Lūkas Evaņg̒elijs 20
1 Un notikās tanīs dienās, kad Viņš Dieva namā tos ļaudis mācīja un evaņģēliju sludināja, tad tie augstie priesteri un rakstu mācītāji ar tiem vecajiem piestājās
ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤϢⲰⲠⲒ ϦⲈⲚⲞⲨⲀⲒ ⲚⲚⲒⲈϨⲞⲞⲨ ⲈϤϮⲤⲂⲰ ϦⲈⲚⲠⲒⲈⲢⲪⲈⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲈϤϨⲒϢⲈⲚⲚⲞⲨϤⲒ ⲀⲨⲞϨⲒ ⲈⲢⲀⲦⲞⲨ ⲚϪⲈⲚⲒⲀⲢⲬⲒⲈⲢⲈⲨⲤ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲤⲀϦ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲠⲢⲈⲤⲂⲨⲦⲈⲢⲞⲤ
2 Un runāja uz Viņu sacīdami: “Saki mums, kādā varā Tu to dari, un kas tas ir, kas Tev šo varu devis?
ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲰⲞⲨ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲀϪⲞⲤ ⲚⲀⲚ ϪⲈ ⲀⲔⲒⲢⲒ ⲚⲚⲀⲒ ϦⲈⲚⲀϢ ⲚⲈⲢϢⲒϢⲒ ⲒⲈ ⲚⲒⲘ ⲠⲈⲦⲀϤϮ ⲘⲠⲀⲒⲈⲢϢⲒϢⲒ ⲚⲀⲔ.
3 Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arī jums vienu vārdu vaicāšu, sakāt Man arīdzan:
ⲅ̅ⲀϤⲈⲢⲞⲨⲰ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ϮⲚⲀϢⲈⲚ ⲐⲎⲚⲞⲨ ϨⲰ ⲈⲞⲨⲤⲀϪⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀϪⲞϤ ⲚⲎⲒ.
4 Jāņa kristība, vai tā bija no debesīm, vai no cilvēkiem?”
ⲇ̅ⲠⲒⲰⲘⲤ ⲚⲦⲈⲒⲰⲀⲚⲚⲎⲤ ⲚⲈⲞⲨⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲦⲪⲈ ⲠⲈ ϢⲀⲚ ⲞⲨⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲒⲢⲰⲘⲒ ⲠⲈ.
5 Bet tie apdomājās savā starpā sacīdami: “Ja mēs sakām, no debesīm, tad Viņš sacīs: kādēļ tad jūs viņam neesat ticējuši?
ⲉ̅ⲚⲐⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲀⲨⲤⲞϬⲚⲒ ⲚⲈⲘ ⲚⲞⲨⲈⲢⲎⲞⲨ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲈϢⲰⲠ ⲀⲚϢⲀⲚϪⲞⲤ ϪⲈ ⲞⲨⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲦⲪⲈ ⲠⲈ ϤⲚⲀϪⲞⲤ ϪⲈ ⲈⲐⲂⲈⲞⲨ ⲘⲠⲈⲦⲈⲚⲚⲀϨϮ ⲈⲢⲞϤ.
6 Un ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad visi ļaudis mūs akmeņiem nomētās, jo tie tic, ka Jānis esot pravietis.”
ⲋ̅ⲈϢⲰⲠ ⲆⲈ ⲀⲚϢⲀⲚϪⲞⲤ ϪⲈ ⲞⲨⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲒⲢⲰⲘⲒ ⲠⲈ ⲠⲒⲖⲀⲞⲤ ⲦⲎⲢϤ ⲚⲀϤϨⲒⲰⲚⲒ ⲈⲢⲞⲚ ⲠⲞⲨϨⲎⲦ ⲄⲀⲢ ⲐⲎⲦ ϪⲈ ⲒⲰⲀⲚⲚⲎⲤ ⲞⲨⲠⲢⲞⲪⲎ ⲦⲎⲤ ⲠⲈ.
7 Un tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes.
ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲈⲢⲞⲨⲰ ϪⲈ ⲦⲈⲚⲈⲘⲒ ⲀⲚ ϪⲈ ⲞⲨⲈⲂⲞⲖ ⲐⲰⲚ ⲠⲈ.
