Lūkas Evaņg̒elijs 20
1 Un notikās tanīs dienās, kad Viņš Dieva namā tos ļaudis mācīja un evaņģēliju sludināja, tad tie augstie priesteri un rakstu mācītāji ar tiem vecajiem piestājās
ⲁ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ⲛⲟⲩϩⲟⲟⲩ ⲉϥϯⲥⲃⲱ ⲙ̅ⲡⲗⲁⲟⲥ ϩⲙ̅ⲡⲉⲣⲡⲉ ⲁⲩⲱ ⲉϥⲉⲩⲁⲅⲅⲉⲗⲓⲍⲉ ⲁⲛⲁⲣⲭⲓⲉⲣⲉⲩⲥ ⲉ͡ⲓ ⲉϫⲱϥ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲅⲣⲁⲙⲙⲁⲧⲉⲩⲥ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲡⲣⲉⲥⲃⲩⲧⲉⲣⲟⲥ
2 Un runāja uz Viņu sacīdami: “Saki mums, kādā varā Tu to dari, un kas tas ir, kas Tev šo varu devis?
ⲃ̅ⲡⲉϫⲁⲩ ⲛⲁϥ ϫⲉ. ⲁϫⲓⲥ ⲛⲁⲛ ϫⲉ ⲉⲕⲓⲣⲉ ⲛ̅ⲛⲁⲓ̈ ϩⲛⲁϣ ⲛ̅ⲉⲝⲟⲩⲥⲓⲁ. ⲏ ⲛⲓⲙ ⲡⲉⲛⲧⲁϥϯ ⲛⲁⲕ ⲛ̅ⲧⲉⲓ̈ⲉⲝⲟⲩⲥⲓⲁ.
3 Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arī jums vienu vārdu vaicāšu, sakāt Man arīdzan:
ⲅ̅ⲁϥⲟⲩⲱϣⲃ̅ ⲇⲉ ⲉϥϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ϯⲛⲁϫⲛⲟⲩⲧⲛ̅ ϩⲱ ⲉⲩϣⲁϫⲉ ⲉⲧⲉⲧⲛ̅ϣⲁⲛϫⲟⲟϥ ⲉⲣⲟⲓ̈.
4 Jāņa kristība, vai tā bija no debesīm, vai no cilvēkiem?”
ⲇ̅ⲡⲃⲁⲡⲧⲓⲥⲙⲁ ⲛ̅ⲓ̈ⲱϩⲁⲛⲛⲏⲥ ⲟⲩⲉⲃⲟⲗ ⲧⲱⲛ ⲡⲉ. ⲟⲩⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ̅ⲧⲡⲉⲉ ⲡⲉ ϫⲉ ⲛ̅ⲟⲩⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ̅ⲣ̅ⲣⲱⲙⲉ ⲡⲉ.
5 Bet tie apdomājās savā starpā sacīdami: “Ja mēs sakām, no debesīm, tad Viņš sacīs: kādēļ tad jūs viņam neesat ticējuši?
ⲉ̅ⲛ̅ⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲁⲩⲙⲉⲕⲙⲟⲩⲕⲟⲩ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲩⲉⲣⲏⲩ ⲉⲩϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ. ⲉⲛϣⲁϫⲟⲟⲥ ϫⲉ ⲟⲩⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ̅ⲧⲡⲉⲉ ⲡⲉ. ϥⲛⲁϫⲟⲟⲥ ⲛⲁⲛ. ϫⲉ ⲉⲧⲃⲉⲟⲩ ϭⲉ ⲙ̅ⲡⲉⲧⲛ̅ⲡⲓⲥⲧⲉⲩⲉ ⲉⲣⲟϥ.
6 Un ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad visi ļaudis mūs akmeņiem nomētās, jo tie tic, ka Jānis esot pravietis.”
