Lūkas Evaņg̒elijs 2
1 Un notika tanī laikā, ka grāmatas no ķeizara Augusta tapa izsūtītas, ka visa pasaule taptu uzrakstīta.
ⲁ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ϩⲛ ⲛⲉϩⲟⲟⲩ ⲉⲧⲙⲙⲁⲩ ⲁⲩⲇⲟⲅⲙⲁ ⲉⲓ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲓⲧⲙ ⲡⲣⲣⲟ ⲁⲅⲟⲩⲥⲧⲟⲥ ⲉⲧⲣⲉⲧⲟⲓⲕⲟⲩⲙⲉⲛⲏ ⲧⲏⲣⲥ ⲥϩⲁⲓⲥ ⲛⲥⲁⲛⲉⲥⲧⲙⲉ
2 Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja.
ⲃ̅ⲧⲁⲓ ⲧⲉ ⲧϣⲟⲣⲡ ⲛⲁⲡⲟⲅⲣⲁⲫⲏ ⲉⲛⲧⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲉⲣⲉⲕⲩⲣⲓⲛⲟⲥ ⲟⲛϩⲏⲅⲉⲙⲱⲛ ⲉⲧⲥⲩⲣⲓⲁ
3 Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā.
ⲅ̅ⲁⲩⲱ ⲛⲉⲩⲃⲏⲕ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲡⲉ ⲡⲟⲩⲁ ⲡⲟⲩⲁ ⲉⲥϩⲁⲓϥ ⲛⲥⲁ ⲧⲉϥⲡⲟⲗⲓⲥ
4 Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts,
ⲇ̅ⲁϥⲃⲱⲕ ϩⲱⲱϥ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲛϭⲓ ⲓⲱⲥⲏⲫ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ ⲧⲅⲁⲗⲓⲗⲁⲓⲁ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ ⲛⲁⲍⲁⲣⲉⲑ ⲧⲡⲟⲗⲓⲥ ⲛϯⲟⲩⲇⲁⲓⲁ ⲉⲧⲡⲟⲗⲉⲓⲥ ⲛⲇⲁⲩⲉⲓⲇ ⲧⲉϣⲁⲩⲙⲟⲩⲧⲉ ⲉⲣⲟⲥ ϫⲉ ⲃⲏⲑⲗⲉⲉⲙ ϫⲉ ⲟⲩⲉⲃⲟⲗ ϩⲙ ⲡⲏⲓ ⲛⲙ ⲧⲡⲁⲧⲣⲓⲁ ⲛⲇⲁⲩⲉⲓⲇ
5 Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta.
ⲉ̅ⲉⲧⲣⲉϥⲧⲁⲁϥ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲛⲙⲙⲁⲣⲓⲁ ⲧⲉⲧⲉ ⲣⲉⲧⲟⲟⲧⲥ ϣⲏⲡ ⲛⲁϥ ⲉⲥⲉⲉⲧ
6 Un notikās, tiem turpat esot, tas laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt.
ⲋ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ϩⲙ ⲡⲧⲣⲉⲩϣⲱⲡⲉ ϩⲙ ⲡⲙⲁ ⲉⲧⲙⲙⲁⲩ ⲁⲩϫⲱⲕ ⲉⲃⲟⲗ ⲛϭⲓ ⲛⲉⲥϩⲟⲟⲩ ⲉⲧⲣⲉⲥⲙⲓⲥⲉ
7 Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija rūmes tai mājas vietā.
ⲍ̅ⲁⲥϫⲡⲟ ⲙⲡⲉⲥϣⲏⲣⲉ ⲡⲉⲥϣⲣⲡⲙⲙⲓⲥⲉ ⲁⲥϭⲟⲟⲗⲉϥ ⲛϩⲉⲛⲧⲟⲉⲓⲥ ⲁⲥϫⲧⲟϥ ϩⲛ ⲟⲩⲟⲙϥ ϫⲉ ⲛⲉⲙⲙⲛⲙⲁ ϣⲟⲟⲡ ⲛⲁⲩ ϩⲙ ⲡⲙⲁ ⲛϭⲟⲓⲗⲉ
8 Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja.
