Lūkas Evaņg̒elijs 13
1 Bet tanī pašā brīdī tur kādi gadījās, kas viņam pasludināja par tiem Galilejiem, kuru asinis Pilatus bija sajaucis ar viņu upuriem.
Hiche phatlai hin Pilate in Galilee gam mi phabep'in Hou'in a kilhaina gantha abollaiyun athat'e tithu Yeshua seipeh in aumin ahi.
2 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jums šķiet, ka šie Galileji ir bijuši grēcinieki pār visiem Galilejiem, tāpēc ka tie to cietuši.
“Hiche Galilee miho chu Galilee gam midang ho jouse sanga chonse joa nangaito uvam?” tin Yeshuan adongin, “Hijeh a chu chutia thoh genthei athoh u ahi natiuvem?
3 Es jums saku: nebūt ne; bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad arī jūs visi tāpat tapsiet nomaitāti.
Ahipoi, kaseipeh nahiuve, nalung nahei uva Pathen lam'a nakihei lou uleh nangho jong mangthah ding nahiuve.
4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem tas tornis iekš Siloāmas krita un ko tas nosita, vainīgi ir bijuši pār visiem cilvēkiem, kas Jeruzālemē dzīvo?
Chuleh Siloam inting achima adellih mi somleget hochu la? Amaho chu Jerusalem a dinga michonse pen ho hitauvam?
5 Es jums saku: nebūt ne; bet ja jūs no grēkiem neatgriezīsities, tad jūs visi tāpat tapsiet nomaitāti.”
Ahipoi, chule kaseipeh kit nahiuve, nalung nahei lou uleh namanthah diu ahi” ati.
6 Un Viņš sacīja šo līdzību: “Vienam cilvēkam vīģes koks bija stādīts savā vīna kalnā, un tas nāca, augļus no tā meklēt un neatrada.
Chuin Yeshuan hiche thusim hi ahinseiye: “Mikhat in ahonsung ah theichang phungkhat atun chule avel vel in aga umding ham tin ahung ve jin, hinlah amapa alung lhalheh jeng jin ahi.
7 Tad viņš uz to vīna dārznieku sacīja: redzi, es jau nāku trīs gadus, augļus meklēt uz šī vīģes koka un neatrodu; nocērt to, kam tas velti stāv tai zemē?
Achainan honlhou pa jah'a, Kumthum hulteh kanga ahitai, ahin tuchan'in theichang khatbeh jong aga poi! Phuhlhu uvin,” ati. Honsungah mun alobep seuvin anohphah e, ati.
8 Bet tas atbildēja un uz viņu sacīja: kungs, lai tas vēl stāv šo gadu, tiekams to aproku un apmēsloju,
“Hon lhoupan adonbut in, ‘Pakai phat khatvei peh ben, kumkhat umsah ben, chule keiman phatechan vesui ingting leiphat na ding tampi sung inge.
9 Vai jel tas augļus nenesīs; ja ne, tad tu pēc to vari nocirst.”
Khovei leh theichang imu le aphai. Imulou uleh, na phuhlhuh thei ahitai’ ati” tin aseiye.
10 Un Viņš mācīja vienā no tām baznīcām svētdienā.
Cholngah ni khat hi Yeshuan kikhopna in'a thu ahil pet hin,
11 Un redzi, vienai sievai bija neveselības gars astoņpadsmit gadus, un tā bija savilkta un nemaz nevarēja taisni atliekties.
Numei khat lhagaoboh in lam jot moa alha amui. Kum somleget jen tingbong'a dingjang thei louva alha ahi.
12 Bet Jēzus, viņu redzēdams, to pieaicināja un uz to sacīja: “Sieva, topi vaļā no savas neveselības!”
Yeshuan amanu amu chun, ahinkouvin aseitai, “Ngailut umtah numeinu, nanat na'a kona kisudam'ah nahitai,” ati.
13 Un uzlika tai rokas, un tā tūdaļ pacēlās taisna un slavēja Dievu.
Chuin amanu chu atham'in ahileh amanu jong chupettah chun adingjang thei tai. Pathen iti avahchoi hitam!