ⲋ̅ⲉⲛϣⲁϫⲟⲟⲥ ⲇⲉ ϫⲉ ⲟⲩⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ̅ⲣ̅ⲣⲱⲙⲉ ⲡⲉ. ⲡⲗⲁⲟⲥ ⲧⲏⲣϥ̅ ⲛⲁϩⲓⲱⲛⲉ ⲉⲣⲟⲛ ⲥⲉⲡⲓⲑⲉ ⲅⲁⲣ ϩⲁⲓ̈ⲱϩⲁⲛⲛⲏⲥ ϫⲉ ⲟⲩⲡⲣⲟⲫⲏⲧⲏⲥ ⲡⲉ.
7 Un tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes.
ⲍ̅ⲁⲩⲟⲩⲱϣⲃ̅ ⲇⲉ ⲉⲩϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲛ̅ⲧⲛ̅ⲥⲟⲟⲩⲛ ⲁⲛ ϫⲉ ⲟⲩⲉⲃⲟⲗ ⲧⲱⲛ ⲡⲉ.
8 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es šās lietas daru.”
ⲏ̅ⲡⲉϫⲉⲓ̅ⲥ̅ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ⲁⲛⲟⲕ ϩⲱ ⲛ̅ϯⲛⲁϫⲟⲟⲥ ⲛⲏⲧⲛ̅ ⲁⲛ ϫⲉ ϩⲛ̅ⲁϣ ⲛ̅ⲉⲝⲟⲩⲥⲓⲁ ⲉⲓ̈ⲉ͡ⲓⲣⲉ ⲛⲁⲓ̈·
9 Bet Viņš iesāka šo līdzību sacīt uz tiem ļaudīm: “Viens cilvēks dēstīja vīna kalnu un to izdeva dārzniekiem un nebija labu laiku mājās.
ⲑ̅ⲁϥⲁⲣⲭⲓ ⲇⲉ ⲛ̅ϫⲱ ⲙ̅ⲡⲗⲁⲟⲥ ⲛ̅ⲧⲉⲓ̈ⲡⲁⲣⲁⲃⲟⲗⲏ ϫⲉ ⲟⲩⲣⲱⲙⲉ ⲡⲉⲛⲧⲁϥⲧⲱϭⲉ ⲛ̅ⲟⲩⲙⲁ ⲛⲉⲗⲟⲟⲗⲉ ⲁϥⲧⲁⲁⲁϥ ⲛ̅ϩⲉⲛⲟⲩⲉⲓ̈ⲏ ⲁϥⲁⲡⲟⲇⲏⲙⲉⲓ ⲛ̅ϩⲉⲛⲛ̅ⲟϭ ⲛ̅ⲟⲩⲟⲓ̈ϣ.
10 Un kad bija laiks, tad viņš sūtīja kalpu pie tiem dārzniekiem, ka tie viņam dotu no vīna kalna augļiem, bet tie dārznieki to sita un to aizsūtīja tukšā.
ⲓ̅ϩⲙ̅ⲡⲉⲩⲟⲉⲓϣ ⲇⲉ ⲛⲛ̅ⲕⲁⲣⲡⲟⲥ ⲁϥϫⲉⲩⲟⲩϩⲙ̅ϩⲁⲗ ⲛ̅ⲟⲩⲉⲓ̈ⲏ ϫⲉ ⲉⲩⲉϯ ⲛⲁϥ ϩⲙ̅ⲡⲕⲁⲣⲡⲟⲥ ⲙ̅ⲡⲙⲁ ⲛⲉⲗⲟⲟⲗⲉ. ⲛ̅ⲟⲩⲉⲓ̈ⲏ ⲇⲉ ⲁⲩϩⲓⲟⲩⲉ ⲉⲣⲟϥ ⲁⲩϫⲛⲁϥ ⲉϥϣⲟⲩⲉⲓⲧʾ
11 Un viņš vēl otru kalpu sūtīja; un tie arī šo sita un apsmēja un aizsūtīja tukšā.
ⲓ̅ⲁ̅ⲁⲩⲱ ⲁϥⲟⲩⲱϩ ⲉⲧⲟⲟⲧϥ̅ ⲉϫⲟⲟⲩ ⲛ̅ⲕⲉϩⲙ̅ϩⲁⲗ ⲛ̅ⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲁⲩϩⲓⲟⲩⲉ ⲉⲡⲕⲉⲟⲩⲁ ⲁⲩⲥⲟϣϥ̅ ⲁⲩϫⲟⲟⲩϥ ⲉϥϣⲟⲩⲉⲓⲧʾ
