Lūkas Evaņg̒elijs 20
1 Un notikās tanīs dienās, kad Viņš Dieva namā tos ļaudis mācīja un evaņģēliju sludināja, tad tie augstie priesteri un rakstu mācītāji ar tiem vecajiem piestājās
ⲁ̅ⲟⲩⲟϩ ⲁⲥϣⲱⲡⲓ ϧⲉⲛ ⲟⲩⲁⲓ ⲛⲛⲓ⳿ⲉϩⲟⲟⲩ ⲉϥϯ⳿ⲥⲃⲱ ϧⲉⲛ ⲡⲓⲉⲣⲫⲉⲓ ⲟⲩⲟϩ ⲉϥϩⲓϣⲉⲛⲛⲟⲩϥⲓ ⲁⲩⲟϩⲓ ⳿ⲉⲣⲁⲧⲟⲩ ⳿ⲛϫⲉ ⲛⲓⲁⲣⲭⲓⲉⲣⲉⲩⲥ ⲛⲉⲙ ⲛⲓⲥⲁϧ ⲛⲉⲙ ⲛⲓ⳿ⲡⲣⲉⲥⲃⲩⲧⲉⲣⲟⲥ.
2 Un runāja uz Viņu sacīdami: “Saki mums, kādā varā Tu to dari, un kas tas ir, kas Tev šo varu devis?
ⲃ̅ⲟⲩⲟϩ ⲡⲉϫⲱⲟⲩ ⲛⲁϥ ϫⲉ ⲁϫⲟⲥ ⲛⲁⲛ ϫⲉ ⲁⲕ⳿ⲓⲣⲓ ⳿ⲛⲛⲁⲓ ϧⲉⲛ ⲁϣ ⳿ⲛⲉⲣϣⲓϣⲓ ⲓⲉ ⲛⲓⲙ ⲡⲉⲧⲁϥϯ ⳿ⲙⲡⲁⲓⲉⲣϣⲓϣⲓ ⲛⲁⲕ.
3 Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arī jums vienu vārdu vaicāšu, sakāt Man arīdzan:
ⲅ̅ⲁϥⲉⲣⲟⲩⲱ ⲉϫⲁϥ ⲛⲱⲟⲩ ϫⲉ ϯⲛⲁϣⲉⲛ ⲑⲏⲛⲟⲩ ϩⲱ ⳿ⲉⲟⲩⲥⲁϫⲓ ⲟⲩⲟϩ ⳿ⲁϫⲟϥ ⲛⲏⲓ.
4 Jāņa kristība, vai tā bija no debesīm, vai no cilvēkiem?”
ⲇ̅ⲡⲓⲱⲙⲥ ⳿ⲛⲧⲉ ⲓⲱⲁⲛⲛⲏⲥ ⲛⲉ ⲟⲩ⳿ⲉⲃⲟⲗ ϧⲉⲛ ⳿ⲧⲫⲉ ⲡⲉ ϣⲁⲛ ⲟⲩ⳿ⲉⲃⲟⲗ ⲉⲛ ⲛⲓⲣⲱⲙⲓ ⲡⲉ.
5 Bet tie apdomājās savā starpā sacīdami: “Ja mēs sakām, no debesīm, tad Viņš sacīs: kādēļ tad jūs viņam neesat ticējuši?
ⲉ̅⳿ⲛⲑⲱⲟⲩ ⲇⲉ ⲁⲩⲥⲟϭⲛⲓ ⲛⲉⲙ ⲛⲟⲩⲉⲣⲏⲟⲩ ⲉⲩϫⲱ ⳿ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲉϣⲱⲡ ⲁⲛϣⲁⲛϫⲟⲥ ϫⲉ ⲟⲩ⳿ⲉⲃⲟⲗ ϧⲉⲛ ⳿ⲧⲫⲉ ⲡⲉ ⳿ϥⲛⲁϫⲟⲥ ϫⲉ ⲑⲃⲉⲟⲩ ⳿ⲙⲡⲉⲧⲉⲛⲛⲁϩϯ ⳿ⲉⲣⲟϥ.
6 Un ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad visi ļaudis mūs akmeņiem nomētās, jo tie tic, ka Jānis esot pravietis.”
ⲋ̅ⲉϣⲱⲡ ⲇⲉ ⲁⲛϣⲁⲛϫⲟⲥ ϫⲉ ⲟⲩ⳿ⲉⲃⲟⲗ ϧⲉⲛ ⲛⲓⲣⲱⲙⲓ ⲡⲉ ⲡⲓⲗⲁⲟⲥ ⲧⲏⲣϥ ⲛⲁϥϩⲓⲱⲛⲓ ⳿ⲉⲣⲟⲛ ⲡⲟⲩϩⲏⲧ ⲅⲁⲣ ⲏⲧ ϫⲉ ⲓⲱⲁⲛⲛⲏⲥ ⲟⲩ⳿ⲡⲣⲟⲫⲏ ⲧⲏⲥ ⲡⲉ.
