Trešā Mozus 7
1 Šis nu ir tas nozieguma upura likums; tas ir augsti svēts.
Magi e chike mag misango ma ipwodhruokgo e ketho, ma en misango maler moloyo:
2 Tai vietā, kur nokauj dedzināmo upuri, būs arī nokaut nozieguma upuri, un viņa asinis būs slacīt uz altāri visapkārt.
Chiayo mar misango mipwodhruokgo e ketho nyaka yangʼ mana kama iyangʼoe chiayo mar misango miwangʼo pep kendo rembe nyaka kir e bethe kendo mar misango koni gi koni.
3 Un visus viņa taukus būs upurēt, asti un taukus, kas iekšas apklāj,
Eka jadolo nokaw bochene duto, kaka sembe gi boche moumo jamb-ich,
4 Un abas īkstis un tos taukus pie tām, pie gurniem, un aknu taukus būs noņemt pie īkstīm.
kod nyiroke kaachiel gi boche mogawe gi man but oguro kendo inigol jwala mabor manie wi chuny kod nyiroke.
5 Un priesterim tos būs iededzināt uz altāra par uguns upuri Tam Kungam; tas ir nozieguma upuris.
Jadolo nochiwgi ka wangʼogi ewi kendo mar misango, mondo obed misango miwangʼo gi mach ni Jehova Nyasaye, nikech en misango mipwodhruokgo e ketho.
6 Visiem, kas no vīriešu kārtas starp priesteriem, no tā būs ēst; to būs ēst svētā vietā, - tas ir augsti svēts.
Ngʼato angʼata madichwo ma jaodgi jodolo oyiene chame, to nyaka chame mana e kama ler mar lemo mowal ni Jehova Nyasaye, nikech en gima ler moloyo.
7 Tā kā grēku upuris, tā būs būt nozieguma upurim, - tiem ir viens likums, tas pieder tam priesterim, kas ar to salīdzina.
Chik achielni ema oriwo misango mar golo richo kod misango mipwodhruokgo e ketho. Misenginigo nodongʼ ni jadolo motimogi, kopwodhogo richo.
8 Un tam priesterim, kas upurē kāda dedzināmo upuri, pieder no tā dedzināmā upura, ko viņš upurē, tā āda.
Jadolo matimo misango miwangʼo pep ma ngʼato ochiwo nodongʼ gi pien chiayono kaka mare owuon.
9 Un visi ēdamie upuri, kas ceplī top cepti, ar visu, kas katlā un pannā sataisīts, pieder tam priesterim, kas to upurē.
Misango duto mag cham mobul e kendo kata motedi e sufuria, kata e dakuon, nodongʼne jodolo motime;
10 Arī visi ēdamie upuri vai ar eļļu sajauktie, vai sausie, piederēs visiem Ārona dēliem, vienam kā otram.
makmana misengini mamoko mag cham moruw gi mo kata ma ok oruw, ema nopog maromre ne yawuot Harun duto.
11 Un šis ir tas likums par to pateicības upuri, ko Tam Kungam upurē.
Magi e chike mag misango mar lalruok ma ngʼato nyalo chiwo ne Jehova Nyasaye.
12 Ja to par pateicību pienes, tad līdz ar to pateicības upuri būs upurēt neraudzētas karašas, kas ar eļļu sajauktas, un neraudzētus raušus, kas ar eļļu aptraipīti, un karašas, kas ar eļļu ir sajauktas no iejautiem kviešu miltiem.
“‘Ka ochiwe ka gir goyo erokamano, to ochiwe kaachiel gi makati ma ok oketie thowi moted gi mo, kod chapat ma ok oketie thowi mowir gi mo, gi kek moted gi mogo mayom kendo modwal gi mo.
13 Līdz ar tām karašām būs pienest saraudzētu maizi par upuri, par pateicības upuri un slavas upuri.
Bende enokel misango mar lalruok mar goyo erokamano kaachiel gi makati moted gi thowi.
14 Un vienu karašu no visa tā upura Tam Kungam būs pienest par cilājamu upuri; tas piederēs tam priesterim, kas slaka pateicības upura asinis.