12 Un viņš vēl trešo sūtīja; bet tie arī šo sakāva un izmeta ārā.
ⲓ̅ⲃ̅ⲁϥⲟⲩⲱϩ ⲉⲧⲟⲟⲧϥ̅ ⲉϫⲟⲟⲩ ⲙ̅ⲡⲙⲉϩϣⲟⲙⲛ̅ⲧʾ ⲛⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲁⲩⲕⲗϩ̅ⲡⲉⲓ̈ⲕⲉⲧʾ ⲁⲩⲛⲟϫϥ̅ ⲉⲃⲟⲗ.
13 Un tā vīna kalna kungs sacīja: ko es darīšu? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt tie šo redzēdami bīsies.
ⲓ̅ⲅ̅ⲡⲉϫⲉⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲇⲉ ⲙ̅ⲡⲙⲁ ⲛⲉⲗⲟⲟⲗⲉ ϫⲉ ⲉⲓ̈ⲛⲁⲣⲟⲩ ϯⲛⲁϫⲟⲟⲩ ⲙ̅ⲡⲁϣⲏⲣⲉ ⲙ̅ⲙⲉⲣⲓⲧʾ ⲙⲉϣⲁⲕ ⲉⲩⲉϣⲓⲡⲉ ϩⲏⲧϥ̅ ⲙ̅ⲡⲁⲓ̈.
14 Bet viņu redzēdami, tie dārznieki sarunājās savā starpā un sacīja: šis tas mantinieks; nāciet, nokausim to, ka tā mantība mums tiek.
ⲓ̅ⲇ̅ⲁⲛⲟⲩⲉⲓ̈ⲏ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ⲉⲣⲟϥ ⲁⲩϣⲟϫⲛⲉ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲩⲉⲣⲏⲩ ⲉⲩϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲡⲁⲓ̈ ⲡⲉ ⲡⲉⲕⲗⲏⲣⲟⲛⲟⲙⲟⲥ ⲙⲁⲣⲛ̅ⲙⲟⲟⲩⲧϥ̅ ϫⲉ ⲉⲣⲉⲧⲉⲕⲗⲏⲣⲟⲛⲟⲙⲓⲁ ϣⲱⲡⲉ ⲛⲁⲛ.
15 Un tie viņu izmeta ārā no tā vīna kalna un nokāva. Ko tad nu tā vīna kalna kungs tiem darīs?
ⲓ̅ⲉ̅ⲁⲩⲛⲟϫϥ̅ ⲇⲉ ⲉⲃⲟⲗ ⲡⲃⲟⲗ ⲙ̅ⲡⲙⲁ ⲛⲉⲗⲟⲟⲗⲉ ⲁⲩⲙⲟⲟⲩⲧϥ̅. ⲉⲣⲉⲡϫⲟⲉⲓⲥ ϭⲉ ⲙ̅ⲡⲙⲁ ⲛⲉⲗⲟⲟⲗⲉ ⲛⲁⲣⲟⲩ ⲛⲁⲩ.
16 Viņš nāks un nomaitās šos dārzniekus un to vīna kalnu dos citiem.” Tie to dzirdējuši sacīja: “Lai tas nenotiek.”
ⲓ̅ⲋ̅ϥⲛⲏⲩ ⲛϥ̅ⲧⲁⲕⲉⲛ̅ⲟⲩⲉⲓ̈ⲏ ⲛϥ̅ϯ ⲙ̅ⲡⲙⲁ ⲛⲉⲗⲟⲟⲗⲉ ⲛ̅ϩⲉⲛⲕⲟⲟⲩⲉ. ⲁⲩⲥⲱⲧⲙ̅ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲁⲩ ϫⲉ ⲛ̅ⲛⲉⲥϣⲱⲡⲉ.
17 Bet Viņš tos uzlūkoja un sacīja: “Kas tad tas, kas ir rakstīts: tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir tapis par stūra akmeni?
