Lūkas Evaņg̒elijs 15
1 Un visādi muitnieki un grēcinieki steidzās pie Viņa, gribēdami Viņu dzirdēt.
Then resorted vnto him all ye publicas and synners for to heare him.
2 Un tie farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis uzņem grēciniekus un ēd ar tiem.”
And the pharises and scribes murmured sayinge: He receaved to his copany synners and eateth with them.
3 Bet Viņš tiem šo līdzību stāstīja un sacīja:
Then put he forthe this similitude to the sayinge:
4 “Ja kādam cilvēkam jūsu starpā ir simts avis, un tam viena no tām pazūd, vai tas neatstāj tās deviņdesmit deviņas tuksnesī un nenoiet pēc tās pazudušās, tiekams to atrod?
What man of you havynge an hundred shepe yf he loose one of thee doth not leve nynty and nyne in the wyldernes and goo after yt which is loost vntyll he fynde him?
5 Un to atradis, viņš līksmodamies to ceļ uz saviem pleciem.
And whe he hath founde him he putteth him on his shulders with ioye:
6 Un mājās pārnācis viņš sasauc savus draugus un kaimiņus, uz tiem sacīdams: priecājaties ar mani, es savu avi esmu atradis, kas bija pazudusi.
And assone as he cometh home he calleth to gedder his lovers and neghbours sayinge vnto them: reioyse with me for I have founde my shepe which was loost.
7 Es jums saku: tā arī debesīs būs vairāk līksmības par vienu pašu grēcinieku, kas atgriežas no grēkiem, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās no grēkiem nevajag.
I say vnto you yt lyke wyse ioye shalbe in heven over one synner yt repenteth moore then over nynety and nyne iuste persons whiche nede noo repentauce.
8 Jeb ja kādai sievai ir desmit graši un viens tai nozūd, vai tā neiededzina sveci un nemēž namu, rūpīgi meklēdama, kamēr to atrod?
Ether what woman havynge. x. grotes yf she loose one doth not lyght a candell and swepe ye housse and seke diligently tyll she fynde it?
9 Un to atradusi, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes sacīdama: priecājaties ar mani, jo es savu grasi atkal esmu atradusi, kas man bija nozudis.
And when she hath founde it she calleth her lovers and her neghbours sayinge: Reioyce wt me for I have founde the groate which I had loost.
10 Tā, Es jums saku, būs arī līksmība pie Dieva eņģeļiem par vienu pašu grēcinieku, kas atgriežas no grēkiem.”
Lykwyse I saye vnto you ioye is made in ye presence of ye angels of god over one synner yt repenteth.
11 Un Viņš sacīja: “Vienam cilvēkam bija divi dēli.
And he sayde: a certayne man had two sonnes
12 Un tas jaunākais no tiem sacīja uz tēvu: tēvs, dod man manu tiesu no tās mantas, kas man nākas; un viņš tiem to mantu dalīja.
and the yonger of them sayde to his father: father geve me my parte of the goodes yt to me belongeth. And he devided vnto them his substaunce.
13 Un pēc necik ilga laika tas jaunākais, visu saņēmis kopā, aizgāja uz tālu zemi un tur savu mantu izšķērdēja, negodīgi dzīvodams.
And not longe after ye yonger sonne gaddered all that he had to gedder and toke his iorney into a farre countre and theare he wasted his goodes with royetous lyvinge.
14 Kad nu tas visu savu mantu bija iztērējis, tad liels bads nāca tanī zemē, un tam iesāka pietrūkt.
And when he had spent all that he had ther rose a greate derth thorow out all yt same londe and he began to lacke.
15 Tad viņš gāja un pieķērās turpat pie viena namnieka; tas to sūtīja uz savu tīrumu, cūkas ganīt.
And he went and clave to a citesyn of yt same countre which sent him to his felde to kepe his swyne.
