Lūkas Evaņg̒elijs 19
1 Un Jēzus nonācis gāja caur Jēriku.
ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤϢⲈ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲚⲀϤⲘⲞϢⲒ ⲠⲈ ϦⲈⲚⲒⲈⲢⲒⲬⲰ
2 Un redzi, tur bija viens cilvēks vārdā Zakhejs, un tas bija muitnieku virsnieks, bagāts vīrs.
ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲒⲤ ⲞⲨⲢⲰⲘⲒ ⲈⲨⲘⲞⲨϮ ⲈⲠⲈϤⲢⲀⲚ ϪⲈ ⲌⲀⲔⲬⲈⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲀⲒ ⲚⲈⲞⲨⲀⲢⲬⲒⲦⲈⲖⲰⲚⲎ ⲤⲠⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲈⲞⲨⲢⲀⲘⲀⲞ ⲠⲈ
3 Tas labprāt gribēja Jēzu redzēt, kāds Viņš esot, un nevarēja to ļaužu dēļ, mazs būdams no auguma.
ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤⲔⲰϮ ⲠⲈ ⲈⲚⲀⲨ ⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ⲠⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤϢϪⲈⲘϪⲞⲘ ⲀⲚ ⲠⲈ ⲈⲐⲂⲈ ⲠⲒⲘⲎϢ ϪⲈ ⲚⲈⲞⲨⲔⲞⲨϪⲒ ⲠⲈ ϦⲈⲚⲦⲈϤⲘⲀⲒⲎ
4 Un tas tecēja papriekš un kāpa uz meža vīģes koku, ka Viņu redzētu; jo šepat Viņam bija jāiet garām.
ⲇ̅ⲈⲦⲀϤϬⲞϪⲒ ⲈⲦϨⲎ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲞⲨⲤⲨⲔⲞⲘⲞⲢⲈⲀ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈϤⲚⲀⲨ ⲈⲢⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤⲤⲒⲚⲒ ⲠⲈ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲞⲦⲤ.
5 Un tai vietā nonācis Jēzus skatījās uz augšu un to ieraudzījis, Viņš uz to sacīja: “Zakhej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien pie tevis mājas vieta jaņem.”
ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲠⲒⲘⲀ ⲀϤⲤⲞⲘⲤ ⲈⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲌⲀⲔⲬⲈⲞⲤ ⲬⲰⲖⲈⲘ ⲘⲘⲞⲔ ⲀⲘⲞⲨ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲘⲪⲞⲞⲨ ⲄⲀⲢ ϨⲰϮ ⲈⲢⲞⲒ ⲚⲦⲀϢⲰⲠⲒ ϦⲈⲚⲠⲈⲔⲎⲒ.
6 Un viņš steigšus nokāpa un Jēzu uzņēma ar prieku.
ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲬⲰⲖⲈⲘ ⲘⲘⲞϤ ⲀϤⲒ ⲈⲠⲈⲤⲎ ⲦⲞⲨⲞϨ ⲀϤϢⲞⲠϤ ⲈⲢⲞϤ ⲈϤⲢⲀϢⲒ.
7 Un to redzēdami, visi kurnēja un sacīja: “Viņš iegājis, mājot pie grēcinieka.”
ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲎ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲈⲦⲀⲨⲚⲀⲨ ⲀⲨⲈⲢⲬⲢⲈⲘⲢⲈⲘ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲠⲎⲒ ⲚⲞⲨⲢⲈϤⲈⲢⲚⲞⲂⲒ ⲚⲢⲰⲘⲒ ⲈⲘⲦⲞⲚ ⲘⲘⲞϤ.
8 Bet Zakhejs piegājis sacīja uz To Kungu: “Redzi, Kungs, pusi no savas mantas es došu nabagiem; un ja es kam ko novīlis, to es četrkārtīgi atdošu.”
ⲏ̅ⲀϤⲞϨⲒ ⲈⲢⲀⲦϤ ⲚϪⲈⲌⲀⲔⲬⲈⲞⲤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲘⲠϬⲞⲒⲤ ϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ϨⲎⲠⲠⲈ ϮϮ ⲚⲦⲪⲀϢⲒ ⲚⲚⲀϨⲨⲠⲀⲢⲬ ⲞⲚⲦⲀ ⲚⲚⲒϨⲎⲔⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲎ ⲈⲦⲀⲒϬⲒⲦϤ ⲚϪⲞⲚⲤ ⲚϨⲖⲒ ϮⲚⲀⲔⲞⲂⲞⲨ ⲚⲀϤ ⲚⲆ ⲚⲔⲰⲂ.
