuwappe simmidi hanidabaa ubbaa tammanne issotasinne haratasikka odidosona.
10 Un tur bija Marija Madaļa un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un tās citas ar tām, tās tiem apustuļiem to sacīja.
Hessa hawaaretas odiday Magdela Mayraamo, Yohaanna, Yayqooba aayiw Mayraamonne enttara de7iya hara maccasata.
11 Un viņu vārdi tiem likās kā pasakas, un tie viņām neticēja.
Shin enttaw maccasati odidayssi elmo daanin ammanibookkona.
12 Un Pēteris cēlās, tecēja pie tā kapa un locīdamies paskatījās un redzēja tos autus pie malas liktus, un aizgāja, pats pie sevis brīnīdamies par to, kas bija noticis.
Shin Phexiroosi denddi woxxidi duufo bis. He bessaa gakkidi hokki gaathi xeelliya wode moogo afilaa xalaala be7is. Hanidaban malaalettishe ba soo simmis.
13 Un redzi, divi no tiem gāja tanī pašā dienā uz kādu pilsētiņu, kas bija no Jeruzālemes labu jūdzi (zemes) tālu, ar vārdu Emmaūs.
He gallas kaalliya tamaaretappe nam77ati Yerusalaameppe tammanne issi kilo mitire haakkiya Immahoose giya gutaa boosona.
14 Un tie runāja savā starpā par visām tām lietām, kas bija notikušas.
Entti wolla hanidabaa ubbaa odettoosona.
15 Un gadījās, kad tie tā runāja savā starpā, arī pats Jēzus pie tiem piegāja un līdz ar tiem staigāja.
Entti he hanotabaa qoppishenne odettishe biya wode Yesuusi ba huu7en shiiqidi enttara bees.
16 Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
Hanoshin, entti iya eronna mela entta ayfey oykettis.
17 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši?”
I, “Hintte wolla oge bolla de7ishe odetteyssi aybe?” yaagis. Entti azzanidi si7i gidi eqqidosona.
18 Tad viens ar vārdu Kleopas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai tad tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?”
Enttafe issoy Qeliyoophpha geetetteyssi, “Ha qammata giddon Yerusalaamen hanidabaa eronnayssi, ne biittaas imatheyye?” yaagis.
19 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kas tad?” Un tie uz Viņu sacīja: “Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos priekš Dieva un visiem ļaudīm,
I zaaridi, “I hanidayssi aybee?” yaagidi oychchis. Entti, “Xoossaa sinthaninne asa sinthan oosoninne odan mino nabe gidida Naazirete Yesuusabaa.
20 Kā to mūsu augstie priesteri un virsnieki ir nodevuši pie pazudināšanas uz nāvi un Viņu situši krustā.
Iya kahinata halaqatinne nuna haareyssati hayqo pirddas aathi immidi, kaqqidosona.
21 Bet mēs cerējām, ka Viņam bija Israēli atpestīt; un pār visu to šodien ir tā trešā diena, ka šīs lietas ir notikušas.
Nuuni Isra7eele asaa wozande gidi ufayttidi naagidashin hayssi hanin hachchi heedzantho qamma.
22 Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedējušas; tās agri bijušas pie kapa,
Qassi nu giddofe issi issi maccasati nuna malaalisidosona. Entti hachchi wontta guura duufuwa bidosona.
23 Un Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot eņģeļu parādīšanu redzējušas, kas saka, Viņš esot dzīvs.
Iya ahaa dhayida wode simmi yidi, ‘I paxa de7ees’ yaagiya kiitanchchoti qonccin be7ida yaagidi odidosona.
24 Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā tās sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja.”
Nu giddofekka issoti issoti duufuwa bidi maccasati odidayssatho hanin be7idosona, shin iya be7ibookkona” yaagis.
25 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Ak jūs nesaprašas un sirds kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko tie pravieši sludinājuši!
I enttako, “Hinttenoo, akeekonna asato, hintte wozanay nabeti odidabaa ubbaa ammananaw gam77eyssato,
26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā.”
Kiristtoosi ha metuwa ekkanawunne ba bonchchuwan gelanaw bessennee?” yaagis.
27 Pēc iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem Viņš tiem izstāstīja visus rakstus, kas par Viņu bija rakstīti.
Museppenne nabeta ubbaafe denddidi Geeshsha Maxaafan iyabay xaafettidayssa ubbaa enttaw qonccisis.
28 Un tie nāca klāt pie tās pilsētiņas, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
Entti biya gutaakko matattida wode Yesuusi aadhdhidi haaho soo biya daanin,
29 Un tie to gauži lūdza un sacīja: “Palieci pie mums, jo vakars jau metās, un tā diena ir pagalam;” un Viņš iegāja pie tiem palikt.
Entti, “Sa7ay qammida gisho nuura aqa” yaagidi minthidi woossidosona. Hessa gisho, enttara aqanaw gelis.
