Lūkas Evaņg̒elijs 11
1 Un notikās, kad Viņš kādā vietā Dievu lūdza, un kad bija pabeidzis, tad viens no Viņa mācekļiem uz Viņu sacīja: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis savus mācekļus ir mācījis.”
Khatvei hi Yeshua munkhat ah taona mangin aume. Ahin chai chun, aseijuite lah'a khat akom'ah ahungin aseiye, “Pakai, taoje neihil'un John in aseijuite ahil bangin” ahung ti.
2 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kad jūs lūdzat, sakāt: Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds; lai nāk Tava valstība; Tavs prāts lai notiek, kā debesīs, tā arī virs zemes;
Yeshuan aseiyin, hitia hi natao dingu ahi: “Hepa, namin chu thengtah in kikoi hen, nalenggam hung lhung loi hen
3 Mūsu dienišķu maizi dod mums ikdienas;
Niseh a kangaichat u anneh nei peuvin
4 Un piedod mums mūsu grēkus, jo mēs paši arīdzan piedodam ikvienam, kas mums parādā; un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no tā ļauna.”
Chule kachonset nau ngaidam in, Kachunguva chonse ho kangaidam bangun chule lhepna ah nei lhahlut sah hih'un” ati.
5 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kuram jūsu starpā ir draugs, kad viņš pie tā noietu nakts vidū un uz to sacītu: “Lūdzams, aizdod man trīs maizes;
Chuin taoding dan ahilben, hiche thusim hi amangchai: “Tekah nan nangma jankhang kim in naloi nagol in khat'ah nachen, changlhah pheng thum palah ding nadei jal'in naga chetai” Nangman akom'ah naseiyin,
6 Jo draugs pie manis no ceļa ir atnācis, un man nav, ko tam celt priekšā.”
“Kaloi khat tuchun eivil dingin ahung vailhungin, chule keiman ima nehsah ding kaneipoi, tin nathum tai.”
7 Un tas iekšā atbildēdams sacītu: “Neapgrūtini mani, durvis jau aizslēgtas, un mani bērni pie manis jau ir gultā. Es nevaru celties un tev dot;” -
Chuleh tekahnan, ama chun alupna dan sunga kon chun, “Nei houloh tahih in. Kot jong tujana dinga kikhah ahitai, ka insungmi te le keima jong jalkhun'a kabon chauva umah kahi tauve. Nakithopi thei ponge,” ahin ti.
8 Es jums saku: “Jebšu viņš arī neceltos un tam nedotu tāpēc, ka tas ir viņa draugs, tad tomēr viņa nekaunīgās uzstāšanās dēļ tas celsies un viņam dos, cik tam vajag.”
Hiche hi kaseipeh nahi–ihamtin ajol le agol ahijeh chun bolhih jongle, nangman kot sottah nasuh suh jenga ahileh, ama thoudoh intin nathil thum chan chu napeh ding ahi, jahcha lou hel'a napansot jeh'a chu, ati.
9 Un Es jums saku: “Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klaudzinājiet, tad jums taps atvērts.
“Chule hijeh a chu kaseipeh nahiuve, thum jing jengun, chule nathum chu namu ding ahi.” Hol jingin chule namu ding ahi. Kot chu kiu jing in chutileh kot chu nakihonpeh ding ahi.
10 Jo ikviens lūgdams dabū un meklēdams atrod, un kas klaudzina, tam top atvērts.”
Ajeh chu athum chan'in akisan in, ahol jousen amun. Chule kot kiu jouse akot kihonpeh ding ahi.
11 Ja kādam tēvam jūsu starpā dēls lūdz maizi, vai tas viņam dos akmeni? Jeb arī ja zivi, vai tas viņam zivs vietā dos čūsku?
“Pate ho, nachateuvin nga athumleh, akhel'a gul napeh um?
12 Jeb arī ja lūdz olu, vai tas viņam dos skarpiju?
Ahilouleh ahtui athum nauva aipi napeh uvam? Henge nape pouve!
13 Ja tad jūs, kas esat ļauni, mākat dot saviem bērniem labas dāvanas, cik vairāk jūsu Debesu Tēvs dos To Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdzās.”
Hijeh a chu nangho mi chonsen bon nacha teu thilpha pehje nahet uleh, van'a um napauvin Lhagao Theng iti napehda diu ham athum ho jouse dinga” ati.
14 Un Viņš izdzina vienu velnu, un tas bija mēms. Bet notikās, kad velns bija izbēdzis, tad tas mēmais runāja, un tie ļaudis brīnījās.