ⲓ̅ⲍ̅ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲁϥϭⲱϣⲧ̅ʾ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲉϩⲣⲁⲩ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ⲟⲩ ⲛ̅ⲧⲟⲟⲩⲛ ⲡⲉ ⲡⲁⲓ̈ ⲉⲧⲥⲏϩ ϫⲉ ⲡⲱⲛⲉ ⲉⲛⲧⲁⲛⲉⲧⲕⲱⲧʾ ⲥⲧⲟϥ ⲉⲃⲟⲗ ⲡⲁⲓ̈ ⲁϥϣⲱⲡⲉ ⲉⲩⲁⲡⲉ ⲛ̅ⲕⲟⲟϩ.
18 Ikkatrs, kas uz šo akmeni kritīs, sadauzīsies; bet uz ko tas kritīs, to tas satrieks.”
ⲓ̅ⲏ̅ⲟⲩⲟⲛ ⲛⲓⲙ ⲉⲛⲧⲁϥϩⲉ ⲉϫⲙ̅ⲡⲉⲓ̈ⲱⲛⲉ ⲉⲧⲙ̅ⲙⲁⲩ. ϥⲛⲁⲗⲱⲱⲥ. ⲡⲉⲧϥ̅ⲛⲁϩⲉ ⲇⲉ ⲉϫⲱϥ ϥⲛⲁϣⲁϣϥ̅ ⲉⲃⲟⲗ.
19 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja rokas pielikt pie Viņa tanī pašā stundā un bijās no tiem ļaudīm; jo tie noprata, ka Tas šo līdzību par viņiem bija sacījis.
ⲓ̅ⲑ̅ⲁⲩϣⲓⲛⲉ ⲇⲉ ⲛ̅ϭⲓⲛⲁⲣⲭⲓⲉⲣⲉⲩⲥ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲅⲣⲁⲙⲙⲁⲧⲉⲩⲥ ⲉⲛ̅ⲛⲉⲩϭⲓϫ ⲉϩⲣⲁⲓ̈ ⲉϫⲱϥ ⲉϭⲟⲡϥ̅ ϩⲛⲧⲉⲩⲛⲟⲩ ⲇⲉ ⲉⲧⲙ̅ⲙⲁⲩ ⲁⲩⲣ̅ϩⲟⲧⲉ ϩⲏⲧϥ̅ ⲙ̅ⲡⲗⲁⲟⲥ. ⲁⲩⲓ̈ⲙⲉ ⲅⲁⲣ ϫⲉ ⲛ̅ⲧⲁϥϫⲱ ⲉⲣⲟⲟⲩ ⲛ̅ⲧⲉⲓ̈ⲡⲁⲣⲁⲃⲟⲗⲏ.
20 Un tie uz Viņu glūnēja un izsūtīja, kurus bija izmācījuši, lai izliktos taisni, ka Viņu varētu savaldzināt kādā vārdā un nodot valdībai un zemes soģa varai.
ⲕ̅ⲁⲩⲡⲁⲣⲁⲧⲏⲣⲓ ⲇⲉ ⲁⲩϫⲟⲟⲩ ⲛ̅ϩⲉⲛⲣⲉϥϭⲱⲣϭ̅ ⲉϩⲩⲡⲟⲕⲣⲓⲛⲉ. ϫⲉ ⲛⲉϩⲉⲛⲇⲓⲕⲁⲓⲟⲥ ⲛⲉ ϫⲉⲕⲁⲥ ⲉⲩⲉϭⲟⲡϥ̅ ⲛ̅ⲟⲩϣⲁϫⲉ ⲉⲧⲣⲉⲩⲧⲁⲁϥ ⲉⲧⲁⲣⲭⲏ ⲛⲙ̅ⲧⲉⲝⲟⲩⲥⲓⲁ ⲙⲫⲏⲅⲉⲙⲱⲛ.
21 Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu pareizi runā un māci un neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu pēc patiesības.