ⲏ̅ⲛⲉⲩⲛϩⲉⲛϣⲟⲟⲥ ⲇⲉ ϩⲛ ⲧⲉⲭⲱⲣⲁ ⲉⲧⲙⲙⲁⲩ ⲉⲩϣⲟⲟⲡ ϩⲛ ⲧⲥⲱϣⲉ ⲉⲩⲁⲣⲉϩ ϩⲛ ⲟⲩⲣϣⲉ ⲛⲧⲉⲩϣⲏ ⲉⲡⲉⲩⲟϩⲉ ⲛⲉⲥⲟⲟⲩ
9 Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
ⲑ̅ⲁⲡⲁⲅⲅⲉⲗⲟⲥ ⲙⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲟⲩⲱⲛϩ ⲛⲁⲩ ⲉⲃⲟⲗ ⲁⲩⲱ ⲁⲡⲉⲟⲟⲩ ⲙⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲣⲟⲩⲟⲉⲓⲛ ⲉⲣⲟⲟⲩ ⲁⲩⲣ ϩⲟⲧⲉ ⲛⲟⲩⲛⲟϭ ⲛϩⲟⲧⲉ
10 Un tas eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks;
ⲓ̅ⲡⲉϫⲉ ⲡⲁⲅⲅⲉⲗⲟⲥ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ϫⲉ ⲙⲡⲣⲣ ϩⲟⲧⲉ ⲉⲓⲥ ϩⲏⲧⲉ ⲅⲁⲣ ϯⲛⲁⲧⲁϣⲉⲟⲉⲓϣ ⲛⲏⲧⲛ ⲛⲟⲩⲛⲟϭ ⲣⲣⲁϣⲉ ⲡⲁⲓ ⲉⲧⲛⲁϣⲱⲡⲉ ⲙⲡⲗⲁⲟⲥ ⲧⲏⲣϥ
11 Jo jums šodien Tas Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā.
ⲓ̅ⲁ̅ϫⲉ ⲁⲩϫⲡⲟ ⲛⲏⲧⲛ ⲙⲡⲟⲟⲩ ⲙⲡⲥⲱⲧⲏⲣ ⲉⲧⲉ ⲡⲁⲓ ⲡⲉ ⲡⲉⲭⲥ ⲡϫⲟⲉⲓⲥ ϩⲛ ⲧⲡⲟⲗⲓⲥ ⲛⲇⲁⲩⲉⲓⲇ
12 Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
ⲓ̅ⲃ̅ⲁⲩⲱ ⲟⲩⲙⲁⲉⲓⲛ ⲛⲏⲧⲛ ⲡⲉ ⲡⲁⲓ ⲧⲉⲧⲛⲁϩⲉ ⲉⲩϣⲏⲣⲉ ϣⲏⲙ ⲉϥϭⲟⲟⲗⲉ ⲛϩⲉⲛⲧⲟⲉⲓⲥ ⲉϥⲕⲏ ϩⲛ ⲟⲩⲟⲙϥ
13 Un tūdaļ tur pie tā eņģeļa bija tas debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja:
ⲓ̅ⲅ̅ⲁⲩϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ϩⲛ ⲟⲩϣⲥⲛⲉ ⲛⲙⲡⲁⲅⲅⲉⲗⲟⲥ ⲛϭⲓ ⲟⲩⲙⲏⲏϣⲉ ⲛⲧⲉⲥⲧⲣⲁⲧⲓⲁ ⲛⲧⲡⲉ ⲉⲩⲥⲙⲟⲩ ⲉⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲉⲩϫⲱ ⲙⲙⲟⲥ
14 “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.”
ⲓ̅ⲇ̅ϫⲉ ⲡⲉⲟⲟⲩ ⲙⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ϩⲛ ⲛⲉⲧϫⲟⲥⲉ ⲁⲩⲱ ϯⲣⲏⲛⲏ ϩⲓϫⲛ ⲡⲕⲁϩ ϩⲛ ⲣⲣⲱⲙⲉ ⲙⲡⲉϥⲟⲩⲱϣ
15 Un notikās, kad tie eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad tie gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot.