8 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es šās lietas daru.”
ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲈ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲞⲨⲆⲈ ⲀⲚⲞⲔ ⲚϮⲚⲀϪⲞⲤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲀⲚ ϪⲈ ⲀⲒⲒⲢⲒ ⲚⲚⲀⲒ ϦⲈⲚⲀϢ ⲚⲈⲢϢⲒϢⲒ.
9 Bet Viņš iesāka šo līdzību sacīt uz tiem ļaudīm: “Viens cilvēks dēstīja vīna kalnu un to izdeva dārzniekiem un nebija labu laiku mājās.
ⲑ̅ⲀϤⲈⲢϨⲎⲦⲤ ⲆⲈ ⲚⲤⲀϪⲒ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲖⲀⲞⲤ ⲚⲦⲀⲒⲠⲀⲢⲀⲂⲞⲖⲎ ⲚⲈⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲢⲰⲘⲒ ⲈⲀϤϬⲞ ⲚⲞⲨⲒⲀϨⲀⲖⲞⲖⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲦⲎⲒϤ ⲚϨⲀⲚⲞⲨⲒⲎ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈⲠϢⲈⲘⲘⲞ ⲚⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲤⲎⲞⲨ.
10 Un kad bija laiks, tad viņš sūtīja kalpu pie tiem dārzniekiem, ka tie viņam dotu no vīna kalna augļiem, bet tie dārznieki to sita un to aizsūtīja tukšā.
ⲓ̅ⲞⲨⲞϨ ϦⲈⲚⲠⲤⲎⲞⲨ ⲀϤⲞⲨⲰⲢⲠ ⲚⲞⲨⲂⲰⲔ ϨⲀ ⲚⲒⲞⲨⲒⲎ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲤⲈϮ ⲚⲀϤ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲠⲞⲨⲦⲀϨ ⲚⲦⲈⲠⲒⲒⲀϨⲀⲖⲞⲖⲒ ⲚⲒⲞⲨⲒⲎ ⲆⲈ ⲈⲦⲀⲨϨⲒⲞⲨⲒ ⲈⲢⲞϤ ⲀⲨϮⲦⲞⲦϤ ⲈⲂⲞⲖ ⲈϤϢⲞⲨⲒⲦ
11 Un viņš vēl otru kalpu sūtīja; un tie arī šo sita un apsmēja un aizsūtīja tukšā.
ⲓ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲞⲨⲀϨⲦⲞⲦϤ ⲞⲚ ⲈⲞⲨⲰⲢⲠ ⲚⲰⲞⲨ ⲚⲔⲈⲂⲰⲔ ⲚⲐⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲈⲦⲀⲨϨⲒⲞⲨⲒ ⲈⲠⲒⲬⲈⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨϢⲞϢϤ ⲀⲨϮⲦⲞⲦϤ ⲈⲂⲞⲖ ⲈϤϢⲞⲨⲒⲦ
12 Un viņš vēl trešo sūtīja; bet tie arī šo sakāva un izmeta ārā.
ⲓ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲞⲨⲀϨⲦⲞⲦϤ ⲞⲚ ⲈⲞⲨⲰⲢⲠ ⲘⲠⲒⲘⲀϨⲄ ⲚⲐⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲀⲨⲪⲰⲖϨ ⲘⲠⲀⲒⲬⲈⲦ ⲀⲨϨⲒⲦϤ ⲈⲂⲞⲖ.
13 Un tā vīna kalna kungs sacīja: ko es darīšu? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt tie šo redzēdami bīsies.
ⲓ̅ⲅ̅ⲠⲈϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲆⲈ ⲘⲠⲒⲒⲀϨⲀⲖⲞⲖⲒ ϪⲈ ⲞⲨ ⲠⲈϮⲚⲀⲀⲒϤ ϮⲚⲀⲞⲨⲰⲢⲠ ⲘⲠⲀϢⲎⲢⲒ ⲘⲘⲈⲚⲢⲒⲦ ⲀⲢⲎⲞⲨ ⲚⲤⲈϢⲒⲠⲒ ϦⲀⲦⲈϤϨⲎ.
