Lūkas Evaņg̒elijs 21
1 Un Savas acis pacēlis, Viņš redzēja bagātos savas dāvanas metam Dieva šķirstā.
atha dhanilokA bhANDAgAre dhanaM nikSipanti sa tadeva pazyati,
2 Un Viņš arī redzēja, ka viena nabaga atraitne divas artavas iemeta tur iekšā,
etarhi kAciddInA vidhavA paNadvayaM nikSipati tad dadarza|
3 Un sacīja: “Es jums tiešām saku, ka šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi, nekā visi.
tato yIzuruvAca yuSmAnahaM yathArthaM vadAmi, daridreyaM vidhavA sarvvebhyodhikaM nyakSepsIt,
4 Jo šie visi no savas bagātības ir iemetuši pie tām Dieva dāvanām, bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu savu padomu, cik viņai bija.”
yatonye svaprAjyadhanebhya IzvarAya kiJcit nyakSepsuH, kintu daridreyaM vidhavA dinayApanArthaM svasya yat kiJcit sthitaM tat sarvvaM nyakSepsIt|
5 Un kādiem par Dieva namu runājot, ka tas esot izgreznots ar dārgiem akmeņiem un jaukām uzkārtām dāvanām, Viņš sacīja:
aparaJca uttamaprastarairutsRSTavyaizca mandiraM suzobhatetarAM kaizcidityukte sa pratyuvAca
6 “Laiks nāks, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens netaps pamests, ko nenolauzīs.”
yUyaM yadidaM nicayanaM pazyatha, asya pASANaikopyanyapASANopari na sthAsyati, sarvve bhUsAdbhaviSyanti kAloyamAyAti|
7 Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, kad tad tas būs? Un kāda tā zīme, kad šīs lietas notiks?”
tadA te papracchuH, he guro ghaTanedRzI kadA bhaviSyati? ghaTanAyA etasyasazcihnaM vA kiM bhaviSyati?
8 Bet Viņš sacīja: “Pielūkojiet, ka jūs netopat pievilti. Jo daudzi nāks Manā Vārdā sacīdami: es tas esmu, un tas laiks ir tuvu klāt nācis. Tad nu neejat viņiem pakaļ,
tadA sa jagAda, sAvadhAnA bhavata yathA yuSmAkaM bhramaM kopi na janayati, khISTohamityuktvA mama nAmrA bahava upasthAsyanti sa kAlaH prAyeNopasthitaH, teSAM pazcAnmA gacchata|
9 Bet kad jūs dzirdēsiet karus un dumpjus, tad neiztrūcinājaties, jo šim visam būs papriekš notikt, bet tūdaļ vēl nav tas gals.”
yuddhasyopaplavasya ca vArttAM zrutvA mA zaGkadhvaM, yataH prathamam etA ghaTanA avazyaM bhaviSyanti kintu nApAte yugAnto bhaviSyati|
10 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.
aparaJca kathayAmAsa, tadA dezasya vipakSatvena dezo rAjyasya vipakSatvena rAjyam utthAsyati,
11 Un lielas zemes trīcēšanas būs dažās vietās un bada laiki un mēri arī bailīgas lietas un lielas zīmes no debesīm notiks.
nAnAsthAneSu mahAbhUkampo durbhikSaM mArI ca bhaviSyanti, tathA vyomamaNDalasya bhayaGkaradarzanAnyazcaryyalakSaNAni ca prakAzayiSyante|
12 Bet pirms viss tas notiks, tie savas rokas jums pieliks un jūs vajās un nodos baznīcās un cietumos, un jūs vedīs priekš ķēniņiem un valdniekiem Mana Vārda dēļ.
kintu sarvvAsAmetAsAM ghaTanAnAM pUrvvaM lokA yuSmAn dhRtvA tADayiSyanti, bhajanAlaye kArAyAJca samarpayiSyanti mama nAmakAraNAd yuSmAn bhUpAnAM zAsakAnAJca sammukhaM neSyanti ca|
13 Bet tas notiks jums par liecību.
sAkSyArtham etAni yuSmAn prati ghaTiSyante|
14 Tad nu apņematies savās sirdīs, nerūpēties iepriekš, kā jūs aizbildināsities.
tadA kimuttaraM vaktavyam etat na cintayiSyAma iti manaHsu nizcitanuta|
15 Jo Es jums došu muti un gudrību, kam nevarēs pretī runāt nedz pretī stāvēt neviens no tiem, kas pret jums ceļas.
vipakSA yasmAt kimapyuttaram ApattiJca karttuM na zakSyanti tAdRzaM vAkpaTutvaM jJAnaJca yuSmabhyaM dAsyAmi|
16 Bet jūs tapsiet nodoti arī no vecākiem un brāļiem un radiem un draugiem. Un tie citus no jums nonāvēs.
kiJca yUyaM pitrA mAtrA bhrAtrA bandhunA jJAtyA kuTumbena ca parakareSu samarpayiSyadhve; tataste yuSmAkaM kaJcana kaJcana ghAtayiSyanti|
17 Un jūs būsiet ienīdēti no visiem Mana Vārda dēļ
mama nAmnaH kAraNAt sarvvai rmanuSyai ryUyam RtIyiSyadhve|
18 Un tomēr ne matam no jūsu galvas nebūs zust.
kintu yuSmAkaM ziraHkezaikopi na vinaMkSyati,
19 Caur savu pacietību izglābsiet savas dvēseles.
tasmAdeva dhairyyamavalambya svasvaprANAn rakSata|
20 Bet kad jūs redzēsiet Jeruzālemi visapkārt apstātu no karaspēka, tad zināt, ka viņas izpostīšana ir tuvu klāt.
aparaJca yirUzAlampuraM sainyaveSTitaM vilokya tasyocchinnatAyAH samayaH samIpa ityavagamiSyatha|
21 Tad lai bēg kalnos, kas ir Jūdu zemē, un lai steidzās projām, kas ir viņas vidū; un tie, kas uz laukiem, lai neiet tur iekšā.