7 Un tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes.
ⲍ̅ⲟⲩⲟϩ ⲁⲩⲉⲣⲟⲩⲱ ϫⲉ ⲧⲉⲛ⳿ⲉⲙⲓ ⲁⲛ ϫⲉ ⲟⲩ⳿ⲉⲃⲟⲗ ⲑⲱⲛ ⲡⲉ.
8 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es šās lietas daru.”
ⲏ̅ⲟⲩⲟϩ ⲡⲉϫⲉ Ⲓⲏ̅ⲥ̅ ⲛⲱⲟⲩ ϫⲉ ⲩⲇⲉ ⳿ⲁⲛⲟⲕ ⳿ⲛϯⲛⲁϫⲟⲥ ⲛⲱⲧⲉⲛ ⲁⲛ ϫⲉ ⲁⲓ⳿ⲓⲣⲓ ⳿ⲛⲛⲁⲓ ϧⲉⲛ ⲁϣ ⳿ⲛⲉⲣϣⲓϣⲓ.
9 Bet Viņš iesāka šo līdzību sacīt uz tiem ļaudīm: “Viens cilvēks dēstīja vīna kalnu un to izdeva dārzniekiem un nebija labu laiku mājās.
ⲑ̅ⲁϥⲉⲣϩⲏⲧⲥ ⲇⲉ ⳿ⲛⲥⲁϫⲓ ⲛⲉⲙ ⲡⲓⲗⲁⲟⲥ ⳿ⲛⲧⲁⲓⲡⲁⲣⲁⲃⲟⲗⲏ ⲛⲉ ⲩⲟⲛ ⲩⲣⲱⲙⲓ ⳿ⲉⲁϥϭⲟ ⳿ⲛⲟⲩⲓⲁϩ⳿ⲁⲗⲟⲗⲓ ⲟⲩⲟϩ ⲁϥⲧⲏⲓϥ ⳿ⲛϩⲁⲛⲟⲩⲓⲏ ⲟⲩⲟϩ ⲁϥϣⲉ ⲛⲁϥ ⳿ⲉ⳿ⲡϣⲉⲙⲙⲟ ⳿ⲛⲟⲩⲛⲓϣϯ ⳿ⲛⲥⲏⲟⲩ.
10 Un kad bija laiks, tad viņš sūtīja kalpu pie tiem dārzniekiem, ka tie viņam dotu no vīna kalna augļiem, bet tie dārznieki to sita un to aizsūtīja tukšā.
ⲓ̅ⲟⲩⲟϩ ϧⲉⲛ ⳿ⲡⲥⲏⲟⲩ ϥⲟⲩⲱⲣⲡ ⳿ⲛⲟⲩⲃⲱⲕ ϩⲁ ⲛⲓⲟⲩⲓⲏ ϩⲓⲛⲁ ⳿ⲛⲥⲉϯ ⲛⲁϥ ⳿ⲉⲃⲟⲗ ϧⲉⲛ ⳿ⲡⲟⲩⲧⲁϩ ⳿ⲛⲧⲉ ⲡⲓⲓⲁϩ⳿ⲁⲗⲟⲗⲓ ⲛⲓⲟⲩⲓⲏ ⲇⲉ ⲉⲧⲁⲩϩⲓⲟⲩ⳿ⲓ ⳿ⲉⲣⲟϥ ⲁⲩϯⲧⲟⲧϥ ⳿ⲉⲃⲟⲗ ϥϣⲟⲩⲓⲧ.
11 Un viņš vēl otru kalpu sūtīja; un tie arī šo sita un apsmēja un aizsūtīja tukšā.
ⲓ̅ⲁ̅ⲟⲩⲟϩ ⲁϥⲟⲩⲁϩⲧⲟⲧϥ ⲟⲛ ⳿ⲉⲟⲩⲱⲣⲡ ⲛⲱⲟⲩ ⳿ⲛⲕⲉⲃⲱⲕ ⳿ⲛⲑⲱⲟⲩ ⲇⲉ ⲉⲧⲁⲩϩⲓⲟⲩ⳿ⲓ ⳿ⲉⲡⲓ ⲭⲉⲧ ⲟⲩⲟϩ ⲉⲧⲁⲩϣⲟϣϥ ⲁⲩϯⲧⲟⲧϥ ⲉⲃⲟⲗ ⲉϥϣⲟⲩⲓⲧ.