14 Bet viņu redzēdami, tie dārznieki sarunājās savā starpā un sacīja: šis tas mantinieks; nāciet, nokausim to, ka tā mantība mums tiek.
ⲓ̅ⲇ̅ⲈⲦⲀⲨⲚⲀⲨ ⲆⲈ ⲈⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲚⲒⲞⲨⲒⲎ ⲚⲀⲨⲤⲞϬⲚⲒ ⲠⲈ ⲚⲈⲘ ⲚⲞⲨⲈⲢⲎⲞⲨ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲪⲀⲒ ⲠⲈ ⲠⲒⲔⲖⲎⲢⲞⲚⲞⲘⲞⲤ ⲀⲘⲰⲒⲚⲒ ⲘⲀⲢⲈⲚϦⲞⲐⲂⲈϤ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈⲤϢⲰⲠⲒ ⲚⲀⲚ ⲚϪⲈϮⲔⲖⲎⲢⲞⲚⲞⲘⲒⲀ.
15 Un tie viņu izmeta ārā no tā vīna kalna un nokāva. Ko tad nu tā vīna kalna kungs tiem darīs?
ⲓ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨϨⲒⲦϤ ⲤⲀⲂⲞⲖ ⲘⲠⲒⲒⲀϨⲀⲖⲞⲖⲒ ⲀⲨϦⲞⲐⲂⲈϤ ⲞⲨ ⲠⲈⲦⲈϤⲚⲀⲀⲒϤ ⲚⲰⲞⲨ ⲚϪⲈⲠϬⲞⲒⲤ ⲘⲠⲒⲒⲀϨⲀⲖⲞⲖⲒ.
16 Viņš nāks un nomaitās šos dārzniekus un to vīna kalnu dos citiem.” Tie to dzirdējuši sacīja: “Lai tas nenotiek.”
ⲓ̅ⲋ̅ϤⲚⲀⲒ ⲞⲨⲞϨ ϤⲚⲀⲦⲀⲔⲈ ⲚⲒⲞⲨⲒⲎ ⲞⲨⲞϨ ϤⲚⲀϮ ⲘⲠⲒⲒⲀϨⲀⲖⲞⲖⲒ ⲚϨⲀⲚⲔⲈⲬⲰⲞⲨⲚⲒ ⲈⲦⲀⲨⲤⲰⲦⲈⲘ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲚⲚⲈⲤϢⲰⲠⲒ.
17 Bet Viņš tos uzlūkoja un sacīja: “Kas tad tas, kas ir rakstīts: tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir tapis par stūra akmeni?
ⲓ̅ⲍ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤⲤⲞⲘⲤ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲞⲨ ⲠⲈ ⲪⲀⲒ ⲈⲦⲤϦⲎⲞⲨⲦ ϪⲈ ⲠⲒⲰⲚⲒ ⲈⲦⲀⲨϢⲞϢϤ ⲚϪⲈⲚⲎ ⲈⲦⲔⲰⲦ ⲪⲀⲒ ⲀϤϢⲰⲠⲒ ⲈⲨϪⲰϪ ⲚⲖⲀⲔϨ.
18 Ikkatrs, kas uz šo akmeni kritīs, sadauzīsies; bet uz ko tas kritīs, to tas satrieks.”
ⲓ̅ⲏ̅ⲞⲨⲞⲚ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈⲐⲚⲀϨⲈⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲠⲀⲒⲰⲚⲒ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ϤⲚⲀⲖⲰⲤ ⲪⲎ ⲆⲈ ⲈⲦⲈϤⲚⲀϨⲈⲒ ⲈϪⲰϤ ϤⲚⲀϢⲀϢϤ ⲈⲂⲞⲖ.
19 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja rokas pielikt pie Viņa tanī pašā stundā un bijās no tiem ļaudīm; jo tie noprata, ka Tas šo līdzību par viņiem bija sacījis.