9 Bet Jēzus uz to sacīja: “Šodien šim namam žēlastība notikusi; jo šis arīdzan ir Ābrahāma dēls.
ⲑ̅ⲠⲈϪⲀϤ ⲆⲈ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲘⲪⲞⲞⲨ ⲠⲞⲨϪⲀⲒ ϢⲰⲠⲒ ϦⲈⲚⲠⲀⲒⲎⲒ ϪⲈ ⲚⲐⲞϤ ϨⲰϤ ⲞⲨϢⲎⲢⲒ ⲚⲦⲈⲀⲂⲢⲀⲀⲘ ⲠⲈ
10 Jo Tas Cilvēka Dēls ir nācis, meklēt un svētu darīt to, kas pazudis.”
ⲓ̅ⲀϤⲒ ⲄⲀⲢ ⲚϪⲈⲠϢⲎⲢⲒ ⲘⲪⲢⲰⲘⲒ ⲈⲔⲰϮ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲚⲞϨⲈⲘ ⲘⲪⲎ ⲈⲦⲀϤⲦⲀⲔⲞ.
11 Un kad tie to klausījās, tad Viņš sacīja vēl vienu līdzību, tāpēc ka Viņš tuvu bija pie Jeruzālemes, un tiem šķita, ka Dieva valstība drīz parādīšoties.
ⲓ̅ⲁ̅ⲈⲨⲤⲰⲦⲈⲘ ⲆⲈ ⲈⲚⲀⲒ ⲀϤⲞⲨⲀϨⲦⲞⲦϤ ⲚϪⲈⲞⲨⲠⲀⲢⲀⲂⲞⲖⲎ ⲈⲐⲂⲈϪⲈ ⲚⲀϤϦⲈⲚⲦ ⲠⲈ ⲈⲒⲈⲢⲞⲤⲀⲖⲎⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲘⲈⲨⲒ ϪⲈ ϮⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲚⲀⲞⲨⲰⲚϨ ⲈⲂⲞⲖ ⲤⲀⲦⲞⲦⲤ ⲠⲈ.
12 Tāpēc Viņš sacīja: “Viens cilvēks no augstas cilts gāja uz tālu zemi, valstību uzņemt un atkal pārnākt.
ⲓ̅ⲃ̅ⲠⲈϪⲀϤ ⲞⲨⲚ ϪⲈ ⲚⲈⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲢⲰⲘⲒ ⲚⲈⲨⲄⲈⲚⲎⲤ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈⲞⲨⲬⲰⲢⲀ ⲈⲤⲞⲨⲎⲞⲨ ⲈϬⲒ ⲚⲞⲨⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲤⲐⲞ.
13 Un aicinājis savus desmit kalpus, viņš tiem deva desmit podus un uz tiem sacīja: pelnaties ar tiem, līdz kamēr es pārnāku.
ⲓ̅ⲅ̅ⲈⲦⲀϤⲘⲞⲨϮ ⲆⲈ ⲈⲒ ⲘⲂⲰⲔ ⲚⲦⲀϤ ⲀϤϮ ⲘⲒ ⲚⲈⲘⲚⲀ ⲚⲰⲞⲨ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀⲢⲒⲒⲈⲂϢⲰⲦ ϦⲈⲚⲚⲀⲒ ϢⲀϮⲒ
14 Un viņa pilsētas ļaudis to ienīdēja un tam vēstnešus sūtīja pakaļ, sacīdami: mēs negribam, ka šis pār mums valda.
ⲓ̅ⲇ̅ⲚⲈϤⲠⲞⲖⲒⲦⲎⲤ ⲆⲈ ⲚⲀⲨⲘⲞⲤϮ ⲘⲘⲞϤ ⲠⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲞⲨⲰⲢⲠ ⲚⲞⲨⲠⲢⲈⲤⲂⲒⲀ ⲤⲀⲪⲀϨⲞⲨ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲦⲈⲚⲞⲨⲈϢ ⲪⲀⲒ ⲀⲚ ⲈⲐⲢⲈϤⲈⲢⲞⲨⲢⲞ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲰⲚ.
