Lūkas Evaņg̒elijs 22
1 Un tās neraudzētās maizes svētki, ko sauc Lieldienu, bija tuvu.
Ingi uluhiku nulaulumbili wa mikate nishiikiwe igai ailapika, nulitangwa Pasaka.
2 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Viņu nokaut; jo tie bijās no tiem ļaudīm.
Iamakuhani niakulu niakilisi akatulikolya kumubulaga u Yesu, kunsoko aiaogopile iantu.
3 Bet sātans iegāja iekš Jūdasa, kas tapa saukts Iskariots un bija viens no tiem divpadsmit.
Umubi akingila kung'wa Yuda Iskariote, ung'wi wa ao nai amanyisigwa ikumi na abiili.
4 Un tas nogāja un runāja ar tiem augstiem priesteriem un kara virsniekiem, kā tas Viņu tiem nodotu.
U Yuda akalongola kikolya nia kulu amakuhani kina ukumutwala uli u Yesu kitalao.
5 Un tie tapa līksmi un norunāja, viņam naudu dot.
Ikalowa, ikigombyo kumpa impia.
6 Un tas apsolīja un meklēja izdevīgu laiku, Viņu tiem nodot bez dumpja.
U Yuda akagomba hangi akaduma ilyoma niilakumtwala u Yesu kitalao, kuli nu milundo nuantu.
7 Bet tās neraudzētās maizes diena nāca, kur Lieldienas jērs bija jākauj.
Luhiku nulamikate nisingaikiwe igai lukapika, kululo inkolo na Pasaka mpaka ipumigwe.
8 Un Viņš Pēteri un Jāni sūtīja sacīdams: “Ejat un sataisāt mums Lieldienas jēru, ka ēdam.”
U Yesu akaaligiilya, u Petro nu Yohana, akalunga, iongoli mende mukunonelelye indya nia Pasaka kuze kuilye.
9 Bet tie uz Viņu sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?”
Ikamukolya utakile kunonelya pi?
10 Un Viņš uz tiem sacīja: “Lūk, pilsētā ieejot jūs viens cilvēks sastaps, ūdens krūzi nesdams; ejat tam pakaļ tanī namā, kur tas ieiet,
Akaasukiilya, “Tegeeli, nimukingila mukisali mitunja nukenkile inyungu a mazi mukutankanya nunyenye. Mulyati munyumba nukingila.
11 Un sakāt uz to nama kungu: Mācītājs tev saka: kur ir tā vieta, kur lai Es ar Saviem mācekļiem ēdu Lieldienas jēru?
Sunga muili umukola nyumba, “Umumanyisi ukuuila, kikoli pi ishumba nikakila nzila, uko nikulya i Pasaka nia manyisigwa ane.
12 Un viņš jums rādīs vienu lielu, ar deķiem izklātu istabu, turpat to sataisiet.”
Ukumulagiila ishumba nikamiggulya nikikondile. Noneeli mumo.
13 Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un Lieldienas jēru sataisīja.
Kululo ikalongola ikahanga maintu ihi akoli anganauaie. Sunga ikanonelya indya nia Pasaka.
14 Un kad tā stunda nāca, tad Viņš apsēdās un tie divpadsmit apustuļi līdz ar Viņu.
Matungo naapika akikie niitumi akwe.
15 Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sirsnīgi esmu vēlējies šo Lieldienas jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu.
Sunga akaaila, nkete nsula nkulu akulya ilumbili nila Pasaka nunye une ninkili kagigwa.
16 Jo Es jums saku, ka Es vairs no tā neēdīšu, tiekams tas taps piepildīts Dieva valstībā.”
Kunsoko numuie, singa kulya hangi niizekondaniila utemi wa kigulu.
17 Un to biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: “Ņemiet to un daliet to savā starpā.
Sunga u Yesu akahola ikikombe naiwakondya kulompa, akalunga, holi iki hangi mugalane nyenye kua nyene.
18 Jo Es jums saku, Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekams Dieva valstība būs nākusi.”
Kunsoko numuie singa kung'wa hangi uleli nua mzabibu, sunga utemi wang'wi Tunda nuziziza
19 Un maizi ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un tiem to deva sacīdams: “Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To dariet, Mani pieminēdami.”
Sunga akauhola umukate, naiwakondya kulomba, akauega, akaapa, akalunga, “Uwu muili wane naupumigwe kunsoko anyu. Itumi uu kua kunkimbuka unene.
