< Trešā Mozus 25 >
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaī kalnā un sacīja:
And Jehovah spoke to Moses at mount Sinai, saying,
2 Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: Kad jūs nāksiet tai zemē, ko Es jums dodu, tad tai zemei būs turēt dusēšanu Tam Kungam.
Speak to the sons of Israel, and say to them, When ye come into the land which I give you, then shall the land keep a sabbath to Jehovah.
3 Sešus gadus tev savu tīrumu būs apsēt un sešus gadus savu vīna dārzu apgriezt un viņa augļus krāt.
Six years thou shall sow thy field, and six years thou shall prune thy vineyard, and gather in the fruits of it,
4 Bet tas septītais gads lai ir tas lielais dusēšanas laiks tai zemei, dusēšana Tam Kungam; savu tīrumu tev nebūs apsēt un savu vīnadārzu tev nebūs apgraizīt.
but in the seventh year shall be a sabbath of solemn rest for the land, a sabbath to Jehovah. Thou shall neither sow thy field, nor prune thy vineyard.
5 Kas pēc tavas pļaušanas pats aug, to tev nebūs nopļaut, un tās ogas, kas bez tavas kopšanas aug, tev nebūs nogriezt; lai tas ir dusēšanas gads zemei.
That which grows of itself of thy harvest thou shall not reap, and the grapes of thy undressed vine thou shall not gather. It shall be a year of solemn rest for the land.
6 Bet ko zeme tai dusēšanā nes, lai ir jums par barību, tev un tavam kalpam un tavai kalponei un tavam algādzim un tavam piedzīvotājam, kas mīt pie tevis.
And the sabbath of the land shall be for food for you: for thee, and for thy servant and for thy maid, and for thy hired servant and for thy stranger, who sojourns with thee.
7 Un tavam lopam un tam zvēram, kas tavā zemē, lai visi viņas augļi ir par barību.
And for thy cattle, and for the beasts that are in thy land, all the increase of it shall be for food.
8 Un tev septiņus tādus dusēšanas gadus būs skaitīt, septiņus gadus septiņreiz, tā ka to septiņu dusēšanas gadu laiks tev ir četrdesmit deviņi gadi.
And thou shall number seven sabbaths of years to thee, seven times seven years, and there shall be to thee the days of seven sabbaths of years, even forty-nine years.
9 Un gavilēšanas bazūne lai skan septītā mēnesī, desmitā mēneša dienā; salīdzināšanas dienā lai bazūne skan visā jūsu zemē.
Then thou shall send abroad the loud trumpet on the tenth day of the seventh month. In the day of atonement ye shall send abroad the trumpet throughout all your land.
10 Un jums būs svētīt piecdesmito gadu un izsaukt svabadību tai zemē priekš visiem, kas tur dzīvo; tas lai jums ir gaviles gads, un jums būs ikvienam atkal nākt pie sava īpašuma un ikvienam būs atkal nākt pie savas cilts,
And ye shall hallow the fiftieth year, and proclaim liberty throughout the land to all the inhabitants of it. It shall be a jubilee to you, and ye shall return every man to his possession, and ye shall return every man to his family.
11 Gaviles gads lai jums ir tas piecdesmitais gads; jums nebūs sēt, nedz to pļaut, kas no sevis paša aug, nedz nogriezt, kas aug bez jūsu kopšanas.
That fiftieth year shall be a jubilee to you. Ye shall not sow, neither reap that which grows of itself in it, nor gather in it of the undressed vines.
12 Jo šis ir gaviles gads, tas lai jums ir svēts; jums no tīruma būs ēst, kas tur aug.
For it is a jubilee; it shall be holy to you. Ye shall eat the increase of it out of the field.
13 Šinī gaviles gadā jums ikvienam atkal būs nākt pie sava īpašuma.
In this year of jubilee ye shall return every man to his possession.
