Lūkas Evaņg̒elijs 2
1 Un notika tanī laikā, ka grāmatas no ķeizara Augusta tapa izsūtītas, ka visa pasaule taptu uzrakstīta.
Hagi ana knafi mika Romu kamani vahe'mo'za kva hu'naza mopafina, Romu rankva ne' agi'a Sisa Ogastusi'a kasege erinteno, maka vahe'mo'za zamagia eme kreho hu'ne.
2 Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja.
Hagi Siria mopafina Kuiriniasi Gavana mani'nere, ana knafi ese kna agafa hu'za zamagia kre'naze.
3 Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā.
Ana hige'za maka vahe'mo'za zamagi kre'naku mopa agafa zimire vutere hu'naze.
4 Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts,
Josefe'a agranena kini ne' Deviti nagapinti ne'kino, Nazareti kuma Galili kazigati atreno, Betlehemue nehaza Deviti kumate vu'ne.
5 Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta.
Josefe'a a'isa kinte'nea a' nevareno, Kamani vahe'mo'za zanagima krenagu amu'ene hu'negene vu'na'e.
6 Un notikās, tiem turpat esot, tas laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt.
Hagi anantega umaninakeno, Mariana mofavrema kasentesia kna egeno,
7 Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija rūmes tai mājas vietā.
ese ne' mofavre kasenteno tavravenu ano vazino, bulimakamofo ne'za zuompafi antegeno mase'ne. Na'ankure miza seno mase nontamina ana mika vahe'moke hiza higeno'e.
8 Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja.
Hagi ana kuma tva'onte, sipisipi kva vahe'mo'za kenage sipisipia kva hu'za megi'a mani'nageno,
9 Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
ame huno ankeromo efore nehigeno, Ramofo masa'amo anamokizmi remsa hunezmantege'za koro hu'naze.
10 Un tas eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks;
Hianagi ankeromo anage huno zamasami'ne, Kore osuta antahi so'e hiho, nagra Knare Musenke eri'na neonkino, maka ama mopafi vahe'mo'za tusi muse hugahaze.
11 Jo jums šodien Tas Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā.
Na'ankure menina Deviti kumatera, tamagri'ma tamagu'vazinia mofavre kasente'ne. Hanki ana nera Ramo, Kraisi'e.
12 Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
Hanki avame'za ome kesnazana amana hu'ne, ana mofavre tavaravefi antegafino bulimakao ne'za zuompafi ante'nenketa ome kegahaze.
13 Un tūdaļ tur pie tā eņģeļa bija tas debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja:
Anage nehigeno, ame huno rama'a ankeromo'za monafinti anante efore hu'za, Anumzamofo agi erisaga nehu'za anage hu'za,
14 “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.”
Monafi marerisa kumapi nemania Anumzamo'a Ra agi erino. Hagi mopafina vahe'mo'za zamarimpa frune maniho. Anumzamo'a rimpa fru huzmante!
15 Un notikās, kad tie eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad tie gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot.
Anage hute'za ankero vahe'mo'za zamatre'za monafi ete marerizage'za, sipisipi afu kva vahe'mo'za zamagragura anage hu'naze, Erinketa Ramo'ma menina Betlehemu kumate hentofazana forehie huno tasamiazana ome kesune.
16 Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un To bērniņu, silē gulošu.
Nehu'za ame hu'za oti'za vu'za ome kazana Maria'ene Josefekea, mofavre'zinia bulimakamofo ne'za zuompafi antemase nege'za ome ke fore hu'naze.
17 Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda to vārdu, kas tiem par To bērnu bija sacīts.
Sipsipi kva vahe'mo'za ome ke fore nehu'za, ankero vahe'mo'zama ana mofavregu hu'naza kea, nererane nefanena znasami'naze.
18 Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to valodu, ko tie gani tiem bija sacījuši.
Hagi ana kema maka vahe'mo'za antahi'zamo'za, antri nehu'za antahintahi hakare hu'naze.
19 Bet Marija visus tos vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama.
Hianagi Maria'a ana nanekema hazankea nentahino, agu'afi ana maka kea nenteno ana kea agera okani'ne.
20 Un tie gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.
Hagi sipisipi kva vahe'mo'za rukrahe hu'za nevu'za, ankero vahe'mo'za hu'naza kemofo nena'a maka fore hige'za, nege'za nentahiza hu'naza zanku, Anumzamofo muse hunente'za, Agi'a erisaga hume vu'naze.