15 Un notikās viņam atpakaļ nākot, kad viņš valstību bija uzņēmis, - tad viņš lika aicināt savā priekšā tos kalpus, kam viņš to naudu bija devis, ka zinātu, ko ikkatrs bija sapelnījis.
ⲓ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤϢⲰⲠⲒ ⲈⲦⲀϤⲦⲀⲤⲐⲞ ⲈⲀϤϬⲒ ⲚϮⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ ⲀϤϪⲞⲤ ⲈⲐⲢⲞⲨⲘⲞⲨϮ ⲈⲚⲒⲈⲂⲒⲀⲒⲔ ⲚⲀⲒ ⲈⲦⲀϤϮ ⲘⲠⲒϨⲀⲦ ⲚⲰⲞⲨ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈϤⲈⲘⲒ ϪⲈ ⲞⲨ ⲘⲘⲈⲦⲒⲈⲂϢⲰⲦ ⲈⲦⲀⲨⲀⲒⲤ.
16 Un tas pirmais atnāca un sacīja: kungs, tavs pods desmit podus ir piepelnījis.
ⲓ̅ⲋ̅ⲀϤⲒ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲠⲒϨⲞⲨⲒⲦ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠⲀϬⲞⲒⲤ ⲀⲠⲈⲔⲈⲘⲚⲀ ⲀϤⲈⲢ ⲒⲚⲈⲘⲚⲀ.
17 Un viņš uz to sacīja: labi, tu godīgais kalps, tāpēc ka tu tai mazākā lietā esi bijis uzticīgs, esi valdnieks pār desmit pilsētām.
ⲓ̅ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲔⲀⲖⲰⲤ ⲠⲒⲂⲰⲔ ⲈⲐⲚⲀⲚⲈϤ ⲈⲐⲂⲈϪⲈ ⲀⲔϢⲰⲠⲒ ⲈⲔⲈⲚϨⲞⲦ ϦⲈⲚϨⲀⲚⲔⲞⲨϪⲒ ϢⲰⲠⲒ ⲈⲞⲨⲞⲚⲦⲈⲔ ⲈⲢϢⲒϢⲒ ⲘⲘⲀⲨ ⲈϪⲈⲚ ⲒⲘⲂⲀⲔⲒ.
18 Un tas otrais nāca un sacīja: kungs, tavs pods piecus podus ir pelnījis.
ⲓ̅ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲒ ⲚϪⲈⲠⲒⲘⲀϨⲂ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠⲀϬⲞⲒⲤ ⲀⲠⲈⲔⲘⲚⲀ ⲀϤⲈⲢ ⲈⲚⲘⲚⲀ
19 Un viņš arī uz šo sacīja: un tu būsi valdnieks pār piecām pilsētām.
ⲓ̅ⲑ̅ⲠⲈϪⲀϤ ⲆⲈ ⲞⲚ ⲘⲠⲀⲒⲬⲈⲦ ϪⲈ ϢⲰⲠⲒ ϨⲰⲔ ⲈϪⲈⲚ ⲈⲘⲂⲀⲔⲒ.
20 Un vēl cits nāca sacīdams: kungs, redzi, še tavs pods, ko turēju noliktu sviedru autā.
ⲕ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲒ ⲚϪⲈⲠⲒⲔⲈⲞⲨⲀⲒ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠⲀϬⲞⲒⲤ ϨⲎⲠⲠⲈ ⲒⲤ ⲠⲈⲔⲘⲚⲀ ϤⲬⲎ ⲚⲦⲞⲦ ⲀⲒⲔⲞⲨⲖⲰⲖϤ ϦⲈⲚⲞⲨⲤⲞⲨⲆⲀⲢⲒⲞⲚ.
21 Jo es tevi bijos, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks; tu ņēmi, ko neesi licis, un pļauj, ko neesi sējis.
ⲕ̅ⲁ̅ⲚⲀⲒⲈⲢϨⲞϮ ϦⲀⲦⲈⲔϨⲎ ⲠⲈ ϪⲈ ⲚⲐⲞⲔ ⲞⲨⲢⲰⲘⲒ ⲈϤⲚⲀϢⲦ ⲔⲰⲖⲒ ⲘⲪⲎ ⲈⲦⲈⲘⲠⲈⲔⲬⲀϤ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲔⲰⲤϦ ⲘⲪⲎ ⲈⲦⲈⲘⲠⲈⲔⲤⲀⲦϤ.