ⲓ̅ⲉ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ⲛⲧⲉⲣⲉⲛⲁⲅⲅⲉⲗⲟⲥ ⲃⲱⲕ ⲉϩⲣⲁⲓ ϩⲓⲧⲟⲟⲧⲟⲩ ⲉⲧⲡⲉ ⲛⲉⲣⲉⲛϣⲟⲟⲥ ϣⲁϫⲉ ⲙⲛ ⲛⲉⲩⲉⲣⲏⲩ ϫⲉ ⲙⲁⲣⲛⲃⲱⲕ ϣⲁⲃⲏⲑⲗⲉⲉⲙ ⲛⲧⲛⲛⲁⲩ ⲉⲡⲉⲓϣⲁϫⲉ ⲉⲛⲧⲁϥϣⲱⲡⲉ ⲉⲛⲧⲁⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲟⲩⲟⲛϩϥ ⲉⲣⲟⲛ
16 Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un To bērniņu, silē gulošu.
ⲓ̅ⲋ̅ⲁⲩϭⲉⲡⲏ ⲇⲉ ⲁⲩⲉⲓ ⲁⲩϩⲉ ⲉⲙⲁⲣⲓⲁ ⲛⲙⲓⲱⲥⲏⲫ ⲛⲙⲡϣⲏⲣⲉ ϣⲏⲙ ⲉϥⲕⲏ ϩⲛ ⲟⲩⲟⲙϥ
17 Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda to vārdu, kas tiem par To bērnu bija sacīts.
ⲓ̅ⲍ̅ⲛⲧⲉⲣⲟⲩⲛⲁⲩ ⲇⲉ ⲁⲩⲉⲓⲙⲉ ⲉⲡϣⲁϫⲉ ⲉⲛⲧⲁⲩϫⲟⲟϥ ⲛⲁⲩ ⲉⲧⲃⲉ ⲡϣⲏⲣⲉ ϣⲏⲙ
18 Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to valodu, ko tie gani tiem bija sacījuši.
ⲓ̅ⲏ̅ⲁⲩⲱ ⲟⲩⲟⲛ ⲛⲓⲙ ⲉⲛⲧⲁⲩⲥⲱⲧⲙ ⲁⲩⲣϣⲡⲏⲣⲉ ⲉϫⲛ ⲛⲉⲛⲧⲁⲛϣⲟⲟⲥ ϫⲟⲟⲩ ⲛⲁⲩ
19 Bet Marija visus tos vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama.
ⲓ̅ⲑ̅ⲙⲁⲣⲓⲁ ⲇⲉ ⲛⲉⲥϩⲁⲣⲉϩ ⲉⲛⲉⲓϣⲁϫⲉ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲡⲉ ⲉⲥⲕⲱ ⲙⲙⲟⲟⲩ ϩⲙ ⲡⲉⲥϩⲏⲧ
20 Un tie gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.
ⲕ̅ⲁⲩⲕⲟⲧⲟⲩ ⲇⲉ ⲛϭⲓ ⲛϣⲟⲟⲥ ⲉⲩϯ ⲉⲟⲟⲩ ⲁⲩⲱ ⲉⲩⲥⲙⲟⲩ ⲉⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲉϫⲛ ⲛⲉⲛⲧⲁⲩⲥⲟⲧⲙⲟⲩ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲁⲩⲱ ⲁⲩⲛⲁⲩ ⲕⲁⲧⲁ ⲑⲉ ⲉⲛⲧⲁⲩϫⲟⲟⲥ ⲛⲁⲩ
21 Un kad astoņas dienas bija pagājušas, ka tas bērns taptu apgraizīts, tad Viņa vārdu nosauca Jēzu, kā no tā eņģeļa bija sacīts, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.
