Lūkas Evaņg̒elijs 23
1 Un viss viņu pulks cēlās un noveda Viņu pie Pilatus,
He bessan shiiqida shanggoti ubbay denddidi Yesuusa Philaaxoosakko efidosona.
2 Un iesāka Viņu apsūdzēt sacīdami: “Šo mēs atrodam, ka Viņš mūsu tautu sajauc un aizliedz ķeizaram metekli(nodokli) dot sacīdams: Viņš esot Kristus, viens Ķēniņš.”
“Ha uray nu asaa balethishin, kawuwas giira giironna mela diggishininne qassi, ‘Taani Kiristtoosa hintte kawuwa’ yaagishin demmida” yaagidi mootidosona.
3 Un Pilatus Viņam vaicāja sacīdams: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Un Viņš atbildēdams uz to sacīja: “Tu to saki.”
Philaaxoosi Yesuusa, “Neeni Ayhudeta kawoyye?” yaagidi oychchis. Yesuusi, “Ee, ne gidayssa mela” yaagis.
4 Bet Pilatus sacīja uz tiem augstiem priesteriem un tiem ļaudīm: “Es nekādas vainas neatrodu pie šā cilvēka.”
Philaaxoosi kahine halaqatakkonne asaakko, “Ha uraa bolla taani issi balakka demmabiikke” yaagis.
5 Bet tie tam stāvēja virsū un sacīja: “Viņš tos ļaudis skubina uz dumpi, mācīdams pa visu Jūdu zemi, iesākdams no Galilejas līdz šejienei.”
Shin entti, “Ha uray Galiilappe doomidi hayssa gakkanaw Yihuda kumethaa iitabaas denthethees” yaagidi minthi odidosona.
6 Bet kad Pilatus Galileju dzirdēja, tad tas vaicāja, vai Viņš esot no Galilejas?
Philaaxoosi hessa si7ida wode Yesuusi Galiila aseekko eranaw koyidi iya oychchis.
7 Un dabūjis zināt, ka Viņš piederot apakš Hērodus tiesas, tas Viņu nosūtīja pie Hērodus, kas tanīs dienās arīdzan bija Jeruzālemē.
Yesuusi Heroodisa biittaafe yida asi gideyssa Philaaxoosi erida wode Heroodisi he wode Yerusalaamen de7iya gisho iyaakko yeddis.
8 Bet kad Hērodus Jēzu redzēja, tad tas tapa ļoti līksms. Jo tas jau sen labprāt Viņu gribēja redzēt, tādēļ ka tas daudz par Viņu bija dzirdējis un cerēja kādu zīmi no Viņa redzēt.
Heroodisi Yesuusa be7anaw daro wodeppe koyishe de7iya gisho, iya be7ida wode daro ufayttis. Ays giikko, iyabaa si7ida gisho malaalisiyabaa oothin be7anaw amottishe de7ees.
9 Un tas dažādas lietas vaicāja no Viņa. Bet Viņš tam neatbildēja nenieka.
Heroodisi Yesuusa daro oyshota oychchis, shin I aykkoka zaaribeenna.
10 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un Viņu apsūdzēja gauži.
Kahineta halaqatinne higge asttamaareti yan eqqidi minthidi iya mootosona.
11 Bet Hērodus ar savu pils saimi Viņu nicināja un apmēdīja, un tam baltu drēbi apvilka un to sūtīja atpakaļ pie Pilatus.
Herodisaranne iya wotaaddaretara Yesuusa kadhidosonanne leqisidosona. Bonchcho afilaa mayzidi Philaaxoosakko zaaridi yeddidosona.
12 Tanī dienā Pilatus un Hērodus palika par draugiem, jo papriekš tie savā starpā bija ienaidā.
Herodisaranne Philaaxoosara kase morkkeshin he gallas wolla giigidosona.
13 Un Pilatus, saaicinājis tos augstos priesterus un virsniekus un tos ļaudis,
Philaaxoosi kahine halaqata, asaa haareyssatanne asaa xeegidi,
14 Uz tiem sacīja: “Jūs šo cilvēku pie manis esat atveduši, ka Viņš tos ļaudis novēršot, un redziet, es Viņu esmu jūsu priekšā izklausinājis un pie tā cilvēka neesmu atradis it nekādas vainas, par ko jūs Viņu apsūdzat;
“‘Ha uray asaa geellatethas denthethees’ gidi taakko ehideta. Takka hintte sinthan pilggada hintte shiishida mootuwas aybi balakka demmabiikke.
15 Un Hērodus arī ne; jo tas Viņu pie mums atpakaļ sūtījis, un redzi, Viņš nekā nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis.
Heroodisi, hessatho aybi balakka iya bolla demmiboonna gisho nuukko yeddis. Tumakka ha uray hayqos gathiya aybi balakka oothibeenna.
16 Tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”
Hessa gisho, iya garaafada billa yeddana” yaagis.
17 Un uz svētkiem tam vajadzēja viņiem vienu cietumnieku atlaist.
Hessa I giday Faasikka Baale wode issi asi enttaw billanayssi iyaw attonnabaa gidiya gishossa.
