Lūkas Evaņg̒elijs 22
1 Un tās neraudzētās maizes svētki, ko sauc Lieldienu, bija tuvu.
He wode ‘Faasikka’ yaagiya Uytha Baaley matis.
2 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Viņu nokaut; jo tie bijās no tiem ļaudīm.
Kahine halaqatinne higge asttamaareti asaas yayyiya gisho, waattidi Yesuusa bantta giddofe dhayssaneekko oge koyoosona.
3 Bet sātans iegāja iekš Jūdasa, kas tapa saukts Iskariots un bija viens no tiem divpadsmit.
Xalahey tammanne nam77atappe issuwa gidida Asqoroota Yihuda geetetteyssa gido gelis.
4 Un tas nogāja un runāja ar tiem augstiem priesteriem un kara virsniekiem, kā tas Viņu tiem nodotu.
Yihudi kahine halaqatakkonne Xoossa Keetha naageyssata halaqatakko bidi Yesuusa waati aathi immaneekko enttara maqettis.
5 Un tie tapa līksmi un norunāja, viņam naudu dot.
Enttika hessan ufayttidi miishe immanaw iyara zorettidosona.
6 Un tas apsolīja un meklēja izdevīgu laiku, Viņu tiem nodot bez dumpja.
Ikka zoretethan giigis. Aathi enttaw immanaw asi baynna injje wode naagishe de7ees.
7 Bet tās neraudzētās maizes diena nāca, kur Lieldienas jērs bija jākauj.
Hessafe guye, Faasikka dorssay shukettiya Uytha Baaley gakkis.
8 Un Viņš Pēteri un Jāni sūtīja sacīdams: “Ejat un sataisāt mums Lieldienas jēru, ka ēdam.”
Yesuusi, “Faasikka kahuwa maana mela bidi nuus giigisite” yaagidi Phexiroosanne Yohaannisa kiittis.
9 Bet tie uz Viņu sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?”
Entti, “Nu awun giigisana mela ne koyay” yaagidi oychchidosona.
10 Un Viņš uz tiem sacīja: “Lūk, pilsētā ieejot jūs viens cilvēks sastaps, ūdens krūzi nesdams; ejat tam pakaļ tanī namā, kur tas ieiet,
I enttako, “Hekko hintte katama gelishin haatha oto tookkida addey hinttera gayttana. I bidi geliya keethaa iya kaallidi gelite.
11 Un sakāt uz to nama kungu: Mācītājs tev saka: kur ir tā vieta, kur lai Es ar Saviem mācekļiem ēdu Lieldienas jēru?
Keethaawakko asttamaarey, ‘Ta ta tamaaretara wolla Faasikka kahuwa maanaw imatha keethi awunee? yaagis’ giite.
12 Un viņš jums rādīs vienu lielu, ar deķiem izklātu istabu, turpat to sataisiet.”
I pooqiya bolla hiixettidi giigidi de7iya dalgga kifile hinttena bessana, yan giigisite” yaagis.
13 Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un Lieldienas jēru sataisīja.
Entti bidi Yesuusi gidayssada hanin demmidosona. Faasikka baale kahuwa yan giigisidosona.
14 Un kad tā stunda nāca, tad Viņš apsēdās un tie divpadsmit apustuļi līdz ar Viņu.
Saateykka gakkida wode Yesuusi hawaaretara wolla kahuwa bolla uttis.
15 Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sirsnīgi esmu vēlējies šo Lieldienas jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu.
I enttako, “Ta waaye ekkanaappe sinthe ha kahuwa hinttera maanaw daro amottas.
16 Jo Es jums saku, ka Es vairs no tā neēdīšu, tiekams tas taps piepildīts Dieva valstībā.”
Hiza, si7ite! Xoossaa kawotethan hayssas birshshethay polettana gakkanaw ha kahuwa zaarada miikke” yaagis.
17 Un to biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: “Ņemiet to un daliet to savā starpā.
Ushshaa ekkidi galati simmidi, “He7ite hayssa hintte giddon shaakettite.
18 Jo Es jums saku, Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekams Dieva valstība būs nākusi.”
Si7ite! Xoossaa kawotethay yaana gakkanaw hachchife doomada ha woyne ushshaafe zaarada uyikke” yaagis.
19 Un maizi ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un tiem to deva sacīdams: “Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To dariet, Mani pieminēdami.”
Uythaa ekkidi, galati simmidi, “Hayssi hinttew imettiya ta ashuwa. Hayssa oothishe tana qoppite” yaagidi meenthidi enttaw immis.