22 Bet viņš uz to sacīja: no tavas mutes es tevi tiesāšu, tu blēdīgais kalps: tu esi zinājis, mani esam bargu cilvēku un ņemam, ko neesmu licis, un pļaujam, ko neesmu sējis;
ⲕ̅ⲃ̅ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲢⲰⲔ ϮⲚⲀϮϨⲀⲠ ⲈⲢⲞⲔ ⲠⲒⲂⲰⲔ ⲈⲦϨⲰⲞⲨ ⲒⲤϪⲈ ⲔⲤⲰⲞⲨⲚ ϪⲈ ⲀⲚⲞⲔ ⲞⲨⲢⲰⲘⲒ ⲈϤⲚⲀϢⲦ ⲈⲒⲰⲖⲒ ⲘⲪⲎ ⲈⲦⲈⲘⲠⲒⲬⲀϤ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲒⲰⲤϦ ⲘⲪⲎ ⲈⲦⲈⲘⲠⲒⲤⲀⲦϤ.
23 Kādēļ tad tu manu sudrabu neesi devis naudas mijējiem? Tad es pārnācis to būtu atprasījis ar augļiem.
ⲕ̅ⲅ̅ⲈⲐⲂⲈⲞⲨ ⲘⲠⲈⲔϮ ⲘⲠⲀϨⲀⲦ ⲈϮⲦⲢⲀⲠⲈⲌⲀ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲚⲞⲔ ⲀⲒϢⲀⲚⲒ ⲚⲀⲒⲚⲀⲈⲢⲠⲢⲀⲤⲤⲒⲚ ⲘⲘⲞϤ ⲚⲈⲘ ⲦⲈϤⲘⲎⲤⲒ.
24 Un viņš sacīja uz tiem, kas klāt stāvēja: ņemiet viņam to podu nost un dodiet tam, kam ir desmit podi.
ⲕ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲚⲎ ⲈⲦⲞϨⲒ ⲈⲢⲀⲦⲞⲨ ϪⲈ ⲀⲖⲒⲞⲨⲒ ⲘⲠⲒⲘⲚⲀ ⲚⲦⲞⲦϤ ⲘⲪⲀⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲎⲒϤ ⲘⲪⲎ ⲈⲦⲈ ⲠⲒⲒ ⲚⲘⲚⲀ ⲚⲦⲞⲦϤ.
25 Un tie uz viņu sacīja: kungs, tam jau ir desmit podi.
ⲕ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲰⲞⲨ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲞⲨⲞⲚ ⲒⲚⲈⲘⲚⲀ ⲚⲦⲞⲦϤ
26 Es jums saku: ikvienam, kam ir, tam taps dots: un no tā, kam nav, taps arī atņemts, kas tam ir.
ⲕ̅ⲋ̅ϮϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ϪⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈⲦⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲚⲦⲀϤ ⲈⲨⲈϮⲚⲀϤ ⲪⲎ ⲆⲈ ⲈⲦⲈ ⲘⲘⲞⲚ ⲚⲦⲀϤ ⲠⲈⲦⲈⲚⲦⲞⲦϤ ⲤⲈⲚⲀⲞⲖϤ ⲚⲦⲞⲦϤ.
27 Tomēr šos manus ienaidniekus, kas negribēja, ka es pār tiem valdu, atvediet šurp un nokaujiet tos manā priekšā.”
ⲕ̅ⲍ̅ⲠⲖⲎⲚ ⲚⲀϪⲀϪⲒ ⲚⲀⲒ ⲈⲦⲈⲘⲠⲞⲨⲞⲨⲰϢ ⲈⲐⲢⲒⲈⲢⲞⲨⲢⲞ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲰⲞⲨ ⲀⲚⲒⲦⲞⲨ ⲘⲠⲀⲒⲘⲀ ⲞⲨⲞϨ ϦⲈⲖϦⲰⲖⲞⲨ ⲘⲠⲀⲘⲐⲞ ⲈⲂⲞⲖ.