12 Un viņš vēl trešo sūtīja; bet tie arī šo sakāva un izmeta ārā.
ⲓ̅ⲃ̅ⲟⲩⲟϩ ⲁϥⲟⲩⲁϩⲧⲟⲧϥ ⲟⲛ ⳿ⲉⲟⲩⲱⲣⲡ ⳿ⲙⲡⲓⲙⲁϩⲅ̅ ⳿ⲛⲑⲱⲟⲩ ⲇⲉ ⲁⲩⲫⲱⲗϩ ⳿ⲙⲡⲁⲓⲭⲉⲧ ⲁⲩϩⲓⲧϥ ⳿ⲉⲃⲟⲗ.
13 Un tā vīna kalna kungs sacīja: ko es darīšu? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt tie šo redzēdami bīsies.
ⲓ̅ⲅ̅ⲡⲉϫⲉ ⳪ ⲇⲉ ⳿ⲙⲡⲓⲓⲁϩ⳿ⲁⲗⲟⲗⲓ ϫⲉ ⲟⲩ ⲡⲉϯⲛⲁⲁⲓϥ ϯⲛⲁⲟⲩⲱⲣⲡ ⳿ⲙⲡⲁϣⲏⲣⲓ ⳿ⲙⲙⲉⲛⲣⲓⲧ ⲁⲣⲏⲟⲩ ⳿ⲛⲥⲉϣⲓⲡⲓ ϧⲁⲧⲉϥϩⲏ.
14 Bet viņu redzēdami, tie dārznieki sarunājās savā starpā un sacīja: šis tas mantinieks; nāciet, nokausim to, ka tā mantība mums tiek.
ⲓ̅ⲇ̅ⲉⲧⲁⲩⲛⲁⲩ ⲇⲉ ⳿ⲉⲣⲟϥ ⳿ⲛϫⲉ ⲓⲟⲩⲓⲏ ⲛⲁⲩⲥⲟϭⲛⲓ ⲡⲉ ⲛⲉⲙ ⲛⲟⲩⲉⲣⲏⲟⲩ ⲉⲩϫⲱ ⳿ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲫⲁⲓ ⲡⲉ ⲡⲓ⳿ⲕⲗⲏⲣⲟⲛⲟⲙⲟⲥ ⳿ⲁⲙⲱⲓⲛⲓ ⲙⲁⲣⲉⲛϧⲟⲑⲃⲉϥ ϩⲓⲛⲁ ⳿ⲛⲧⲉⲥϣⲱⲡⲓ ⲛⲁⲛ ⳿ⲛϫⲉ ϯ⳿ⲕⲗⲏⲣⲟⲛⲟⲙⲓⲁ.
15 Un tie viņu izmeta ārā no tā vīna kalna un nokāva. Ko tad nu tā vīna kalna kungs tiem darīs?
ⲓ̅ⲉ̅ⲟⲩⲟϩ ⲉⲧⲁⲩϩⲓⲧϥ ⲥⲁⲃⲟⲗ ⳿ⲙⲡⲓⲓⲁϩ⳿ⲁⲗⲟⲗⲓ ⲁⲩϧⲟⲑⲃⲉϥ ⲟⲩ ⲡⲉⲧⲉϥⲛⲁⲁⲓϥ ⲛⲱⲟⲩ ⳿ⲛϫⲉ Ⲡ⳪ ⳿ⲙⲡⲓⲓⲁϩ⳿ⲁⲗⲟⲗⲓ.
16 Viņš nāks un nomaitās šos dārzniekus un to vīna kalnu dos citiem.” Tie to dzirdējuši sacīja: “Lai tas nenotiek.”
ⲓ̅ⲋ̅⳿ϥⲛⲁⲓ ⲟⲩⲟϩ ⳿ϥⲛⲁⲧⲁⲕⲉ ⲛⲓⲟⲩⲓⲏ ⲟⲩⲟϩ ⳿ϥⲛⲁϯ ⳿ⲙⲡⲓⲓⲁϩ⳿ⲁⲗⲟⲗⲓ ⳿ⲛϩⲁⲛⲕⲉⲭⲱⲟⲩⲛⲓ ⲉⲧⲁⲩⲥⲱⲧⲉⲙ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲱⲟⲩ ϫⲉ ⳿ⲛⲛⲉⲥϣⲱⲡⲓ.
17 Bet Viņš tos uzlūkoja un sacīja: “Kas tad tas, kas ir rakstīts: tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir tapis par stūra akmeni?