18 Bet viss tas pulks brēca un sacīja: “Nost ar šo un atlaidi mums Barabu!”
Derey ubbay issi bolla, “Ha uraa gede digga, nuus Barbbaana billa” yaagidi waassidosona.
19 Tas kāda dumpja dēļ, kas pilsētā bija noticis, un slepkavības dēļ bija iemests cietumā.
Barbbaani katamaa giddon asaa iitabaas denthethidi ase wodhdhidi qashettida asi.
20 Tad Pilatus atkal viņus uzrunāja un gribēja Jēzu atlaist.
Philaaxoosi Yesuusa billanaw koyidi asaas zaari odis.
21 Bet tie sauca un sacīja: “Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!”
Gidoshin, asay, “Kaqqa! Kaqqa!” yaagidi waassidosona.
22 Bet viņš trešu reiz uz tiem sacīja: “Ko tad Šis ļauna darījis? Es pie Viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”
Philaaxoosi heedzantho, “Ha uray qohidabay aybe? Wodhos gathiya bala ta demmabiikke. Hessa gisho, garaafada yedda aggana” yaagis.
23 Bet tie tam mācās virsū ar lielu brēkšanu lūgdami, ka Viņš taptu krustā sists, un viņu brēkšana pārspēja.
Entti bantta qaala dhoqqu oothidi, “Kaqettanaw bessees” gidi minthi waassidosona. Entta waasoykka xoonis.
24 Tad Pilatus nosprieda, lai viņu lūgšanas notiek.
Entta oyshaa gisho, gidi Philaaxoosi iya bolla pirddis.
25 Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu prātam.
Asaa iitabaas denthetheyssanne ase wodhdhidi qashettidayssa bilettana mela woossida, he uraa enttaw billis. Shin Yesuusa entti koyidabaa oothana mela enttaw aathi immis.
26 Un kad Viņu aizveda, tad tie saņēma vienu no Kirenes, vārdā Sīmani, kas nāca no lauka, un uzlika tam to krustu, ka tas to Jēzum pakaļ nestu.
Yesuusa oykkidi efishin Simoona giya Qerena biitta addey gaxareppe yishin, demmidi masqaliya toossidi Yesuusa kaallidi baana mela un77ethidosona.
27 Bet liels ļaužu un sievu pulks Viņam gāja pakaļ, tās Viņu žēloja un apraudāja.
Daro asaynne bantta tiraa iccishe yeekkiya maccasati iya guyiyara kaalloosona.
28 Bet Jēzus uz tām atgriezās un sacīja: “Jūs Jeruzālemes meitas, neraudāt par Mani, bet raudāt pašas par sevi un par saviem bērniem.
Shin Yesuusi enttako guye simmidi, “Hinttenoo, Yerusalaame maccasato, hintte huu7esinne hintte naytas yeekkiteppe attin taw yeekkofite.
29 Jo redziet, nāks dienas, kad sacīs: svētīgas ir tās neauglīgās un tās miesas, kas nav bērnus nesušas, un tās krūtis, kas nav zīdījušas.
‘Hekko maynthati, yelonna ulotinne dhanthonna dhanthati anjjettidosona’ hintte yaagana gallasay yaana.
30 Tad tie iesāks sacīt uz tiem kalniem: krītiet uz mums! un uz tiem pakalniem: apklājiet mūs!
He wode dereta, ‘Nu bolla kunddite’, zumatakka, ‘Nuna kammite’ yaagana.
31 Jo kad to dara pie zaļa koka, kas tad vēl notiks pie sakaltuša?”
Hiza, qaye mithaa hessatho oothiko mela mithaa waatanddeshsha?” yaagis.
32 Bet divi citi ļauna darītāji arīdzan tapa novesti, ka taptu nomaitāti līdz ar Viņu.
Iyara wodhanaw hara nam77u worandzota efidosona
33 Un kad tie nāca uz to vietu, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un tos ļauna darītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.
Qeeraniyo geetettiya bessaa gathidi kaqqidosona. Worandzotappe issuwa ushachcha baggara hankkuwa haddirssa baggara kaqqidosona.
34 Bet Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” Un tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta.
Yesuusi, “Ta aawaw, entti ay oothiyako eronna gisho, neeni enttaw atto yaaga” yaagis. Entti iya afilaa bolla saama yeggidi shaakettidi ekkidosona.
35 Un tie ļaudis stāvēja skatīdamies. Bet tie virsnieki savā starpā Viņu apsmēja sacīdami: “Viņš citiem palīdzējis, lai palīdzās pats Sev, ja šis ir Kristus, tas Dieva izredzētais.”
Asay eqqidi xeellosona, shin deriya haareyssati, “Harata ashshis; Xoossay doorida Kiristtoosi iya gidikko ane bana ashsho” yaagidi leqisidosona.
36 Un arī tie karavīri Viņu apmēdīja, piegāja un Viņam etiķi atnesa
Wotaaddareti iyaakko shiiqidi, caala woyne ushshaa immidosona.
