Lūkas Evaņg̒elijs 23
1 Un viss viņu pulks cēlās un noveda Viņu pie Pilatus,
Then the whole multitude of them arose, and led him vnto Pilate.
2 Un iesāka Viņu apsūdzēt sacīdami: “Šo mēs atrodam, ka Viņš mūsu tautu sajauc un aizliedz ķeizaram metekli(nodokli) dot sacīdams: Viņš esot Kristus, viens Ķēniņš.”
And they began to accuse him, saying, We haue found this man peruerting the nation, and forbidding to pay tribute to Cesar, saying, That he is Christ a King.
3 Un Pilatus Viņam vaicāja sacīdams: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Un Viņš atbildēdams uz to sacīja: “Tu to saki.”
And Pilate asked him, saying, Art thou the King of the Iewes? And hee answered him, and sayd, Thou sayest it.
4 Bet Pilatus sacīja uz tiem augstiem priesteriem un tiem ļaudīm: “Es nekādas vainas neatrodu pie šā cilvēka.”
Then sayd Pilate to the hie Priests, and to the people, I finde no fault in this man.
5 Bet tie tam stāvēja virsū un sacīja: “Viņš tos ļaudis skubina uz dumpi, mācīdams pa visu Jūdu zemi, iesākdams no Galilejas līdz šejienei.”
But they were the more fierce, saying, He moueth the people, teaching throughout all Iudea, beginning at Galile, euen to this place.
6 Bet kad Pilatus Galileju dzirdēja, tad tas vaicāja, vai Viņš esot no Galilejas?
Nowe when Pilate heard of Galile, he asked whether the man were a Galilean.
7 Un dabūjis zināt, ka Viņš piederot apakš Hērodus tiesas, tas Viņu nosūtīja pie Hērodus, kas tanīs dienās arīdzan bija Jeruzālemē.
And when he knewe that he was of Herods iurisdiction, he sent him to Herod, which was also at Hierusalem in those dayes.
8 Bet kad Hērodus Jēzu redzēja, tad tas tapa ļoti līksms. Jo tas jau sen labprāt Viņu gribēja redzēt, tādēļ ka tas daudz par Viņu bija dzirdējis un cerēja kādu zīmi no Viņa redzēt.
And when Herod sawe Iesus, hee was exceedingly glad: for he was desirous to see him of a long season, because he had heard many things of him, and trusted to haue seene some signe done by him.
9 Un tas dažādas lietas vaicāja no Viņa. Bet Viņš tam neatbildēja nenieka.
Then questioned hee with him of many things: but he answered him nothing.
10 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un Viņu apsūdzēja gauži.
The hie Priests also and Scribes stood forth, and accused him vehemently.
11 Bet Hērodus ar savu pils saimi Viņu nicināja un apmēdīja, un tam baltu drēbi apvilka un to sūtīja atpakaļ pie Pilatus.
And Herod with his men of warre, despised him, and mocked him, and arayed him in white, and sent him againe to Pilate.
12 Tanī dienā Pilatus un Hērodus palika par draugiem, jo papriekš tie savā starpā bija ienaidā.
And the same day Pilate and Herod were made friends together: for before they were enemies one to another.
13 Un Pilatus, saaicinājis tos augstos priesterus un virsniekus un tos ļaudis,
Then Pilate called together the hie Priests and the rulers, and the people,
14 Uz tiem sacīja: “Jūs šo cilvēku pie manis esat atveduši, ka Viņš tos ļaudis novēršot, un redziet, es Viņu esmu jūsu priekšā izklausinājis un pie tā cilvēka neesmu atradis it nekādas vainas, par ko jūs Viņu apsūdzat;
And sayd vnto them, Ye haue brought this man vnto me, as one that peruerted the people: and beholde, I haue examined him before you, and haue found no fault in this man, of those things whereof ye accuse him:
15 Un Hērodus arī ne; jo tas Viņu pie mums atpakaļ sūtījis, un redzi, Viņš nekā nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis.
No, nor yet Herod: for I sent you to him: and loe, nothing worthy of death is done of him.
16 Tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”
I will therefore chastise him, and let him loose.
17 Un uz svētkiem tam vajadzēja viņiem vienu cietumnieku atlaist.
(For of necessitie hee must haue let one loose vnto them at the feast.)