16 Un viņš gribēja savu vēderu pildīt ar sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens ne tās tam nedeva.
And he wold fayne have filled his bely with the coddes that ye swyne ate: and noo man gave him.
17 Tad viņš pie atzīšanas nācis sacīja: cik algādžu manam tēvam, kam maizes papilnam, un es mirstu badu!
Then he came to him selfe and sayde: how many hyred servauntes at my fathers have breed ynough and I dye for honger.
18 Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu uz viņu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi,
I will aryse and goo to my father and will saye vnto him: father I have synned agaynst heven and before ye
19 Un vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; dari mani par vienu no taviem algādžiem.
and am no moare worthy to be called thy sonne make me as one of thy hyred servauntes.
20 Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet kad tas vēl bija tālu, tad viņa tēvs to redzēja, un viņš iežēlojās par to un skrēja un krita tam ap kaklu un to skūpstīja.
And he arose and went to his father. And when he was yet a greate waye of his father sawe him and had compassion and ran and fell on his necke and kyssed him.
21 Un dēls sacīja uz viņu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesi un pret tevi un neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
And the sonne sayd vnto him: father I have synned agaynst heven and in thy sight and am no moare worthy to be called thy sonne.
22 Bet tēvs sacīja uz saviem kalpiem: atnesiet tās viskrāšņākās drēbes un ģērbiet to un dodiet tam gredzenu rokā un kurpes kājās.
But his father sayde to his servautes: bringe forth that best garment and put it on him and put a rynge on his honde and showes on his fete.
23 Un atnesat treknu teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies.
And bringe hidder that fatted caulfe and kyll him and let vs eate and be mery:
24 Jo šis mans dēls bija nomiris un atkal tapis dzīvs; viņš bija pazudis un ir atrasts. Un tie sāka līksmoties.
for this my sonne was deed and is alyve agayne he was loste and is now founde. And they began to be merye.
25 Bet vecākais dēls bija uz lauka, un pārnākdams tuvu pie mājām viņš dzirdēja to dziedāšanu un diešanu.
The elder brother was in the felde and when he cam and drewe nye to ye housse he herde minstrelcy and daunsynge
26 Un vienu no tiem kalpiem pasaucis, viņš jautāja, kas tas esot?
and called one of his servauntes and axed what thoose thinges meate.
27 Un šis sacīja uz viņu: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir nokāvis treknu teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis.
And he sayd vnto him: thy brother is come and thy father had kylled ye fatted caulfe because he hath receaved him safe and sounde.
28 Tad viņš apskaitās un negribēja ieiet. Bet viņa tēvs gāja ārā un to lūdza iekšā.
And he was angry and wolde not goo in. Then came his father out and entreated him.
29 Bet viņš atbildēja un sacīja uz tēvu: redzi, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad vēl neesmu pārkāpis tavu bausli, un tomēr man tu vēl nekad ne kazlēnu neesi devis, ka es būtu līksmojies ar saviem draugiem.
He answered and sayde to his father: Loo these many yeares have I done the service nether brake at eny tyme thy commaundment and yet gavest thou me never soo moche as a kyd to make mery wt my lovers:
30 Bet kad nu šis tavs dēls ir atnācis, kas tavu mantu aprijis ar maukām, tad tu viņam esi nokāvis barotu teļu.
but assone as this thy sonne was come which hath devoured thy goodes with harlootes thou haste for his pleasure kylled ye fatted caulfe.
31 Un viņš sacīja uz to: dēls, tu pie manis esi vienmēr un viss, kas mans, tas ir arī tavs.
And he sayd vnto him: Sonne thou wast ever with me and all that I have is thyne:
32 Bet tev bija būt līksmam un priecīgam, jo šis tavs brālis bija nomiris un ir atkal tapis dzīvs, viņš bija pazudis un ir atrasts.”
it was mete that we shuld make mery and be glad: for this thy brother was deed and is a lyve agayne: and was loste and is founde.
