< Lūkas Evaņg̒elijs 20 >
1 Un notikās tanīs dienās, kad Viņš Dieva namā tos ļaudis mācīja un evaņģēliju sludināja, tad tie augstie priesteri un rakstu mācītāji ar tiem vecajiem piestājās
Ikhava ikhigono khimo, U Yesu alikhumayisya avanu mtembile nu khulumbilila elimenyu, avatwa avavakha na vamayisi ava dagilo vakhadutela paninie na vagogolo.
2 Un runāja uz Viņu sacīdami: “Saki mums, kādā varā Tu to dari, un kas tas ir, kas Tev šo varu devis?
Vakhanchova, valikhumbula, 'Utuvule khumakha agani vuvu mbaimbombo inchi? Veni akhupile uvuvakha uvu?”
3 Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arī jums vienu vārdu vaicāšu, sakāt Man arīdzan:
Umwene akhanda, akhavavula, 'Nayune leno nikhuvavuncha ikhulongu. Numbule
4 Jāņa kristība, vai tā bija no debesīm, vai no cilvēkiem?”
Yohani. Lwakhumile kukhiya au khuvanu? '
5 Bet tie apdomājās savā starpā sacīdami: “Ja mēs sakām, no debesīm, tad Viņš sacīs: kādēļ tad jūs viņam neesat ticējuši?
Valikhukhanikhana vavo khwavavo, valikhuta,'Tunganchove, 'Lwakhumile khukyanya, ikhutuvuncha khekhi samulekhwi dekha?'
6 Un ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad visi ļaudis mūs akmeņiem nomētās, jo tie tic, ka Jānis esot pravietis.”
Pwu tuganchova; lwakhumile khu vanu; avanu vaniapa vikhutova na magaga, ulwakhuva voni vikhwedekha ukha U Yohana ale Nsug'wa.'
7 Un tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes.
Pwu, vakhanda ukhuta savalumayile ukhwulukhumile.
8 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es šās lietas daru.”
U Yesu akhavavula, '“Une sani khuvavula umwe ukha khumakha gani nivomba inchi.”
9 Bet Viņš iesāka šo līdzību sacīt uz tiem ļaudīm: “Viens cilvēks dēstīja vīna kalnu un to izdeva dārzniekiem un nebija labu laiku mājās.
Akhavavula avanu eikhihwani ekhi, “Umunu yumo avyalile emizabibu, mukhyalo akhalila khuvanu avaya fyalo ifya mizabibu, pwa akhaluta ikhilunga ikhinge khusekhi untali.
10 Un kad bija laiks, tad viņš sūtīja kalpu pie tiem dārzniekiem, ka tie viņam dotu no vīna kalna augļiem, bet tie dārznieki to sita un to aizsūtīja tukšā.
Khusekhi ugwa vekluve, akhasukha umbombi khuvayafyalo ifya mizabibu, ukhuta vampe iligavo lya sekhe mugunda ugwa mizabibu. Pwu awayafyalo ifya mizabibu vakhabela, vakhakilivula amavokho gene.
11 Un viņš vēl otru kalpu sūtīja; un tie arī šo sita un apsmēja un aizsūtīja tukšā.
Akhasuha umbombi uyuge ave vakhantova, nukhumbombela fivi, vakhakhilivula amavokho gene.
12 Un viņš vēl trešo sūtīja; bet tie arī šo sakāva un izmeta ārā.
Akhasuha uvadatu mwope vakha ndemancha nukhutaga khunchi.
13 Un tā vīna kalna kungs sacīja: ko es darīšu? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt tie šo redzēdami bīsies.
Unyagunda akhata, nigakha ndakhikhi? Nikhusukha uswambago ugane. Opange yuvikhudwada. '
14 Bet viņu redzēdami, tie dārznieki sarunājās savā starpā un sacīja: šis tas mantinieks; nāciet, nokausim to, ka tā mantība mums tiek.