ⲓ̅ⲍ̅⳿ⲛⲑⲟϥ ⲇⲉ ⲉⲧⲁϥⲥⲟⲙⲥ ⳿ⲉⲣⲱⲟⲩ ⲡⲉϫⲁϥ ϫⲉ ⲟⲩ ⲡⲉ ⲫⲁⲓ ⲉⲧ⳿ⲥϧⲏⲟⲩⲧ ϫⲉ ⲡⲓⲱⲛⲓ ⲉⲧⲁⲩϣⲟϣϥ ⳿ⲛϫⲉ ⲛⲏⲉⲧⲕⲱⲧ ⲫⲁⲓ ⲁϥϣⲱⲡⲓ ⲉⲩϫⲱϫ ⳿ⲛⲗⲁⲕϩ.
18 Ikkatrs, kas uz šo akmeni kritīs, sadauzīsies; bet uz ko tas kritīs, to tas satrieks.”
ⲓ̅ⲏ̅ⲟⲩⲟⲛ ⲛⲓⲃⲉⲛ ⲉⲑⲛⲁϩⲉⲓ ⳿ⲉϫⲉⲛ ⲡⲁⲓⲱⲛⲓ ⳿ⲉⲧⲉ⳿ⲙⲙⲁⲩ ⳿ϥⲛⲁⲗⲱⲥ ⲫⲏ ⲇⲉ ⲉⲧⲉϥⲛⲁϩⲉⲓ ⳿ⲉϫⲱϥ ⳿ϥⲛⲁϣⲁϣϥ ⳿ⲉⲃⲟⲗ.
19 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja rokas pielikt pie Viņa tanī pašā stundā un bijās no tiem ļaudīm; jo tie noprata, ka Tas šo līdzību par viņiem bija sacījis.
ⲓ̅ⲑ̅ⲟⲩⲟϩ ⲛⲁⲩⲕⲱϯ ⲡⲉ ⳿ⲛϫⲉ ⲛⲓⲥⲁϧ ⲛⲉⲙ ⲛⲓⲁⲣⲭⲓⲉⲣⲉⲩⲥ ⳿ⲉ⳿ⲉⲛ ⲛⲟⲩϫⲓϫ ⳿ⲉ⳿ϩⲣⲏⲓ ⳿ⲉϫⲱϥ ⲟⲩⲟϩ ϧⲉⲛ ϯⲟⲩⲛⲟⲩ ⳿ⲉⲧⲉ⳿ⲙⲙⲁⲩ ⲟⲩⲟϩ ⲁⲩⲉⲣϩⲟϯ ϧⲁ⳿ⲧϩⲏ ⳿ⲙⲡⲓⲗⲁⲟⲥ ⲁⲩ⳿ⲉⲙⲓ ⲅⲁⲣ ϫⲉ ⲉⲧⲁϥϫⲉ ⲧⲁⲓⲡⲁⲣⲁⲃⲟⲗⲏ ⲉⲑⲃⲏⲧⲟⲩ.
20 Un tie uz Viņu glūnēja un izsūtīja, kurus bija izmācījuši, lai izliktos taisni, ka Viņu varētu savaldzināt kādā vārdā un nodot valdībai un zemes soģa varai.
ⲕ̅ⲟⲩⲟϩ ⲉⲧⲁⲩϯ⳿ϩⲑⲏⲟⲩ ⲁⲩⲟⲩⲱⲣⲡ ϩⲁⲣⲟϥ ⳿ⲛϩⲁⲛⲣⲉϥ⳿ⲭⲣⲟϥ ⲩⲉⲣⲙⲉⲧϣⲟⲃⲓ ⲉⲩϫⲱ ⳿ⲙⲙⲟⲥ ⳿ⲉⲣⲱⲟⲩ ϫⲉ ϩⲁⲛ⳿ⲑⲙⲏⲓ ϩⲓⲛⲁ ⳿ⲛⲥⲉⲧⲁϩⲟϥ ⳿ⲛⲟⲩⲥⲁϫⲓ ϩⲱⲥⲧⲉ ⳿ⲉⲧⲏⲓϥ ⳿ⲛϯⲁⲣⲭⲏ ⲛⲉⲙ ϯ⳿ⲉⲝⲟⲩⲥⲓⲁ ⳿ⲛⲧⲉ ⲡⲓϩⲏⲅⲉⲙⲱⲛ.
21 Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu pareizi runā un māci un neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu pēc patiesības.