ⲕ̅ⲁ̅ⲁⲩϫⲛⲟⲩϥ ⲇⲉ ⲉⲩϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲡⲥⲁϩ ⲧⲛ̅ⲥⲟⲟⲩⲛ̅ ϫⲉ ⲕϣⲁϫⲉ ϩⲛ̅ⲟⲩⲥⲟⲟⲩⲧⲛ̅ ⲁⲩⲱ ⲕϯⲥⲃⲱ ⲉⲙⲉⲕϫⲓϩⲟ ⲁⲗⲗⲁ ⲉⲕϯⲥⲃⲱ ϩⲛ̅ⲧⲉϩⲓⲏ ⲙ̅ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ϩⲛ̅ⲟⲩⲙⲉ.
22 Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”
ⲕ̅ⲃ̅ⲉⲝⲉⲥⲧⲓ ⲛⲁⲛ ⲉϯⲫⲟⲣⲟⲥ ⲙ̅ⲡⲣⲣⲟ ϫⲉⲛⲟⲩⲕ ⲉⲝⲉⲥⲧⲓ.
23 Bet Tas viņu viltību nomanīja un uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdinājāt?
ⲕ̅ⲅ̅ⲁϥⲓ̈ⲙⲉ ⲇⲉ ⲉⲧⲉⲩⲡⲁⲛⲟⲩⲣⲅⲓⲁ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ
24 Rādiet Man šurp to nomas naudu; kā ir šī zīme un tas virsraksts?” Un tie atbildēdami sacīja: “Ķeizara.”
ⲕ̅ⲇ̅ϫⲉ ⲙⲁⲧⲥⲁⲃⲟⲓ̈ ⲉⲩⲥⲁⲧⲉⲉⲣⲉ. ⲛ̅ⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲁⲩⲧⲟⲩⲟϥ. ⲡⲉϫⲁϥ ϫⲉ. ⲡϩⲟ ⲛ̅ⲛⲓⲙ ⲧⲉⲧϩⲓⲱⲱⲥ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲥϩⲁⲓ̈. ⲛ̅ⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲁⲩ ⲛⲁϥ ϫⲉ. ⲡⲁⲡⲣ̅ⲣⲟ ⲡⲉ.
25 Un Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
ⲕ̅ⲉ̅ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ϯ ⲛ̅ⲧⲟⲟⲩⲛ ⲛ̅ⲛⲁⲡⲣⲣⲟ ⲙ̅ⲡⲣ̅ⲣⲟ. ⲁⲩⲱ ⲛⲁⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲙ̅ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ.
26 Un tie Viņu nevienā vārdā nevarēja ķert ļaužu priekšā, un brīnījās par Viņa atbildi un palika klusu.
ⲕ̅ⲋ̅ⲁⲩⲱ ⲙ̅ⲡⲟⲩⲉϣϭⲙ̅ϭⲟⲙ ⲉϭⲟⲡϥ̅ ⲛ̅ⲟⲩϣⲁϫⲉ ⲙ̅ⲡⲉⲙⲧⲟ ⲉⲃⲟⲗ ⲙ̅ⲡⲗⲁⲟⲥ ⲁⲩⲣ̅ϣⲡⲏⲣⲉ ⲇⲉ ⲉϩⲣⲁⲓ̈ ⲉϫⲙ̅ⲡⲉϥϣⲁϫⲉ ⲁⲩⲕⲁⲣⲱⲟⲩ·
27 Bet tad kādi no tiem saducejiem (kas pretī runādami saka, augšāmcelšanos neesam) nāca un Viņu vaicāja
ⲕ̅ⲍ̅ⲁⲩϯⲡⲉⲩⲟⲩⲟⲓ̈ ⲇⲉ ⲛ̅ϭⲓϩⲟⲓ̈ⲛⲉ ⲛⲛ̅ⲥⲁⲇⲇⲟⲩⲕⲁⲓⲟⲥ ⲛⲁⲓ̈ ⲉⲧϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲙ̅ⲙⲛ̅ⲁⲛⲁⲥⲧⲁⲥⲓⲥ ⲛⲁϣⲱⲡⲉ
28 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis, kad kādam brālis mirst, kam sieva ir, un tas bez bērniem miris, ka viņa brālim to sievu būs apņemt un savam brālim celt dzimumu.