ⲕ̅ⲁ̅ⲛⲧⲉⲣⲉϣⲙⲟⲩⲛ ⲇⲉ ⲛϩⲟⲟⲩ ϫⲱⲕ ⲉⲃⲟⲗ ⲉⲧⲣⲉⲩⲥⲃⲃⲏⲧϥ ⲁⲩⲙⲟⲩⲧⲉ ⲉⲡⲉϥⲣⲁⲛ ϫⲉ ⲓⲏⲥ ⲡⲉⲛⲧⲁⲡⲁⲅⲅⲉⲗⲟⲥ ⲧⲁⲁϥ ⲉⲣⲟϥ ⲉⲙⲡⲁⲧⲥⲱⲱ ⲙⲙⲟϥ ϩⲛ ⲑⲏ
22 Un kad viņu šķīstīšanas dienas nāca pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, ka To stādītu Tā Kunga priekšā.
ⲕ̅ⲃ̅ⲁⲩⲱ ⲛⲧⲉⲣⲟⲩϫⲱⲕ ⲉⲃⲟⲗ ⲛϭⲓ ⲛⲉϩⲟⲟⲩ ⲙⲡⲉⲩⲧⲃⲃⲟ ⲕⲁⲧⲁⲡⲛⲟⲙⲟⲥ ⲙⲙⲱⲩⲥⲏⲥ ⲁⲩϫⲓⲧϥ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲉⲑⲓⲓⲉⲣⲟⲥⲟⲗⲩⲙⲁ ⲉⲧⲁϩⲟϥ ⲉⲣⲁⲧϥ ⲙⲡϫⲟⲉⲓⲥ
23 (Kā Tā Kunga bauslībā stāv rakstīts: ikviena pirmdzimtība no vīriešu kārtas lai top nosaukta Tam Kungam svēta);
ⲕ̅ⲅ̅ⲕⲁⲧⲁ ⲑⲉ ⲉⲧⲥⲏϩ ϩⲙ ⲡⲛⲟⲙⲟⲥ ⲙⲡϫⲟⲉⲓⲥ ϫⲉ ϩⲟⲟⲩⲧ ⲛⲓⲙ ⲉⲧⲛⲁⲟⲩⲱⲛ ⲉⲧⲟⲟⲧⲉ ⲉⲩⲉⲙⲟⲩⲧⲉ ⲉⲣⲟϥ ϫⲉ ⲡⲉⲧⲟⲩⲁⲁⲃ ⲙⲡϫⲟⲉⲓⲥ
24 Ka tie arī to upuri dotu, kā Tā Kunga bauslībā ir sacīts: vienu pāri ūbeļu baložu vai divus jaunus baložus.
ⲕ̅ⲇ̅ⲁⲩⲱ ⲉϯ ⲛⲟⲩⲑⲩⲥⲓⲁ ⲕⲁⲧⲁ ⲡⲉⲛⲧⲁⲩϫⲟⲟϥ ϩⲙ ⲡⲛⲟⲙⲟⲥ ⲙⲡϫⲟⲉⲓⲥ ϫⲉ ⲟⲩⲥⲟⲉⲓϣ ⲛϭⲣⲙⲡϣⲁⲛ ⲏ ⲙⲁⲥ ⲥⲛⲁⲩ ⲛϭⲣⲟⲟⲙⲡⲉ
25 Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Tas Svētais Gars bija iekš viņa.
ⲕ̅ⲉ̅ⲉⲓⲥ ϩⲏⲏⲧⲉ ⲇⲉ ⲛⲉⲩⲛⲟⲩⲣⲱⲙⲉ ⲡⲉ ϩⲛ ⲑⲓⲉⲣⲟⲥⲟⲗⲩⲙⲁ ⲉⲡⲉϥⲣⲁⲛ ⲡⲉ ⲥⲩⲙⲉⲱⲛ ⲁⲩⲱ ⲡⲉⲓⲣⲱⲙⲉ ⲛⲉⲩⲇⲓⲕⲁⲓⲟⲥ ⲡⲉ ⲣⲣⲉϥϣⲙϣⲉ ⲙⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲉϥϭⲱϣⲧ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲏⲧϥ ⲙⲡⲥⲟⲗⲥⲗ ⲙⲡⲓⲥⲣⲁⲏⲗ ⲉⲩⲛⲟⲩⲡⲛⲁ ⲉϥⲟⲩⲁⲁⲃ ϣⲟⲟⲡ ⲛⲙⲙⲁϥ
26 Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis.