ⲕ̅ⲁ̅ⲟⲩⲟϩ ⲁⲩϣⲉⲛϥ ⲉⲩϫⲱ ⳿ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲡⲓⲣⲉϥϯ⳿ⲥⲃⲱ ⲧⲉⲛ⳿ⲉⲙⲓ ϫⲉ ⳿ⲕⲥⲁϫⲓ ϧⲉⲛ ⲟⲩⲥⲱⲟⲩⲧⲉⲛ ⲟⲩⲟϩ ⳿ⲕϯ⳿ⲥⲃⲱ ⲟⲩⲟϩ ⳿ⲕϭⲓ ϩⲟ ⲁⲛ ⲁⲗⲗⲁ ϧⲉⲛ ⲩⲙⲉⲑⲙⲏⲓ ⳿ⲕϯ⳿ⲥⲃⲱ ⳿ⲙⲡⲓⲙⲱⲓⲧ ⳿ⲛⲧⲉ ⲫϯ.
22 Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”
ⲕ̅ⲃ̅⳿ⲥϣⲉ ⳿ⲛϯϩⲱϯ ⳿ⲙ⳿ⲡⲟⲩⲣⲟ ϣⲁⲛ ⳿ⲙⲙⲟⲛ.
23 Bet Tas viņu viltību nomanīja un uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdinājāt?
ⲕ̅ⲅ̅ⲉⲧⲁϥϯ⳿ϩⲑⲏϥ ⲇⲉ ⲉⲧⲟⲩⲙⲉⲧⲡⲁⲛⲟⲩⲣⲅⲟⲥ ⲡⲉϫⲁϥ.
24 Rādiet Man šurp to nomas naudu; kā ir šī zīme un tas virsraksts?” Un tie atbildēdami sacīja: “Ķeizara.”
ⲕ̅ⲇ̅ϫⲉ ⲙⲁⲧⲁⲙⲟⲓ ⳿ⲉⲟⲩⲥⲁⲑⲉⲣⲓ ⳿ⲛⲑⲱⲟⲩ ⲇⲉ ⲁⲩⲧⲁⲙⲟϥ ⲟⲩⲟϩ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲱⲟⲩ ϫⲉ ϯ ϩⲓⲕⲱⲛ ⲛⲉⲙ ϯⲉⲡⲓⲅⲣⲁⲫⲏⲉⲧϩⲓⲱⲧⲥ ⲛⲁ ⲓⲙ ⲛⲉ ⳿ⲛⲑⲱⲟⲩ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲱⲟⲩ ϫⲉ ⲛⲁ ⳿ⲡⲟⲩⲣⲟ ⲛⲉ.
25 Un Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
ⲕ̅ⲉ̅⳿ⲛⲑⲟϥ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲱⲟⲩ ϫⲉ ϯⲛⲟⲩ ⲙⲁ ⲛⲁ ⳿ⲡⲟⲩⲣⲟ ⳿ⲙ⳿ⲡⲟⲩⲣⲟ ⲟⲩⲟϩ ⲙⲁ ⲛⲁ ⲫϯ ⳿ⲙⲫϯ.
26 Un tie Viņu nevienā vārdā nevarēja ķert ļaužu priekšā, un brīnījās par Viņa atbildi un palika klusu.
ⲕ̅ⲋ̅ⲟⲩⲟϩ ⳿ⲙⲡⲟⲩ⳿ϣϫⲉⲙϫⲟⲙ ⳿ⲉⲁⲙⲁϩⲓ ⳿ⲙⲙⲟϥ ϧⲉⲛ ⲟⲩⲥⲁϫⲓ ⳿ⲙⲡⲉ⳿ⲙⲑⲟ ⳿ⲙⲡⲓⲗⲁⲟⲥ ⲟⲩⲟϩ ⲉⲧⲁⲩⲉⲣ⳿ϣⲫⲏⲣⲓ ⳿ⲉ⳿ϩⲣⲏⲓ ⳿ⲉϫⲉⲛ ⲡⲉϥϫⲓⲛⲉⲣⲟⲩⲱ ⲁⲩⲭⲁⲣⲱⲟⲩ.
27 Bet tad kādi no tiem saducejiem (kas pretī runādami saka, augšāmcelšanos neesam) nāca un Viņu vaicāja
ⲕ̅ⲍ̅ⲉⲧⲁⲩ⳿ⲓ ⲇⲉ ⳿ⲛϫⲉ ϩⲁⲛⲟⲩⲟⲛ ⳿ⲛϫⲉ ϩⲁⲛⲥⲁⲇⲇⲟⲩⲕⲉⲟⲥ ⲛⲏⲉⲧϫⲱ ⳿ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ ⳿ⲙⲙⲟⲛ ⲁⲛⲁⲥⲧⲁⲥⲓⲥ ⲁⲩϣⲉⲛϥ.