18 Bet viss tas pulks brēca un sacīja: “Nost ar šo un atlaidi mums Barabu!”
Then all ye multitude cried at once, saying, Away with him, and deliuer vnto vs Barabbas:
19 Tas kāda dumpja dēļ, kas pilsētā bija noticis, un slepkavības dēļ bija iemests cietumā.
Which for a certaine insurrection made in the citie, and murder, was cast in prison.
20 Tad Pilatus atkal viņus uzrunāja un gribēja Jēzu atlaist.
Then Pilate spake againe to them, willing to let Iesus loose.
21 Bet tie sauca un sacīja: “Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!”
But they cried, saying, Crucifie, crucifie him.
22 Bet viņš trešu reiz uz tiem sacīja: “Ko tad Šis ļauna darījis? Es pie Viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”
And he sayd vnto them the third time, But what euill hath he done? I finde no cause of death in him: I will therefore chastise him, and let him loose.
23 Bet tie tam mācās virsū ar lielu brēkšanu lūgdami, ka Viņš taptu krustā sists, un viņu brēkšana pārspēja.
But they were instant with loude voyces, and required that he might be crucified: and the voyces of them and of the hie Priests preuailed.
24 Tad Pilatus nosprieda, lai viņu lūgšanas notiek.
So Pilate gaue sentence, that it should be as they required.
25 Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu prātam.
And he let loose vnto them him that for insurrection and murder was cast into prison, whome they desired, and deliuered Iesus to doe with him what they would.
26 Un kad Viņu aizveda, tad tie saņēma vienu no Kirenes, vārdā Sīmani, kas nāca no lauka, un uzlika tam to krustu, ka tas to Jēzum pakaļ nestu.
And as they led him away, they caught one Simon of Cyrene, comming out of the fielde, and on him they layde the crosse, to beare it after Iesus.
27 Bet liels ļaužu un sievu pulks Viņam gāja pakaļ, tās Viņu žēloja un apraudāja.
And there followed him a great multitude of people, and of women, which women bewailed and lamented him.
28 Bet Jēzus uz tām atgriezās un sacīja: “Jūs Jeruzālemes meitas, neraudāt par Mani, bet raudāt pašas par sevi un par saviem bērniem.
But Iesus turned backe vnto them, and said, Daughters of Hierusalem, weepe not for me, but weepe for your selues, and for your children.
29 Jo redziet, nāks dienas, kad sacīs: svētīgas ir tās neauglīgās un tās miesas, kas nav bērnus nesušas, un tās krūtis, kas nav zīdījušas.
For behold, the dayes wil come, when men shall say, Blessed are the barren, and the wombes that neuer bare, and the pappes which neuer gaue sucke.
30 Tad tie iesāks sacīt uz tiem kalniem: krītiet uz mums! un uz tiem pakalniem: apklājiet mūs!
Then shall they begin to say to the mountaines, Fall on vs: and to the hilles, Couer vs.
31 Jo kad to dara pie zaļa koka, kas tad vēl notiks pie sakaltuša?”
For if they doe these things to a greene tree, what shalbe done to the drie?
32 Bet divi citi ļauna darītāji arīdzan tapa novesti, ka taptu nomaitāti līdz ar Viņu.
And there were two others, which were euill doers, led with him to be slaine.
33 Un kad tie nāca uz to vietu, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un tos ļauna darītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.
And when they were come to the place, which is called Caluarie, there they crucified him, and the euill doers: one at the right hand, and the other at the left.
34 Bet Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” Un tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta.
Then sayd Iesus, Father, forgiue them: for they know not what they doe. And they parted his raiment, and cast lottes.
35 Un tie ļaudis stāvēja skatīdamies. Bet tie virsnieki savā starpā Viņu apsmēja sacīdami: “Viņš citiem palīdzējis, lai palīdzās pats Sev, ja šis ir Kristus, tas Dieva izredzētais.”
And the people stoode, and behelde: and the rulers mocked him with them, saying, He saued others: let him saue himselfe, if hee be that Christ, the Chosen of God.