ⲕ̅ⲋ̅ⲉⲁⲩⲧⲁⲙⲟϥ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲓⲧⲛ ⲡⲉⲡⲛⲁ ⲉⲧⲟⲩⲁⲁⲃ ϫⲉ ⲛϥⲛⲁⲙⲟⲩ ⲁⲛ ⲉⲙⲡϥⲛⲁⲩ ⲉⲡⲉⲭⲥ ⲙⲡϫⲟⲉⲓⲥ
27 Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad tie vecāki To Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma,
ⲕ̅ⲍ̅ⲁⲩⲱ ⲁϥⲉⲓ ϩⲙ ⲡⲉⲡⲛⲁ ⲉⲡⲉⲣⲡⲉ ϩⲙ ⲡⲧⲣⲉⲛⲉⲓⲟⲧⲉ ⲇⲉ ϫⲓ ⲙⲡϣⲏⲣⲉ ϣⲏⲙ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲓⲏⲥ ⲉⲧⲣⲉⲩⲉⲓⲣⲉ ⲙⲡⲥⲱⲛⲧ ⲙⲡⲛⲟⲙⲟⲥ ϩⲁⲣⲟϥ
28 Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
ⲕ̅ⲏ̅ⲛⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲁϥϫⲓⲧϥ ⲉⲡⲉϥϩⲁⲙⲏⲣ ⲁϥⲥⲙⲟⲩ ⲉⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲡⲉϫⲁϥ
29 “Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
ⲕ̅ⲑ̅ϫⲉ ⲧⲉⲛⲟⲩ ⲕⲛⲁⲕⲱ ⲉⲃⲟⲗ ⲙⲡⲉⲕϩⲙϩⲁⲗ ⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲕⲁⲧⲁⲡⲉⲕϣⲁϫⲉ ϩⲛ ⲟⲩⲉⲓⲣⲏⲛⲏ
30 Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas,
ⲗ̅ϫⲉ ⲁⲛⲁⲃⲁⲗ ⲛⲁⲩ ⲉⲡⲉⲕⲟⲩϫⲁⲉⲓ
31 Ko Tu esi sataisījis priekš visiem ļaudīm,
ⲗ̅ⲁ̅ⲡⲁⲓ ⲉⲛⲧⲁⲕⲥⲃⲧⲱⲧϥ ⲙⲡⲉⲕⲧⲟ ⲉⲃⲟⲗ ⲛⲗⲗⲁⲟⲥ ⲧⲏⲣⲟⲩ
32 Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.”
ⲗ̅ⲃ̅ⲡⲟⲩⲟⲉⲓⲛ ⲉⲩϭⲱⲗⲡ ⲉⲃⲟⲗ ⲛⲛϩⲉⲑⲛⲟⲥ ⲁⲩⲱ ⲉⲡⲉⲟⲟⲩ ⲙⲡⲉⲕⲗⲁⲟⲥ ⲡⲓⲥⲣⲁⲏⲗ
33 Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
ⲗ̅ⲅ̅ⲡⲉϥⲉⲓⲱⲧ ⲇⲉ ⲛⲙ ⲧⲉϥⲙⲁⲁⲩ ⲛⲉⲩⲣϣⲡⲏⲣⲉ ⲉϫⲛ ⲛⲉⲧⲟⲩϫⲱ ⲙⲙⲟⲟⲩ ⲉⲧⲃⲏⲏⲧϥ
34 Un Sīmeans tos svētīja un sacīja uz Mariju, Viņa māti: “Redzi, Šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm iekš Israēla, un par zīmi, kam top pretī runāts,
ⲗ̅ⲇ̅ⲁⲥⲩⲙⲉⲱⲛ ⲇⲉ ⲥⲙⲟⲩ ⲉⲣⲟⲟⲩ ⲡⲉϫⲁϥ ⲙⲙⲁⲣⲓⲁ ⲧⲉϥⲙⲁⲁⲩ ϫⲉ ⲉⲓⲥ ⲡⲁⲓ ⲕⲏ ⲉϩⲣⲁⲉⲓ ⲉⲩϩⲉ ⲛⲙⲟⲩⲧⲱⲟⲩⲛ ⲛϩⲁϩ ϩⲙ ⲡⲓⲥⲣⲁⲏⲗ ⲁⲩⲱ ⲉⲩⲙⲁⲉⲓⲛ ⲉⲩⲱϩⲙ ϩⲓⲱⲱϥ
35 Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, ka daudz siržu domas taps zināmas.”
