Lūkas Evaņg̒elijs 19
1 Un Jēzus nonācis gāja caur Jēriku.
Jisuh ni Jeriko kho dawk a kâen teh khothung vah a kâhlai.
2 Un redzi, tur bija viens cilvēks vārdā Zakhejs, un tas bija muitnieku virsnieks, bagāts vīrs.
Hatnavah tamuk ka cawng e kacuepoung e tami buet touh a min Zakkheas tie teh ao. Ahni teh ka bawi poung e tami lah ao.
3 Tas labprāt gribēja Jēzu redzēt, kāds Viņš esot, un nevarēja to ļaužu dēļ, mazs būdams no auguma.
Jisuh teh bangpatet e tami maw tie panue han a ngai dawkvah hmu hane a panki. Hatei ahni teh a rahnoum, taminaw ni a ngue dawkvah hmawt thai awh hoeh.
4 Un tas tecēja papriekš un kāpa uz meža vīģes koku, ka Viņu redzētu; jo šepat Viņam bija jāiet garām.
Hatdawkvah Bawipa a hmu thai nahanelah hmalah sut a yawng teh thailahei kung buet touh dawkvah a luen. Bangkongtetpawiteh Bawipa teh haw lahoi a tho hanela ao.
5 Un tai vietā nonācis Jēzus skatījās uz augšu un to ieraudzījis, Viņš uz to sacīja: “Zakhej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien pie tevis mājas vieta jaņem.”
Hote hmuen koe a pha navah Jisuh ni moung laihoi a khet teh Zakkheas hanelah, karang kum leih, nang im vah ka luen han, telah atipouh.
6 Un viņš steigšus nokāpa un Jēzu uzņēma ar prieku.
Zakkheas ni karang poung lah a kum teh lunghawicalah hoi a im vah a luen sak.
7 Un to redzēdami, visi kurnēja un sacīja: “Viņš iegājis, mājot pie grēcinieka.”
Ka hmawt e pueng ni a pathoe awh teh, hete tami ni tamikayon im luen hanelah a cei, telah yon a pen awh.
8 Bet Zakhejs piegājis sacīja uz To Kungu: “Redzi, Kungs, pusi no savas mantas es došu nabagiem; un ja es kam ko novīlis, to es četrkārtīgi atdošu.”
Zakkheas ni a kangdue teh Bawipa hanelah, Bawipa, thai haw, tami ka roedeng hanelah ka tawn e hno tangawn ka poe han, hahoi kai ni ka dum e awm pawiteh let pali touh hoi ka patho han, telah atipouh.
9 Bet Jēzus uz to sacīja: “Šodien šim namam žēlastība notikusi; jo šis arīdzan ir Ābrahāma dēls.
Jisuh ni a thaw teh, sahnin vah hete im dawk rungngangnae a pha toe, hete tami hai Abraham ca sak lah ao.
10 Jo Tas Cilvēka Dēls ir nācis, meklēt un svētu darīt to, kas pazudis.”
Bangkongtetpawiteh, tami Capa teh kahmat e tami tawng hane hoi rungngang hanelah doeh a tho telah atipouh.
11 Un kad tie to klausījās, tad Viņš sacīja vēl vienu līdzību, tāpēc ka Viņš tuvu bija pie Jeruzālemes, un tiem šķita, ka Dieva valstība drīz parādīšoties.
Hete lawk ka thai e taminaw koevah hete bangnuenae lawk a dei. Jerusalem kho vah a pha tawmlei toung dawkvah Cathut uknaeram teh tang a kamnue han telah a pouk awh.
12 Tāpēc Viņš sacīja: “Viens cilvēks no augstas cilts gāja uz tālu zemi, valstību uzņemt un atkal pārnākt.
Hatdawkvah, bawi buet touh teh ram uknae kâ a tawn hnukkhu bout tho hanelah kahlatpoung e kho dawk a cei.
13 Un aicinājis savus desmit kalpus, viņš tiem deva desmit podus un uz tiem sacīja: pelnaties ar tiem, līdz kamēr es pārnāku.
A cei hoehnahlan vah a san hra touh a kaw teh tangka mina buet touh rip a poe. Hahoi teh, ka yinhnuk na thung vah hno yoran awh, telah atipouh.
14 Un viņa pilsētas ļaudis to ienīdēja un tam vēstnešus sūtīja pakaļ, sacīdami: mēs negribam, ka šis pār mums valda.
Khoram thung e taminaw ni ahni teh a hmuhma awh dawkvah, hete tami heh Siangpahrang lah ao hane ka ngai awh hoeh telah a hnuk lahoi laicei a patoun awh.
15 Un notikās viņam atpakaļ nākot, kad viņš valstību bija uzņēmis, - tad viņš lika aicināt savā priekšā tos kalpus, kam viņš to naudu bija devis, ka zinātu, ko ikkatrs bija sapelnījis.
Hote Bawi teh ukkung lah ao hnukkhu hoi bout a ban torei teh, mina a poe e sannaw hah tang a kaw teh nâ yit touh maw na hmu awh telah kâ a poe.