30 Un notikās, ka Viņš ar tiem sēdēdams pie galda to maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva.
Enttara issife gayta bolla uttidi, uythaa denthidi, meenthi anjjidi enttaw immis.
31 Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.
He wode entti erana mela entta ayfey dooyettis. Enttika eridosona. Shin I enttafe geemmis.
32 Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds iekš mums nedega, kad Viņš ar mums runāja uz ceļa, mums tos rakstus izstāstīdams?”
Entti, “Nu ogiya bolla de7ishin I nuus Geeshsha Maxaafaa birshshishininne nuna haasayisishin nu wozanay xuugettibeenne?” yaagidosona.
33 Un tanī pašā stundā tie cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcētus un tos, kas pie tiem bija.
He wode denddidi guye Yerusalaame yidosona. Tammanne issotinne harati issi bolla shiiqidi de7ishin demmidosona.
34 Tie sacīja: “Tas Kungs patiesi ir augšām cēlies un Sīmanim parādījies.”
Entti, “Goday tuma denddis; Simoonas qonccis” yaagidosona.
35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis uz ceļa, un kā Tas no viņiem pazīts, to maizi lauzdams.
He nam77u tamaareti Immahoose ogiya bolla de7ishin hanidayssanne uythaa meenthida wode waati iya eridaakko enttaw odidosona.
36 Un kad tie runāja par šīm lietām, tad Jēzus stāvēja pats vidū starp tiem un uz tiem sacīja: “Miers ar jums!”
Nam77u tamaareti hessa oda bolla de7ishin, Yesuusi entta giddon eqqidi, “Saroy hinttew gido” yaagis.
37 Bet tie ļoti izbijās un tiem šķita, ka garu redzot.
Gidoshin, entti dagammidi, moytille be7ida daanin yayyidosona.
38 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas ceļas jūsu sirdīs?
I enttako, “Ays babbidetii? Ays sidhey hintte wozanan gelidee?
39 Redziet Manas rokas un Manas kājas; Es pats tas esmu. Aptaustiet Mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.”
Ta kushiyanne ta tohuwa be7ite; taani tana. Qassi oykkidi be7ite; tanan hintte be7eyssada, moytilles ashoynne meqethi baawa” yaagis.
40 Un to sacījis Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.
Yaagidi, ba tohuwanne ba kushiya entta bessis.
41 Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, tad Viņš uz tiem sacīja: “Vai jums še kas ir, ko ēst?”
Entti ufayssafe denddoyssan ammanonna malaaletethan de7ishin, Yesuusi enttako, “Hayssan hinttew miyabay de7ii?” yaagis.
42 Un tie Tam cēla priekšā ceptas zivs gabalu un tīru medu.
Enttika caacettida molo issuwa iyaw immidosona.
43 Un Viņš ņēma un to ēda viņiem redzot.
I ekkidi entta sinthan mis.
44 Pēc Viņš uz tiem sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”
I, “Ta hinttera gam77ida wode ubban Muse maxaafatan, nabeta maxaafataninne Mazmure maxaafatan, ta gisho xaafettidabay ubbay polettanaw bessees yaagada ta hinttew odida qaalay hayssa” yaagis.
45 Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie tos rakstus saprata,
He wode Geeshsha Maxaafata akeekana mela wozanaa entta dooyis.
46 Un uz tiem sacīja: “Tā tas stāv rakstīts, ka Kristum bija jācieš un augšām jāceļas no miroņiem trešā dienā,
Hessadakka, “Kiristtoosi waaye ekkana, heedzantho qamman hayqoppe denddana yaagidi xaafettis.
47 Un ka Viņa Vārdā jāsludina atgriešanās un grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes.
Yerusalaameppe denddidi asaa ubbaas nagaraappe maarotethaynne atotethay iya sunthan markkattana.
48 Un jūs esat liecinieki par šo visu.
Hintte hessas markkatta.
49 Un redzi, Es uz jums sūtu Sava Tēva apsolīšanu. Bet paliekat jūs Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.”
Hekko, takka ta aaway immida ufayssaa hinttew yeddana. Hintte saloppe wolqqa ma77ana gakkanaw Yerusalaame kataman gam77ite” yaagis.
50 Un viņš tos izveda līdz Betānijai un Savas rokas pacēlis tos svētīja.
Hessafe guye, Bitaaniya geetettiya gutaa enttana ekkidi bis. Ba kushiya denthidi anjjis.
51 Un notikās, kad Viņš tos svētīja, tad Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts uz debesīm.
Enttana anjjishe enttafe shaakettidi pude salo ekettis.
52 Bet tie Viņu pielūdza un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi ar lielu prieku,
Entti ziggi goynnidi daro ufayssan Yerusalaame simmidosona.
53 Un bija allažiņ Dieva namā, teica un slavēja Dievu. Āmen.
Xoossaa ubbaa wode galatishe Xoossa Keethan gam77idosona.