37 Un sacīja: “Ja Tu esi tas Jūdu ķēniņš, tad palīdzies pats Sev.”
Yaatidi, “Neeni Ayhudeta kawo gidikko ne huu7iya ashsha” yaagidi leqisidosona.
38 Un virsraksts pār Viņu bija rakstīts ar Grieķu, Romiešu un Ebreju rakstiem: šis ir tas Jūdu ķēniņš.
Iyaw huu7e baggara, “Hayssi Ayhudeta kawo” yaagiya xuufey de7ees.
39 Bet viens no tiem pakārtiem ļauna darītājiem Viņu zaimoja, sacīdams: “Ja Tu esi Kristus, tad palīdzi Sev pašam un mums.”
Kaqettida worandzotappe issoy cashshe sa7ara goochchishe, “Ane neeni Kiristtoosa gidikko, nenakka nunakka ashsha” yaagis.
40 Bet tas otrais to aprāja un sacīja: “Un tu arīdzan nebīsties no Dieva, kas esi tanī pašā sodībā!
Shin hankko worandzoy, “Neeni hayssa mela pirddan de7ashe hari attoshin, Xoossaas yayyikii?
41 Un tomēr mums gan pareizi notiek. Jo mēs dabūjam, ko esam nopelnījuši ar saviem darbiem, bet šis nekā ļauna nav darījis.”
Nuuni nu balaas bessiya pirdda ekkoos, shin ha uray issi iitabaakka oothibeenna” yaagidi hanqettis.
42 Un viņš uz Jēzu sacīja: “Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā.”
Qassika, “Yesuusa, ne ne kawotethaara yaa wode tana qoppa” yaagis.
43 Un Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē!”
Yesuusi, “Ta new tuma odays; hachchi neeni taara gannaten gidana” yaagis.
44 Un tas bija ap sesto stundu, tad tapa tumšs pār visu to zemi līdz devītajai stundai.
He gallas usuppun saateppe bidi uddufun saate gakkanaw away poo7uwa diggida gisho, biitta ubbaa bolla dhuma gidis. Xoossa Keetha magaraajjoy daakettidi nam77an shaakettis.
45 Un saule tapa aptumšota, un tas priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa vidū pušu.
46 Un Jēzus sauca ar skaņu balsi un sacīja: “Tēvs, Es Savu garu nododu Tavās rokās.” Un to sacījis Viņš dvēseli izlaida.
Yesuusi, qaala dhoqqu oothidi, “Ta aawaw, ta ta shemppiw ne kushen sheedhdhays” yaagidi hayqqis.
47 Un tas kapteinis redzēdams, kas notika, Dievu teica un sacīja: “Patiesi, šis ir bijis taisns cilvēks.”
Mato halaqay, hanidayssa be7idi, “Hayssi uray tumakka xillo” yaagidi Xoossaa galatis.
48 Un visi, kas tur klātu bija un redzēja, kas tur notika, tie sita pie krūtīm un griezās atpakaļ.
Ha haniyabaa be7anaw he bessaa shiiqida asay ubbay hanidabaa be7ida wode bantta tiraa iccishe bantta soo simmidosona.
49 Bet visi Viņa mīļie stāvēja no tālienes un tās sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja.
Gidoshin, Yesuusa matan eriya asay ubbay, hessadakka Galiilappe kaallidi yida maccasati hessa be7ishe haahon eqqidosona.
50 Un redzi, viens vīrs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs,
Ayhude shanggotappe issoy, Yoosefa geetettiya uray de7ees. I Armmatiyasa geetettiya Yihuda katamaappe yis. I lo77onne Xillo asi gidiya gisho Xoossaa kawotethaa yuussaa naagees. Shanggotappe issuwa gidishe entta zoretethaaninne oosuwan deenna.
51 (Šis nebija piemeties viņu padomam un darīšanai, ) no Arimatijas, Jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību,
52 Šis piegājis pie Pilatus lūdza Jēzus miesas,
He uray Philaaxoosakko bidi, Yesuusa ahaa mooganaw taw imma gidi woossis.
53 Un tās noņēma, ietina smalkā audeklī un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts.
Philaaxoosi ekka yaagin, Yesuusa ahaa wodhisidi afilara xaaxis. Zaallafe woocidi kessida hara asi moogettonna ooratha duufon wothis.
54 Un tā bija tā sataisāmā diena, un svētdiena jau iesākās.
Sambbaati gelana haniya gisho, he gallasay giigetetha qamma.
55 Un tās sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, arīdzan gāja pakaļ un skatījās uz to kapu, un kā Viņa miesas tapa noliktas.
Galiilappe denddidi Yesuusa kaallidi yida maccasati Yoosefara bidi iya ahaa waati moogiyakko duufuwa akeekidi be7idosona.
56 Un atpakaļ griezušās tās sataisīja smaržīgas svaidāmas zāles, un to svēto dienu tās bija klusu pēc bauslības.
Yaappe simmidi shittonne qibaatiya giigisidosona. Higgey kiitteyssa mela Sambbaata gallas shemppi pee7idosona.