ⲗ̅ⲉ̅ⲛⲧⲟ ⲇⲉ ⲟⲩⲛⲟⲩⲥⲏϥⲉ ⲛⲏⲟⲩ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲓⲧⲛ ⲧⲟⲩⲯⲩⲭⲏ ϫⲉⲕⲁⲥ ⲉⲩⲉϭⲱⲗⲡ ⲉⲃⲟⲗ ⲛϭⲓ ⲙⲙⲟⲕⲙⲉⲕ ⲛϩⲁϩ ⲛϩⲏⲧ
36 Un tur bija viena praviete, Anna, Fānuēļa meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca, un pēc savas jumpravības bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
ⲗ̅ⲋ̅ⲛⲉⲩⲛ ⲟⲩⲡⲣⲟⲫⲏⲧⲏⲧⲓⲥ ⲇⲉ ϫⲉ ⲁⲛⲛⲁ ⲧϣⲉⲉⲣⲉ ⲙⲫⲁⲛⲟⲩⲏⲗ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ ⲧⲉⲫⲩⲗⲏ ⲛⲁⲥⲏⲣ ⲧⲁⲓ ⲇⲉ ⲁⲥⲁⲓⲁⲓ ϩⲛ ϩⲉⲛϩⲟⲟⲩ ⲉⲛⲁϣⲱⲟⲩ ⲉⲁⲥⲣⲥⲁϣϥⲉ ⲣⲣⲟⲙⲡⲉ ⲙⲛ ⲡⲉⲥϩⲁⲓ ϫⲓⲛ ⲧⲉⲥⲙⲛⲧⲣⲟⲟⲩⲛⲉ
37 Un tā bija atraitne pie astoņdesmit četriem gadiem; tā neatstājās no Dieva nama, ar gavēšanu un lūgšanu Dievam kalpodama dienās, naktīs.
ⲗ̅ⲍ̅ⲁⲩⲱ ⲁⲥⲣⲭⲏⲣⲁ ϣⲁⲧⲥⲣϩⲙⲉⲛⲉⲧⲁϥⲧⲉ ⲣⲣⲟⲙⲡⲉ ⲧⲁⲓ ⲇⲉ ⲙⲉⲥⲥⲛⲡⲉⲣⲡⲉ ⲉⲃⲟⲗ ⲉⲥϣⲙϣⲉ ⲙⲡⲉϩⲟⲟⲩ ⲛⲙ ⲧⲉⲩϣⲏ ϩⲛ ϩⲉⲛⲛⲏⲥⲧⲓⲁ ⲛⲙϩⲉⲛⲥⲟⲡⲥ
38 Tā arīdzan tai pašā stundā piegāja un teica To Kungu, par To runādama uz visiem, kas uz pestīšanu Jeruzālemē gaidīja.
ⲗ̅ⲏ̅ϩⲛ ⲧⲉⲩⲛⲟⲩ ⲇⲉ ⲉⲧⲙⲙⲁⲩ ⲁⲥⲁϩⲉⲣⲁⲧⲥ ⲁⲥⲉⲝϩⲟⲙⲟⲗⲟⲅⲓ ⲙⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲁⲩⲱ ⲛⲉⲥϣⲁϫⲉ ⲛⲙⲟⲩⲟⲛ ⲛⲓⲙ ⲉⲧϭⲱϣⲧ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲏⲧϥ ⲙⲡⲥⲱⲧⲉ ⲛⲑⲓⲉⲣⲟⲥⲟⲗⲩⲙⲁ
39 Un visu pabeiguši pēc Tā Kunga bauslības, tie atkal griezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
ⲗ̅ⲑ̅ⲛⲧⲉⲣⲟⲩϫⲱⲕ ⲇⲉ ⲉⲃⲟⲗ ⲛϭⲓ ϩⲱⲃ ⲛⲓⲙ ⲕⲁⲧⲁⲡⲛⲟⲙⲟⲥ ⲙⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲁⲩⲕⲟⲧⲟⲩ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲉⲧⲅⲁⲗⲓⲗⲁⲓⲁ ⲉⲧⲉⲩⲡⲟⲗⲉⲓⲥ ⲛⲁⲍⲁⲣⲉⲑ