36 Un arī tie karavīri Viņu apmēdīja, piegāja un Viņam etiķi atnesa
The souldiers also mocked him, and came and offered him vineger,
37 Un sacīja: “Ja Tu esi tas Jūdu ķēniņš, tad palīdzies pats Sev.”
And said, If thou be the King of the Iewes, saue thy selfe.
38 Un virsraksts pār Viņu bija rakstīts ar Grieķu, Romiešu un Ebreju rakstiem: šis ir tas Jūdu ķēniņš.
And a superscription was also written ouer him, in Greeke letters, and in Latin, and in Hebrewe, THIS IS THAT KING OF THE JEWES.
39 Bet viens no tiem pakārtiem ļauna darītājiem Viņu zaimoja, sacīdams: “Ja Tu esi Kristus, tad palīdzi Sev pašam un mums.”
And one of the euill doers, which were hanged, railed on him, saying, If thou be that Christ, saue thy selfe and vs.
40 Bet tas otrais to aprāja un sacīja: “Un tu arīdzan nebīsties no Dieva, kas esi tanī pašā sodībā!
But the other answered, and rebuked him, saying, Fearest thou not God, seeing thou art in the same condemnation?
41 Un tomēr mums gan pareizi notiek. Jo mēs dabūjam, ko esam nopelnījuši ar saviem darbiem, bet šis nekā ļauna nav darījis.”
We are in deede righteously here: for we receiue things worthy of that we haue done: but this man hath done nothing amisse.
42 Un viņš uz Jēzu sacīja: “Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā.”
And he sayd vnto Iesus, Lord, remember me, when thou commest into thy kingdome.
43 Un Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē!”
Then Iesus said vnto him, Verely I say vnto thee, to day shalt thou be with me in Paradise.
44 Un tas bija ap sesto stundu, tad tapa tumšs pār visu to zemi līdz devītajai stundai.
And it was about the sixt houre: and there was a darkenes ouer all the land, vntill the ninth houre.
45 Un saule tapa aptumšota, un tas priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa vidū pušu.
And the Sunne was darkened, and the vaile of the Temple rent through the middes.
46 Un Jēzus sauca ar skaņu balsi un sacīja: “Tēvs, Es Savu garu nododu Tavās rokās.” Un to sacījis Viņš dvēseli izlaida.
And Iesus cryed with a loude voyce, and sayd, Father, into thine hands I commend my spirit. And when hee thus had sayd, hee gaue vp the ghost.
47 Un tas kapteinis redzēdams, kas notika, Dievu teica un sacīja: “Patiesi, šis ir bijis taisns cilvēks.”
Nowe when the Centurion saw what was done, he glorified God, saying, Of a suretie this man was iust.
48 Un visi, kas tur klātu bija un redzēja, kas tur notika, tie sita pie krūtīm un griezās atpakaļ.
And all the people that came together to that sight, beholding the things, which were done, smote their brestes, and returned.
49 Bet visi Viņa mīļie stāvēja no tālienes un tās sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja.
And all his acquaintance stood a farre off, and the women that followed him from Galile, beholding these things.
50 Un redzi, viens vīrs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs,
And beholde, there was a man named Ioseph, which was a counseller, a good man and a iust.
51 (Šis nebija piemeties viņu padomam un darīšanai, ) no Arimatijas, Jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību,
Hee did not consent to the counsell and deede of them, which was of Arimathea, a citie of the Iewes: who also himselfe waited for the kingdome of God.
52 Šis piegājis pie Pilatus lūdza Jēzus miesas,
He went vnto Pilate, and asked the body of Iesus,
53 Un tās noņēma, ietina smalkā audeklī un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts.
And tooke it downe, and wrapped it in a linnen cloth, and laide it in a tombe hewen out of a rocke, wherein was neuer man yet laide.
54 Un tā bija tā sataisāmā diena, un svētdiena jau iesākās.
And that day was the preparation, and the Sabbath drewe on.
55 Un tās sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, arīdzan gāja pakaļ un skatījās uz to kapu, un kā Viņa miesas tapa noliktas.
And the women also that followed after, which came with him from Galile, behelde the sepulchre, and how his body was layd.
56 Un atpakaļ griezušās tās sataisīja smaržīgas svaidāmas zāles, un to svēto dienu tās bija klusu pēc bauslības.
And they returned and prepared odours, and ointments, and rested the Sabbath day according to the commandement.