Nikhat Yeshuan mi apaotheilou khat a konin thilha anodoh peh in ahi, chule thilha chu apotdoh jou chun, mipa chu ahung paodoh pan tai. Mihonpi chun kidang asauvin,
15 Bet citi no tiem sacīja: “Šis velnus izdzen caur Belcebulu, velnu virsnieku.”
ahin miphabep khat chun, “Athilha nodoh chu lungdon ding ahipoi. Aman athilbol theina khu Satan, thilhate lengpa'a kona amu ahi,” atiuve.
16 Bet citi kārdinādami meklēja no Viņa zīmi no debess.
Adanghon, Yeshua patep nom nan, van'a kon melchihna kidang, athaneina photchetna a avetsah dingin angeh un ahi.
17 Bet Viņš, viņu domas nomanījis, uz tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas savā starpā top ienaidā, tā aiziet postā, un nams grūst uz namu.
Alunggel u ahetan, hijeh chun aman aseitai, “Itobang lenggam hileh khat le khat kidouna a kibung khen kiti chu amangthah ding ahi. Insungkhat jong kidouna a kibung khen chu lhulham ding ahi.
18 Ja tad arī sātans savā starpā ienaidā, kā viņa valsts var pastāvēt? Jo jūs sakāt, ka Es velnus izdzenu caur Belcebulu.
Nanghon keima Satan in eisuh thahat danin naseiyuve. Ahin Satan chu akikhentel'a ama le ama akidou le alenggam chu iti khantou tantem?
19 Bet ja Es velnus izdzenu caur Belcebulu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc tie būs jūsu tiesātāji.
Chuleh kei chu Satan suhthahat kahi leh, nalah uva thilha nodoh ho la? Amahon jong thilha anodoh u ahi, hijeh a chu amahon nathusei jeh uva chu nahin dem diu ahi.
20 Bet ja Es velnus izdzenu caur Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums atnākusi.
Amavang keiman Pathen thahatna jal'a thilha kanodoh ahileh, Pathen lenggam chu nalah uva hunglhung ahitai.
21 Kad tas stiprais apbruņojies savu pili apsargā, tad viņa lietas paliek mierā.
Ajeh chu Satan banga mihat tah khat chu amanchah kimkeiya akivon a a'inpi akiventup teng leh anei agou ho bit ahi–
22 Bet kad viens stiprāks viņam uziet, kas viņu uzvar, tad tas paņem viņa bruņas, uz ko viņš paļāvās, un izdala viņa laupījumu.
ama sanga thahatjo khat'in ahung bulhu a, athaneina alahmanga, agal manchah achom'a, chule anei agou apoh mang ho ahopcheh kah'a chu.
23 Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani; un kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.
Koi hileh keimatoh pangkhom lou chu eidoudal ahi, chule eikhop khompi lou chu athecheh ahi.”
24 Kad tas nešķīstais gars izgājis no cilvēka, tad viņš pārstaigā sausas vietas un meklē dusēt. Bet to neatradis viņš saka: es gribu atpakaļ griezties uz savu namu, no kurienes esmu izgājis.
Lhagao gilou khat in mihem khat adalhah teng leh, nelgam lah dungah achejin, kicholna ding mun aholjin ahi. Ahin khatcha amulou teng leh aseijin, “Kahungdoh na mipa koma kile tange,” ati.
25 Un kad viņš nāk, tad viņš to atrod ar slotām mēztu un izpušķotu.
Hijeh chun akilen ahileh ana umnasa in chu akitheh thengsel'a chule kitup sel'a aumchu amun ahi.
26 Tad viņš noiet un ņem pie sevis septiņus citus garus, kas niknāki nekā viņš pats; un tur iekšā nākuši tie tur dzīvo, un top pēc ar to cilvēku niknāki, nekā bijis papriekš.”
“Chuin hiche lhagao chun ama sanga giloujo lhagao sagi ma amun, chule amaho abon'un hiche mipa sunga chun alut un aching tauve. Chuin chuche mipa chu amasa'a sangin akhoh cheh jitai,” ati.
27 Un notikās, kad Viņš tā runāja, tad viena sieva tanī pulkā savu balsi pacēla un uz Viņu sacīja: “Svētīgas ir tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis.”
Hitia thu asei lai chun, mihonpi lah'a kon chun numei khat in ahin kouvin, “Pathen in nanu phattheiboh hen–nahung kondoh na naobu, chule nahin chep noi jong,” ati.
28 Bet Viņš sacīja: “Tiešām, svētīgi tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā.”
Yeshuan adonbut in, “Ahin hiche sanga chu Pathen thu ja'a anatoh a podoh ho chu anunnom cheh ahiuve” ati.
29 Un kad tie ļaudis sapulcinājās, tad Viņš iesāka sacīt: “Šī cilts ir nikna, tā meklē zīmi, un zīme tai netaps dota kā vien pravieša Jonas zīme.
