Lūkas Evaņg̒elijs 23
1 Un viss viņu pulks cēlās un noveda Viņu pie Pilatus,
Lani bi cancannikpeliba taanli kuli den fii ki gedini Jesu gufeneeli Pilata po.
2 Un iesāka Viņu apsūdzēt sacīdami: “Šo mēs atrodam, ka Viņš mūsu tautu sajauc un aizliedz ķeizaram metekli(nodokli) dot sacīdams: Viņš esot Kristus, viens Ķēniņš.”
Bi den cili ki kuli o ki yedi: “Ti den laa one ke o yaandi ti niba, ki tua ban da pa o badiciamo Sesa li lubili, ki go tua ke wani oba n tie U Tienu n Gandi Yua o bado.”
3 Un Pilatus Viņam vaicāja sacīdams: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Un Viņš atbildēdams uz to sacīja: “Tu to saki.”
Pilata den buali Jesu: “A tie Jufinba bado bi?” Jesu den goa ki yedi o: “Fini n yedi yeni.”
4 Bet Pilatus sacīja uz tiem augstiem priesteriem un tiem ļaudīm: “Es nekādas vainas neatrodu pie šā cilvēka.”
Pilata den yedi bi kopadicianba yudanba leni ku niligu: “Mii laa ke o joa na tieni tagiliba kuli.”
5 Bet tie tam stāvēja virsū un sacīja: “Viņš tos ļaudis skubina uz dumpi, mācīdams pa visu Jūdu zemi, iesākdams no Galilejas līdz šejienei.”
Bi den nia ki yedi: “O den cili ŋali Galile po ki tagi Jude nni kuli ki pundi ŋali ne, ki bangi bi niba ki tigini ba ke ban yie li bali.”
6 Bet kad Pilatus Galileju dzirdēja, tad tas vaicāja, vai Viņš esot no Galilejas?
Pilata n den gbadi ke bi maadi Galile maama, o den buali o joa yeni ya tie Galile yua.
7 Un dabūjis zināt, ka Viņš piederot apakš Hērodus tiesas, tas Viņu nosūtīja pie Hērodus, kas tanīs dienās arīdzan bija Jeruzālemē.
Wan den gbadi ke o tie Elodo ya diema yua, o den soani o Elodo po. Li sua ke Elodo ye laa diema laa dana.
8 Bet kad Hērodus Jēzu redzēja, tad tas tapa ļoti līksms. Jo tas jau sen labprāt Viņu gribēja redzēt, tādēļ ka tas daudz par Viņu bija dzirdējis un cerēja kādu zīmi no Viņa redzēt.
Wan den laa Jesu, o pali den mangi boncianla kelima ŋali yogu o den bua ki le o, kelima o den gba ke bi maadi o maama ke o sugini wan tieni mi bancianma wan le.
9 Un tas dažādas lietas vaicāja no Viņa. Bet Viņš tam neatbildēja nenieka.
O den buali Jesu i buali boncianla, ama waa den guani o maamaba kuli.
10 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un Viņu apsūdzēja gauži.
Bi kopadicianba yudanba leni li balimaama bangikaaba den ye li kani ki kuliti Jesu boncianla kaa cedi.
11 Bet Hērodus ar savu pils saimi Viņu nicināja un apmēdīja, un tam baltu drēbi apvilka un to sūtīja atpakaļ pie Pilatus.
Elodo den taani leni a minteela ki fali o, ki ñuadi o ki lani o ti tiakiagidi, ki guani o Pilata po.
12 Tanī dienā Pilatus un Hērodus palika par draugiem, jo papriekš tie savā starpā bija ienaidā.
Hali yogu ti yibalindi den ye Elodo leni Pilata siiga, laa daali liga bi den danli leni biyaba.