14 Bet tas baznīcas priekšnieks apskaities, tāpēc ka Jēzus svētdienā bija dziedinājis, atbildēja un uz tiem ļaudīm sacīja: “Sešas dienas ir, kur jāstrādā, tad nu tanīs nāciet un liekaties dziedināties, un ne svētdienā.”
Ahivangin kikhopna in'a lhacha mopopa chun cholngah nia amisuhdam jeh chun nommo asan. “Hapta sunga nigup natoh nading um ahi,” tin mihonpi jah'a chun, “Hiche nikho ho a chun hungun, Cholngahni hilouvin” ati.
15 Tad Tas Kungs tam atbildēja un sacīja: “Tu liekuli, vai ikviens jūsu starpā savu vērsi vai ēzeli neatraisa no siles svētdienā un to nenoved dzirdīt?
Ahivangin Pakaiyin adonbut in, “Miphalhem ho! Nabon uva Cholngah nia na natoh sohkeiyu chula! Na bongchal ham ahiloule na sangan ham Cholngah nia akihenna a pat a sutlham'a tui donsah dia napui jiu hilou ham?
16 Bet šī Ābrahāma meita, ko sātans, redzi, astoņpadsmit gadus ir saistījis, vai tā nebija svētdienā atraisāma no šīs saites?”
Hiche lungset umtah numeinu, Abraham chanu hi, Satan in kum somleget jen soh'a ahentang ahi. Cholngahni hijongleh chutobang suhdam chu dihlou ham?” ati.
17 Un Viņam to sakot visi Viņa pretinieki kaunējās un visi ļaudis priecājās par visiem šiem brīnuma darbiem, kas caur Viņu notika.
Hichun agalmi ho asujum in, ahin mijousen thilkidang abolho jeh chun akipah tauve.
18 Un Viņš sacīja: “Kam Dieva valstība līdzinājās, un kam to līdzināšu?
Chuin Yeshuan aseiyin, “Pathen Lenggam chu itobang ham? Iti katekah ding ham?
19 Tā ir līdzinājama sinepju graudiņam, ko cilvēks ņēmis iemeta savā dārzā; un tas uzauga un palika par lielu koku, un tie putni apakš debess taisīja ligzdas viņa zaros.”
Ankam mu neocha tobang mikhat in hon'a atu tobang ahi; ahung khangin chule thingphung ahung kisoh e, chule vachaten abah tin'ah genading bu akisah jiuve,” ati.
20 Un atkal Viņš sacīja: “Kam Dieva valstību līdzināšu?
Aman adong kit in, “Pathen Lenggam chu ipi toh kitekah ding ham?
21 Tā ir līdzinājama raugam, ko sieva ņēmusi iejauca iekš trīs mēru miltu, tiekams viss sarūga.”
Nupi khat in changlhah asemna a amanchah chol tobang ahi. Changbong atena dimthum'a chol neocha akoi ahivangin, apumpin ahin thulha jin ahi,” ati.
22 Un Viņš tās pilsētas un pilsētiņas pārstaigāja mācīdams un iedams uz Jeruzālemi.
Yeshua khopi hole khoneo tin'ah achen, achena chan'ah thu ahil'in, Jerusalem lam amano jinge.
23 Bet viens uz Viņu sacīja: “Kungs! Vai to ir maz, kas nāks Debesu valstībā?” Bet Viņš uz tiem sacīja:
Koiham khat in ahin dongin, “Pakai, mi themkhat bou huhhing'a um ding ham?” ati. Aman adonbut in,
24 “Cīnieties ieiet caur tiem šauriem vārtiem, jo, Es jums saku, daudz meklēs ieiet un nevarēs.
“Pathen Lenggam lutna a kotjim lam'a lutna dingin kihabol un, ajeh chu mi tamtah'in lutding agotding ahivanga losam diu ahi.
25 Kad tas nama Kungs celsies un durvis aizslēgs, un jūs iesāksiet ārā stāvēt un pie durvīm klaudzināt sacīdami: Kungs, Dievs, atdari mums; tad Viņš atbildēdams jums sacīs: Es jūs nepazīstu, no kurienes jūs esat.