14 Tad nu, ja tu ko pārdosi savam tuvākam, vai no sava tuvākā rokas ko pirksi, tad viens otram pāri nedariet.
And if thou sell anything to thy neighbor, or buy of thy neighbor's hand, ye shall not wrong each other.
15 Pēc gadu skaita no tā gaviles gada tev būs pirkt no sava tuvākā, un pēc augļu gadu skaita tev būs viņam pārdot.
According to the number of years after the jubilee thou shall buy of thy neighbor, and according to the number of years of the crops he shall sell to thee.
16 Jo vairāk gadu jo vairāk maksās, un jo mazāk gadu jo mazāk maksās, jo viņš tev pārdod tos augļus pēc tiem gadiem.
According to the multitude of the years thou shall increase the price of it, and according to the fewness of the years thou shall diminish the price of it, for the number of the crops he sells to thee.
17 Tad nu nedariet pāri viens otram, bet bīstaties savu Dievu; jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
And ye shall not wrong each other, but thou shall fear thy God, for I am Jehovah your God.
18 Un dariet Manus likumus un turat Manas tiesas un dariet tās, tad jūs tai zemē varēsiet dzīvot mierā.
Therefore ye shall do my statutes, and keep my ordinances and do them, and ye shall dwell in the land in safety.
19 Un zeme dos savus augļus, un jūs ēdīsiet un būsiet paēduši, un tur dzīvosiet mierā.
And the land shall yield its fruit, and ye shall eat your fill, and dwell in safety in it.
20 Un ja jūs sacīsiet: ko ēdīsim septītā gadā? Redzi, mēs nesējam, nedz krājam savus augļus; -
And if ye shall say, What shall we eat the seventh year? Behold, we shall not sow, nor gather in our increase,
21 Tad Es pavēlēšu Savai svētībai par jums sestā gadā, ka tam būs izdot treju gadu augļus.
then I will command my blessing upon you in the sixth year, and it shall bring forth fruit for the three years.
22 Un kad jūs sēsiet astotā gadā, tad jūs ēdīsiet no veciem augļiem līdz devītajam gadam; tiekams jaunie augļi nāk, jūs ēdīsiet vecos.
And ye shall sow the eighth year, and eat of the fruits, the old storage, until the ninth year. Until its fruits come in, ye shall eat the old storage.
23 Un zemi nebūs pārdot uz mūžu; jo Man pieder tā zeme, un jūs esat svešinieki un piedzīvotāji pie Manis.
And the land shall not be sold in perpetuity, for the land is mine. For ye are strangers and sojourners with me.
24 Tāpēc jums visā savā zemē, kas jums pieder, būs atļaut zemi izpirkt.
And in all the land of your possession ye shall grant a redemption for the land.
25 Kad tavs brālis panīkst un ko pārdod no savas zemes, tad lai nāk viņa tuvākais radinieks viņam par izpircēju un lai izpērk, ko viņa brālis pārdevis.
If thy brother becomes poor, and sells some of his possession, then his kinsman who is next to him shall come, and shall redeem that which his brother has sold.
26 Bet ja kam izpircēja nav un viņa roka tik daudz iespēj, ka viņam tik daudz ir, ko izpirkt,
And if a man has no one to redeem it, and he becomes rich and finds sufficient to redeem it,
27 Tad viņam būs skaitīt tos gadus, kad viņš pārdevis, un to, kas pāri, atdot tam vīram, kam viņš to bija pārdevis, un tā nākt atpakaļ savā īpašumā.
then let him reckon the years of the sale of it, and restore the excess to the man to whom he sold it, and he shall return to his possession.
28 Bet ja viņam nav tik daudz pie rokas, cik vajadzīgs atdot, tad tas, ko viņš pārdevis, lai paliek pircēja rokā līdz gaviles gadam, bet gaviles gadā tas nāk vaļā un viņš atkal tiek pie sava īpašuma.