28 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis, kad kādam brālis mirst, kam sieva ir, un tas bez bērniem miris, ka viņa brālim to sievu būs apņemt un savam brālim celt dzimumu.
ⲕ̅ⲏ̅⳿ⲩϫⲱ ⳿ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ ⳿ⲫⲣⲉϥϯ⳿ⲥⲃⲱ ⳿ⲁ ⲙⲱ⳿ⲩⲥⲏⲥ ⳿ⲥϧⲁⲓ ⲛⲁⲛ ϫⲉ ⳿ⲉϣⲱⲡ ⳿ⲁⲣⲉϣⲁⲛ ⳿ⲡⲥⲟⲛ ⳿ⲛⲟⲩⲁⲓ ⲙⲟⲩ ⳿ⲉⲟⲩⲟⲛⲧⲉϥ ⳿ⲥϩⲓⲙⲓ ⳿ⲙⲙⲁⲩ ⲟⲩⲟϩ ⲫⲁⲓ ⳿ⲙⲙⲟⲛⲧⲉϥ ϣⲏⲣⲓ ⳿ⲙⲙⲁⲩ ϩⲓⲛⲁ ⳿ⲛⲧⲉ ⲡⲉϥⲥⲟⲛ ϭⲓ ⳿ⲛⲧⲉϥ⳿ⲥϩⲓⲙⲓ ⲟⲩⲟϩ ⳿ⲛⲧⲉϥⲧⲟⲩⲛⲟⲥ ⲟⲩ⳿ϫⲣⲟϫ ⳿ⲙⲡⲉϥⲥⲟⲛ.
29 Tad nu septiņi brāļi bija, un tas pirmais sievu apņēmis nomira bez bērniem.
ⲕ̅ⲑ̅ⲛⲉ ⲟⲩⲟⲛ ⲍ̅ ⲟⲩⲛ ⳿ⲛⲥⲟⲛ ⲡⲉ ⲟⲩⲟϩ ⲡⲓϩⲟⲩⲓⲧ ⳿ⲉⲧⲁϥϭⲓ⳿ⲥϩⲓⲙⲓ ⲁϥⲙⲟⲩ ⳿ⲛⲧⲁϣⲏⲣⲓ.
30 Un tas otrais apņēma to sievu; šis arīdzan nomira bez bērniem.
ⲗ̅ⲟⲩⲟϩ ⲡⲓⲙⲁϩⲃ̅ ⲁϥϭⲓⲧⲥ.
31 Un tas trešais viņu apņēma. Un tāpat arī visi septiņi; un tiem nepalika bērnu pakaļ un tie nomira.
ⲗ̅ⲁ̅ⲛⲉⲙ ⲡⲓⲙⲁϩⲅ̅ ⲡⲁⲓⲣⲏϯ ⲇⲉ ϣⲁ ⲡⲓⲙⲁϩⲍ̅ ⳿ⲙⲡⲟⲩⲭⲁ ⲏⲣⲓ ⲟⲩⲟϩ ⲁⲩⲙⲟⲩ.
32 Pēdīgi pēc visiem arī tā sieva nomira.
ⲗ̅ⲃ̅⳿ⲉ⳿ⲡϧⲁⲉ ⲇⲉ ⲁⲥⲙⲟⲩ ϩⲱⲥ ⳿ⲛϫⲉ ϯⲕⲉ⳿ⲥϩⲓⲙⲓ.
33 Kuram no šiem tā sieva būs augšāmcelšanās laikā? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”
ⲗ̅ⲅ̅⳿ⲛ⳿ϩⲣⲏⲓ ⲟⲩⲛ ϧⲉⲛ ϯⲁⲛⲁⲥⲧⲁⲥⲓⲥ ⲁⲥⲛⲁⲉⲣ⳿ⲥϩⲓⲙⲓ ⳿ⲛⲛⲓⲙ ⲙⲙⲱⲟⲩ ⲁ ⲡⲓⲍ̅ ⲅⲁⲣ ϭⲓⲧⲥ ⲉⲩ⳿ⲥϩⲓⲙⲓ.