20 Tāpat arī to biķeri pēc tā vakarēdiena sacīdams: “Šis biķeris ir tā jaunā iestādīšana iekš Manām asinīm, kas par jums top izlietas.
Akahola ikikombe naiwakondya indya niautiku akalunga, ikikombe iki ilago ipya nilasakami ane, naihunukile kunsoko anyu.
21 Bet redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda.
Ingi gwa gozi uyu nukungulya kukoli palung'wi nung'wenso kuulya mumeza.
22 Un Tas Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas ir nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas Viņu nodod.”
Kunsoko ung'wana wang'wa Adamu tai akalongola yakwe anga naupewe ilago. Isatiko lakwe umuntu nuzemulekeelya ung'wana wang'wa Adamu kagigwa niantu.
23 Un tie iesāka apjautāties savā starpā, kurš jel viņu starpā tas esot, kurš to grasās darīt.
Akandya kikolya ienso naenso, nyenu apa nikukoli nuhumile kituma ulukani ulu.
24 Un tur arī bāršanās cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot tas lielākais?
Sunga ukapumila wikungumi pakati ao kina nyenyu nusigiiwe kutula mukulu kukila ihi.
25 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Pasaules ķēniņi valda, un tie varenie top saukti cienīgi kungi;
Atemi amahi iatema nao niakote uhumi migulya ao eitanga akuligwa.
26 Bet jūs tā ne. Bet tam lielākajam jūsu starpā būs būt kā tam mazākajam, un tam augstākajam kā tam kalpotājam.
Ingi nishaitakiwe kutula iti kitalanyu, kuite leki uyu numukulu kitalanyu atule anga muniino. Nuyu nutakiwi itai nangulu atule anga wituma.
27 Jo kurš tas lielākais, vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu starpā kā tāds, kas kalpo.
Nuuli umukulu, uyu nuikie mumeza ang'wi uyu nuiluma? Ang'wi uyu nuikie mumeza? Numene nkili pakati anyu anga nitumika.
28 Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis iekš Manām kārdināšanām,
Ingi unye inda mulongolekile kutula nunene mumakuilwa ane.
29 Un tāpēc Es jums esmu novēlējis to valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis,
Kumupa unyenye utemi, anga unene utata naumpee utemi.
30 Ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā valstībā un sēdēt uz krēsliem, tiesāt tās divpadsmit Israēla ciltis.”
Kina muhume kulya nukung'wa mumeza ane mutemi wane, hangi mukikie mumatuntu aukulu muzeapa ulamulwa ikabila ikumi naibiili nia Israeli.
31 Un Tas Kungs sacīja: “Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ir ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.
Simoni, Simoni, linga kina umubi walompa amuhole ahume kumupeta anga ingano.
32 Bet Es esmu lūdzis par tevi, ka tava ticība nemitētos. Un kad tu vienreiz atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus.”
Kululo nakulompeela, kina uhuili wako ulekekulengwa. Anga wasuka hangi uakomise ianyandugu ako.”
33 Bet tas uz Viņu sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.”
U Petro akamuila mukulu nihambile kulongola nuewe kukitungo nu munsha kulongolania. Palung'wi.
34 Bet Viņš sacīja: “Es tev saku, Pēteri, gailis šodien nedziedās, pirms tu trīs reiz nebūsi liedzies, ka tu Mani pazīsti.”
U Yesu akasusha, akamuila, Petro, inkunkuli shikukunkula ileli yi, nukila kunihita kataatu kina uningile.
35 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kad Es jūs esmu sūtījis bez maka un kulītes un kurpēm, vai jums kas trūcis?” Un tie sacīja: “Nekas!”
Sunga u Yesu akaila, “Nainumutwae unye mikaze miagila umufuko, kikapu kandya ang'wi ilatu, muhiiwe ni maintu? akalunga kutili.
36 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Bet tagad, kam maks ir, tas lai to ņem, tāpat arī kulīti. Un kam nav, tas lai savas drēbes pārdod un pērk zobenu.
Sunga akaila, wihi nukete imbugulu, au hole palung'wi ni ndya, uyu numugila upanga ilakiwe agulye ijoho ende agule ing'wi.
37 Jo Es jums saku, ka vēl pie Manis būs piepildītam tapt, kas ir rakstīts: Viņš tiem netaisniem ir līdzināts. Jo kas ir rakstīts par Mani, tas piepildās.”
Kunsoko kumuila, ihi aya nandikilwe kunsoko ane mpaka akondanile, hangi auhoilwe anga muntu naubunangile unoneelya, kunsoko iko naikiligitigwe kunsoko ana kikukondaniligwa.