Mihonpin Yeshua anehchin to laitah in, aman hitin aseiye, “Hiche khang gilou hin melchihna kidang kavetsah dingin asei sei jenguvin; ahin melchihna kapeh ding chu Jonah melchihna bouseh hiding ahi.
30 Jo itin kā Jona bija par zīmi Niniviešiem, tāpat arī Tas Cilvēka Dēls būs šai ciltij.
Ama chunga thilsoh chengchu Pathen in Nineveh mite henga asol ahi ti melchihna ahi. Mihem Chapa chunga thilsoh jong hiche miho dinga Pathen sol ahi melchihna ahi.”
31 Tā ķēniņiene no dienvidu puses celsies soda dienā pret šīs cilts ļaudīm un tos pazudinās; jo tā no pasaules gala ir nākusi, Salamana gudrību dzirdēt, un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.
“Sheba lengnun, thupi kitan nikho leh hiche khang mite douna'a dingdoh ding themmo achanding ahi, ijeh inem itile ama mun gamlatah a konin Solomon chihna thungai dingin ahunge. Tun Solomon sanga lenjo khat hikom'ah aume–ahin nanghon athu nangai pouve.
32 Ninivieši celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie ir atgriezušies no grēkiem uz Jonas sludināšanu: un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.
Nineveh khomite jong thupi kitan nileh hiche khang mite douna'a dingdoh diu chule themmo achandiu ahi. Ijeh inem itile amahon Jonah thuseiya konin achonset nauva kon lungheina aneiyuve. Tun Jonah sanga lenjo khat hikom'ah aume–ahin, nanghon athu nangaipouve.”
33 Bet sveci iededzinājis, neviens to neliek kaktā, nedz apakš pūra, bet uz lukturi, lai tie, kas nāk iekšā, to gaišumu redz.
“Koiman meivah avah in chule aselmang in ahilouleh lo akhukhum ngaipoi. Chusang chun, meivah atunna ah akitung jin, chua kon chun insung lut jousen avah amuthei bou uve.”
34 Miesas svece ir acs; tāpēc ja tava acs ir laba, tad arī visa tava miesa ir gaiša; bet ja tā ir kaitīga, tad arī tava miesa ir tumša.
“Namit chu natahsa dinga vah hinpedoh meivah ahi. Namit chu ahoi laisea, natichung pumpi chu vah dimset ahi. Ahin, aphatmo teng, natichung chu mithum in atom ahi.
35 Tāpēc pieraugi, ka tas gaišums, kas ir iekš tevis, nav tumsība.
Vah kaneiye tia nakigel chu muthim tahtah ahipoi ti kiphot chen in.
36 Ja tad nu visa tava miesa ir gaiša, tā ka tai nemaz nav tumsības, tad tā būs visai gaiša, itin kā kad svece tevi apgaismo ar savu spīdumu.”
Vah'a chu nadimset'a, aning akah a muthim behlou nahileh, na hinkho pumpi chu, meivah vahtah in asalvah banga vahset ding ahi.” ati
37 Bet kamēr Viņš vēl tā runāja, viens farizejs Viņu lūdza, ka Viņš azaidu pie tā ēstu. Un Viņš iegājis apsēdās.
Yeshuan thu aseilaiyin, Pharisee holah'a khat'in a-in'a anne ding in atem'in ahi. Hijeh chun ama alut in dokhanga atouna mun alotai.
38 Un tas farizejs brīnījās redzēdams, ka Viņš nemazgājās priekš azaida.
A an-vailhun pan, amasa'a Juda chondan a khutsil bollouva an nedia atoulhah jeng chu amun adatmo lheh jengin ahi.
39 Bet Tas Kungs uz to sacīja: “Tagad jūs farizeji šķīstat biķera un bļodas ārapusi, bet jūsu iekšpuse ir piepildīta ar laupījumu un blēdību.
Chuin Pakai chun amapa jah'a, “Nangho Pharisee hohin khon le lheng apolam siltheng chingthei tah'in nabol'un, ahin asunglam vang anen–kiloset nale gitlouna a dimset nahiuve!
40 Jūs bezprātīgie, vai tas, kas āra pusi darījis, nav arī darījis iekšpusi?
Vo mingol! Pathen in asung jong chule apolam jong asem gel hilou ham?
41 Bet dodiet to, kas tur iekšā, nabagiem, un redzi, viss jums ir šķīsts.
Hijeh chun asung lang jong mivaicha ho thilpeh peh'a konin kisutheng un, chutile apumpia nathen dingu ahitai.”
42 Bet ak vai, jums, farizejiem! jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un visādiem dārza augiem, un pārkāpiet tiesu un Dieva mīlestību. Šo vajadzēja darīt, un to nevajadzēja pamest.