20 Tāpat arī to biķeri pēc tā vakarēdiena sacīdams: “Šis biķeris ir tā jaunā iestādīšana iekš Manām asinīm, kas par jums top izlietas.
Hessadakka, kahuwappe guye, ushshaa ekkidi, “Ha ushshay hinttew gukkida ta suuthan gidiya ooratha caaquwa.
21 Bet redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda.
Gidoshin, tana aathi immana uraa kushey taara issife gaytana.
22 Un Tas Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas ir nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas Viņu nodod.”
Asa Na7ay iyaw geetettoyssa mela hayqqanaw de7ees, shin iya aathi immiya uraa ayye” yaagis.
23 Un tie iesāka apjautāties savā starpā, kurš jel viņu starpā tas esot, kurš to grasās darīt.
Entti bantta giddon, “Hayssa ooni oothanee” gidi woli oychchidosona.
24 Un tur arī bāršanās cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot tas lielākais?
Qassi entta giddon ooni aadhanee giya palami medhettis.
25 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Pasaules ķēniņi valda, un tie varenie top saukti cienīgi kungi;
Yesuusi enttako, “Deriya kawoti bantta asaa wolqqan haarosonanne; bantta deriya bolla godateyssataskka banttana, ‘Lo77o ootheyssata’ yaagidi xeegosona.
26 Bet jūs tā ne. Bet tam lielākajam jūsu starpā būs būt kā tam mazākajam, un tam augstākajam kā tam kalpotājam.
Shin hintte giddon hessa mela gidoppo. Hintte giddon bayratey kaaloda hano; kaaletheyssi kaalleyssada hano.
27 Jo kurš tas lielākais, vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu starpā kā tāds, kas kalpo.
Hanoshin, mokkeyssafenne Moketteyssafe awussi aadhdhi? Moketteyssa gidenneyye? Shin taani hintte giddon mokkeyssa mela.
28 Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis iekš Manām kārdināšanām,
“Hintteka ta metuwan taappe shaakettonna taara minnidi eqqidayssata.
29 Un tāpēc Es jums esmu novēlējis to valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis,
Hintte ta gaytappe maana mela, uyana melanne araatata bolla uttidi tammanne nam77u Isra7eele sheeshata bolla pirddana mela ta aaway tana shuumidayssada takka hinttena ta kawotethan shuumana” yaagis.
30 Ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā valstībā un sēdēt uz krēsliem, tiesāt tās divpadsmit Israēla ciltis.”
31 Un Tas Kungs sacīja: “Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ir ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.
Kaallidikka Yesuusi, “Simoona, Simoona, Xalahey hinttena gistteda harqanaw woossis.
32 Bet Es esmu lūdzis par tevi, ka tava ticība nemitētos. Un kad tu vienreiz atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus.”
Shin taani ne ammanoy dhayonna mela new gaannatas. Nekka simmida wode ne ishata mintha” yaagis.
33 Bet tas uz Viņu sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.”
Simooni, “Godaw, taani neera qashettanawunne hayqqanaw giigettas” yaagis.
34 Bet Viņš sacīja: “Es tev saku, Pēteri, gailis šodien nedziedās, pirms tu trīs reiz nebūsi liedzies, ka tu Mani pazīsti.”
Yesuusi Phexiroosakko, “Ta new odays; hachchi kuttoy waassanaappe sinthe ne tana heedzu toho kaddana” yaagis.
35 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kad Es jūs esmu sūtījis bez maka un kulītes un kurpēm, vai jums kas trūcis?” Un tie sacīja: “Nekas!”
Kaallidikka, Yesuusi enttako, “Taani hinttena korojjoy, karxiiteynne caammi baynna kiittida wode hinttew paccidabay de7ii?” yaagidi oychchis. Entti zaaridi, “Aykkoyka paccibeenna” yaagidosona.
36 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Bet tagad, kam maks ir, tas lai to ņem, tāpat arī kulīti. Un kam nav, tas lai savas drēbes pārdod un pērk zobenu.
I enttako, “Ha77i korojjoynne karxiitey de7ey oykko; bisoy baynnay ba afilaa bayzidi biso shammo.
37 Jo Es jums saku, ka vēl pie Manis būs piepildītam tapt, kas ir rakstīts: Viņš tiem netaisniem ir līdzināts. Jo kas ir rakstīts par Mani, tas piepildās.”