28 Un to sacījis, Viņš aizgāja projām uz Jeruzālemi.
ⲕ̅ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤϪⲈ ⲚⲀⲒ ⲚⲀϤⲘⲞϢⲒ ⲠⲈ ϨⲒⲦϨⲎ ⲈϤⲚⲀ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈⲒⲈⲢⲞⲤⲀⲖⲎⲘ.
29 Un notikās, kad Viņš tuvu nāca pie Betfagas un Betanijas, pie tā kalna, kas top saukts Eļļas kalns, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem
ⲕ̅ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤϢⲰⲠⲒ ⲈⲦⲀϤϦⲰⲚⲦ ⲈⲂⲎⲐⲪⲀⲄⲎ ⲚⲈⲘ ⲂⲎⲐⲀⲚⲒⲀ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲠⲒⲦⲰⲞⲨ ⲈϢⲀⲨⲘⲞⲨϮ ⲈⲢⲞϤ ϪⲈ ⲪⲀⲚⲒϪⲰⲒⲦ ⲀϤⲞⲨⲰⲢⲠ ⲘⲂ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ
30 Un sacīja: “Ejat uz to miestu, kas jūsu priekšā, un tur nākuši jūs atradīsiet kumeļu piesietu, uz kā vēl neviens nav sēdējis, to atraisiet un atvediet.
ⲗ̅ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲘⲀϢⲈ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲈⲠⲀⲒϮⲘⲒ ⲈⲦⲬⲎ ⲘⲠⲈⲦⲈⲚⲘⲐⲞ ⲦⲈⲦⲈⲚⲚⲀϪⲒⲘⲒ ⲚⲞⲨⲤⲎϪ ⲈϤⲤⲞⲚϨ ⲪⲎ ⲈⲦⲈ ⲘⲠⲈ ϨⲖⲒ ⲚⲢⲰⲘⲒ ⲀⲖⲎⲒ ⲈⲢⲞϤ ⲈⲚⲈϨ ⲂⲞⲖϤ ⲈⲂⲞⲖ ⲀⲚⲒⲦϤ
31 Un ja kas jums vaicās, kādēļ jūs to atraisiet, tad sakāt viņam: Tam Kungam tā vajag.”
ⲗ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈϢⲰⲠ ⲀⲢⲈϢⲀⲚ ⲞⲨⲀⲒ ϢⲈⲚ ⲐⲎⲚⲞⲨ ϪⲈ ⲈⲐⲂⲈⲞⲨ ⲦⲈⲦⲈⲚⲂⲰⲖ ⲘⲘⲞϤ ⲀϪⲞⲤ ⲘⲠⲀⲒⲢⲎϮ ϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲠⲈⲦⲈⲢⲬⲢⲒⲀ ⲘⲘⲞϤ.
32 Un tie izsūtītie nogāja un atrada, kā Viņš tiem bija sacījis.
ⲗ̅ⲃ̅ⲈⲦⲀⲨϢⲈ ⲚⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲚⲎ ⲈⲦⲀⲨⲞⲨⲞⲢⲠⲞⲨ ⲀⲨϪⲒⲘⲒ ⲔⲀⲦⲀ ⲪⲢⲎϮ ⲈⲦⲀϤϪⲞⲤ ⲚⲰⲞⲨ.
33 Un kad tie to kumeļu atraisīja, tad tie, kam tas piederēja, uz tiem sacīja: “Kam jūs to kumeļu atraisiet?”
ⲗ̅ⲅ̅ⲈⲨⲂⲰⲖ ⲆⲈ ⲘⲠⲒⲤⲎϪ ⲈⲂⲞⲖ ⲠⲈϪⲈ ⲚⲈϤϬⲒⲤⲈⲨ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲈⲐⲂⲈⲞⲨ ⲦⲈⲦⲈⲚⲂⲰⲖ ⲈⲂⲞⲖ ⲘⲠⲒⲤⲎϪ
34 Bet tie sacīja: “Tam Kungam to vajag.”
ⲗ̅ⲇ̅ⲚⲐⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲠⲈⲦⲈⲢⲬⲢⲒⲀ ⲘⲘⲞϤ.