Enokel achiel kuom moro ka moro kaka misango mochiwe ne Jehova Nyasaye, nikech en mar jadolo makiro remb misengini mag lalruok.
15 Bet slavas un pateicības upura gaļu būs tai dienā ēst, kad to upurē; no tā nekā nebūs atlicināt līdz rītam.
Ring misango mar goyo erokamano nyaka cham mana odiechiengno mochiwe ma ok oriyo nyaka okinyi.
16 Un ja viņa upuris ir solījums vai upuris no laba prāta, tad to būs ēst tai dienā, kad to nes, un kas no tā atliek, to būs ēst otrā dienā.
“‘Ka misango motimo en mar kwongʼruok, chiwo mar hera, to misangono nyaka cham e odiechiengno mochiwe, to ka moro odongʼ to inyalo chame kinyne.
17 Un kas vēl atliek no tā upura gaļas, to būs trešā dienā sadedzināt ar uguni.
Ka ringʼo moro mar misango odongʼ nyaka chiengʼ mar adek, to nyaka wangʼe e mach.
18 Bet ja kas no sava pateicības upura gaļas ēdīs trešā dienā, tad tas, kas to upurējis, nebūs patīkams, - tas upuris viņam netaps pielīdzināts, tā būs viena negantība, un tam, kas no tā ēdīs, tas būs par noziegumu.
Ka ring misango mar lalruok ocham chiengʼ mar adek, to misangono ok noyiego. Bende Nyasaye ok nokwan misangono ka gima ber, nimar en gima kwero, kendo ngʼama ochame nobed jaricho.
19 Un to gaļu nebūs ēst, kas no kāda nešķīstuma aizskarta, to būs sadedzināt ar uguni. To gaļu ikviens var ēst, kas ir šķīsts.
“‘Ringʼo morere e gimoro amora mogak, kik cham, to nyaka wangʼ e mach. To ringʼo mamoko modongʼ to inyalo cham gi ngʼato angʼata maler.
20 Un ja kas laban ēdīs no Tā Kunga pateicības upura gaļas, kamēr nešķīstums pie viņa, tad tam būs tapt izdeldētam no saviem ļaudīm.
To ka ngʼat mogak ochamo ring misango mar lalruok mochiwne Jehova Nyasaye, ngʼatni nyaka ngʼad kare oko kuom ogandagi.
21 Un ja kas laban ko aizskar, kas ir nešķīsts, vai cilvēka nešķīstumu vai kādu nešķīstu lopu vai kādu citu nešķīstu negantību, un ēd no pateicības upura gaļas, kas Tam Kungam pieder, tam būs tapt izdeldētam no saviem ļaudīm.
Ngʼato angʼata momulo gimoro mogak, bedni en dhano kata le, kata gimoro amora makwero, eka bangʼe ochamo ring misango mar lalruok mochiw ni Jehova Nyasaye, en bende nyaka ngʼad kare oko kuom ogandagi.’”
22 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya,
23 Runā uz Israēla bērniem un saki: Jums nebūs ēst taukus no vēršiem un jēriem un kazām.
“Nyis jo-Israel kama: ‘Kik ucham bor moro amora mar dhok, rombe, kata diek.
24 Taukus no kādas maitas un taukus no tā, kas saplēsts, jūs varat likt pie visādām lietām, bet jums tos nebūs ēst.
Chiayo moyud kotho kende kata ma ondiegi onego kik gicham bore to boreno inyalo tigo e yo moro amora.
25 Jo ikviens, kas taukus ēdīs no kāda lopa, no kā Tam Kungam upurē uguns upuri, tam, kas to ēdis, būs tapt izdeldētam no saviem ļaudīm.
Ngʼato angʼata kuomu manocham bor chiayo ma lembe moko osetimgo misango miwangʼo pep ni Jehova Nyasaye, to nyaka ngʼad kare kuom ogandane.
26 Jums arī nepavisam nebūs asinis ēst savās mājās, ne no putniem, ne no lopiem.
Ka moro amora mudakie, kik ucham remo moro amora bed ni en mar winy kata en mar le.