ⲕ̅ⲏ̅ⲉⲩϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲡⲥⲁϩ ⲁⲙⲱⲩ̈ⲥⲏⲥ ⲥⲁϩϥ̅ ⲛⲁⲛ ϫⲉ ⲉϣⲱⲡⲉ ⲉⲣϣⲁⲛⲡⲥⲟⲛ ⲟⲩⲁ ⲙⲟⲩ ⲉⲩⲛⲧϥ̅ⲥϩⲓⲙⲉ ⲙ̅ⲙⲁⲩ ⲡⲁⲓ̈ ⲇⲉ ⲉⲩⲁⲧϣⲏⲣⲉ ⲡⲉ ⲉⲣⲉⲡⲉϥⲥⲟⲛ ϫⲓⲧⲉϥⲥϩⲓⲙⲉ ⲛϥ̅ⲧⲟⲩⲛⲟⲥ ⲛ̅ⲟⲩⲥⲡⲉⲣⲙⲁ ⲙ̅ⲡⲉϥⲥⲟⲛ.
29 Tad nu septiņi brāļi bija, un tas pirmais sievu apņēmis nomira bez bērniem.
ⲕ̅ⲑ̅ⲛⲉⲩⲛ̅ⲥⲁϣϥ̅ ⲇⲉ ⲛ̅ⲥⲟⲛ. ⲁⲡϣⲟⲣⲡ̅ ϫⲓϩⲓⲙⲉ ⲁϥⲙⲟⲩ. ⲉϥⲟ ⲛ̅ⲁⲧϣⲏⲣⲉ.
30 Un tas otrais apņēma to sievu; šis arīdzan nomira bez bērniem.
ⲗ̅ⲁⲩⲱ ⲁⲡⲙⲉϩⲥⲛⲁⲩ
31 Un tas trešais viņu apņēma. Un tāpat arī visi septiņi; un tiem nepalika bērnu pakaļ un tie nomira.
ⲗ̅ⲁ̅ⲛⲙ̅ⲡⲙⲉϩϣⲟⲙⲛⲧ̅ ϫⲓⲧⲥ̅. ϩⲱⲥⲁⲩⲧⲱⲥ ⲇⲉ ⲙ̅ⲡⲥⲁϣϥ̅ ⲙ̅ⲡⲟⲩⲕⲁϣⲏⲣⲉ ⲁⲩⲙⲟⲩ.
32 Pēdīgi pēc visiem arī tā sieva nomira.
ⲗ̅ⲃ̅ⲙⲛ̅ⲛ̅ⲥⲱⲟⲩ ⲇⲉ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲁⲥⲙⲟⲩ ⲛ̅ϭⲓⲧⲉⲥϩⲓⲙⲉ
33 Kuram no šiem tā sieva būs augšāmcelšanās laikā? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”
ⲗ̅ⲅ̅ϩⲛ̅ⲧⲁⲛⲁⲥⲧⲁⲥⲓⲥ ⲇⲉ ⲉⲥⲛⲁⲣ̅ϩⲓⲙⲉ ⲛ̅ⲛⲓⲙ ⲙ̅ⲙⲟⲟⲩ. ⲁⲡⲥⲁϣϥ ⲅⲁⲣ ϫⲓⲧⲥ̅ ⲛ̅ⲥϩⲓⲙⲉ
ⲗ̅ⲇ̅ⲡⲉϫⲉⲓ̅ⲥ̅ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ⲛ̅ϣⲏⲣⲉ ⲙ̅ⲡⲉⲓ̈ⲁⲓⲱⲛ ⲥⲉϫⲓϩⲓⲙⲉ ⲥⲉϩⲙⲟⲟⲥ ⲛⲙϩⲁⲓ̈. (aiōn g165)
35 Bet tie, kas būs cienīgi tikt pie mūžīgas dzīvošanas un pie tās augšāmcelšanās no miroņiem, tie nedz precē, nedz top precēti. (aiōn g165)
ⲗ̅ⲉ̅ⲛⲉⲛⲧⲁⲩⲕⲁⲧⲁⲝⲓⲟⲩ ⲇⲉ ⲙ̅ⲙⲟⲟⲩ ⲉϫⲓ ⲙ̅ⲡⲁⲓⲱⲛ ⲉⲧⲙ̅ⲙⲁⲩ ⲛⲙ̅ⲧⲁⲛⲁⲥⲧⲁⲥⲓⲥ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ̅ⲛⲉⲧⲙⲟⲟⲩⲧʾ. ⲟⲩⲇⲉ ⲙⲉⲩϫⲓϩⲓⲙⲉ ⲟⲩⲇⲉ ⲙⲉⲩϩⲙⲟⲟⲥ ⲛⲙ̅ϩⲁⲓ̈ (aiōn g165)