35 Un tie to atveda pie Jēzus un, savas drēbes tam kumeļam uzlikuši, tie sēdināja Jēzu virsū.
ⲗ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲈⲚϤ ϨⲀ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲂⲞⲢⲂⲈⲢ ⲚⲚⲞⲨϨⲂⲰⲤ ⲈϪⲈⲚ ⲠⲒⲤⲎϪ ⲀⲨⲦⲀⲖⲈ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲈⲢⲞϤ
36 Un Viņam jājot tie savas drēbes paklāja uz ceļu.
ⲗ̅ⲋ̅ⲈⲨⲘⲞϢⲒ ⲆⲈ ⲚⲀⲨⲪⲰⲢϢ ⲚⲚⲞⲨϨⲂⲰⲤ ϨⲒ ⲠⲒⲘⲰⲒⲦ.
37 Un kad Viņš jau tuvu bija nācis, kur sāk kāpt zemē no Eļļas kalna, tad viss mācekļu pulks iesāka Dievu priecīgi teikt ar skaņu balsi par visiem tiem brīnumiem, ko tie bija redzējuši,
ⲗ̅ⲍ̅ⲈϤⲚⲀϦⲰⲚⲦ ⲆⲈ ϨⲎⲆⲎ ⲈⲠⲒⲘⲀ ⲚⲒ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲚⲦⲈⲠⲒⲦⲰⲞⲨ ⲚⲦⲈⲚⲒϪⲰⲒⲦ ⲀϤⲈⲢϨⲎ ⲦⲤ ⲚϪⲈⲠⲒⲘⲎϢ ⲦⲎⲢϤ ⲚⲦⲈⲚⲒⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ ⲈⲨⲢⲀϢⲒ ⲈⲨⲤⲘⲞⲨ ⲈⲪⲚⲞⲨϮ ϦⲈⲚⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲤⲘⲎ ⲈⲐⲂⲈ ⲚⲒϪⲞⲘ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲈⲦⲀⲨⲚⲀⲨ ⲈⲢⲰⲞⲨ
38 Sacīdami: “Slavēts ir Tas Ķēniņš, kas nāk Tā Kunga Vārdā, miers debesīs un gods augstībā.”
ⲗ̅ⲏ̅ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ϤⲤⲘⲀⲢⲰⲞⲨⲦ ⲚϪⲈⲠⲒⲞⲨⲢⲞ ⲪⲎ ⲈⲐⲚⲎⲞⲨ ϦⲈⲚⲪⲢⲀⲚ ⲘⲠϬⲞⲒⲤ ⲞⲨϨⲒⲢⲎ ⲚⲎ ϦⲈⲚⲦⲪⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲞⲨⲰⲞⲨ ϦⲈⲚⲚⲎ ⲈⲦϬⲞⲤⲒ.
39 Un kādi farizeji no tā pulka sacīja uz Viņu: “Mācītāj, apsauc Savus mācekļus.”
ⲗ̅ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ϨⲀⲚⲞⲨⲞⲚ ⲚⲦⲈⲚⲒⲪⲀⲢⲒⲤⲈⲞⲤ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲠⲒⲘⲎϢ ⲠⲈϪⲰⲞⲨ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲠⲒⲢⲈϤϮ ⲤⲂⲰ ⲀⲢⲒⲈⲠⲒⲦⲒⲘⲀⲚ ⲚⲚⲈⲔⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ.
40 Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es jums saku, ja šie cietīs klusu, tad akmeņi brēks.”
ⲙ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲈⲢⲞⲨⲰ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ϮϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ϪⲈ ⲀⲢⲈϢⲀⲚ ⲚⲀⲒ ⲬⲀⲢⲰⲞⲨ ⲤⲈⲚⲀⲰϢ ⲈⲂⲞⲖ ⲚϪⲈⲚⲀⲒⲰⲚⲒ.
41 Un kad Viņš tuvu klāt nāca, tad Viņš uzlūkoja to pilsētu un raudāja par to
ⲙ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ϨⲰⲤ ⲈⲦⲀϤϦⲰⲚⲦ ⲈⲦⲀϤⲚⲀⲨ ⲈϮⲂⲀⲔⲒ ⲀϤⲢⲒⲘⲒ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲰⲤ
42 Sacīdams: “Kaut jel tu arī zinātu un šinī pašā un savā laikā, ko pie tava miera vajag! Bet nu tas ir apslēpts priekš tavām acīm.