“Itobang lunghem nan nangau hitam Pharisee ho! Ajeh chu nanghon som'a khat nahon sung uva anche aneopen geiyin natoh dimdem'un, hinlah adih'a thutan le Pathen ngailut nakhohsah pouve. Henge, somakhat napeh diu mong ahinai ahivangin athupijo thilho notthap hih'un.”
43 Ak vai, jums, farizejiem! jums tīk jo augstos krēslos baznīcās sēdēt un tirgos tapt sveicinātiem.
“Itobang lunghem nan nangau hitam Pharisee ho! Ijeh inem itile nanghon kikhopna in dunga touna thupi hoa tou le kailhang mun lah'a navale nauva min chibai naboh ding nadeiyun ahi.
44 Ak vai, jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! jūs liekuļi! jo jūs esat tā kā paslēpti kapi, un tie cilvēki, kas virsū staigā, to nezina.”
Henge ipi lungkham nan nangau hitam! Ijeh inem itile nangho loulaiya lhankhuh kiselguh tobang nahiuve. Mihon lepthol kibol chu helouvin achungah lam ajot un ahi” ati.
45 Bet viens no tiem bauslības mācītājiem atbildēdams uz Viņu sacīja: “Mācītāj, Tu to runādams arī mūs nievā.”
“Houhil” tin Hou danthu them khat in ahinkouvin, “Nathusei chun keiho jong eisujum uve,” ati.
46 Bet Viņš sacīja: “Ak vai, arī jums, rakstu mācītājiem! Jo jūs cilvēkus apkraujat ar grūti nesamām nastām, un paši tās nastas neaizskarat ne ar vienu pirkstu.
“Henge,” tin Yeshuan aseiyin, “Itobang lunghem nan nangau hitam nangho hou danthu themho!” Ajeh chu nanghon pohjou lou ding houthua ngehna nasem uvin mipi na sugenthei uvin, hinlah nakhut jung khat jong apohgih'u ngaijang peh nadingin nalam khapouve.
47 Ak vai, jums, jo jūs uztaisiet praviešu kapus, un jūsu tēvi tos ir nokāvuši.
Lungkham na itobangin nangau hitam! Napu napa teuvin malaiya anathau themgao ho lhan nasem uvin ahi.
48 Tad nu jūs dodat liecību, ka jums jūsu tēvu darbi patīk; tie gan viņus ir nokāvuši, bet jūs uztaisiet viņu kapus.
Ahin tahbeh in, napu napa teuvin anabolkhel u napom u vetsahna a ahetoh'a napan u ahitai. Amahon themgaoho anathat'un, chule nanghon amaho najopnau photchetnan alhan nasem uve!
49 Tāpēc arī Dieva gudrība saka: Es sūtīšu pie tiem praviešus un apustuļus, un tie citus no tiem nokaus un citus izdzīs,
Hiche hi Pathen in achihna a nangho chungchang anasei chu, Keiman themgao le solchah ahenguva kasol ding, ahivanga amahon abang athauva abang abolset diu ahi.
50 Ka pie šās cilts visu praviešu asinis taptu meklētas, kas ir izlietas no pasaules iesākuma,
“Chutia chu hiche khang mite hi vannoi kiphudoh a pat Pathen themgao kithat ho jouse chunga mopo diu ahi.”
51 No Abela asinīm līdz Zaharijas asinīm, kas ir nokauts starp altāri un Dieva namu. Patiesi, Es jums saku: tās taps meklētas pie šās tautas.
Abel kitha a pat a Zechariah, maicham le muntheng kikah a kithat pa geiya hiche khang mite kingoh ding ahi.
52 Ak vai, jums, rakstu mācītājiem, jo jūs to atzīšanas atslēgu esat noņēmuši. Jūs paši neieejat, un tos, kas gribēja ieiet, jūs esat atturējuši.”
“Itobang lunghem nan nangau hitam nangho hou danthu them ho! Ajeh chu mipi a kon'in hetna kot-heh mihoa konin naladoh un, nangho tah jong lenggam sungah nalut pouve, chule adang alut ding jong najada uve,” ati.
53 Un kad Viņš tā uz tiem sacīja, tad tie rakstu mācītāji un farizeji iesāka gauži viņam lauzties virsū un par daudz lietām Viņam tos vārdus izvilt no mutes.
Yeshuan adalhah got toh kilhon in, hou danthu hilho Pharisee ho chun ahin galmimu cheh cheh un, chule thudoh tamtah doh a suh lunghang ding agouvin ahi.
54 Un tie uz Viņu glūnēja un meklēja kaut ko saķert no Viņa mutes, ka Viņu varētu apsūdzēt.
Amahon thangkol'a osah ding hehset nathei thuseidoh sah ding atiu ahi.