40 Bet Tas Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa.
ⲙ̅ⲡϣⲏⲣⲉ ⲇⲉ ϣⲏⲙ ⲛⲉⲁϥⲁⲓⲁⲉⲓ ⲁⲩⲱ ⲛⲉϥϭⲙϭⲟⲙ ⲉϥⲙⲉϩ ⲛⲧⲥⲟⲫⲓⲁ ⲉⲣⲉⲧⲉⲭⲁⲣⲓⲥ ⲙⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ϩⲓϫⲱϥ
41 Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.
ⲙ̅ⲁ̅ⲛⲉⲣⲉⲛⲉϥⲓⲟⲧⲉ ⲇⲉ ⲃⲏⲕ ⲡⲉ ⲧⲣⲣⲟⲙⲡⲉ ⲉⲑⲓⲉⲣⲟⲥⲟⲗⲩⲙⲁ ⲙⲡϣⲁ ⲙⲡⲡⲁⲥⲭⲁ
42 Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
ⲙ̅ⲃ̅ⲛⲧⲉⲣⲉϥⲣⲙⲛⲧⲥⲛⲟⲟⲩⲥ ⲇⲉ ⲣⲣⲟⲙⲡⲉ ⲉⲩⲛⲁⲃⲱⲕ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲕⲁⲧⲁⲡⲥⲱⲛⲧ ⲙⲡϣⲁⲁ
43 Un kad tās svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot Tas Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja.
ⲙ̅ⲅ̅ⲁⲩⲱ ⲛⲧⲉⲣⲟⲩϫⲱⲕ ⲉⲃⲟⲗ ⲛⲛⲉϩⲟⲟⲩ ϩⲙ ⲡⲧⲣⲉⲩⲕⲟⲧⲟⲩ ⲁϥϭⲱ ⲛϭⲓ ⲡϣⲏⲣⲉ ϣⲏⲙ ⲓⲏⲥ ϩⲛ ⲑⲓⲉⲣⲟⲥⲟⲗⲩⲙⲁ ⲙⲡⲟⲩⲓⲙⲉ ⲇⲉ ⲛϭⲓ ⲛⲉϥⲓⲟⲧⲉ
44 Bet tie domāja, ka Tas esot pie tiem ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nākuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem.
ⲙ̅ⲇ̅ⲉⲩⲙⲉⲩⲉ ϫⲉ ϥϩⲛⲧⲉϩⲓⲏ ⲛⲙⲙⲁⲩ ⲛⲧⲉⲣⲟⲩⲣⲟⲩϩⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲙⲙⲟⲟϣⲉ ⲁⲩϣⲓⲛⲉ ⲛⲥⲱϥ ϩⲛ ⲛⲉⲩⲥⲩⲅⲅⲉⲛⲏⲥ ⲙⲛ ⲛⲉⲧⲥⲟⲟⲩⲛ ⲙⲙⲟⲟⲩ
45 Un kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, To meklēdami.
ⲙ̅ⲉ̅ⲁⲩⲱ ⲛⲧⲉⲣⲟⲩⲧⲙϩⲉ ⲉⲣⲟϥ ⲁⲩⲕⲟⲧⲟⲩ ⲉϩⲣⲁⲉⲓ ⲉⲑⲓⲉⲣⲟⲥⲟⲗⲩⲙⲁ ⲉⲩϣⲓⲛⲉ ⲛⲥⲱϥ
46 Un notikās, pēc trim dienām tie Viņu atrada baznīcā sēžam starp tiem mācītājiem, tos dzirdot un tos jautājot.
ⲙ̅ⲋ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ⲙⲛⲛⲥⲁϣⲟⲙⲛⲧ ⲛϩⲟⲟⲩ ⲁⲩϩⲉ ⲉⲣⲟϥ ϩⲙ ⲡⲉⲣⲡⲉ ⲉϥϩⲙⲟⲟⲥ ⲛⲧⲙⲏⲧⲉ ⲛⲛⲥⲁϩ ⲉϥⲥⲱⲧⲙ ⲉⲣⲟⲟⲩ ⲉϥϫⲛⲟⲩ ⲙⲙⲟⲟⲩ
47 Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēšanu.