ⲓ̅ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲔⲰϮ ⲠⲈ ⲚϪⲈⲚⲒⲤⲀϦ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲀⲢⲬⲒⲈⲢⲈⲨⲤ ⲈⲈⲚ ⲚⲞⲨϪⲒϪ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲰϤ ⲞⲨⲞϨ ϦⲈⲚϮⲞⲨⲚⲞⲨ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲈⲢϨⲞϮ ϦⲀⲦϨⲎ ⲘⲠⲒⲖⲀⲞⲤ ⲀⲨⲈⲘⲒ ⲄⲀⲢ ϪⲈ ⲈⲦⲀϤϪⲈ ⲦⲀⲒⲠⲀⲢⲀⲂⲞⲖⲎ ⲈⲐⲂⲎⲦⲞⲨ.
20 Un tie uz Viņu glūnēja un izsūtīja, kurus bija izmācījuši, lai izliktos taisni, ka Viņu varētu savaldzināt kādā vārdā un nodot valdībai un zemes soģa varai.
ⲕ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨϮϨⲐⲎⲞⲨ ⲀⲨⲞⲨⲰⲢⲠ ϨⲀⲢⲞϤ ⲚϨⲀⲚⲢⲈϤⲬⲢⲞϤ ⲈⲨⲈⲢⲘⲈⲦϢⲞⲂⲒ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲈⲢⲰⲞⲨ ϪⲈ ϨⲀⲚⲐⲘⲎⲒ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲤⲈⲦⲀϨⲞϤ ⲚⲞⲨⲤⲀϪⲒ ϨⲰⲤⲦⲈ ⲈⲦⲎⲒϤ ⲚϮⲀⲢⲬⲎ ⲚⲈⲘ ϮⲈⲜⲞⲨⲤⲒⲀ ⲚⲦⲈⲠⲒϨⲎⲄⲈⲘⲰⲚ.
21 Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu pareizi runā un māci un neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu pēc patiesības.
ⲕ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϢⲈⲚϤ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠⲒⲢⲈϤϮⲤⲂⲰ ⲦⲈⲚⲈⲘⲒ ϪⲈ ⲔⲤⲀϪⲒ ϦⲈⲚⲞⲨⲤⲰⲞⲨⲦⲈⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲔϮⲤⲂⲰ ⲞⲨⲞϨ ⲔϬⲒ ϨⲞ ⲀⲚ ⲀⲖⲖⲀ ϦⲈⲚⲞⲨⲘⲈⲐⲘⲎⲒ ⲔϮⲤⲂⲰ ⲘⲠⲒⲘⲰⲒⲦ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ.
22 Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”
ⲕ̅ⲃ̅ⲤϢⲈ ⲚϮϨⲰϮ ⲘⲠⲞⲨⲢⲞ ϢⲀⲚ ⲘⲘⲞⲚ.
23 Bet Tas viņu viltību nomanīja un uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdinājāt?
ⲕ̅ⲅ̅ⲈⲦⲀϤϮϨⲐⲎϤ ⲆⲈ ⲈⲦⲞⲨⲘⲈⲦⲠⲀⲚⲞⲨⲢⲄⲞⲤ ⲠⲈϪⲀϤ
24 Rādiet Man šurp to nomas naudu; kā ir šī zīme un tas virsraksts?” Un tie atbildēdami sacīja: “Ķeizara.”
ⲕ̅ⲇ̅ϪⲈ ⲘⲀⲦⲀⲘⲞⲒ ⲈⲞⲨⲤⲀⲐⲈⲢⲒ ⲚⲐⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲀⲨⲦⲀⲘⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ϮϨⲒⲔⲰⲚ ⲚⲈⲘ ϮⲈⲠⲒⲄⲢⲀⲪⲎ ⲈⲦϨⲒⲰⲦⲤ ⲚⲀ ⲚⲒⲘ ⲚⲈⲚⲐⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲚⲀ ⲠⲞⲨⲢⲞ ⲚⲈ.
25 Un Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
ⲕ̅ⲉ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ϮⲚⲞⲨ ⲘⲀ ⲚⲀ ⲠⲞⲨⲢⲞ ⲘⲠⲞⲨⲢⲞ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲀ ⲚⲀ ⲪⲚⲞⲨϮ ⲘⲪⲚⲞⲨϮ.