36 Jo tie vairs nevar mirt, un ir eņģeļiem līdzīgi un Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.
ⲗ̅ⲋ̅ⲟⲩⲇⲉ ⲅⲁⲣ ⲛ̅ⲥⲉⲛⲁϣⲙⲟⲩ ⲁⲛ ϫⲓⲛⲧⲉⲛⲟⲩ. ϩⲉⲛϩⲓⲥⲁⲅⲅⲉⲗⲟⲥ ⲅⲁⲣ ⲛⲉ ϩⲉⲛϣⲏⲣⲉ ⲙ̅ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲛⲉ. ⲁⲩⲱ ⲛ̅ϣⲏⲣⲉ ⲛⲧⲁⲛⲁⲥⲧⲁⲥⲓⲥ.
37 Bet, ka miroņi top uzmodināti, to arī Mozus ir parādījis pie tā ērkšķu krūma, kad viņš To Kungu sauc par Ābrahāma Dievu un Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu.
ⲗ̅ⲍ̅ⲉⲧⲃⲉϫⲉⲛⲉⲧⲙⲟⲟⲩⲧʾ ⲇⲉ ⲛⲁⲧⲱⲟⲩⲛ ⲁⲙⲱⲩ̈ⲥⲏⲥ ⲟⲛ ϫⲟⲟⲥ ϩⲓⲡⲃⲁⲧⲟⲥ ⲛ̅ⲑⲉ ⲉϣⲁⲩϫⲟⲟⲥ ϫⲉ ⲡϫⲟⲓ̈ⲥ ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲛ̅ⲁⲃⲣⲁϩⲁⲙ. ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲛ̅ⲓ̈ⲥⲁⲁⲕ. ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲛ̅ⲓ̈ⲁⲕⲱⲃ.
38 Bet Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs, jo visi Viņam dzīvo.”
ⲗ̅ⲏ̅ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲛ̅ⲛⲉⲧⲙⲟⲟⲩⲧʾ ⲁⲛ ⲡⲉ. ⲁⲗⲗⲁ ⲡⲁⲛⲉⲧⲟⲛϩ̅ ⲡⲉ. ⲥⲉⲟⲛϩ̅ ⲅⲁⲣ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲛⲁϥ.
39 Bet kādi no tiem rakstu mācītājiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, Tu pareizi esi sacījis.”
ⲗ̅ⲑ̅ⲁϩⲟⲓ̈ⲛⲉ ⲇⲉ ⲟⲩⲱϣⲃ̅ ⲛ̅ⲛⲉⲅⲣⲁⲙⲙⲁⲧⲉⲩⲥ ⲡⲉϫⲁⲩ ⲛⲁϥ ϫⲉ ⲡⲥⲁϩ ⲕⲁⲗⲱⲥ ⲁⲕϫⲟⲟⲥ.
40 Un viņi vairs neuzdrīkstējās Viņam nekā vaicāt.
ⲙ̅ⲙ̅ⲡⲟⲩⲧⲟⲗⲙⲁ ⲅⲁⲣ ⲙⲛ̅ⲛ̅ⲥⲱⲥ ⲉϫⲛⲟⲩϥ ⲉⲗⲁⲁⲩ.
41 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad saka, Kristu esam Dāvida dēlu?
