Trešā Mozus 26
1 Jums nebūs sev darīt elkus, nedz izgriezt bildes, nedz uzcelt kādus stabus, nedz likt iezīmētus akmeņus savā zemē, tos pielūgt; jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
“E ʻikai te mou ngaohi hamou ʻotua loi, pe ha fakatātā kuo tongitongi, pea ʻoua naʻa mou fokotuʻu hake ha meʻa fakatātā ke tuʻu, pea ʻe ʻikai te mou fokotuʻu hake ha fakatātā maka ʻi homou fonua, ke punou hifo ki ai: he ko au Sihova ko homou ʻOtua.
2 Manas dusēšanas dienas jums būs turēt un Manu svēto vietu bīties; - Es esmu Tas Kungs.
“Ke mou tauhi hoku ngaahi Sāpate, pea fai fakaʻapaʻapa ki hoku faletapu: Ko au ko Sihova.
3 Ja jūs Manos likumos staigāsiet un Manas pavēles turēsiet un tās darīsiet,
“Kapau ʻoku mou ʻalu ʻi heʻeku ngaahi tuʻutuʻuni, pea tauhi ʻeku ngaahi fekau, pea fai ki ai;
4 Tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme dos savu labību, un koki laukā dos savus augļus.
Te u tuku ai kiate kimoutolu ʻae ʻuha ʻi hono faʻahitaʻu lelei, pea ʻe tupu ʻi he fonua ʻa hono fua, pea ʻe tupu mei he ngaahi ʻakau ʻoe ngoue honau ngaahi fua.
5 Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīna lasīšanai, un vīna lasīšana līdz sējamam laikam, un jūs ēdīsiet savu maizi un būsiet paēduši un dzīvosiet mierīgi savā zemē.
Pea ʻe hoko atu homou kuonga haha ki he tataʻo ʻoe vaine, pea ko e tataʻo vaine ʻe hoko atu ia ki he tūtuuʻi: pea te mou kai hoʻomou mā pea mākona, pea nofo fiemālie pe ʻi homou fonua.
6 Un Es došu mieru zemei, ka jūs gulēsiet, un nebūs, kas biedina; un Es atņemšu visus niknos zvērus no zemes, un zobenam nebūs iet pa jūsu zemi.
Pea te u foaki ʻae melino ki he fonua, pea te mou tokoto hifo, pea ʻe ʻikai fakamanavahēʻi ʻakimoutolu ʻe ha tokotaha: pea te u fakaseʻeseʻe ʻae fanga manu kovi mei he fonua, pea ʻe ʻikai ʻalu ʻae heletā ʻo ʻasi ʻi homou fonua.
7 Un jūs saviem ienaidniekiem dzīsities pakaļ, un tie kritīs caur zobenu priekš jūsu acīm.
Pea te mou tuli homou ngaahi fili, pea tenau tō ʻi he heletā ʻi homou ʻao.
8 Pieci no jums dzenās simtus, un simts no jums dzenās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidniekiem priekš jūsu acīm būs krist caur zobenu.
Pea ʻe tuli ʻe homou toko nima ʻae toko teau, pea ko e toko teau ʻomoutolu ʻe hola ai ʻae toko mano: pea ʻe hinga homou ngaahi fili ʻi homou ʻao ʻi he heletā.
9 Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un uzcelšu ar jums Savu derību.
He teu tokanga kiate kimoutolu, ʻo tāpuaki ʻakimoutolu, ʻo fakatokolahi ʻakimoutolu, ʻo fakatuʻumaʻu ʻeku fuakava mo kimoutolu.
10 Un jūs ēdīsiet no veca padoma, un to veco jūs nesīsiet ārā jaunajam nākot.
Pea te mou kai ʻae meʻa motuʻa, pea ʻomi ʻae meʻa motuʻa koeʻuhi ko e meʻa foʻou.
11 Un Es celšu Savu dzīvokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neapniks,
Pea te u fokotuʻu hoku fale fehikitaki ʻiate kimoutolu: pea ʻe ʻikai fehiʻa hoku laumālie kiate kimoutolu.
12 Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs Man būsiet par ļaudīm.