In neipan kot akam jou teng, geisang val ding ahitai. Nangma pamlam'a nadin'a kot nakiu ding chule natao ding, ‘Pakai, keiho dingin kot neihon peh un!’ nati ding, ahivanga aman nahin donbut diu, ‘Keiman nangho koi nahiu ahiloule hoiya kon nahiu kahekhapoi’ ati ding ahi.
26 Tad jūs iesāksiet sacīt: mēs Tavā priekšā esam ēduši un dzēruši, un Tu esi mācījis mūsu ielās.
Chuteng nanghon naseidiu, ‘Ahivanga nangma toh kaneh uva kadon uva, chule kalampiu lah dunga jong neinahil u chula’ natidiu ahi.
27 Un Viņš sacīs: Es jums saku, Es jūs nepazīstu, no kurienes jūs esat; atkāpjaties no Manis, visi jūs ļauna darītāji.
Chule aman hitia hi ahin donbut ding, ‘Kaseipeh nahiuve, keiman nangho kahekhapoi chule hoiya kona hung nahiu kahepoi. Kakoma konin potdoh'un, nangho thilse bolteho.’
28 Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana, kad jūs redzēsiet Ābrahāmu un Īzaku un Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā.
Chumun'a chu ka le hagel um ding ahi, ijeh inem itile Pathen lenggam a chu Abraham, Isaac, Jacob, chule themgao jouse namudiu ahi, amavang nangma nakipaidoh ding ahi.
29 Un tad nāks no rīta un vakara puses, no ziemeļa un dienvidu puses, un sēdēs Dieva valstībā.
Chule miho vannoi pumpi–solam le lhumlam a pat, sah le lhang a pat–Pathen lenggam'a amun'u kilo dinga hung khom diu ahi.
30 Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un ir pirmie, kas būs pēdējie.”
Chule hiche hi kichin in: mi phabep tua mi-noinung pen dan'a umhohi khonung leh alenpen hidiu ahi, chule tua alenpen hohi aneopen hidiu ahi,” ati.
31 Tanī dienā kādi farizeji atnāca un uz Viņu sacīja: “Izej un ej projām no šejienes; jo Hērodus grib Tevi nokaut.”
Hiche pet chun Pharisee ho phabep khat in ajah'a, “Hikoma konin potdoh'in nakihinso nom leh! Herod in nathatdoh nom'e!” atiuve.
32 Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat un sakāt šai lapsai: redzi, Es velnus izdzenu un slimus daru veselus šodien un rīt, bet trešajā dienā Es būšu galā.
Yeshuan adonbut in, “Cheuvin lang chuche si-al chu gaseipeh un, thilha kanodoh jing ding chule ana damlou kasuhdam jing ding, tunia jong jinga jong; chule anithum nile kahung lona kasuh bulhit ding ahi.
33 Tomēr Man vēl šodien un rīt un parīt jāstaigā; jo tas neklājās, ka pravietis citur galu dabū, kā Jeruzālemē.
Henge, tuni le jing, chule ajing kit le kalampia chu kachejom ding ahi. Ajeh chu Jerusalem tailouva themgao kithat theilou ding ahi.”
34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un ar akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti. - cik reiz Es esmu gribējis tavus bērnus sakrāt, itin kā vista savus cālīšus apakš spārniem; un jūs neesat gribējuši.
“O Jerusalem, Jerusalem, themgaoho that le Pathen sottolle ho songa seplih khopi! Ijat vei ahpin anoute alhaving noiya a-opkhum banga nachate khoptup ding kagot ham, ahivangin neibolsah poi.
35 Redzi, jūsu nams jums top atstāts postā. Bet patiesi, Es jums saku, ka jūs Mani neredzēsiet, līdz kamēr tas laiks nāk, kad jūs sacīsiet: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā.”
Chuleh tun, ven, na-in hi kidalha ahitai. Chuleh nangman neimu kitlou ding ahitai, ‘Pakai min'a hungpa anunnom'e!’ tia naseikit tokah'a,” ati.