Pwu avanyafyalo ifya mizabibu vavilevikhumbona, valikhukhanihana vavo khwa vavo valikhunchova, 'uyu vinyavuhale. Tumbode, uvukhale wa mwene vuve wetu. '
15 Un tie viņu izmeta ārā no tā vīna kalna un nokāva. Ko tad nu tā vīna kalna kungs tiem darīs?
Vakhag'umia khinji khugunda ugwa mizabibu nu khumbuda. Pwu unyagunda ikhuvagakha ndeti?
16 Viņš nāks un nomaitās šos dārzniekus un to vīna kalnu dos citiem.” Tie to dzirdējuši sacīja: “Lai tas nenotiek.”
Ikhwincha khukhuvabuda uyafya fyalo ifya mizabibu nukhuvapa ugunda ukhwa avange. “Avene vavilevapulikhe ewo, vakhata, 'Unguluve abelie'
17 Bet Viņš tos uzlūkoja un sacīja: “Kas tad tas, kas ir rakstīts: tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir tapis par stūra akmeni?
Pwu U Yesu akhvalola akhata, “Uvusimbe uvu vulienuvufumbue vuki? 'Iliw ilyovobabelile avanyanyakhunchenga, livele liwe lya palukhanchi?
18 Ikkatrs, kas uz šo akmeni kritīs, sadauzīsies; bet uz ko tas kritīs, to tas satrieks.”
Khila munu uveigwa pakhyanya paliwe ilyo, idenyekha fipande fipande. Ulauveyakhiva likhugwila, likhundemancha.'
19 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja rokas pielikt pie Viņa tanī pašā stundā un bijās no tiem ļaudīm; jo tie noprata, ka Tas šo līdzību par viņiem bija sacījis.
Avasimbi na vatekhenchi valikhulonda injila iyakhumwibata usekhi gugwa, valumanyile ukhuta anchovile ekhihwani khuvene. Pwuvalikhudwada avanu.
20 Un tie uz Viņu glūnēja un izsūtīja, kurus bija izmācījuši, lai izliktos taisni, ka Viņu varētu savaldzināt kādā vārdā un nodot valdībai un zemes soģa varai.
Vakhendola khukhisa, vakhasuha avapelelesi avalikhwivona ukhuta vogolofu, valikhulonda inogwa ukhuhuma mumbulumbileli vwa mwene, pwu vamwibata vakhelekhe khu vavakha
21 Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu pareizi runā un māci un neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu pēc patiesības.
Avene vakhambunha, vakhata, “imanyisi tulumayile ukhuta winhova nukhuumasya uwayelweli savusogiwa nu munu uviavenchaga, uve vumanyisya uwayelweli khunjila iya Nguluve.
22 Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”
Ufwe yenogile ukhukhomba isongo khwa Kaisari, au vudesi?”
23 Bet Tas viņu viltību nomanīja un uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdinājāt?
U Yesu akhagamanya amasago gavene, akhavavula,
24 Rādiet Man šurp to nomas naudu; kā ir šī zīme un tas virsraksts?” Un tie atbildēdami sacīja: “Ķeizara.”
“Mumbonesye edinari. Esura nuvusimbe wani pakhyo?” Vakhanchova, 'Wa Kaisaria.”
25 Un Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
Umwene akhaakhavavula pwumupenchage UKaisari ifya mwene nu Nguluve mpenchage ifya Nguluve.
26 Un tie Viņu nevienā vārdā nevarēja ķert ļaužu priekšā, un brīnījās par Viņa atbildi un palika klusu.
Avasimbi na vatekhenchi vakhalemwa ukhubencha akhyoanchovile khuvulugolo khuvanu. Valikhuswiga anyadile ya mwene savakhanchova khinu.
27 Bet tad kādi no tiem saducejiem (kas pretī runādami saka, augšāmcelšanos neesam) nāca un Viņu vaicāja
Pwu avamasadukhayo vakhadutela, avachoraga ukhuta khusikhwuli ukhuchukha,
28 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis, kad kādam brālis mirst, kam sieva ir, un tas bez bērniem miris, ka viņa brālim to sievu būs apņemt un savam brālim celt dzimumu.
Vakhambuncha, vakhata, “Imanyisi, U Mose atusimbile ukhuta umunu agafyilelwe nulukhololwa unyadala unchila mwana yenogiwa ukhutola udala uvalukhololwe nukhuhole nawe.