26 Un tie Viņu nevienā vārdā nevarēja ķert ļaužu priekšā, un brīnījās par Viņa atbildi un palika klusu.
ⲕ̅ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲞⲨϢϪⲈⲘϪⲞⲘ ⲈⲀⲘⲀϨⲒ ⲘⲘⲞϤ ϦⲈⲚⲞⲨⲤⲀϪⲒ ⲘⲠⲈⲘⲐⲞ ⲘⲠⲒⲖⲀⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲈⲢϢⲪⲎⲢⲒ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲠⲈϤϪⲒⲚⲈⲢⲞⲨⲰ ⲀⲨⲬⲀⲢⲰⲞⲨ.
27 Bet tad kādi no tiem saducejiem (kas pretī runādami saka, augšāmcelšanos neesam) nāca un Viņu vaicāja
ⲕ̅ⲍ̅ⲈⲦⲀⲨⲒ ⲆⲈ ⲚϪⲈϨⲀⲚⲞⲨⲞⲚ ⲚϪⲈϨⲀⲚⲤⲀⲆⲆⲞⲨⲔⲈⲞⲤ ⲚⲎ ⲈⲦϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲘⲘⲞⲚ ⲀⲚⲀⲤⲦⲀⲤⲒⲤ ⲀⲨϢⲈⲚϤ
28 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis, kad kādam brālis mirst, kam sieva ir, un tas bez bērniem miris, ka viņa brālim to sievu būs apņemt un savam brālim celt dzimumu.
ⲕ̅ⲏ̅ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲪⲢⲈϤϮⲤⲂⲰ Ⲁ- ⲘⲰⲨⲤⲎⲤ ⲤϦⲀⲒ ⲚⲀⲚ ϪⲈ ⲈϢⲰⲠ ⲀⲢⲈϢⲀⲚ ⲠⲤⲞⲚ ⲚⲞⲨⲀⲒ ⲘⲞⲨ ⲈⲞⲨⲞⲚⲦⲈϤ ⲤϨⲒⲘⲒ ⲘⲘⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲀⲒ ⲘⲘⲞⲚⲦⲈϤ ϢⲎⲢⲒ ⲘⲘⲀⲨ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈⲠⲈϤⲤⲞⲚ ϬⲒ ⲚⲦⲈϤⲤϨⲒⲘⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲈϤⲦⲞⲨⲚⲞⲤ ⲞⲨϪⲢⲞϪ ⲘⲠⲈϤⲤⲞⲚ.
29 Tad nu septiņi brāļi bija, un tas pirmais sievu apņēmis nomira bez bērniem.
ⲕ̅ⲑ̅ⲚⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲌⲞⲨⲚ ⲚⲤⲞⲚ ⲠⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲒϨⲞⲨⲒⲦ ⲈⲦⲀϤϬⲒ ϮⲤϨⲒⲘⲒ ⲀϤⲘⲞⲨ ⲈϤⲞⲒ ⲚⲀⲦϢⲎⲢⲒ.
30 Un tas otrais apņēma to sievu; šis arīdzan nomira bez bērniem.
ⲗ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲒⲘⲀϨⲂ ⲀϤϬⲒⲦⲤ
31 Un tas trešais viņu apņēma. Un tāpat arī visi septiņi; un tiem nepalika bērnu pakaļ un tie nomira.
ⲗ̅ⲁ̅ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲘⲀϨⲄ ⲠⲀⲒⲢⲎϮ ⲆⲈ ϢⲀ ⲠⲒⲘⲀϨⲌ ⲘⲠⲞⲨⲬⲀ ϢⲎⲢⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲘⲞⲨ.