27 Ikvienam, kas asinis ēd, tam būs tapt izdeldētam no saviem ļaudīm.
Ngʼato angʼata mochamo remo nyaka ngʼad kare kuom ogandane.’”
28 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Eka Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya,
29 Runā uz Israēla bērniem un saki: kas savu pateicības upuri Tam Kungam nes, tam būs atnest, kas Tam Kungam par upuri pienākas no viņa pateicības upura.
“Nyis jo-Israel kama: ‘Ngʼato angʼata mochiwo misango mar lalruok ne Jehova Nyasaye, nyaka kel migawo mar misango kaka chiwo mare ne Jehova Nyasaye.
30 Viņa rokas lai to uguns upuri Tam Kungam nes, tos krūšu taukus lai nes līdz ar tām krūtīm, un to lai līgo par līgojamu upuri Tā Kunga priekšā.
Enokelne Jehova Nyasaye gi lwete owuon boche miwangʼo gi mach kaachiel gi agoke kendo enolier agokono kofwaye e nyim Jehova Nyasaye kaka misango mifwayo.
31 Un priesterim tos taukus būs iededzināt uz altāra, bet tās krūtis piederēs Āronam un viņa dēliem.
Jadolo nowangʼ bochego e kendo mar misango, makmana ni agoko to nodongʼ ni Harun gi yawuote.
32 Un to labo pleci jums būs dot par cilājamu upuri priesterim no saviem pateicības upuriem.
Unuchiwne jadolo bam ma korachwich mar chiayo kaka misango mar lalruok.
33 Kurš no Ārona dēliem upurē pateicības upura asinis un taukus, tam tas labais plecs piederēs par daļu.
To wuod Harun mano kir remo kendo wangʼ boche mar misango mar lalruok nyaka kaw bam korachwich kaka pokne.
34 Jo tās krūtis un to cilājamo pleci es esmu ņēmis no Israēla bērniem, no viņu pateicības upura, un tos devis Āronam, tam priesterim, un viņa dēliem par tiesu no Israēla bērniem mūžam.
To kuom misango mar lalruok ma jo-Israel golo, asekawo agoko miliero kendo ifwayo kod bam michiwo kaka pok kendo asemiyogi Harun jadolo kod yawuote kaka pokgi mapile pile kuom jo-Israel.’”
35 Šī ir Ārona svaidīšanas daļa un viņa dēlu svaidīšanas daļa no Tā Kunga uguns upuriem, tai dienā, kad viņš tos pieveda, palikt par Tā Kunga priesteriem.
Ma e migawo mar chiwo miwangʼo pep ne Jehova Nyasaye mane opogone Harun gi yawuote e odiechiengʼ mane owalgi mondo gitine Jehova Nyasaye kaka jodolo.
36 To Tas Kungs pavēlējis, viņiem dot no Israēla bērniem, tai dienā, kad Viņš tos svaidīja, par tiesu pie viņu pēcnākamiem mūžam.
E odiechiengʼ mane opwodhgi, Jehova Nyasaye nochiwo chik ni jo-Israel mondo omigi ma kaka pokgi mapile ne tienge mabiro.
37 Šis ir dedzināmā upura, ēdamā upura un grēku upura un nozieguma upura un iesvētīšanas upura un pateicības upura likums,
Magi koro e chike mag misango miwangʼo pep, misango mar cham, misango mar golo richo, misango ma ipwodhruokgo e ketho gi misengini mitimo chiengʼ miketo jadolo e tich kaachiel gi misengini mag lalruok.
38 Ko Tas Kungs Mozum ir pavēlējis uz Sinaī kalna, kad viņš Israēla bērniem pavēlēja, Tam Kungam upurēt savus upurus Sinaī tuksnesī.
Chikegi Jehova Nyasaye nomiyo Musa e Got Sinai, chiengʼ mane ochoko jo-Israel mondo ochiwne Jehova Nyasaye misengini mag-gi, ka gin e Thim mar Sinai.