21 Un kad astoņas dienas bija pagājušas, ka tas bērns taptu apgraizīts, tad Viņa vārdu nosauca Jēzu, kā no tā eņģeļa bija sacīts, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.
Hagi 8 knazupa avufa taga nehu'za, agi'a Jisasi'e hu'za antemi'naze. Ana agi'a ankeromo nerera rimpafima fore osu'negeno Jisasi'e hunka agi'a antegahane hu'nea kante ante'za agi'a ante ami'naze.
22 Un kad viņu šķīstīšanas dienas nāca pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, ka To stādītu Tā Kunga priekšā.
Hagi zamazeri agruhu knama vagaregeno, Mosese kasegemo'ma hu'nea kante ante'ne Josefe ene Mariakea Jisasina avare'ne Ra Anumzamofo aminaku Jerusalemi kumate ra mono nompi vu'na'e.
23 (Kā Tā Kunga bauslībā stāv rakstīts: ikviena pirmdzimtība no vīriešu kārtas lai top nosaukta Tam Kungam svēta);
Ramofo kasegefi krente'neana, Maka ese ne'mofavrema kasentesiana ramofo ami'nigeno, ruotge mofavre manigahie hu'ne. (Eks-Ati 13:2)
24 Ka tie arī to upuri dotu, kā Tā Kunga bauslībā ir sacīts: vienu pāri ūbeļu baložu vai divus jaunus baložus.
Ramofo kasegefi huno, kre sramanama huntesazana, Tare maho namanuro, tare kasefa namanu kre sramana vugahaze hu'nea kante ante'ne ome ana hu'na'e. (Lev-Pri 12:8.)
25 Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Tas Svētais Gars bija iekš viņa.
Hagi mago nera Jerusalemi kumate mani'nea ne' agi'a Simioni'e. Ana nera fatgo nekino, kazigazi huno Anumzamofo amage anteno nevuno, Israeli vahe'mokizmi zamahoke ahesnia vahe fore hanigu avega anteno mani'negeno, Ruotge Avamumo'a agripina avite'ne.
26 Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis.
Ruotge Avamumo korapa averi huno, ofri mani'nenka, Ra Anumzamo taza hania ne' Kraisina huntena fore hinkenka ketenka frigahne, huno asami'negeno antahino mani'ne.
27 Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad tie vecāki To Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma,
Ana higeno Simionina Ruotage Avamumo azeri otigeno, ra mono nompi marerino umani'negeno, Jisasi nerera ene nefakea avare'ne kasegemoma hu'neaza huke e'na'e.
28 Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
Simioni'a ana mofavre nevareno, Anumzamofo ra agi erisaga nehuno amanage huno hu'ne.
29 “Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
Ramoka kazokazo eri'za vaheka'amo'na, huvempa kema hunante'nana zana hago fore hige'na koe. Hagi natrege'na kema hunana kante ante'na narimpa frune fri'neno.
30 Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas,
Na'ankure tahokeno taza hanimofona, nagra navunu koe,
31 Ko Tu esi sataisījis priekš visiem ļaudīm,
Kagra korapa retro hunte'namo maka vahe zamufi efore hie.
32 Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.”
Agra masagino maka megi'a vahetera remsa hunezmantena, Israeli vahe kamofona ra agi amigahie.
33 Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
Ana mofavremofo nerera'ene nefakea ana kema huntea kegu tusiza hu'ne antri nehune antahintahi hakare hu'na'e.
34 Un Sīmeans tos svētīja un sacīja uz Mariju, Viņa māti: “Redzi, Šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm iekš Israēla, un par zīmi, kam top pretī runāts,
Ana huteno, Simioni'a asomu ke hunezmanteno, anage huno Mariana asami'ne, Antahi so'e huo. Ama mofavre kamo'a rama'a Israeli vahe'mofo zamazeri traka nehuno, mago'a nagara zamazeri onetino, mago avame'zankna huno mani'nena, rama'a vahe'mo'za zamefi humigahaze.
35 Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, ka daudz siržu domas taps zināmas.”
Ana hina tamage maka vahe'mofo oku'a antahintahimofona eri ama nehina, kagri'enena asane kazimo tumoka'a reaza hugahie.
36 Un tur bija viena praviete, Anna, Fānuēļa meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca, un pēc savas jumpravības bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
Hagi anampina anahu kna huno kasnampa ara agi'a Ana'e, Fanuel mofakino, Asa nagapintire. Ana a'mo ve erino neve'ene 7ni'a kafuzage mani'negeno, neve'a frigetegeno, manime vuno tavava teno mani'ne.