ⲗ̅ⲇ̅ⲟⲩⲟϩ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲱⲟⲩ ⳿ⲛϫⲉ Ⲓⲏ̅ⲥ̅ ϫⲉ ⲛⲓϣⲏⲣⲓ ⳿ⲛⲧⲉ ⲡⲁⲓⲉⲛⲉϩ ϣⲁⲩϭⲓ ⲟⲩⲟϩ ϣⲁⲩ ϭⲓⲧⲟⲩ. (aiōn g165)
35 Bet tie, kas būs cienīgi tikt pie mūžīgas dzīvošanas un pie tās augšāmcelšanās no miroņiem, tie nedz precē, nedz top precēti. (aiōn g165)
ⲗ̅ⲉ̅ⲛⲏ ⲇⲉ ⲉⲧⲁⲩⲉⲣ⳿ⲡⲉⲙ⳿ⲡϣⲁ ⳿ⲙⲡⲓⲉⲛⲉϩ ⳿ⲉⲧⲉ⳿ⲙⲙⲁⲩ ⲛⲉⲙ ϯⲁⲛⲁⲥⲧⲁⲥⲓⲥ ϯ⳿ⲉⲃⲟⲗ ϧⲉⲛ ⲛⲓⲣⲉϥⲙⲱⲟⲩⲧ ⲟⲩⲇⲉ ⳿ⲙⲡⲁⲩϭⲓ ⲟⲩⲇⲉ ⳿ⲙⲡⲁⲩ ϭⲓⲧⲟⲩ. (aiōn g165)
36 Jo tie vairs nevar mirt, un ir eņģeļiem līdzīgi un Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.
ⲗ̅ⲋ̅ⲟⲩⲇⲉ ⲅⲁⲣ ⳿ⲙⲙⲟⲛ ⳿ϣϫⲟⲙ ⳿ⲛⲥⲉⲙⲟⲩ ϫⲉ ϩⲁⲛϩⲓⲥⲟⲥ ⳿ⲛⲁⲅⲅⲉⲗⲟⲥ ⲅⲁⲣ ⲛⲉ ⲟⲩⲟϩ ϩⲁⲛϣⲏⲣⲓ ⳿ⲛⲧⲉ ⲫϯ ⲛⲉ ⲉⲩⲟⲓ ⳿ⲛϣⲏⲣⲓ ⳿ⲛⲧⲉ ϯⲁⲛⲁⲥⲧⲁⲥⲓⲥ.
37 Bet, ka miroņi top uzmodināti, to arī Mozus ir parādījis pie tā ērkšķu krūma, kad viņš To Kungu sauc par Ābrahāma Dievu un Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu.
ⲗ̅ⲍ̅ⲟⲧⲓ ⲇⲉ ⲛⲓⲣⲉϥⲙⲱⲟⲩⲧ ⳿ⲛⲁⲧⲱⲟⲩⲛⲟⲩ ⲙⲱ⳿ⲩⲥⲏⲥ ϩⲱϥ ⲁϥϯⲙⲏⲓⲛⲓ ϩⲓ ⲡⲓⲃⲁⲧⲟⲥ ⳿ⲙ⳿ⲫⲣⲏϯ ⲉⲧⲉϥϫⲱ ⳿ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ Ⲡ⳪ ϯ ⲛⲁⲃⲣⲁⲁⲙ ⲛⲉⲙ ⲫϯ ⳿ⲛ⳿ Ⲓⲥⲁⲁⲕ ⲛⲉⲙ ⲫϯ ⳿ⲛⲓⲁⲕⲱⲃ.
38 Bet Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs, jo visi Viņam dzīvo.”
ⲗ̅ⲏ̅ⲫϯ ⲫⲁ ⲛⲏⲉⲑⲙⲱⲟⲩⲧ ⲁⲛ ⲡⲉ ⲁⲗⲗⲁ ⲫⲁ ⲛⲏⲉⲧⲟⲛϧ ⲡⲉ ⲥⲉⲟⲛϧ ⲅⲁⲣ ⲛⲁϥ ⲧⲏⲣⲟⲩ.
39 Bet kādi no tiem rakstu mācītājiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, Tu pareizi esi sacījis.”
ⲗ̅ⲑ̅ⲁⲩⲉⲣⲟⲩⲱ ⲇⲉ ⳿ⲛϫⲉ ϩⲁⲛⲟⲩⲟⲛ ⳿ⲉⲃⲟⲗ ϧⲉⲛ ⲛⲓⲥⲁϧ ⲡⲉϫⲱⲟⲩ ϫⲉ ⲡⲓⲣⲉϥϯ⳿ⲥⲃⲱ ⲕⲁⲗⲱⲥ ⲁⲕϫⲟⲥ.
40 Un viņi vairs neuzdrīkstējās Viņam nekā vaicāt.
ⲙ̅ⲛⲁⲩ⳿ϣⲉⲣⲧⲟⲗⲙⲁⲛ ⲅⲁⲣ ⲁⲛ ⲉ ⳿ⲉϣⲉⲛϥ ⳿ⲉ⳿ϩⲗⲓ.