Pea te u ʻeveʻeva ʻiate kimoutolu, pea ko homou ʻOtua au, pea te mou hoko ko hoku kakai.
13 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, ka jūs nebūtu viņas vergi, un esmu saraustījis jūsu jūga saites un esmu licis jums stāvu staigāt.
Ko au ko Sihova ko homou ʻOtua, ʻaia naʻe ʻomi ʻakimoutolu mei he fonua ko ʻIsipite, koeʻuhi ke ʻoua naʻa mou nofo pōpula kiate kinautolu; pea naʻaku fesiʻi ʻae noʻo ʻo hoʻomou haʻamonga, ʻo ngaohi ʻakimoutolu ke mou ʻalu totonu.
14 Bet ja jūs Man neklausīsiet un visus šos baušļus nedarīsiet,
“Pea kapau ʻe ʻikai te mou tokanga kiate au, pea ʻikai fai ʻae ngaahi fekau ni;
15 Un ja jūs Manus likumus nicināsiet, un ja jūsu dvēsele Manu tiesu apniks, ka jūs nedarāt visus Manus baušļus, nicinādami Manu derību,
Pea kapau te mou liʻaki ʻeku ngaahi tuʻutuʻuni ni, pea kapau ʻe fehiʻa homou laumālie ki heʻeku ngaahi fakamaau, pea ʻikai te mou fai ʻeku ngaahi fekau kotoa pē, ka mou liʻaki ʻeku fuakava:
16 Tad Es jums tā darīšu: Es likšu pār jums nākt izbailēm, dilonim un karstuma sērgai, kas acis aptumšo un dvēseli nomoka; un jums savu sēklu būs velti sēt, un jūsu ienaidniekiem to būs ēst.
Ko au foki te u fai eni kiate kimoutolu; Te u tuku kiate kimoutolu ʻae fakailifia, mo e fakaʻauʻausino, mo e pupuke vela, ʻaia ʻe fakakui ai ho mata, pea ne langaʻi ʻae mamahi ʻi loto: pea te mou tūtuuʻi taʻeʻaonga hoʻomou ngaahi tenga, koeʻuhi ʻe kai ia ʻe homou ngaahi fili.
17 Un Es celšu Savu vaigu pret jums, ka jūs tapsiet kauti savu ienaidnieku priekšā, un jūsu nicinātājiem būs par jums valdīt, un jūs bēgsiet, kad neviens jūs nedzenā.
Pea te u sio fakafulofula kiate kimoutolu, pea ʻe tāmateʻi ʻakimoutolu ʻi he ʻao ʻo homou ngaahi fili: ʻe pule kiate kimoutolu ʻakinautolu ʻoku fehiʻa kiate kimoutolu; pea te mou hola ka ʻoku ʻikai tuli ʻakimoutolu ʻe ha tokotaha.
18 Un ja jūs arī tad Man vēl neklausīsiet, tad Es tam vēl pielikšu septiņkārt, jūsu grēkus sodīdams.
Pea kapau te mou liʻaki kotoa pē ia, ʻo ʻikai siʻi tokanga kiate au, pea te u toki tautea ʻakimoutolu ke tā tuʻo fitu ʻi hoʻomou ngaahi angahala.
19 Jo Es salauzīšu jūsu stipruma lepnību un jums darīšu debesi kā dzelzi un zemi kā varu.
Pea te u fesiʻi ʻae laukau ʻo homou mālohi; pea te u ngaohi homou langi ke hangē ko e ukamea, mo homou kelekele ke hangē ko e palasa:
20 Un jūs savu spēku velti tērēsiet un jūsu zeme nedos savu ražu, nedz jūsu zemes koki savus augļus.
Pea ʻe fakaʻosi taʻeʻaonga homou mālohi: koeʻuhi ʻe ʻikai tuku hake ʻe he fonua hono tupu, pea ʻe ʻikai tupu ʻi he ngaahi ʻakau ʻoe fonua honau fua.
21 Un ja jūs Man pretī turēsities un negribēsiet Man klausīt, tad Es uzlikšu jums vēl septiņkārtīgas mokas jūsu grēku dēļ.
