< Lūkas Evaņg̒elijs 18 >

1 Un Viņš tiem arī vienu līdzību sacīja, ka pienākas allažiņ Dievu lūgt un nepiekust,
Zamavesra osu maka zupa nunamu hanagu, fronka ke Jisasi'a amagema nentaza disaipol naga'a anage huno zamasami'ne,
2 Un sacīja: “Bija soģis kādā pilsētā, tas no Dieva nebijās un no neviena cilvēka nekaunējās.
Mago rankumatera ke refkohu (jas) kva nera mani'neakino, Anumzamofonku korera nosuno, vahe'mokizmia zmagefenkami netrea nere.
3 Un viena atraitne bija tanī pilsētā; un tā nāca pie viņa sacīdama: izdod man tiesu pret manu pretinieku.
Magora kento ara ana rankumapina mani'nea amo, ke refko nehia kva nete eva eva nehuno, anage hu'ne. Mago vahe'mo nazeri haviza nehianki naza huo hu'ne.
4 Un viņš ilgu laiku negribēja. Bet pēc viņš sacīja pie sevis: jebšu es Dievu nebīstos un no neviena cilvēka nekaunos;
Mago'a knafina ana a'mofo kea antahi omi'neanagi, henka anage huno agesa antahine. Nagra Anumzamofonkura korera nosu'na, vahe'mokizmia zmagefenkami netroanagi,
5 Tomēr, kad šī atraitne man gauži spiežas virsū, tad es tai gribu tiesu izdot, ka tā bezgala nākdama mani nenomāc.”
ama kento a'mo tutu hunenanteno hakare zupa evava nehuno nazeri navesra nehianki, ru evava huno nazeri naveresra hanigi aza hanue hu'ne.
6 Un Tas Kungs sacīja: “Klausāties, ko tas netaisnais soģis saka.
Ramo'a anage huno zamasmi'ne, Fatgo osu ke refkohu kva nemo'ma hu'nea kegu tamagesa antahiho hu'ne.
7 Vai tad Dievs neizdos tiesu Saviem izredzētiem, kas dienām naktīm uz Viņu brēc, lai gan Viņš tiem liek gaidīt?
Hanki Anumzamo'ma huhampri zmantenea vahe'mo'za, hanine zagene antahigevava nehanageno'a, fatgo avu'avara huno zavikezmia antahino zamaza osugahio?
8 Es jums saku: Viņš tiem tiesu izdos īsā laikā. Bet, kad Tas Cilvēka Dēls atnāks, vai Tas gan ticību atradīs virs zemes?”
Amanage hu'na neramasamue. Agra ame huno zamasu ragizmanteno zamaza hugahie. Ana hugahianagi Vahe'mofo Mofavremo'ma esuno'a, Agra ama mopafi vahe'mofo zamentintia eme zamagegahifi eme ozamagegahie?
9 Bet Viņš arī sacīja uz kādiem, kas uz sev pašiem paļāvās, ka esot taisni, un citus nicināja, šo līdzību:
Mago'ane fronka kea huno, zamagrazmigu antahi'za tagra fatgo vahe mani'none nehu'za, ruga'amo'za knare osu vahe mani'naze hu'za zamagefenkami netrazamokizmi zamasami'ne,
10 “Divi cilvēki gāja Dieva namā Dievu lūgt, viens farizejs, otrs muitnieks.
Tare netremoke nunamu hunaku ra mono nompi mareri'na'e. Magora Farisi nere, magora takisi zago e'neria nere.
11 Tas farizejs nostājies lūdza, pats pie sevis šos vārdus sacīdams: es tev pateicos Dievs, ka es neesmu kā citi cilvēki, laupītāji, netaisni, laulības pārkāpēji, vai arī kā šis muitnieks.
Farisi ne'mo'a otineno anage huno agra'agu nunamu hu'ne. Anumzamoka Nagra susu huna muse nehue, mago'a vaheknama osu'na havige huno musufa nesea vaheknara nosuna, kefoza nehaza vahekna osu'na, arave netanaza vahekna nosuna, ama takesi zago eneria ne'kna osu'noe.
12 Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa sava padoma.
Maka sontamofo agu'afina tare zupa ne'zana a'o nehu'na, maka'zama atrena zagoma erufintira, 10ni'a kevufintira musezana mago kevu refko huna Anumzamoka negamue.
13 Bet tas muitnieks no tālienes stāvēdams negribēja nedz savas acis pacelt uz debesīm, bet sita pie savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!
Hianagi takisi zagoma e'neria ne'mo ogantu otino manino monafinka kesga huno nonkeno, kepri huno amimizare nemasagino amanage hu'ne. Kumike vahe mani'noanki Anumzamoka kasuntaginanto huno hu'ne!