37 Un tā bija atraitne pie astoņdesmit četriem gadiem; tā neatstājās no Dieva nama, ar gavēšanu un lūgšanu Dievam kalpodama dienās, naktīs.
Ana a'mo'a kentoza huno maninegeno kafuzage'amo'a 84'a hu'negeno mono nona notreno, monora Anumzamofona hunenteno, ne'za a'o huno nunamuna kenage'ene feru enena nehuno mani'ne.
38 Tā arīdzan tai pašā stundā piegāja un teica To Kungu, par To runādama uz visiem, kas uz pestīšanu Jeruzālemē gaidīja.
Anama nehigeno anante ana a'mo'a eno, Anumzamofona susu hunenteno, Jerusalemi vahe'ma zamaza huno zamavaresanigu avegama ante'naza mofavre fore hie huno huama huno zamasami'ne.
39 Un visu pabeiguši pēc Tā Kunga bauslības, tie atkal griezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
Hagi Josefe ene Mariakea Ramofo kasegemo'ma hu'neazana ana mika huteke, ete Galili mopare vu'za, Nazarete kumazinire umani'naze.
40 Bet Tas Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa.
Ana hu'ne umaninakeno, Mofavre'zinimo nena huno hanave netino, knare antahintahifi avitegeno, Anumzamofo asunkuzamo'a Agrane me'ne.
41 Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.
Maka kafuma ne-egeno'a Jisasi nerera ene nefakea, Anumzamo Israeli vahe kinafinti ozmaheno zmagaterenea kna (Pasova) fore'ma nehigekea, Jerusalemi vutere hu'na'e.
42 Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
Hagi Jisasi'a 12fu'a kafuzage higeno, koma neha'aza hu'ne ra knamofo ne'za nenaza kna fore higeke avare'ne marerine vu'na'e.
43 Un kad tās svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot Tas Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja.
Hianagi ne'za neknamo vagamaregeno, nontegama vunaku neazageno, Jisasi'a Jerusalemi kumate mani'negene, nerera ene nefakea onke atreke e'na'e.
44 Bet tie domāja, ka Tas esot pie tiem ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nākuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem.
Hianagi zanagrama zanagesa antahi'ana, magoka e'nona vahe'ene ne-e hu'ne nentahine nevakeno kinagase'ne. Kinaga onke'ne rone'zinine, mago'a vahe zamantahigazana, a'o tagranena nome hu'naze.
45 Un kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, To meklēdami.
Hakreke erifore osuke, ete rukrehe huke Jerusalemi ome hakenaku vu'na'e.
46 Un notikās, pēc trim dienām tie Viņu atrada baznīcā sēžam starp tiem mācītājiem, tos dzirdot un tos jautājot.
Hagi 3'a zagegnama enevige'ne, ra mono nompi kasegemofo rempi huzami vahe'mofo amunompi manineno, kema hazana nentahino zamantahige kea nehigeke, ome kene eri fore hu'na'e.
47 Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēšanu.
Hagi Jisasi'ma antahino keno nehuno, kenonazamima hiazankura, maka'mo'za ana kema nentahiza, zamagra antri hu'za hakare antahintahi hu'naze.
48 Un Viņu ieraudzījuši, tie pārbijās; un Viņa māte uz To sacīja: mans dēls, kāpēc Tu mums tā esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.
Hagi nererake nefake nege'ne, antri nehune, nerera'a anage huno hu'ne. Mofavre timoka na'a higenka amanahu kavukvara hunerantane? Ko, negafa'ene, nagranena amuhohuta kagrikura nehako'e.
49 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man iekš Mana Tēva lietām jādarbojas?”
Hianagi Jisasi'a kenona huno, Nahigeta Nagrikura nehaka'e? Nafa'nimofo nompi manigahuanki tanagra ontahina'o?
50 Bet tie to vārdu neizprata, ko Viņš uz tiem sacīja.
Hianagi anagema hiankemofo agafa'a nerera'ene nefakea antahi amara osu'na'e.
51 Un Viņš nogāja tiem līdz un nāca uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
Anante Jisasi'a nerera'ene nefa'ene Nasareti uramino umani'neno, nererane nefane kea amage ante'ne. Hianagi nerera'a maka'zama hiazana agu'afi erintegeno me'ne.
52 Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.
Jisasi'a knare antahintahizane hanavene nena nehigeno, Anumzamo'a avesinentegeno, vahe'mo'zanena avesinte'naze.