“Pea kapau te mou ʻalu kehe pe, pea ʻikai tokanga kiate au; te u ʻomi kiate kimoutolu ʻae mamahi ke tā tuʻo fitu ʻo fakatatau mo hoʻomou ngaahi angahala.
22 Un Es jums sūtīšu meža zvērus, kas jūsu bērnus aprīs un jūsu lopus saplosīs un jūs dzīs mazumā, un jūsu ceļiem būs palikt tukšiem.
Pea te u ʻomi ʻae ngaahi manu fekai kiate kimoutolu, ʻaia ʻe kaihaʻasi hoʻomou fānau meiate kimoutolu, pea fakaʻauha hoʻomou fanga manu, ʻo fakatokosiʻi ʻakimoutolu; pea ʻe vaoa homou ngaahi hala motuʻa.
23 Un ja jūs vēl nepieņemsiet šo Manu pārmācību, bet Man pretī turēsities,
“Pea kapau ʻe ʻikai te mou tui kiate au ʻi he ngaahi meʻa ni ʻo liliu ai, ka mou angatuʻu kiate au;
24 Tad Es jums arīdzan pretī turēšos un jūs sitīšu vēl septiņkārt vairāk jūsu grēku dēļ.
Pehē te u ʻalu hake foki kiate kimoutolu, pea te u tautea ʻakimoutolu ke tā tuʻo fitu ʻi hoʻomou ngaahi angahala.
25 Jo Es vedīšu pār jums atriebšanas zobenu, kas atriebs Manu derību, un kad jūs glābsities savās pilsētās, tad Es sūtīšu mēri jūsu vidu, un jūs tapsiet nodoti ienaidnieka rokā.
Pea te u ʻomi ʻae heletā kiate kimoutolu, ʻaia te ne totongi kiate kimoutolu ʻi hono maumauʻi ʻo ʻeku fuakava: pea ka mou ka kātoa fakataha ʻi hoʻomou ngaahi kolo, te u fekau ʻae mahaki lahi kiate kimoutolu; pea ʻe tukuange ʻakimoutolu ki he nima ʻoe fili.
26 Kad Es jums atņemšu maizes padomu, tad desmit sievām jūsu maizi būs cept vienā ceplī, un jūsu maizi atdos ar svaru, un jūs ēdīsiet un nebūsiet paēduši.
Pea hili ʻeku fesiʻi ʻae tokotoko ʻo hoʻomou mā, ko e kau fefine ʻe toko hongofulu tenau taʻo hoʻomou mā ʻi he ngotoʻumu pe taha, pea tenau toe ʻatu fakatuhotuha pe hoʻomou mā kiate kimoutolu: pea te mou kai, kae ʻikai mākona.
27 Un ja jūs pat caur to Man neklausīsiet, bet Man turēsities pretī,
“Pea kapau ʻe ʻikai te mou tui kiate au neongo ʻa ʻeku fai eni kotoa pē, ka mou fai kehe pe kiate au:
28 Tad arī Es jums bardzībā turēšos pretī un jūs pārmācīšu vēl septiņkārt vairāk jūsu grēku dēļ.
Pea te u toki ʻalu kehe pe au ʻiate kimoutolu ʻi he houhau lahi: pea ko au, ʻio, ko au te u tautea ʻakimoutolu ke tā tuʻo fitu ʻi hoʻomou ngaahi angahala.
29 Jo jūs ēdīsiet savu dēlu miesas un savu meitu miesas jūs ēdīsiet.
Pea te mou kai ʻae sino ʻo homou ngaahi foha, mo e sino ʻo homou ngaahi ʻofefine te mou kai.
30 Un Es izpostīšu jūsu kalnu vietas un izdeldēšu jūsu elku stabus un metīšu jūsu maitas uz jūsu nogāztiem elkiem un jūs būsiet riebīgi Manai dvēselei.
Pea te u maumauʻi homou ngaahi potu māʻolunga, pea tā hifo hoʻomou ngaahi meʻa fakatātā, ʻo laku homou ngaahi ʻangaʻanga ki he ʻangaʻanga ʻo homou ngaahi ʻotua loi, pea te u fakaliliʻa kiate kimoutolu.