ⲙ̅ⲁ̅ⲡⲉϫⲁϥ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ϫⲉ ⲛ̅ⲁϣ ⲛ̅ϩⲉ ⲧⲉⲧⲛ̅ϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ. ⲡⲉⲭ̅ⲥ̅ ⲡϣⲏⲣⲉ ⲛ̅ⲇⲁⲩⲉⲓⲇ ⲡⲉ
42 Un tas pats Dāvids saka dziesmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku,
ⲙ̅ⲃ̅ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲅⲁⲣ ⲇⲁⲩⲉⲓⲇ ϣⲁϥϫⲟⲟⲥ ϩⲙ̅ⲡϫⲱⲱⲙⲉ ⲛ̅ⲛⲉⲯⲁⲗⲙⲟⲥ. ϫⲉ ⲡⲉϫⲉⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲙ̅ⲡⲁϫⲟⲓ̈ⲥ ϫⲉ ϩⲙⲟⲟⲥ ϩⲓⲟⲩⲛⲁⲙ ⲙ̅ⲙⲟⲓ̈
43 Tiekams es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
ⲙ̅ⲅ̅ϣⲁⲛϯⲕⲱ ⲛ̅ⲛⲉⲕϫⲁϫⲉ ⲛ̅ϩⲩⲡⲟⲡⲟⲇⲓⲟⲛ ⲛ̅ⲛⲉⲕⲟⲩⲉⲣⲏⲧⲉ.
44 Tad nu Dāvids Viņu sauc par Kungu, - kā tad Tas ir viņa dēls?”
ⲙ̅ⲇ̅ⲇⲁⲩⲉⲓⲇ ϭⲉ ⲙⲟⲩⲧⲉ ⲉⲣⲟϥ ϫⲉ ⲡⲁϫⲟⲉⲓⲥ ⲛ̅ⲁϣ ⲛ̅ϩⲉ ⲡⲉϥϣⲏⲣⲉ ⲡⲉ.
45 Un visiem ļaudīm dzirdot Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
ⲙ̅ⲉ̅ⲛⲉⲣⲉⲡⲗⲁⲟⲥ ⲇⲉ ⲧⲏⲣϥ ⲥⲱⲧⲙ̅ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛ̅ⲛⲉϥⲙⲁⲑⲏⲧⲏⲥ
46 “Sargājaties no tiem rakstu mācītājiem, kam tīk staigāt garos svārkos un mīl sveicinātiem tapt tirgos un sēdēt jo augstos krēslos baznīcās un jo augstās vietās viesībās,
ⲙ̅ⲋ̅ϫⲉ. ϯϩⲧⲏⲧⲛ̅ ⲉⲣⲱⲧⲛ̅ ⲉⲛⲉⲅⲣⲁⲙⲙⲁⲧⲉⲩⲥ ⲛⲁⲓ̈ ⲉⲧⲟⲩⲉϣⲙⲟⲟϣⲉ ϩⲛ̅ϩⲉⲛⲥⲧⲟⲗⲏ. ⲉⲧⲙⲉ ⲛⲛ̅ⲁⲥⲡⲁⲥⲙⲟⲥ ϩⲛ̅ⲛ̅ⲁⲅⲟⲣⲁ. ⲁⲩⲱ ⲙ̅ⲙⲁ ⲛⲉϩⲙⲟⲟⲥ ⲛ̅ϣⲟⲣⲡ̅ ϩⲛ̅ⲛ̅ⲥⲩⲛⲁⲅⲱⲅⲏ ⲛⲙ̅ⲛ̅ⲙⲁ ⲛ̅ⲛⲟϫⲟⲩ ⲛ̅ϣⲟⲣⲡ̅ ϩⲛ̅ⲛ̅ⲇⲉⲓⲡⲛⲟⲛ.
47 Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām; tie dabūs jo grūtu sodību.”
ⲙ̅ⲍ̅ⲛⲁⲓ̈ ⲉⲧⲟⲩⲱⲙ ⲛⲛ̅ⲏⲓ̈ ⲛ̅ⲛⲉⲭⲏⲣⲁ. ⲁⲩⲱ ϩⲛ̅ⲟⲩⲛⲟϭ ⲛ̅ⲗⲟⲓ̈ϭⲉ ⲉⲩϣⲗⲏⲗ ⲛⲁⲓ̈ ⲛⲁϫⲓ ⲛ̅ⲟⲩⲕⲣⲓⲙⲁ ⲛ̅ϩⲟⲩⲟ·