38 Bet tie sacīja: “Kungs, redzi, še ir divi zobeni.” Un Viņš tiem sacīja: “Ir diezgan.”
Sunga akalunga mukulu, goza sizi hapa ipnga ibiili, hangi akaaila yakonda.
39 Un izgājis Viņš staigāja pēc sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja pakaļ.
Umatungo andya nautiku u Yesu akahega akatula anga naiwituma imahiku ihi akalongola mulugulu nula Mizeituni niamanyisigwa akwe ikamutyata.
40 Un tai vietā nācis Viņš uz tiem sacīja: “Lūdziet, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.”
Naiapika akaaila lompi gwa muleke kingila mumageng'wa.
41 Un Viņš novērsās no tiem akmens metiena tālumā un ceļos nometies lūdzās,
Akalongola kuli mpyani akuguma igwe, akatugama akalompa.
42 Un sacīja: “Tēvs, ja Tu gribi, tad ņem šo biķeri no Manis; tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek.”
Akalunga, Tata, anng'wi uloilwe, nihegelye ikikombe iki. Ingi gwa singa anga nindoilwe unene, kululo ulowa wako witume.
43 Bet Viņam viens eņģelis no debesīm parādījās un Viņu stiprināja.
Sunga umalaika kupuma kigulu akapumila akamupa ingulu.
44 Un kad Viņš nāves bailēs cīnījās, tad Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.
Akazukoli muulwali, akalompa kutai, ulitutu lakwe lukatula anga imadonyo makulu na sakami akazigwa pihi.
45 Un no tās pielūgšanas cēlies Viņš nāca pie Saviem mācekļiem, un tos atrada aizmigušus aiz noskumšanas,
Matungo naiwauka kupuma mumalompi yakwe, akiza kuamanyisigwa akwe, akaahanga alal kunsoko akinya uwai kao.
46 Un uz tiem sacīja: “Ko jūs guļat? Ceļaties un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā.”
Hangi akaakolya, kuniko mlikulala? Uki mulompe muleke kingila mumageng'wa.”
47 Un Viņam vēl runājot, redzi, pulks ļaužu un viens no tiem divpadsmit, Jūdas vārdā, gāja tiem priekšā un nāca tuvu pie Jēzus, Viņu skūpstīt.
Matungo naakili ukuligitya, goga milunde ukulu nuantu ukapumila, nu Yuda ung'wia wao nuitumi wa kumi na abiili akazuatongee. Akaza pakupe nu Yesu ahume kumulungila.
48 Bet Jēzus uz to sacīja: “Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod To Cilvēka Dēlu?”
Kululo u Yesu akamuila, u Yuda uloilwe kumugulya ung'wana wang'wa Adamu kuilungili?
49 Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas tur gribēja notikt, uz Viņu sacīja: “Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?”
Ao naiakoli pakupi nu Yesu naiaona aya akupumila, akalunga, mukulu, kuakue na panga?
50 Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam, un tam nocirta labo ausi.
Sunga ung'wia akamukua umitumi nuang'wa kuhani numukulu, akamudumula ukutwi wakwe nuamkono wakigoha.
51 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ļaujat pat to.” un Viņš tam to ausi aizskāra un to dziedināja.
U Yesu akalunga, iyi ikondilye, hangi akamuamba ukutwe akwe, akamuguna.
52 Un Jēzus sacīja uz tiem augstiem priesteriem un tiem kara virsniekiem pie Dieva nama un tiem vecajiem, kas Viņam bija nākuši virsū: “Jūs esat izgājuši tā kā pret slepkavu ar zobeniem un šķēpiem.
U Yesu akalunga kung'wa kuhani numukulu, nukuakulu niamatekeelo, nianyampala naiazile mupiluka, iti muzile anga muzikua nia sambo, niidunkuli nia panga?
53 Es esmu bijis ikdienas pie jums Dieva namā, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tas tumsības spēks.”
Mahiku ihi naikina palung'wi nunye mitekeelo, shaimuikie imikono anyu kitalane. Ingi gwa aya matungo ako, ni ngulu ya kiti.
54 Un tie Viņu saņēma, veda un noveda augstā priestera namā. Bet Pēteris gāja no tālienes pakaļ.
Akamuamba ikamutongeela ikamuleta kung'wa kuhani, ingi gwa u Petro akamutyatila kua kuli.