Haa si7ite! ‘Geellatara taybettis’ geetettidi xaafettidayssi tanan polettanaw bessees. Ee, ta gisho xaafettidabay poletteyssi tumattis” yaagis.
38 Bet tie sacīja: “Kungs, redzi, še ir divi zobeni.” Un Viņš tiem sacīja: “Ir diezgan.”
Iya tamaareti, “Godaw hayssan nam77u bisoti de7oosona” yaagidosona. I, “Gidana” yaagis.
39 Un izgājis Viņš staigāja pēc sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja pakaļ.
Yesuusi kase meezetidayssada denddidi Shamaho Deriya bolla keyis. Iya tamaareti iya kaallidosona.
40 Un tai vietā nācis Viņš uz tiem sacīja: “Lūdziet, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.”
He bessaa gakkida wode, “Paacen gelonna mela woossite” yaagis.
41 Un Viņš novērsās no tiem akmens metiena tālumā un ceļos nometies lūdzās,
Enttafe shuchchi holin gakkiya soo mela haakkidi gulbbatidi woossis.
42 Un sacīja: “Tēvs, ja Tu gribi, tad ņem šo biķeri no Manis; tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek.”
“Ta aawaw, ne shene gidikko ha metuwa taappe aatha. Shin ta shene gidoppo ne sheney hano” yaagidi woossis.
43 Bet Viņam viens eņģelis no debesīm parādījās un Viņu stiprināja.
Kiitanchchoy saloppe qonccidi minthis.
44 Un kad Viņš nāves bailēs cīnījās, tad Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.
Daro un77ettidi minnidi woossees. Iya cawaykka suuthi xokkiyada sa7an xokkees.
45 Un no tās pielūgšanas cēlies Viņš nāca pie Saviem mācekļiem, un tos atrada aizmigušus aiz noskumšanas,
Yesuusi woosaa wurssidi ba tamaaretakko yis. Entti, azzaniyappe denddoyssan daaburidi dhiskkidashin demmidi,
46 Un uz tiem sacīja: “Ko jūs guļat? Ceļaties un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā.”
“Ays dhiskkeetii? Paacen gelonna mela denddidi woossite” yaagis.
47 Un Viņam vēl runājot, redzi, pulks ļaužu un viens no tiem divpadsmit, Jūdas vārdā, gāja tiem priekšā un nāca tuvu pie Jēzus, Viņu skūpstīt.
I buroo oda bolla de7ishin daro asati yidosona. Tammanne nam77atappe issoy Yihuda geetetteyssi enttana kaalethees. I Yesuusa yeeranaw mati shiiqis.
48 Bet Jēzus uz to sacīja: “Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod To Cilvēka Dēlu?”
Shin Yesuusi, “Yihuda, Asa Na7aa yeerada aatha immanee?” yaagis.
49 Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas tur gribēja notikt, uz Viņu sacīja: “Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?”
Yesuusa tamaareti he hanuwa be7idi, “Godaw bison shocino?” yaagidosona.
50 Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam, un tam nocirta labo ausi.
Entta giddofe issoy kahine halaqaa oosanchchuwa shocidi ushachcha haytha qanxidi yeggis.
51 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ļaujat pat to.” un Viņš tam to ausi aizskāra un to dziedināja.
Shin Yesuusi, “Agga! Diggofite” yaagis. Uraa haythaa bochchidi pathis.
52 Un Jēzus sacīja uz tiem augstiem priesteriem un tiem kara virsniekiem pie Dieva nama un tiem vecajiem, kas Viņam bija nākuši virsū: “Jūs esat izgājuši tā kā pret slepkavu ar zobeniem un šķēpiem.
Hessafe guye, Yesuusi bana oykkanaw yida kahine halaqatakko, Xoossa Keetha naageyssata shuumatakkonne cimatakko, “Paanno oykkiya asada mashshenne xam77a oykkidi yidetii?
53 Es esmu bijis ikdienas pie jums Dieva namā, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tas tumsības spēks.”
Ubba gallas Xoossa Keethan ta hinttera de7iya wode ta bolla kushe wothibeeketa. Shin hayssi dhuma kawotethay haarida wodenne hintte wode” yaagis.
54 Un tie Viņu saņēma, veda un noveda augstā priestera namā. Bet Pēteris gāja no tālienes pakaļ.
Hessafe guye, Yesuusa oykkidi kahine halaqaa zabbaa efidosona. Phexiroosi haahon Yesuusa kaallees.