14 Es jums saku: šis nogāja savā namā taisnots pār to otru; jo kas pats paaugstinājās, tas taps pazemots, un kas pats pazemojās, tas taps paaugstināts.”
Amanage hu'na neramasamue, takisi eneria ne'mo'a Farisi ne'mofona agetereno Anumzamofo avurera fatgo huteno noma'arega vu'ne. Na'ankure agra avufga erisagama hanimofona, Anumzamo'a azeri fenka atregahie. Hianagi iza'o avufama anteramisimofona, Anumzamo'a azeri sga hugahie.
15 Un tie arī bērniņus atnesa pie Viņa, ka Viņš tos aizskartu, bet to redzēdami tie mācekļi tos aprāja.
Mago'a veamo'za ne'one mofavre'zmia Jisasi zamufare zmavako nehuno, asomu ke huzmantenogu zamavare'za neage'za, amage'ma nentaza disaipol naga'mo'za nege'za, ke zamasu'naze.
16 Bet Jēzus tos pieaicināja un sacīja: “Laidiet tos bērniņus pie Manis un neliedziet tiem; jo tādiem Dieva valstība pieder.
Hianagi Jisasi'a mofavreramina ke hige'za Agrite azageno amagema nentaza disaipol nagara zamagi huno zamasmi'ne, Zamatrenke'za ne'one mofavreramina Nagrite eho. Kazmia renkanire ozmanteho. Na'ankure Anumzamofo Kumara, e'inahu vahe'mokizmi kuma me'ne.
17 Patiesi, Es jums saku: ja kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.”
Tamage hu'na neramasmue, iza'zo ama mofavre'mo'za enerizankna hu'za Anumzamofo Kumama e'orisamo'za, uofregahaze.
18 Un viens virsnieks Tam jautāja un sacīja: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” (aiōnios g166)
Mago afufenone kva ne'mo'a amanage huno Jisasina antahige'ne, Knare Rempi Hurami Ne'moke, nankna hute'na mani vava asimura erigahue? (aiōnios g166)
19 Un Jēzus uz to sacīja: “Ko tu Mani sauci par labu? neviens nav labs kā vien Tas Vienīgais Dievs.
Higeno Jisasi'a anage huno kenona ana ne'mofona asmi'ne, Na'a higenka Nagrikura knare hu'nane hunka nehane? Mago vahe'mo'a knarera osu'neanki, Anumzana magokemo knarera hu'ne.
20 Tu tos baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; godā savu tēvu un savu māti.”
Hanki kagra kasegea antahinane, rumofo aro vea avazu osuo. Vahera aheofrio. Maka'zana musufa oso. Ru vahe'mofonkura havigea huonto. Negrerane negafane keznia erizafa huo, hu'nea kea antahinane. Huno Jisasi'a higeno, (Eks-Ati 20:12-16, Diu-Kas 5:16-20)
21 Bet tas sacīja: “Visu to esmu turējis no pašas jaunības.”
ana kva ne'mo'a mofavre mani'na enoregatira ana mika kesegea amage ante'na e'noe, huno higeno,
22 Bet Jēzus to dzirdēdams uz to sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst; pārdod visu, kas tev ir un izdali nabagiem; tad tev manta būs debesīs, un nāc un staigā Man pakaļ.”
Jisasi'a ana ke antahiteno amanage huno ana ne'mofona asmi'ne, Mago zantfa atupara hu'nane, maka zanka'a zagore atrenka zago erinka, zamunte omne vahe nezamigeno, monafi fenonka'a mesigenka enka eme namage anto.
23 Bet, šos vārdus dzirdot, tas ļoti noskuma, jo viņš bija ļoti bagāts.
Hianagi ama ana naneke nentahino, rimpagna afufenoma'agura hu'ne. Na'ankure agra tusi'a afufeno antenegu ana hu'ne.
24 Un Jēzus redzēdams, ka tas bija noskumis, sacīja: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā?
Jisasi'a ana nemofo negeno anage hu'ne, Fenozmine vahe'mo'za Anumzamofo Kumapima vunaku'ma hanazana tusi'a maraguzatigahaze!
25 Jo vieglāki ir, kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā!”
Na'ankure kemorimo'za fru hu'za nekazamofo kampina ufregahazanagi, afufenone vahe'mo'za tusi'a maraguzati'za Anumzamofo Kumapina ufregahaze.
26 Tad tie, kas to dzirdēja, sacīja: “Kas tad var kļūt Dieva valstībā?”
Anampi mani'naza vahe'mo'za ana ne'kuma asamia kema nentahiza, hagi iza manivava asimura erigahie hu'za antahige'naze?