13 Un Pilatus, saaicinājis tos augstos priesterus un virsniekus un tos ļaudis,
Pilata den taani bi kopadicianba yudanba leni Jufinba yudanba leni ku niligu kuli
14 Uz tiem sacīja: “Jūs šo cilvēku pie manis esat atveduši, ka Viņš tos ļaudis novēršot, un redziet, es Viņu esmu jūsu priekšā izklausinājis un pie tā cilvēka neesmu atradis it nekādas vainas, par ko jūs Viņu apsūdzat;
ki yedi ba: “Yi den cuani n kani o joa na ki yedi ke o yaandi bi niba ki tua ke ban yie li bali. To, n buali o yi nintuali ki sua ke waa tieni liba yin kuli o yaala kuli siiga.
15 Un Hērodus arī ne; jo tas Viņu pie mums atpakaļ sūtījis, un redzi, Viņš nekā nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis.
Elodo moko naa sua ke o pia tagili, lane ke o guani o ti kani. O joa na ki tieni liba kuli yaala n pundi tin kpa o.
16 Tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”
Lanyaapo n ya teni ke bi pua o n baa ŋa o.”
17 Un uz svētkiem tam vajadzēja viņiem vienu cietumnieku atlaist.
Li den sua ke mi pendima jaanma kuli li tie tiladi Pilata n faabi kpaadi yenli ku niligu po.
18 Bet viss tas pulks brēca un sacīja: “Nost ar šo un atlaidi mums Barabu!”
Ku niligu kuli den taani ki tiani: “Teni ban kpa o joa na, ki faabi tipo Balabasa.”
19 Tas kāda dumpja dēļ, kas pilsētā bija noticis, un slepkavības dēļ bija iemests cietumā.
Bi den kuani Balabasa li kadidieli nni kelima o den fiini mi janjanma u dogu nni ki go kpa o nilo moko.
20 Tad Pilatus atkal viņus uzrunāja un gribēja Jēzu atlaist.
Pilata den bua ki faabi Jesu. Lanyaapo o go den maadi leni ku niligu.
21 Bet tie sauca un sacīja: “Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!”
Ama bi den tangi ki tua: “Joani o li dapoanpoanli po, joani o li dapoanpoanli po.”
22 Bet viņš trešu reiz uz tiem sacīja: “Ko tad Šis ļauna darījis? Es pie Viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”
Pilata go den maadi ba mi tataama ki yedi: “O tieni be yo ke li bia? Mii laa ke o tieni ya bonbiadila n pundi mi kuuma. Lanwani n baa teni ban pua o ki ŋa o.”
23 Bet tie tam mācās virsū ar lielu brēkšanu lūgdami, ka Viņš taptu krustā sists, un viņu brēkšana pārspēja.
Bi go den ñi ki tangi ki tua ke ban joani o li dapoanpoanli po, ŋali ke bi tantani den paadi Pilata.
24 Tad Pilatus nosprieda, lai viņu lūgšanas notiek.
Lanyaapo Pilata den jia ti buudi ki kadi ke ban mia ban tieni Jesu yaala yeni baa tieni.
25 Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu prātam.
O den ŋa ban den kuani ya joa li kadidieli nni keli mi janjanma po leni mi nikpama kuli po yeni nani ku niligu n mia maama, ki taa Jesu ki teni ba ke ban tieni o ban bua yaala.
26 Un kad Viņu aizveda, tad tie saņēma vienu no Kirenes, vārdā Sīmani, kas nāca no lauka, un uzlika tam to krustu, ka tas to Jēzum pakaļ nestu.
Ban den ñani Jesu likani ki caani o ki baan kpa o, bi den tuogi Silena dogu yua ke bi yi o Simono ke o ñani i kuani po. Bi den cuo o ki bugini o li dapoanpoanli wan ya bugi ki ŋua Jesu.
27 Bet liels ļaužu un sievu pulks Viņam gāja pakaļ, tās Viņu žēloja un apraudāja.
Li nigocianli den ŋua o, bi siiga bi puoba den ye, ki pua bi bena ki mua Jesu po.