tadA yihUdAdezasthA lokAH parvvataM palAyantAM, ye ca nagare tiSThanti te dezAntaraM palAyantA, ye ca grAme tiSThanti te nagaraM na pravizantu,
22 Jo šīs ir tās atriebšanas dienas, lai viss top piepildīts, kas ir rakstīts.
yatastadA samucitadaNDanAya dharmmapustake yAni sarvvANi likhitAni tAni saphalAni bhaviSyanti|
23 Bet, ak vai, tām grūtām un zīdītājām tanīs dienās, jo tur būs lielas bēdas virs zemes un dusmas par šo tautu.
kintu yA yAstadA garbhavatyaH stanyadAvyazca tAmAM durgati rbhaviSyati, yata etAllokAn prati kopo deze ca viSamadurgati rghaTiSyate|
24 Un tie kritīs caur zobena asmeni un gūstīti taps novesti pie visām tautām, un Jeruzāleme taps samīdīta no pagāniem, tiekams pagānu laiki būs piepildīti.
vastutastu te khaGgadhAraparivvaGgaM lapsyante baddhAH santaH sarvvadezeSu nAyiSyante ca kiJcAnyadezIyAnAM samayopasthitiparyyantaM yirUzAlampuraM taiH padatalai rdalayiSyate|
25 Un zīmes notiks pie saules, pie mēneša un pie zvaigznēm, un virs zemes tiem ļaudīm būs bail, un tie būs pārbijušies, un jūra un ūdens viļņi kauks.
sUryyacandranakSatreSu lakSaNAdi bhaviSyanti, bhuvi sarvvadezIyAnAM duHkhaM cintA ca sindhau vIcInAM tarjanaM garjanaJca bhaviSyanti|
26 Un cilvēki nīcin iznīks no bailības, gaidīdami tās lietas, kas nāks virs zemes, jo debess stiprumi kustināsies.
bhUbhau bhAvighaTanAM cintayitvA manujA bhiyAmRtakalpA bhaviSyanti, yato vyomamaNDale tejasvino dolAyamAnA bhaviSyanti|
27 Un tad tie redzēs To Cilvēka Dēlu padebesī nākam ar lielu spēku un godu.
tadA parAkrameNA mahAtejasA ca meghArUDhaM manuSyaputram AyAntaM drakSyanti|
28 Bet kad tas iesāks notikt, tad savas galvas paceldami skatāties uz augšu, tāpēc ka jūsu pestīšana jo tuvu nāk.”
kintvetAsAM ghaTanAnAmArambhe sati yUyaM mastakAnyuttolya UrdadhvaM drakSyatha, yato yuSmAkaM mukteH kAlaH savidho bhaviSyati|
29 Un Viņš tiem sacīja vienu līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus!
tatastenaitadRSTAntakathA kathitA, pazyata uDumbarAdivRkSANAM
30 Tūdaļ kad tie izplaukst, tad jūs to redzēdami paši nomaniet, ka vasara jau tuvu.
navInapatrANi jAtAnIti dRSTvA nidAvakAla upasthita iti yathA yUyaM jJAtuM zaknutha,
31 Tā tad arī, redzēdami šo visu notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu.
tathA sarvvAsAmAsAM ghaTanAnAm Arambhe dRSTe satIzvarasya rAjatvaM nikaTam ityapi jJAsyatha|
32 Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.
yuSmAnahaM yathArthaM vadAmi, vidyamAnalokAnAmeSAM gamanAt pUrvvam etAni ghaTiSyante|
33 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
nabhobhuvorlopo bhaviSyati mama vAk tu kadApi luptA na bhaviSyati|
34 Bet sargājaties, ka jūsu sirdis nekļūst apgrūtinātas ar lieku ēšanu un ar zūdīšanos pēc uztura, un ka šī diena piepeši jums neuzbrūk.
ataeva viSamAzanena pAnena ca sAMmArikacintAbhizca yuSmAkaM citteSu matteSu taddinam akasmAd yuSmAn prati yathA nopatiSThati tadarthaM sveSu sAvadhAnAstiSThata|
35 Jo viņa nāks, kā kāds slazda valgs pār visiem, kas dzīvo pa visu zemes virsu.
pRthivIsthasarvvalokAn prati taddinam unmAtha iva upasthAsyati|
36 Tāpēc esiet modrīgi allažiņ un lūdziet, lai varat šim visam izbēgt, kas notiks, un pastāvēt Tā Cilvēka Dēla priekšā.”
yathA yUyam etadbhAvighaTanA uttarttuM manujasutasya sammukhe saMsthAtuJca yogyA bhavatha kAraNAdasmAt sAvadhAnAH santo nirantaraM prArthayadhvaM|
37 Un Viņš pa tām dienām bija Dieva namā mācīdams; un pa tām naktīm Viņš izgāja un palika tai kalnā, kas top saukts Eļļas kalns.
aparaJca sa divA mandira upadizya rAcai jaitunAdriM gatvAtiSThat|
38 Un visi ļaudis nāca agri no rīta pie Viņa Dieva namā, Viņu klausīties.
tataH pratyUSe lAkAstatkathAM zrotuM mandire tadantikam Agacchan|