55 Un kad tie uguni bija sakūruši nama vidū un kopā nosēdušies, Pēteris apsēdās viņu starpā.
Asati kahine halaqaa zabban tama eethidi wolla uttidashin Phexiroosi enttara issife uttis.
56 Un viena kalpone, to redzēdama sēžam pie uguns, uzlūkoja to un sacīja: “Šis arīdzan bija pie Viņa.”
Issi aylliya Phexiroosi tama matan uttidayssa cadda xeellada, “Ha uray iyara de7ees” yaagasu.
57 Bet tas Viņu aizliedza sacīdams: “Sieva, es Viņu nepazīstu.”
Shin Phexiroosi, “Ha maccasete ta he uraa erikke” yaagidi kaddis.
58 Un par mazu brīdi vēl cits to redzēdams sacīja: “Tu arīdzan esi no tiem.” Bet Pēteris sacīja: “Cilvēks, es neesmu.”
Guutha wodeppe guye issi hara addey iya be7idi, “Nekka enttafe issuwa” yaagis. Shin Phexiroosi, “Ha addiyaw tana gidikke” yaagis.
59 Un par vienu stundu cits to apstiprināja sacīdams: “Patiesi, šis arīdzan ir bijis pie Viņa, jo tas arīdzan ir Galilejs.”
Issi saate mela gam77idaappe guye issi hara addey tillisidi, “Ha uray Galiilappe gidiya gisho sidhey baynna iyara de7ees” yaagis.
60 Bet Pēteris sacīja: “Cilvēks, es nezinu, ko tu runā.” Un tūdaļ kad tas vēl runāja, gailis dziedāja.
Shin Phexiroosi, “Ha addiyaw, ne geyssa ta erikke” yaagis. I he oda onggonna de7ishin kuttoy waassis.
61 Un Tas Kungs atgriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris pieminēja Tā Kunga vārdu, ka Tas uz viņu bija sacījis: “Pirms nekā gailis dziedās, tu Mani trīs reiz aizliegsi.”
Goday guye simmidi Phexiroosa xeellis. Phexiroosi, “Hachchi kuttoy waassanaappe sinthe ne tana heedzu toho kaddana” yaagidi, Goday odida qaala akeekis.
62 Un ārā izgājis Pēteris raudāja gauži.
Phexiroosi kare keyidi daro kokkoridi yeekkis.
63 Bet tie vīri, kas Jēzu turēja, Viņu apmēdīja un sita.
Yesuusa naagiya asati iya leqisonne deshethi oykkidosona.
64 Un tie Viņu aizklāja un sita Viņam vaigā un Viņam vaicāja sacīdami: “Uzmini, pravietis būdams, kurš Tevi sitis?”
Iya ayfiyaa goozidi “Ane tinbbite oda; nena dechchiday oonee?” yaagidi oychchosona.
65 Arī daudz citus vārdus tie uz Viņu sacīja, zaimodami.
Hara daro cashshe cayidi kawushshosona.
66 Un kad gaisma ausa, tad sapulcējās tie ļaužu vecaji un augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tie To veda augšā priekš savas tiesas
Sa7i wonttiya wode Ayhude biitta cimati, kahine halaqatinne higge asttamaareti shiiqidi, Yesuusa bantta sinthe shiishidosona.
67 Un sacīja: “Ja Tu esi Kristus, tad saki mums.” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Ja Es jums saku, tad jūs neticat;
Entti, “Neeni Kiristtoosee? Ane nuus oda?” yaagidi oychchidosona. Yesuusi, “Ta odiyakko ammanekketa.
68 Bet ja Es vaicāšu, tad jūs Man neatbildēsiet un Mani nelaidīsiet vaļā.
Ta oychchiyako zaarekketa.
69 Bet no šī laika Tas Cilvēka Dēls sēdēs pie Tā Visspēcīgā Dieva labās rokas.”
Shin Asa Na7ay hayssafe gede baggan wolqqaama Xoossaa ushachcha baggan uttana” yaagis.
70 Tad visi sacīja: “Vai tad Tu esi Dieva Dēls?” Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs to sakāt, un Es tas esmu.”
He wode ubbay, “Yaatin, neeni Xoossaa na7ee?” yaagidosona. I, “Ta Xoossaa na7a gideyssa hintte gideta” yaagis.
71 Un tie sacīja: “Kādas liecības mums vēl vajag? Mēs paši to esam dzirdējuši no Viņa mutes.”
Entti, “Hiza, hara markka ay koshshii? I ba inxarssan odishin nu si7ida” yaagidosona.