29 Tad nu septiņi brāļi bija, un tas pirmais sievu apņēmis nomira bez bērniem.
Khwale na vanamunu saba uvakhwanda atolile, akhafwa khetandekha umwana,
30 Un tas otrais apņēma to sievu; šis arīdzan nomira bez bērniem.
Nayuvavili mwope.
31 Un tas trešais viņu apņēma. Un tāpat arī visi septiņi; un tiem nepalika bērnu pakaļ un tie nomira.
Uvadatu akhantola vulevule uvasaba sandekhe umwana akhafwa.
32 Pēdīgi pēc visiem arī tā sieva nomira.
Usikhi wwukhulutile undala mwope akhafwa.
33 Kuram no šiem tā sieva būs augšāmcelšanās laikā? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”
Pwu khuvunchukha ivadala vani? Ulwakhuva voni saba vatolile. '
34 Un Jēzus atbildēdams uz tiem sacīja: “Šīs pasaules bērni precē un top precēti. (aiōn )
U Yesu akhavavula, “Avana vakhiluga ekhi vitola nukhutuliwa. (aiōn )
35 Bet tie, kas būs cienīgi tikt pie mūžīgas dzīvošanas un pie tās augšāmcelšanās no miroņiem, tie nedz precē, nedz top precēti. (aiōn )
Avanogelanile ukhwambilila uvuchukha wavafwile nukhwigela khuludeva lwa khukhya savitola wala ukhutoliwa. (aiōn )
36 Jo tie vairs nevar mirt, un ir eņģeļiem līdzīgi un Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.
Savifwa khavili, ulwakhuva vakha wanine ndavasug'wa na vanava Nguluve uvana va vunchukha.
37 Bet, ka miroņi top uzmodināti, to arī Mozus ir parādījis pie tā ērkšķu krūma, kad viņš To Kungu sauc par Ābrahāma Dievu un Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu.
Pwu avafwile vinchusiwa, nu Mose avanisye pakhisitu, pala pwuamwelagile Untwa vi Nguluve va Abrahamu nu Nguluve va Isakha nu Nguluve va Yakobo.
38 Bet Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs, jo visi Viņam dzīvo.”
Lino, umwene sio ve Nguluve vavafwile, ila avumi, ulwakhuva voni vitama khumwene.”
39 Bet kādi no tiem rakstu mācītājiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, Tu pareizi esi sacījis.”
Avag'e avamanyisi vandagilo vakha mwanda, 'Imanyisi, uchovile vononu. '
40 Un viņi vairs neuzdrīkstējās Viņam nekā vaicāt.
Vakhadwada ukhumbuncha amameyu agange.
41 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad saka, Kristu esam Dāvida dēlu?
U Yesu akhavavula, “Khekhi avanu vita Kreste mwana va Ndaveti?
42 Un tas pats Dāvids saka dziesmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku,
Daudi anasema mwenyewe katika zaburi: U Dada ambulile Dada vango:
43 Tiekams es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
Tama khukhivoko ikhyando, Ipakha nivavekhe avavivi vakho pasi pamalunde gakho. '
44 Tad nu Dāvids Viņu sauc par Kungu, - kā tad Tas ir viņa dēls?”
U Ndaveti akhamwelaga Kreste 'Daada,' yivandakhikhi mwana va Ndaveti?”
45 Un visiem ļaudīm dzirdot Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
Avanu voni vavilevikhupulekhencha akhavavula avakhongi va mwene, '
46 “Sargājaties no tiem rakstu mācītājiem, kam tīk staigāt garos svārkos un mīl sveicinātiem tapt tirgos un sēdēt jo augstos krēslos baznīcās un jo augstās vietās viesībās,
Mwilolelage na vasimbi, avinogwa ukhugenda vafwalile imienda imitali, vinogwa ukhusamusiwa khusokhoni nukhutema ifigoda ifitali mtembile, na amamenyu akhakhisa.
47 Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām; tie dabūs jo grūtu sodību.”
Avene pwa vilya khuyumba encha vafwele, vigaha ukhuta vikhwesaya ulwesayo ulutali. Ava valaambilela uvukhegi uvuvakha fincho. '