27 Bet Viņš sacīja: “Kas cilvēkiem neiespējams, tas Dievam iespējams.”
Hianagi Jisasi'a anage hu'ne, Maka'zama vahe'mota osugazana, Anumzamo'a amne hugahie higeno,
28 Un Pēteris sacīja: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev pakaļ gājuši.”
Pita'a amanage huno hu'ne. Ko, mika zantia atreta, Kagri kamage anteta neone.
29 Un Viņš uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens nav, kas atstājis mājas vai vecākus vai brāļus vai sievu vai bērnus Dieva valstības dēļ,
Higeno Jisasi'a anage huno zamasami'ne, Tamage hu'na neramasamue, magomo'a noma'o nenarono, afu aganano, nererano nefano, mofavre'ama Anumzamofo Kumaku'ma huno atresimo'a,
30 Kas to daudzkārtīgi neatdabūs šinī laikā, un nākošā laikā mūžīgu dzīvošanu.” (aiōn g165, aiōnios g166)
amama mani'nea knafina rama'azantmi e'nerino, henkama esia knafina monarera, manivava asimura erigahie. (aiōn g165, aiōnios g166)
31 Un tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš uz tiem sacīja: “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un viss taps piepildīts, ko pravieši rakstījuši par To Cilvēka Dēlu.
Jisasi'a 12fu'a amage'nentaza disaipol naga'a zmavrekanti anteno, anage huno zamasami'ne, Antahiho, Tagra Jerusalemi kumate marerita vanunkeno, maka kema kasnampa vahe'mo'za, Vahe'mofo Mofavregu hu'za kre'naza kemofo avufa'a fore hugahie.
32 Jo Viņš taps nodots pagāniem un taps apmēdīts un lamāts un apspļaudīts;
Na'ankure megi'a vahe zamazampi avare amisageno, azanva ke hunente'za, azeri haviza nehu'za, avetu ahentegahaze.
33 Un tie To šaustīs un nokaus, un trešā dienā Viņš atkal augšām celsies.”
Ana nehu'za, sefu amite'za, ahefrisageno friteno, ete tagufa knazupa otigahie.
34 Bet viņi nesaprata no tā nenieka, un šī valoda viņiem bija apslēpta, un nesaprata to, kas bija sacīts.
Hianagi amage'ma nentaza disaipol naga'mo'za fritena otigahue hiankemofo agafa'amo'a frakino oku'a me'nege'za, ana kemofo agafa'a antahi amara osu'naze.
35 Bet gadījās, Viņam tuvu klāt nākot pie Jērikus, viens akls sēdēja ceļmalā un nabagoja.
Jisasi'ma Jeriko kumate vugofa nehigeno, mago avusuhu ne'mo kamofo ankenarega meme nehuno mani'neno,
36 Bet kad tas tos ļaudis dzirdēja garām ejam, tad tas jautāja, kas tur esot.
antahigeno rama'a vahe enevazageno, naza fore nehie? huno zmantahigege'za,
37 Un viņi tam atbildēja: “Jēzus no Nacaretes iet garām.”
zamagra asami'za, Nazareti kumateti ne' Jisasi enevie nehazageno,
38 Tad tas brēca un sacīja: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
Ranke huno kezatino, Jisasio Deviti Nemofoga kasuntginanto! Higeno,
39 Bet tie, kas priekšā gāja, to apsauca, lai būtu klusu. Bet viņš vēl vairāk brēca: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
kotama vaza vahe'mo'za ana ke nentahi'za kesu'za, kea osunka kagira hamunkinka manio hu'naze. Hianagi mago'ane kezatino, Deviti Nemofoga kasuntginanto!
40 Bet Jēzus apstājās un pavēlēja, to atvest pie Sevis; bet kad tie to pie Viņa bija atveduši, tad Viņš to jautāja,
Jisasi'a neviretira anante uotino, kehinkeno eno hige'za, ana nera ome avare'za erava'o hazageno, anage huno antahige'ne.
41 Sacīdams: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, ka varu redzēt.”
Na'a huganteku hugenka nehane? Higeno, Ramoka ete navua keso'e hanuegu nehue!
42 Un Jēzus uz to sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev palīdzējusi.”
Higeno Jisasi'a anage huno asmi'ne. Kamentintimo kazeri hari hianki kavua ko higeno,
43 Un tūdaļ viņš tapa redzīgs un Tam staigāja pakaļ, Dievu teikdams. Un visi ļaudis, kas to redzēja, slavēja Dievu.
avurgamo'a ame huno anante hari higeno, ete knare huno negeno, Jisasina amage'anteno nevuno, Anumzamofo agi erisaga nehige'za, miko vahe'mo'za nege'za zamagranena Anumzamofo agi erisaga hu'naze.

< Lūkas Evaņg̒elijs 18 >