31 Un Es darīšu jūsu pilsētas par postažām un izpostīšu jūsu svētumus, un Es negribu ost jūsu saldo smaržu.
Pea te u ngaohi hoʻomou ngaahi kolo ke lala, pea te u tuku liʻaki pe homou ngaahi faletapu, pea ʻe ʻikai te u nanamu ki he namu kakala ʻo hoʻomou meʻa namu kakala.
32 Es to zemi tā gribu izpostīt, ka būs iztrūcināties jūsu ienaidniekiem, kas tur dzīvo.
Pea te u fakalala ʻae fonua; pea ko homou ngaahi fili ʻaia ʻoku nofo ai tenau ofo ki ai.
33 Un Es jūs izkaisīšu starp pagāniem un izvilkšu zobenu jums pakaļ, un jūsu zeme paliks postā un jūsu pilsētas taps izpostītas.
Pea te u fakahēʻi ʻakimoutolu ki he ngaahi fonua taʻelotu, pea teu toho ʻae heletā ke tuli ʻaki ʻakimoutolu: pea ʻe lala homou fonua, pea ʻe liʻaki homou ngaahi kolo.
34 Tad zeme baudīs savu dusēšanu visā tai posta laikā un kamēr jūs esat ienaidnieku zemē, tad zeme dusēs un baudīs savu dusēšanu.
Pea ʻe toki maʻu mālie pe ʻe he fonua hono ngaahi Sāpate, lolotonga ʻa ʻene lala, ka ʻoku mou ʻi he fonua ʻo homou fili ʻakimoutolu; ʻio, ʻe toki mālōlō ʻae fonua, pea maʻu pe hono ngaahi Sāpate.
35 Visā tai posta laikā viņa dusēs, tāpēc ka tā nedusēja jūsu dusēšanas dienās, kad jūs tur dzīvojāt.
Lolotonga hono tuku liʻaki ia ʻe mālōlō; koeʻuhi naʻe ʻikai mālōlō ia ʻi homou ngaahi Sāpate, lolotonga ʻa hoʻomou nofo ki ai.
36 Un tiem atlikušiem jūsu starpā Es došu bailīgu sirdi viņu ienaidnieku zemē, ka kustošas lapas čaukstēšana tos dzīs, un tie bēgs kā no zobena un kritīs, kur dzinēja nav.
“Pea kiate kinautolu ʻoku moʻui mo toe, ʻiate kimoutolu te u tuku ʻae vaivai ki honau loto ʻi he ngaahi fonua ʻo honau fili; pea ko e mumuhu ʻoe louʻakau vilingia te ne tulia ʻakinautolu; pea tenau hola ʻo hangē ko e hola mei he heletā; pea tenau hinga ʻi he ʻikai tuli ʻakinautolu ʻe ha tokotaha.
37 Un tie klups viens uz otru, kā no zobena, kur dzinēja nav, un jūs nepastāvēsiet priekš savu ienaidnieku acīm.
Pea tenau tō ʻo fetaʻotaʻomi pe ʻakinautolu, ʻo hangē ko e tō ʻi he ʻao ʻoe heletā, ka ʻoku ʻikai ha tokotaha ʻoku tulia ʻakinautolu: pea ʻe ʻikai te mou maʻu ha mālohi ke tuʻu ʻi he ʻao ʻo homou fili:
38 Bet jūs iesiet bojā starp pagāniem, un jūsu ienaidnieku zeme jūs norīs.
Pea te mou ʻauha ʻi he ngaahi fonua taʻelotu, pea ko e fonua ʻo homou ngaahi fili te ne kai ʻo ʻosi ʻakimoutolu.
39 Un tie atlikušie jūsu starpā panīks savu grēku dēļ savu ienaidnieku zemē; tur tiem savu tēvu noziegumu dēļ būs panīkt.
Pea ko kinautolu ʻoku toe ʻiate kimoutolu tenau fakaʻaʻau ʻo ʻosi ʻi heʻenau hia ʻi he fonua ʻo homou fili: pea ʻi he hia ʻa ʻenau ngaahi tamai foki tenau fakaʻaʻau ʻo mole ai.