16 Un tas pirmais atnāca un sacīja: kungs, tavs pods desmit podus ir piepelnījis.
Ahmaloe e tami a tho teh, Bawipa nang ni na poe e tangka mina buet touh hoi alouke hra touh ka hmu, atipouh.
17 Un viņš uz to sacīja: labi, tu godīgais kalps, tāpēc ka tu tai mazākā lietā esi bijis uzticīgs, esi valdnieks pār desmit pilsētām.
Bawipa ni, ahawi, nang teh san kahawi doeh. Titca e thaw dawk yuem na kamcu dawkvah kho hra touh uk lawih atipouh.
18 Un tas otrais nāca un sacīja: kungs, tavs pods piecus podus ir pelnījis.
Apâhni e san a tho teh, Bawipa, nang ni na poe e tangka mina buet touh hoi alouke panga touh ka hmu, atipouh.
19 Un viņš arī uz šo sacīja: un tu būsi valdnieks pār piecām pilsētām.
Bawipa ni, kho panga touh uk lawih atipouh.
20 Un vēl cits nāca sacīdams: kungs, redzi, še tavs pods, ko turēju noliktu sviedru autā.
Hatnavah alouke san buet touh a tho teh, Bawipa, nang ni na poe e tangka mina buet touh paroup ao, hnica hoi ka tangoung teh ka kuem.
21 Jo es tevi bijos, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks; tu ņēmi, ko neesi licis, un pļauj, ko neesi sējis.
Nang teh tami pacipali lah na o dawkvah na taki, na hmoukhoehnae koehoi na la teh, na patûe hoeh e hmuen koe na ka a e lah na o, atipouh.
22 Bet viņš uz to sacīja: no tavas mutes es tevi tiesāšu, tu blēdīgais kalps: tu esi zinājis, mani esam bargu cilvēku un ņemam, ko neesmu licis, un pļaujam, ko neesmu sējis;
Bawipa ni, san kathout nama e lawk patetlah lawk na ceng han. Kai teh ka hmoukhoehnae hmuen koehoi ka la teh, ka patuehoehnae hmuen koe ka a e, pacipali lah ka o e hah na panuek katang pawiteh,
23 Kādēļ tad tu manu sudrabu neesi devis naudas mijējiem? Tad es pārnācis to būtu atprasījis ar augļiem.
bangkongmaw kaie tangka mina hah tangka ka pung sak thai koe na hruek hoeh vaw. Hottelah na hrueng pawiteh kai ka tho toteh a pung khuehoi ka dâw hane hah vaw atipouh.
24 Un viņš sacīja uz tiem, kas klāt stāvēja: ņemiet viņam to podu nost un dodiet tam, kam ir desmit podi.
Ateng ka kangdout e taminaw koevah, ahni koe e tangka lawm awh, hra touh ka tawn e tami poe awh, telah atipouh.
25 Un tie uz viņu sacīja: kungs, tam jau ir desmit podi.
Ahnimouh ni, Bawipa, ahni teh hra touh a tawn toe, telah ati awh.
26 Es jums saku: ikvienam, kam ir, tam taps dots: un no tā, kam nav, taps arī atņemts, kas tam ir.
Ahnimouh koe a dei pouh e teh, ka tawn e tami teh bout poe sin han rah. Ka tawn hoeh tami teh a tawn e patenghai la pouh lah ao han.
27 Tomēr šos manus ienaidniekus, kas negribēja, ka es pār tiem valdu, atvediet šurp un nokaujiet tos manā priekšā.”
Hothloilah, kaie uknae ka ngai hoeh e ka tarannaw hah ka hmalah thet awh, telah atipouh, telah ati.
28 Un to sacījis, Viņš aizgāja projām uz Jeruzālemi.
Jisuh ni hete lawk a dei hnukkhu hmalah Jerusalem kho patuen a cei.
29 Un notikās, kad Viņš tuvu nāca pie Betfagas un Betanijas, pie tā kalna, kas top saukts Eļļas kalns, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem
Olive mon dawk kaawm e Bethphage kho hoi Bethani kho a pha tawmlei nah a hnukkâbang kahni touh a patoun teh,
30 Un sacīja: “Ejat uz to miestu, kas jūsu priekšā, un tur nākuši jūs atradīsiet kumeļu piesietu, uz kā vēl neviens nav sēdējis, to atraisiet un atvediet.
hmalae kho dawk cet roi nateh na kâen tahma vah kâcui boihoeh rae laca pâkhi lah ao e hah na hmu roi han. Hote hah a rui rasu roi nateh hivah thokhai roi haw.
31 Un ja kas jums vaicās, kādēļ jūs to atraisiet, tad sakāt viņam: Tam Kungam tā vajag.”
Tami buetbuet touh ni, bangdawkmaw a rui na rasu tet pawiteh, Bawipa ni a panki tet pouh roi, telah atipouh.