28 Bet Jēzus uz tām atgriezās un sacīja: “Jūs Jeruzālemes meitas, neraudāt par Mani, bet raudāt pašas par sevi un par saviem bērniem.
O den jigidi ki yedi ba: “Yinba, Jelusalema puoba, da mua mani mini yaapo, ya mua mani yi ya yula po leni yi bila po.
29 Jo redziet, nāks dienas, kad sacīs: svētīgas ir tās neauglīgās un tās miesas, kas nav bērnus nesušas, un tās krūtis, kas nav zīdījušas.
Kelima a dana baa ti cua ke bi baa yedi: 'Li pamanli ye leni mu poŋoalimu, yaaba n ki mali leni yaaba n ki ŋaandi biga kuli po.'
30 Tad tie iesāks sacīt uz tiem kalniem: krītiet uz mums! un uz tiem pakalniem: apklājiet mūs!
Laa yogunu bi niba baa maadi leni a joaciama ki tua: 'Baa mani tipo,' ki go ya maadi a joabila ki tua: 'Hoagini mani ti.'
31 Jo kad to dara pie zaļa koka, kas tad vēl notiks pie sakaltuša?”
Kelima bi ya tieni ku dasoagigu yeni, bi baa tieni ku dakuongu mo lede?”
32 Bet divi citi ļauna darītāji arīdzan tapa novesti, ka taptu nomaitāti līdz ar Viņu.
Bi go den gedini nikpaba lie ki baa taani ki kpa ba leni Jesu.
33 Un kad tie nāca uz to vietu, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un tos ļauna darītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.
Ban den pundi ban yi ya kaanu ku yukuokuogu, bi den joani Jesu li dapoanpoanli po, ki go joani bi nibiadiliediba a dapoanpoana po, yendo Jesu jienu po, o yua mo o ganu po.
34 Bet Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” Un tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta.
Jesu den yedi: “N Baa, tieni bipo sugili kelima baa bani ban tiendi yaala.” Bi den toani tiatia ki boagidi o tiayiekaadi.
35 Un tie ļaudis stāvēja skatīdamies. Bet tie virsnieki savā starpā Viņu apsmēja sacīdami: “Viņš citiem palīdzējis, lai palīdzās pats Sev, ja šis ir Kristus, tas Dieva izredzētais.”
ku niligu den se li kani ki diidi. Jufinba yudanba den ñuadi Jesu ki tua: “O den ga nitoaba, o ya tie Kilisiti U Tienu n Gandi Yua, wan ga o yuli.”
36 Un arī tie karavīri Viņu apmēdīja, piegāja un Viņam etiķi atnesa
A minteela moko den ñuadi o ki cua o kani ki teni o mi ñinmiligima ki yedi:
37 Un sacīja: “Ja Tu esi tas Jūdu ķēniņš, tad palīdzies pats Sev.”
“A ya tie Jufinba bado ŋan ga a yuli.”
38 Un virsraksts pār Viņu bija rakstīts ar Grieķu, Romiešu un Ebreju rakstiem: šis ir tas Jūdu ķēniņš.
Ya diani n tie na den taabi ki yiini o yuli po: One n tie Jufinba bado.
39 Bet viens no tiem pakārtiem ļauna darītājiem Viņu zaimoja, sacīdams: “Ja Tu esi Kristus, tad palīdzi Sev pašam un mums.”
Bi nibiadiliediba yaaba n den juani a dapoanpoana po yeni siiga yendo den sugidi Jesu ki yedi: “Haa tie U Tienu n Gandi Yua kaa? Ga a yuli ki nan ga ti mo.”
40 Bet tas otrais to aprāja un sacīja: “Un tu arīdzan nebīsties no Dieva, kas esi tanī pašā sodībā!
Ama o lielo den funi leni o ki yedi: Haa jie U Tienu, fini yua n ta leni o joa naa?
41 Un tomēr mums gan pareizi notiek. Jo mēs dabūjam, ko esam nopelnījuši ar saviem darbiem, bet šis nekā ļauna nav darījis.”