32 Pēdīgi pēc visiem arī tā sieva nomira.
ⲗ̅ⲃ̅ⲈⲠϦⲀⲈ ⲆⲈ ⲀⲤⲘⲞⲨ ϨⲰⲤ ⲚϪⲈϮⲔⲈⲤϨⲒⲘⲒ
33 Kuram no šiem tā sieva būs augšāmcelšanās laikā? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”
ⲗ̅ⲅ̅ⲚϨⲢⲎⲒ ⲞⲨⲚ ϦⲈⲚϮⲀⲚⲀⲤⲦⲀⲤⲒⲤ ⲀⲤⲚⲀⲈⲢⲤϨⲒⲘⲒ ⲚⲚⲒⲘ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲀⲠⲒⲌ ⲄⲀⲢ ϬⲒⲦⲤ ⲈⲨⲤϨⲒⲘⲒ
ⲗ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ϪⲈ ⲚⲒϢⲎⲢⲒ ⲚⲦⲈⲠⲀⲒⲈⲚⲈϨ ϢⲀⲨϬⲒ ⲞⲨⲞϨ ϢⲀⲨϬⲒⲦⲞⲨ. (aiōn g165)
35 Bet tie, kas būs cienīgi tikt pie mūžīgas dzīvošanas un pie tās augšāmcelšanās no miroņiem, tie nedz precē, nedz top precēti. (aiōn g165)
ⲗ̅ⲉ̅ⲚⲎ ⲆⲈ ⲈⲦⲀⲨⲈⲢⲠⲈⲘⲠϢⲀ ⲘⲠⲒⲈⲚⲈϨ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ⲚⲈⲘ ϮⲀⲚⲀⲤⲦⲀⲤⲒⲤ ϮⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲒⲢⲈϤⲘⲰⲞⲨⲦ ⲞⲨⲆⲈ ⲘⲠⲀⲨϬⲒ ⲞⲨⲆⲈ ⲘⲠⲀⲨϬⲒⲦⲞⲨ (aiōn g165)
36 Jo tie vairs nevar mirt, un ir eņģeļiem līdzīgi un Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.
ⲗ̅ⲋ̅ⲞⲨⲆⲈ ⲄⲀⲢ ⲘⲘⲞⲚ ϢϪⲞⲘ ⲚⲤⲈⲘⲞⲨ ϪⲈ ϨⲀⲚϨⲒⲤⲞⲤ ⲚⲀⲄⲄⲈⲖⲞⲤ ⲄⲀⲢ ⲚⲈⲞⲨⲞϨ ϨⲀⲚϢⲎⲢⲒ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲚⲈⲈⲨⲞⲒ ⲚϢⲎⲢⲒ ⲚⲦⲈϮⲀⲚⲀⲤⲦⲀⲤⲒⲤ.
37 Bet, ka miroņi top uzmodināti, to arī Mozus ir parādījis pie tā ērkšķu krūma, kad viņš To Kungu sauc par Ābrahāma Dievu un Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu.
ⲗ̅ⲍ̅ⲞⲦⲒ ⲆⲈ ⲚⲒⲢⲈϤⲘⲰⲞⲨⲦ ⲚⲀⲦⲰⲞⲨⲚⲞⲨ ⲘⲰⲨⲤⲎⲤ ϨⲰϤ ⲀϤϮⲘⲎⲒⲚⲒ ϨⲒ ⲠⲒⲂⲀⲦⲞⲤ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲈⲦⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲪⲚⲞⲨϮ ⲚⲀⲂⲢⲀⲀⲘ ⲚⲈⲘ ⲪⲚⲞⲨϮ ⲚⲒⲤⲀⲀⲔ ⲚⲈⲘ ⲪⲚⲞⲨϮ ⲚⲒⲀⲔⲰⲂ.
38 Bet Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs, jo visi Viņam dzīvo.”
ⲗ̅ⲏ̅ⲪⲚⲞⲨϮ ⲪⲀ ⲚⲎ ⲈⲐⲘⲰⲞⲨⲦ ⲀⲚ ⲠⲈ ⲀⲖⲖⲀ ⲪⲀ ⲚⲎ ⲈⲦⲞⲚϦ ⲠⲈ ⲤⲈⲞⲚϦ ⲄⲀⲢ ⲚⲀϤ ⲦⲎⲢⲞⲨ.
39 Bet kādi no tiem rakstu mācītājiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, Tu pareizi esi sacījis.”
ⲗ̅ⲑ̅ⲀⲨⲈⲢⲞⲨⲰ ⲆⲈ ⲚϪⲈϨⲀⲚⲞⲨⲞⲚ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲒⲤⲀϦ ⲠⲈϪⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲠⲒⲢⲈϤϮⲤⲂⲰ ⲔⲀⲖⲰⲤ ⲀⲔϪⲞⲤ.