ⲙ̅ⲃ̅ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲈⲚⲀⲢⲈⲈⲘⲒ ϨⲰⲒ ⲠⲈ ϦⲈⲚⲠⲀⲒⲈϨⲞⲞⲨ ⲈⲚⲀ ⲦⲈϨⲒⲢⲎⲚⲎ ϮⲚⲞⲨ ⲆⲈ ⲀⲨϨⲰⲠ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲀ ⲚⲈⲂⲀⲖ.
43 Jo tas laiks nāks pār tevi, ka tavi ienaidnieki apkārt ap tevi apmetīs ratu lēģeri, tevi apsēdēs un visās malās spaidīs,
ⲙ̅ⲅ̅ϪⲈ ⲤⲈⲚⲀⲒ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲰ ⲚϪⲈϨⲀⲚⲈϨⲞⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲈⲚⲀⲦⲀⲔⲦⲈ ⲔⲀϢ ⲈⲢⲞ ⲚϪⲈⲚⲈϪⲀϪⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲈⲚⲀⲔⲰϮ ⲈⲢⲞ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲈⲚⲀϨⲈϪϨⲰϪⲒ ⲤⲀⲤⲀ ⲚⲒⲂⲈⲚ
44 Un tevi gluži izpostīs līdz ar taviem bērniem tavā vidū un akmeni uz akmens neatstās, tāpēc ka tu savas piemeklēšanas laiku neesi atzinusi.”
ⲙ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲨⲈⲢⲰϦⲦ ⲘⲘⲞ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲚⲈⲘ ⲚⲈϢⲎⲢⲒ ⲚϦⲎϮ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲚⲞⲨⲬⲀ ⲞⲨⲰⲚⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲞⲨⲰⲚⲒ ⲚϦⲎϮ ⲈⲪⲘⲀ ϪⲈ ⲘⲠⲈⲈⲘⲒ ⲈⲠⲤⲎⲞⲨ ⲚⲦⲈⲠⲈϪⲈⲘⲠϢⲒⲚⲒ.
45 Un Viņš gāja Dieva namā un sāka izdzīt, kas tur iekšā pirka un pārdeva,
ⲙ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤϢⲈ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲠⲒⲈⲢⲪⲈⲒ ⲀϤⲈⲢϨⲎⲦⲤ ⲚϨⲒⲞⲨⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲚⲚⲎ ⲈⲦϮ ⲈⲂⲞⲖ
46 Uz tiem sacīdams: tā ir rakstīts: “Mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”
ⲙ̅ⲋ̅ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲤⲤϦⲎⲞⲨⲦ ϪⲈ ⲠⲀⲎⲒ ⲈϤⲈϢⲰⲠⲒ ⲚⲞⲨⲎⲒ ⲘⲠⲢⲞⲤⲈⲨⲬⲎ ⲚⲐⲰⲦⲈⲚ ⲆⲈ ⲀⲢⲈⲦⲈⲚⲀⲒϤ ⲘⲂⲎⲂ ⲚⲤⲞⲚⲒ.
47 Un Viņš mācīja ikdienas Dieva namā. Bet tie augstie priesteri un rakstu mācītāji ar tiem ļaužu virsniekiem meklēja Viņu nokaut,
ⲙ̅ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤϮⲤⲂⲰ ⲘⲘⲎⲒⲚⲒ ϦⲈⲚⲠⲒⲈⲢⲪⲈⲒ ⲚⲒⲀⲢⲬⲎⲈⲢⲈⲨⲤ ⲆⲈ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲤⲀϦ ⲚⲈⲘ ⲚⲒϨⲞⲨⲀϮ ⲚⲦⲈⲠⲒⲖⲀⲞⲤ ⲚⲀⲨⲔⲰϮ ⲠⲈ ⲚⲤⲀⲦⲀⲔⲞϤ.
48 Un neatrada, kā to darīt, jo visi ļaudis Viņam piekrita un To klausīja.
ⲙ̅ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨϪⲒⲘⲒ ⲀⲚ ⲠⲈ ⲘⲪⲎ ⲈⲦⲞⲨⲚⲀⲀⲒϤ ⲠⲒⲖⲀⲞⲤ ⲄⲀⲢ ⲦⲎⲢϤ ⲚⲀⲨⲀϢⲒ ⲚⲤⲰϤ ⲈⲨⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲢⲞϤ.