But if he is not able to get it back for himself, then that which he has sold shall remain in the hand of him who has bought it until the year of jubilee. And in the jubilee it shall go out, and he shall return to his possession.
29 Un ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētas mūros, tam būs to atpirkt gada laikā, kamēr to pārdevis; tas ir viņa atpirkšanas laiks.
And if a man sells a dwelling-house in a walled city, then he may redeem it within a whole year after it is sold. For a full year he shall have the right of redemption.
30 Bet ja tas netop atpirkts, kamēr gads apkārt, tad tas nams pilsētas mūros lai paliek tam pircējam mūžam uz viņa pēcnākamiem; tas nenāk vaļā gaviles gadā.
And if it be not redeemed within the space of a full year, then the house that is in the walled city shall be made sure in perpetuity to him who bought it, throughout his generations. It shall not go out in the jubilee.
31 Bet namus ciemos, bez mūriem visapkārt, būs pieskaitīt pie zemes laukiem, tie ir atpērkami un nāk vaļā gaviles gadā.
But the houses of the villages which have no wall round about them shall be reckoned with the fields of the country. They may be redeemed, and they shall go out in the jubilee.
32 Bet Levitu pilsētās viņu pilsētu nami paliek Levitiem mūžīgi atpērkami.
Nevertheless the cities of the Levites, the houses of the cities of their possession, the Levites may redeem at any time.
33 Un ja kas ko pērk no Levitiem, tad tas pārdotais nams viņu pilsētā nāk vaļā gaviles gadā, jo nami Levitu pilsētās ir viņu daļa Israēla bērnu starpā.
And if a man purchases from the Levites, then the house that was sold, and the city of his possession, shall go out in the jubilee. For the houses of the cities of the Levites are their possession among the sons of Israel.
34 Arī lauki viņu pilsētu apgabalā nav pārdodami, jo tie ir viņu mūžīgs īpašums.
But the field of the suburbs of their cities may not be sold, for it is their perpetual possession.
35 Un ja tavs brālis panīkst un viņa roka gurst tev līdzās, tad palīdzi tam, lai būtu svešinieks, vai piedzīvotājs, ka viņš var dzīvot pie tevis.
And if thy brother becomes poor, and his hand fails with thee, then thou shall uphold him; he shall live with thee as a stranger and a sojourner.
36 Tev no viņa nebūs ņemt pagaidas nedz augļus, bet tev būs bīties savu Dievu, lai tavs brālis pie tevis dzīvo.
Take thou no interest from him or increase, but fear thy God, that thy brother may live with thee.
37 Savu naudu tev nebūs viņam izdot uz pagaidām, nedz savu barību viņam aizdot uz augļiem.
Thou shall not give him thy money upon interest, nor give him thy food for profit.
38 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, jums dot Kanaāna zemi un jums būt par Dievu.
I am Jehovah your God, who brought you forth out of the land of Egypt, to give you the land of Canaan, and to be your God.
39 Un kad tavs brālis pie tevis panīkst un tev top pārdots, tad tev nebūs viņam likt kalpot kā vergam.
And if thy brother becomes poor with thee, and sells himself to thee, thou shall not impose upon him servile labor.
40 Kā algādzis un piedzīvotājs lai pie tevis dzīvo; līdz gaviles gadam lai viņš tev kalpo.
He shall be with thee as a hired servant, and as a sojourner. He shall serve with thee to the year of jubilee.
41 Tad lai viņš no tevis tiek vaļā, viņš un viņa bērni līdz ar to, un lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts un nāk atkal pie savu tēvu mantas.
Then he shall go out from thee, he and his sons with him, and shall return to his own family. And he shall return to the possession of his fathers.
42 Jo viņi ir Mani kalpi, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes; tiem nebūs tapt pārdotiem, kā vergus pārdod.
For they are my servants, whom I brought forth out of the land of Egypt. They shall not be sold as bondmen.
43 Tev nebūs bargi par viņu valdīt, bet tev būs bīties savu Dievu.
Thou shall not rule over him with rigor, but shall fear thy God.