Tinba yaapo, ya cuonu n tie na tiegi, kelima ti ga ti tuona panpaani, ama one naa tieni bonbiadilaba kuli.”
42 Un viņš uz Jēzu sacīja: “Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā.”
Lani o den yedi: “Jesu ŋan tiadi npo a ya ti cua ki diedi a diema nni ya yogunu.”
43 Un Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē!”
Jesu den goa ki yedi o: “N waani a moamoani, ke dinla liga a baa ye leni nni ŋalijani.”
44 Un tas bija ap sesto stundu, tad tapa tumšs pār visu to zemi līdz devītajai stundai.
Lan den bua ki pundi u yensicocolu ki yenga den biigi, ke li biigili tieni ki tinga nni kuli ki ya caa ŋali li yenlebidili.
45 Un saule tapa aptumšota, un tas priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa vidū pušu.
U Tienu diegu kpalidoaginkaabu den padi siiga nni ki boagidi boaga lie.
46 Un Jēzus sauca ar skaņu balsi un sacīja: “Tēvs, Es Savu garu nododu Tavās rokās.” Un to sacījis Viņš dvēseli izlaida.
Jesu den kpaani ki yedi: “N Baa, n teni n miali a nuu nni.” Wan den yedi yeni, o den fuo ki jiini.
47 Un tas kapteinis redzēdams, kas notika, Dievu teica un sacīja: “Patiesi, šis ir bijis taisns cilvēks.”
Minteela kobiga yudaano den laa yaala n tieni, o den pagi U Tienu ki yedi: “Moamoani, o joa na den tiegi lige.”
48 Un visi, kas tur klātu bija un redzēja, kas tur notika, tie sita pie krūtīm un griezās atpakaļ.
Ya nigola n den taani likani ki diidi, n den laa yaala n tieni, bi den lebidi ki kuni ki pua bi bena.
49 Bet visi Viņa mīļie stāvēja no tālienes un tās sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja.
Yaaba n den bani Jesu kuli leni ya puoba n den ciani o ŋali Galile, den se ŋali foagima ki nua yaala n tiendi.
50 Un redzi, viens vīrs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs,
Jufinba cancannikpeliba taancianli yaaba siiga yendo den ye ke bi yi o Josefi, ya nilo n ŋani ki tiegi,
51 (Šis nebija piemeties viņu padomam un darīšanai, ) no Arimatijas, Jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību,
ki tie Jufinba dogu Halimate yua. O den gu ke U Tienu diema n pundi. Waa den taani leni o lieba bi jagili nni, leni ban den tieni yaala kuli nni.
52 Šis piegājis pie Pilatus lūdza Jēzus miesas,
Laa joa den gedi Pilata kani ki mia o ke wan teni o Jesu o kpiemo.
53 Un tās noņēma, ietina smalkā audeklī un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts.
O den jiini li dapoanpoanli po, ki bobini o bu kpalipienbu, ki duani o li kuli nni. Li den sua ke bi kpiedi li kuli yeni ku tangu po ki daa duani kpiemo kuli lienni.
54 Un tā bija tā sataisāmā diena, un svētdiena jau iesākās.
Laa daali den tie li boginli daali U Tienu fuodima daali po, ke U Tienu fuodima daali cilima bua ki pundi.
55 Un tās sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, arīdzan gāja pakaļ un skatījās uz to kapu, un kā Viņa miesas tapa noliktas.
Bi puoba, yaaba n den ñani Galile ki ciani Jesu yeni, ki laa li kuli leni wan duani Jesu o kpiemo maama.
56 Un atpakaļ griezušās tās sataisīja smaržīgas svaidāmas zāles, un to svēto dienu tās bija klusu pēc bauslības.
Lani bi den guani bi denpo ki bogini ya tibidi n pia u nuulimanu, leni tulale. Mi fuodima daali bi den fuodi, nani li balimaama n bili maama.