40 Un viņi vairs neuzdrīkstējās Viņam nekā vaicāt.
ⲙ̅ⲚⲀⲨϢⲈⲢⲦⲞⲖⲘⲀⲚ ⲄⲀⲢ ⲀⲚ ϪⲈ ⲈϢⲈⲚϤ ⲈϨⲖⲒ.
41 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad saka, Kristu esam Dāvida dēlu?
ⲙ̅ⲁ̅ⲠⲈϪⲀϤ ⲆⲈ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲠⲰⲤ ⲤⲈϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠⲬⲢⲒⲤⲦⲞⲤ ⲠϢⲎⲢⲒ ⲚⲆⲀⲨⲒⲆ ⲠⲈ
42 Un tas pats Dāvids saka dziesmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku,
ⲙ̅ⲃ̅ⲚⲐⲞϤ ⲄⲀⲢ ⲆⲀⲨⲒⲆ ϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϦⲈⲚⲠϪⲰⲘ ⲚⲚⲒⲮⲀⲖⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠⲈϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲘⲠⲀϬⲞⲒⲤ ϪⲈ ϨⲈⲘⲤⲒ ⲤⲀⲦⲀⲞⲨⲒⲚⲀⲘ
43 Tiekams es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
ⲙ̅ⲅ̅ϢⲀϮⲬⲀ ⲚⲈⲔϪⲀϪⲒ ⲤⲀⲠⲈⲤⲎⲦ ⲚⲚⲈⲔϬⲀⲖⲀⲨϪ.
44 Tad nu Dāvids Viņu sauc par Kungu, - kā tad Tas ir viņa dēls?”
ⲙ̅ⲇ̅ⲆⲀⲨⲒⲆ ⲞⲨⲚ ϤⲘⲞⲨϮ ⲈⲢⲞϤ ϪⲈ ⲠⲀϬⲞⲒⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲰⲤ ⲠⲈϤϢⲎⲢⲒ ⲠⲈ.
45 Un visiem ļaudīm dzirdot Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
ⲙ̅ⲉ̅ⲈϤⲤⲰⲦⲈⲘ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲠⲒⲖⲀⲞⲤ ⲦⲎⲢϤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ
46 “Sargājaties no tiem rakstu mācītājiem, kam tīk staigāt garos svārkos un mīl sveicinātiem tapt tirgos un sēdēt jo augstos krēslos baznīcās un jo augstās vietās viesībās,
ⲙ̅ⲋ̅ϪⲈ ⲘⲀϨⲐⲎⲦⲈⲚ ⲈⲢⲰⲦⲈⲚ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲀ ⲚⲒⲤⲀϦ ⲚⲎ ⲈⲐⲞⲨⲰϢ ⲈⲘⲞϢⲒ ϦⲈⲚϨⲀⲚⲤⲦⲞⲖⲎ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲨⲘⲈⲒ ⲚⲚⲒⲀⲤⲠⲀⲤⲘⲞⲤ ϦⲈⲚⲚⲒⲀⲄⲞⲢⲀ ⲚⲈⲘ ⲚⲒϢⲞⲢⲠ ⲘⲘⲀⲚϨⲈⲘⲤⲒ ϦⲈⲚⲚⲒⲤⲨⲚⲀⲄⲰⲄⲎ ⲚⲈⲘ ⲚⲒϢⲞⲢⲠ ⲘⲘⲀⲚⲢⲰⲦⲈⲂ ϦⲈⲚⲚⲒⲆⲒⲠⲚⲞⲚ.
47 Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām; tie dabūs jo grūtu sodību.”
ⲙ̅ⲍ̅ⲚⲎ ⲈⲐⲞⲨⲰⲘ ⲚⲚⲒⲎⲒ ⲚⲦⲈⲚⲒⲬⲎⲢⲀ ⲞⲨⲞϨ ϦⲈⲚⲞⲨⲖⲰⲒϪⲒ ⲈⲤⲞⲨⲎⲞⲨ ⲤⲈⲈⲢⲠⲢⲞⲤⲈⲨⲬ ⲈⲤⲐⲈ ⲚⲀⲒ ⲈⲨⲈϬⲒ ⲚⲞⲨϨⲀⲠ ⲚϨⲞⲨⲞ.