44 Taviem kalpiem un tavām kalponēm, kas tev ir, būs būt no apkārtējiem pagāniem; no tiem jums būs pirkt kalpus un kalpones.
And as for thy bondmen, and thy bondmaids, whom thou shall have, from the nations that are round about you, ye shall buy bondmen and bondmaids from them.
45 Arī no piedzīvotāju bērniem, kas pie jums mīt, no tiem jūs varat tos pirkt un no viņu dzimuma pie jums, ko tie jūsu zemē dzemdinājuši, un tie lai jums ir par īpašumu.
Moreover of the sons of the strangers who sojourn among you, ye shall buy from them, and from their families that are with you, which they have begotten in your land, and they shall be your possession.
46 Un tos jūs varat atstāt par mantību saviem bērniem pēc jums, ka tie ir viņu īpašums; lai tie jums kalpo mūžam; bet par saviem brāļiem, Israēla bērniem, lai neviens par otru bargi nevalda.
And ye shall make them an inheritance for your sons after you, to hold for a possession. Ye shall take your permanent bondmen from them, but over your brothers the sons of Israel ye shall not rule, one over another, with rigor.
47 Un ja kāds svešinieks vai piedzīvotājs pie tevis nāk pie rocības, un tavs brālis pie viņa panīkst un top pārdots tam svešiniekam, kas pie tevis mīt, vai kādam no svešinieka rada un cilts,
And if a stranger or sojourner with thee becomes rich, and thy brother becomes poor beside him, and sells himself to the stranger or sojourner with thee, or to the stock of the stranger's family,
48 Tad viņu var atpirkt, kad ir pārdots; viens no viņa brāļiem lai viņu atpērk.
he may be redeemed after he is sold. One of his brothers may redeem him.
49 Vai viņa tēva brālis, vai viņa tēva brāļa dēls lai viņu atpērk, vai kāds no viņa cilts asins radiem lai viņu atpērk, vai kad viņa paša roka spēj, tad lai pats atpērkas.
Or his uncle, or his uncle's son, may redeem him. Or any who is near of kin to him of his family may redeem him. Or if he becomes rich, he may redeem himself.
50 Un viņam ar savu pircēju būs skaitīt no tā gada, kad viņš pārdevies, līdz gaviles gadam, un viņa atpirkšanas maksā lai ir pēc tā gadu skaita, uz laiku kā algādzis lai viņš pie tā ir bijis.
And he shall reckon with him who bought him from the year that he sold himself to him to the year of jubilee. And the price of his sale shall be according to the number of years. He shall be with him according to the time of a hired servant.
51 Ja vēl ir daudz gadu, tad pēc viņu skaita lai tas atdod par savu atpirkšanu to naudu, ar ko viņš ir pirkts.
If there be yet many years, according to them he shall give back the price of his redemption out of the money that he was bought for.
52 Un ja vēl maz gadu pāri līdz gaviles gadam, tad lai tos saskaita; pēc savu gadu skaita tam būs atmaksāt savu atpirkšanu; kā algādzis gadu pēc gada lai viņš pie tā ir bijis.
And if there remain but few years to the year of jubilee, then he shall reckon with him. He shall give back the price of his redemption according to his years.
53 Tam nebūs bargi pār viņu valdīt tavā priekšā.
He shall be with him as a servant hired year by year. He shall not rule with rigor over him in thy sight.
54 Un ja viņš tā netop izpirkts, tad viņam gaviles gadā būs tikt vaļā, viņam un viņa dēliem līdz ar viņu.
And if he is not redeemed by these means, then he shall go out in the year of jubilee, he, and his sons with him.
55 Jo Israēla bērni Man ir par kalpiem, viņi ir Mani kalpi, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes. Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
For the sons of Israel are servants to me. They are my servants whom I brought forth out of the land of Egypt. I am Jehovah your God.