41 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad saka, Kristu esam Dāvida dēlu?
ⲙ̅ⲁ̅ⲡⲉϫⲁϥ ⲇⲉ ⲛⲱⲟⲩ ϫⲉ ⲡⲱⲥ ⲥⲉϫⲱ ⳿ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ Ⲡⲭ̅ⲥ̅ ⲡϣⲏⲣⲓ ⳿ⲛⲇⲁⲩⲓⲇ ⲡⲉ.
42 Un tas pats Dāvids saka dziesmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku,
ⲙ̅ⲃ̅⳿ⲛⲑⲟϥ ⲅⲁⲣ ⲇⲁⲩⲓⲇ ⳿ϥϫⲱ ⳿ⲙⲙⲟⲥ ϧⲉⲛ ⳿ⲡϫⲱⲙ ⳿ⲛⲛⲓⲯⲁⲗⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲡⲉϫⲉ Ⲡ⳪ ⳿ⲙⲡⲁϫ̅ⲥ̅ ϫⲉ ϩⲉⲙⲥⲓ ⲥⲁⲧⲁⲟⲩⲓⲛⲁⲙ.
43 Tiekams es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
ⲙ̅ⲅ̅ϣⲁϯⲭⲁ ⲛⲉⲕϫⲁϫⲓ ⲥⲁⲡⲉⲥⲏⲧ ⳿ⲛⲛⲉⲕ ϭⲁⲗⲁⲩϫ.
44 Tad nu Dāvids Viņu sauc par Kungu, - kā tad Tas ir viņa dēls?”
ⲙ̅ⲇ̅ⲇⲁⲩⲓⲇ ⲟⲩⲛ ⳿ϥⲙⲟⲩϯ ⳿ⲉⲣⲟϥ ϫⲉ ⲡⲁ ϫ̅ⲥ̅ ⲟⲩⲟϩ ⲡⲱⲥ ⲡⲉϥϣⲏⲣⲓ ⲡⲉ.
45 Un visiem ļaudīm dzirdot Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
ⲙ̅ⲉ̅ⲉϥⲥⲱⲧⲉⲙ ⲇⲉ ⳿ⲛϫⲉ ⲡⲓⲗⲁⲟⲥ ⲧⲏⲣϥ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲛⲉϥⲙⲁⲑⲏⲧⲏⲥ.
46 “Sargājaties no tiem rakstu mācītājiem, kam tīk staigāt garos svārkos un mīl sveicinātiem tapt tirgos un sēdēt jo augstos krēslos baznīcās un jo augstās vietās viesībās,
ⲙ̅ⲋ̅ϫⲉ ⲙⲁ⳿ϩⲑⲏⲧⲉⲛ ⳿ⲉⲣⲱⲧⲉⲛ ⳿ⲉⲃⲟⲗ ϩⲁ ⲛⲓⲥⲁϧ ⲛⲏⲉⲑⲟⲩⲱϣ ⳿ⲉⲙⲟϣⲓ ϧⲉⲛ ϩⲁⲛ⳿ⲥⲧⲟⲗⲏ ⲟⲩⲟϩ ⲉⲩⲙⲉⲓ ⳿ⲛⲛⲓⲁⲥⲡⲁⲥⲙⲟⲥ ⲉⲛ ⲓⲁⲅⲟⲣⲁ ⲛⲉⲙ ⲛⲓϣⲟⲣⲡ ⳿ⲙⲙⲁⲛϩⲉⲙⲥⲓ ϧⲉⲛ ⲛⲓⲥⲩⲛⲁⲅⲱⲅⲏ ⲛⲉⲙ ⲛⲓϣⲟⲣⲡ ⳿ⲙⲙⲁ⳿ⲛⲣⲱⲧⲉⲃ ϧⲉⲛ ⲛⲓⲇⲓⲡⲛⲟⲛ.
47 Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām; tie dabūs jo grūtu sodību.”
ⲙ̅ⲍ̅ⲛⲏⲉⲑⲟⲩⲱⲙ ⳿ⲛⲛⲓⲏⲓ ⳿ⲛⲧⲉ ⲓⲭⲏⲣⲁ ⲟⲩⲟϩ ϧⲉⲛ ⲟⲩⲗⲱⲓϫⲓ ⲉⲥⲟⲩⲏⲟⲩ ⲥⲉⲉⲣ⳿ⲡⲣⲟⲥⲉⲩⲭ ⲉⲥⲑⲉ ⲛⲁⲓ ⲉⲩ⳿ⲉϭⲓ ⳿ⲛⲟⲩϩⲁⲡ ⳿ⲛϩⲟⲩ⳿ⲟ