ⲙ̅ⲍ̅ⲁⲩⲣϣⲡⲏⲣⲉ ⲇⲉ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲛϭⲓ ⲛⲉⲧⲥⲱⲧⲙ ⲉⲣⲟϥ ⲉϫⲛ ⲛⲉϥⲙⲛⲧⲥⲁⲃⲉ ⲙⲛ ⲛⲉϥϭⲓⲛⲟⲩⲱϣⲃ
48 Un Viņu ieraudzījuši, tie pārbijās; un Viņa māte uz To sacīja: mans dēls, kāpēc Tu mums tā esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.
ⲙ̅ⲏ̅ⲁⲩⲛⲁⲩ ⲇⲉ ⲉⲣⲟϥ ⲁⲩⲣϣⲡⲏⲣⲉ ⲡⲉϫⲉ ⲧⲉϥⲙⲁⲁⲩ ⲛⲁϥ ϫⲉ ⲡⲁϣⲏⲣⲉ ⲛⲧⲁⲕⲣⲟⲩ ⲛⲁⲛ ϩⲓⲛⲁⲓ ⲉⲓⲥ ϩⲏⲏⲧⲉ ⲁⲛⲟⲕ ⲙⲛ ⲡⲉⲕⲓⲱⲧ ⲉⲛⲙⲟⲕϩ ⲛϩⲏⲧ ⲉⲛϣⲓⲛⲉ ⲛⲥⲱⲕ
49 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man iekš Mana Tēva lietām jādarbojas?”
ⲙ̅ⲑ̅ⲡⲉϫⲁϥ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ϫⲉ ⲉⲧⲃⲉ ⲟⲩ ⲧⲉⲧⲛϣⲓⲛⲉ ⲛⲥⲱⲓ ⲛⲧⲉⲧⲛⲥⲟⲟⲩⲛ ⲁⲛ ϫⲉ ϩⲁⲡⲥ ⲉⲧⲣⲁϭⲱ ϩⲛ ⲛⲁⲡⲁⲓⲱⲧ
50 Bet tie to vārdu neizprata, ko Viņš uz tiem sacīja.
ⲛ̅ⲛⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲙⲡⲟⲩⲓⲙⲉ ⲉⲡϣⲁϫⲉ ⲉⲛⲧⲁϥϫⲟⲟϥ ⲛⲁⲩ
51 Un Viņš nogāja tiem līdz un nāca uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
ⲛ̅ⲁ̅ⲁϥⲉⲓ ⲇⲉ ⲉⲡⲉⲥⲏⲧ ⲛⲙⲙⲁⲩ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲉⲛⲁⲍⲁⲣⲉⲑ ⲁⲩⲱ ⲛⲉϥⲥⲱⲧⲙ ⲛⲥⲱⲟⲩ ⲧⲉϥⲙⲁⲁⲩ ⲇⲉ ⲛⲉⲥϩⲁⲣⲉϩ ⲉⲛⲉⲓϣⲁϫⲉ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲡⲉ ϩⲙ ⲡⲉⲥϩⲏⲧ
52 Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.
ⲛ̅ⲃ̅ⲓⲏⲥ ⲇⲉ ⲛⲉϥⲡⲣⲟⲕⲟⲡⲧⲉ ϩⲛ ⲧⲥⲟⲫⲓⲁ ⲛⲙⲑⲏⲗⲓⲕⲓⲁ ⲛⲙ ⲧⲉⲭⲁⲣⲓⲥ ⲛⲛⲁϩⲣⲙ ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲙⲛ ⲣⲣⲱⲙⲉ