32 Un tie izsūtītie nogāja un atrada, kā Viņš tiem bija sacījis.
A cei roi teh Jisuh ni a dei e patetlah bangpuengpa a hmu roi.
33 Un kad tie to kumeļu atraisīja, tad tie, kam tas piederēja, uz tiem sacīja: “Kam jūs to kumeļu atraisiet?”
Laca teh a rasu roi lahun navah katawnkung ni, bangkongmaw na rasu, telah atipouh.
34 Bet tie sacīja: “Tam Kungam to vajag.”
Ahnimouh roi ni, Bawipa ni a panki, telah a dei pouh.
35 Un tie to atveda pie Jēzus un, savas drēbes tam kumeļam uzlikuši, tie sēdināja Jēzu virsū.
Laca teh Jisuh koe a thokhai roi. Hote la dawkvah hni a padoun awh teh Jisuh a kâcui sak awh.
36 Un Viņam jājot tie savas drēbes paklāja uz ceļu.
A ceinae koe lam dawk hni a phai pouh awh.
37 Un kad Viņš jau tuvu bija nācis, kur sāk kāpt zemē no Eļļas kalna, tad viss mācekļu pulks iesāka Dievu priecīgi teikt ar skaņu balsi par visiem tiem brīnumiem, ko tie bija redzējuši,
Olive mon koe hoi bungling lah kumnae koe a pha toteh, a hnukkâbang tamimaya ni a hmu awh e thao hnosaknae kecu dawkvah, a konawm khai awh teh a lawk kacaipoung lahoi Cathut a pholen awh.
38 Sacīdami: “Slavēts ir Tas Ķēniņš, kas nāk Tā Kunga Vārdā, miers debesīs un gods augstībā.”
Bawipa min lahoi ka tho e Siangpahrang teh Cathut ni yawhawinae poe lawiseh. Kalvan vah roumnae awmseh. Kalvan a rasang poungnae koe bawilennae awmseh, telah a hram awh.
39 Un kādi farizeji no tā pulka sacīja uz Viņu: “Mācītāj, apsauc Savus mācekļus.”
Hahoi vah taminaw pueng thung dawk hoi Farasi tangawn ni Jisuh teh, saya na hnukkâbangnaw yue haw, atipouh.
40 Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es jums saku, ja šie cietīs klusu, tad akmeņi brēks.”
Jisuh ni a dei e teh, hetnaw heh lawkkamuem awm pawiteh talungnaw ni tang a hram awh han, telah atipouh.
41 Un kad Viņš tuvu klāt nāca, tad Viņš uzlūkoja to pilsētu un raudāja par to
Jerusalem kho hoehoe a hnai teh a hmu navah, a ka khai.
42 Sacīdams: “Kaut jel tu arī zinātu un šinī pašā un savā laikā, ko pie tava miera vajag! Bet nu tas ir apslēpts priekš tavām acīm.
Sahnin vah roum nahanelah bangmaw a panki tie na panuek haw boipawiteh, hatei hothateh na hmawt ka lawn awh hoeh.
43 Jo tas laiks nāks pār tevi, ka tavi ienaidnieki apkārt ap tevi apmetīs ratu lēģeri, tevi apsēdēs un visās malās spaidīs,
Bangkongtetpawiteh na tarannaw ni tarantuknae puengcang hoi na kalup awh teh avoivang lahoi na kâen sin nahane tueng ka phat han.
44 Un tevi gluži izpostīs līdz ar taviem bērniem tavā vidū un akmeni uz akmens neatstās, tāpēc ka tu savas piemeklēšanas laiku neesi atzinusi.”
Hottelah nama hoi na canaw hah talai hoi sue touh lah a palat awh vaiteh, nang thungvah talung buet touh boehai alouke talung van a ohoehnae tueng ka phat han. Bangkongtetpawiteh nang koe khetyawt hanelah tho nahane tueng teh nang ni na panue hoeh dawkvah telah atipouh.
45 Un Viņš gāja Dieva namā un sāka izdzīt, kas tur iekšā pirka un pārdeva,
Jisuh ni bawkim thung a kâen teh hnopai kayawtnaw pueng a pâlei.
46 Uz tiem sacīdams: tā ir rakstīts: “Mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”
Cakathoung dawkvah, Cathut ni ka im teh ratoumnae im lah ao han, telah a thut. Hatei nangmouh ni teh tamrunaw kâhronae im lah na sak awh, atipouh.
47 Un Viņš mācīja ikdienas Dieva namā. Bet tie augstie priesteri un rakstu mācītāji ar tiem ļaužu virsniekiem meklēja Viņu nokaut,
Jisuh ni bawkim vah hnintangkuem a cangkhai. Vaihma bawinaw, cakathutkungnaw hoi tamimaya kahrawikungnaw ni thei han a ngai awh.
48 Un neatrada, kā to darīt, jo visi ļaudis Viņam piekrita un To klausīja.
Hatei, taminaw pueng ni a lawk atang awh teh buet touh hai pahlout hane a ngai awh hoeh dawkvah ahnimouh ni thei nahane lamthung hmawt thai awh hoeh.