40 Tad tie izsūdzēs savus noziegumus un savu tēvu noziegumus un savus pārkāpumus, ar ko tie pret Mani noziegušies, un ka tie Man turējušies pretī.
“Kapau tenau vete ʻenau ngaahi hia, pea mo e hia ʻa ʻenau ngaahi tamai, mo ʻenau ngaahi fai hala ʻaia kuo nau angahala ai kiate au, pea pehē mai foki, kuo nau ʻalu ʻo angatuʻu kiate au;
41 Un arī Es tiem turēšos pretī un tos likšu aizvest viņu ienaidnieku zemē; lai jel viņu neapgraizītā sirds top pazemota, un viņu noziegumi top atlīdzināti.
Pea kuo u ʻalu ʻo fai kehe kiate kinautolu, pea kuo u ʻomi ʻakinautolu ki he fonua ʻo honau fili; kapau kuo toki fakavaivai ʻa honau loto taʻekamu, pea nau maʻu loto lelei ʻae tautea ʻo ʻenau ngaahi hia:
42 Tad Es pieminēšu Savu derību ar Jēkabu un arī Savu derību ar Īzaku un arī Savu derību ar Ābrahāmu Es pieminēšu un pieminēšu to zemi.
Pehē te u manatu ai ki heʻeku fuakava kia Sēkope, pea mo ʻeku fuakava mo ʻAisake, pea mo ʻeku fuakava foki mo ʻEpalahame te u manatuʻi; pea te u manatuʻi ʻae fonua.
43 Un tā zeme no viņiem būs atstāta, un tā baudīs savu dusēšanu, kad no viņiem palikusi tukša, un tiem taps atlīdzināti viņu noziegumi, tādēļ un par to, ka tie Manas tiesas ir atmetuši un ka viņu dvēsele Manus likumus ir apnikusi.
ʻE tuku liʻaki pe foki ʻae fonua ʻekinautolu, pea te ne maʻu mālie hono ngaahi Sāpate, ʻi heʻene tuku liʻaki pe ʻekinautolu: pea tenau tali lelei ʻae tautea ʻo ʻenau hia: koeʻuhi, ʻio, ko e meʻa ʻi heʻenau liʻaki ʻeku ngaahi fono, pea ko e meʻa ʻi heʻenau fehiʻa ki heʻeku ngaahi tuʻutuʻuni.
44 Bet arī tad vēl, kad tie būs savu ienaidnieku zemē, Es tos neesmu atmetis, nedz viņus esmu apnicis, ka tos izdeldētu, iznīcinādams Savu derību ar viņiem; jo Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs.
Ka neongo ʻa eni kotoa pē, ʻoka nau ka ʻi he fonua ʻo honau fili, ʻe ʻikai te u liʻaki ʻakinautolu, pea ʻe ʻikai te u fehiʻa kiate kinautolu, ke fakaʻosi ʻaupito ʻakinautolu, pea ke liʻaki ʻeku fuakava mo kinautolu: he ko au ko Sihova ko honau ʻOtua.
45 Bet Es pieminēšu viņiem to derību ar tiem vecajiem, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes priekš pagānu acīm, ka Es tiem būtu par Dievu, Es Tas Kungs.
Ka te u manatu koeʻuhi ko kinautolu, ki he fuakava ʻa ʻenau ʻuluaki mātuʻa, ʻaia naʻaku ʻomi mei he fonua ko ʻIsipite ʻi he ʻao ʻoe kakai taʻelotu, koeʻuhi ke u hoko ai ko honau ʻOtua: Ko au ko Sihova.”
46 Tie ir tie likumi un tās tiesas un tie baušļi, ko Tas Kungs ir devis starp Sevi un Israēla bērniem uz Sinaī kalna caur Mozu.
Ko eni ʻae ngaahi tuʻutuʻuni mo e ngaahi fono, mo e ngaahi fekau, ʻaia naʻe fokotuʻu ʻe Sihova ke kau kiate ia mo e fānau ʻa ʻIsileli ʻi he moʻunga ko Sainai ʻi he nima ʻo Mōsese.