55 Un kad tie uguni bija sakūruši nama vidū un kopā nosēdušies, Pēteris apsēdās viņu starpā.
Nai akilya umoto mung'wanso mukati, naiamala kikie pihi palung'wi, u Petro akikie pakati ao.
56 Un viena kalpone, to redzēdama sēžam pie uguns, uzlūkoja to un sacīja: “Šis arīdzan bija pie Viņa.”
Mitumi ung'wi nuakisungu, akamuona naiwikie muwelu nuamoto, akamugoza akamuila umuntu uyu azaine palung'wi nung'wenso.
57 Bet tas Viņu aizliedza sacīdams: “Sieva, es Viņu nepazīstu.”
Ingi u Petro akahita, akalunga uwe musungu we une shanumumanyile.
58 Un par mazu brīdi vēl cits to redzēdams sacīja: “Tu arīdzan esi no tiem.” Bet Pēteris sacīja: “Cilvēks, es neesmu.”
Matungo makehu, numuya muntu akamuona akamuila nu ewe mipalung'wi nung'wenso, u Petro akasusha, “Mitunja, singa nene.”
59 Un par vienu stundu cits to apstiprināja sacīdams: “Patiesi, šis arīdzan ir bijis pie Viņa, jo tas arīdzan ir Galilejs.”
Naakila matungo anga isaa ling'wi itu, mitunja ung'wi akalunga, tai lukulu umuntu uyu azaipalung'wi nung'wenso kunsoko ingi Mgalilaya.”
60 Bet Pēteris sacīja: “Cilvēks, es nezinu, ko tu runā.” Un tūdaļ kad tas vēl runāja, gailis dziedāja.
Ingi u Petro akalunga, mitunja shamine nuligitilye, akatula naukuligitya inkunkuli ikakunkula.
61 Un Tas Kungs atgriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris pieminēja Tā Kunga vārdu, ka Tas uz viņu bija sacījis: “Pirms nekā gailis dziedās, tu Mani trīs reiz aizliegsi.”
Akapiluka, umukulu akamugoza u Petro nu Petro akalukimbuka ulukani nula mukulu, apo namuie, inkunkuli izizikili kukunkula ileliye, ukunihita katatu.
62 Un ārā izgājis Pēteris raudāja gauži.
Akalongola kunzi, u Petro, akalila kua kinyauwai kidu.
63 Bet tie vīri, kas Jēzu turēja, Viņu apmēdīja un sita.
Sunga eitunja ao naenda musunga ikatula mumela nukumukua.
64 Un tie Viņu aizklāja un sita Viņam vaigā un Viņam vaicāja sacīdami: “Uzmini, pravietis būdams, kurš Tevi sitis?”
Nai amukunikila imiho, akamukolya, akamuila, simumanye nyenyu nukukuile?
65 Arī daudz citus vārdus tie uz Viņu sacīja, zaimodami.
Ikaligitya nkani yidu nishayimpyani nizo niang'wa Yesu, hangi akazemumela.
66 Un kad gaisma ausa, tad sapulcējās tie ļaužu vecaji un augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tie To veda augšā priekš savas tiesas
Naapika imatungo akidaudau, anyampala aantu akiilingila palung'wi, akulu amakuhani, niaika nkani. Ikamutwala kianza.
67 Un sacīja: “Ja Tu esi Kristus, tad saki mums.” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Ja Es jums saku, tad jūs neticat;
Akazelunga ang'wi uewe wi Kilisto, kuile nuanso akaaila, aga numuile shamukuhuila.
68 Bet ja Es vaicāšu, tad jūs Man neatbildēsiet un Mani nelaidīsiet vaļā.
Hangi aganumukolye shangamukusukiilya.
69 Bet no šī laika Tas Cilvēka Dēls sēdēs pie Tā Visspēcīgā Dieva labās rokas.”
Ingi kandiilya inoino nukulongoleka, ung'wana wang'wa Adamu ukutula wikie mkono nua kigoha nua ngulu yang'wi Tunda.
70 Tad visi sacīja: “Vai tad Tu esi Dieva Dēls?” Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs to sakāt, un Es tas esmu.”
Ihi ikalunga, kululo kulunge uewe wing'wana wang'wi Tunda? Nu yesu akaaila, unye muliiye kina unene.
71 Un tie sacīja: “Kādas liecības mums vēl vajag? Mēs paši to esam dzirdējuši no Viņa mutes.”
Akalunga kuniki enda kukili kuduma nsoko? Kunu enda kigule usese kupuma mumulomo wakwe.
