< Trešā Mozus 19 >
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
Adonai spoke to Moses [Drawn out], saying,
2 Runā uz visu Israēla bērnu draudzi un saki tiem: jums būs svētiem būt, jo Es, Tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts.
“Speak to all the congregation of the children of Israel [God prevails], and tell them, ‘You shall be holy; for I, Adonai your God, am holy.
3 Ikvienam būs bīties savu māti un savu tēvu un turēt Manu dusēšanas dienu; - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
“‘Each one of you shall respect his mother and his father. You shall keep my Shab'totay ·Intermissions·. I am Adonai your God.
4 Jums nebūs griezties pie elkiem un nebūs sev darīt lietus dievus; Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
“‘Don’t turn to idols, nor make molten deities for yourselves. I am Adonai your God.
5 Un kad jūs Tam Kungam gribat upurēt pateicības upuri, tad jums to būs upurēt no laba prāta.
“‘When you offer a sacrifice of peace offerings to Adonai, you shall offer it so that you may be accepted.
6 Tai dienā, kad jūs to upurējat, un otrā dienā jums to būs ēst, bet kas atliek līdz trešai dienai, to būs sadedzināt ar uguni.
It shall be eaten the same day you offer it, and on the next day: and if anything remains until the third day, it shall be burned with fire.
7 Un ja kas trešā dienā ēdin no tā ēdīs, tad tā ir negantība; tas nebūs patīkami.
If it is eaten at all on the third day, it is an abomination. It will not be accepted;
8 Un kas no tā ēd, tam būs nest savu noziegumu, tāpēc ka tas sagānījis Tā Kunga svētumu, un šī dvēsele taps izdeldēta no saviem ļaudīm.
but everyone who eats it shall bear his depravity (moral evil), because he has profaned the holy thing of Adonai, and that soul shall be cut off from his people.
9 Un kad jūs pļaujat savas zemes augļus, tad tev nebūs visai(pilnīgi) nopļaut sava tīruma stūri, nedz to visai(pilnīgi) sakrāt, kas no tavas pļaušanas ir sakrājams.
“‘When you reap the harvest of your land, you shall not wholly reap the corners of your field, neither shall you gather the gleanings of your harvest.
10 Arī sava vīna dārza augļus tev nebūs it gluži nolasīt nedz uzlasīt sava vīna dārza nokritušās ogas; nabagam un svešiniekam tev to būs pamest; - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
You shall not glean your vineyard, neither shall you gather the fallen grapes of your vineyard. You shall leave them for the poor and for the foreigner. I am Adonai your God.
11 Jums nebūs zagt nedz melot, nedz viltību dzīt nevienam pret savu tuvāko.
“‘You shall not steal from, defraud, or lie to one another.
12 Jums nebūs nepatiesi zvērēt pie Mana Vārda, ka tu neapgāni sava Dieva vārdu; - Es esmu Tas Kungs.
“‘You shall not swear by my name falsely, and shall not profane את the name of your God. I am Adonai.
13 Tev savu tuvāko nebūs pievilt nedz aplaupīt, algādža algai pie tevis nebūs palikt līdz rītam.
“‘You shall not oppress your neighbor, nor rob him. “‘The wages of a hired servant shall not remain with you all night until the morning.
14 Tev nebūs kurlu lādēt nedz aklam ko ceļā mest, bet tev būs bīties no sava Dieva; - Es esmu Tas Kungs.
“‘You shall not curse the deaf, nor put a stumbling block before the blind; but you shall fear your God. I am Adonai.
15 Jums tiesā nebūs netaisnības darīt; tev nebūs zemākā vaigu uzlūkot nedz augstākā vaigu godāt; ar taisnību tev būs tiesāt savu tuvāko.
“‘You shall do no injustice in judgment. You shall not be partial to the poor, nor show favoritism to the great; but you shall judge your neighbor uprightly.
16 Tev nebūs mēlnesim būt starp saviem ļaudīm, tev nebūs celties pret sava tuvākā asinīm: - Es esmu Tas Kungs.
“‘You shall not go up and down as a slanderer among your people. “‘You shall not endanger the life of your neighbor. I am Adonai.
17 Tev nebūs savu brāli ienīdēt savā sirdī, bet savu tuvāko tikuši(atklāti) pārmācīt, ka tev viņa dēļ nav grēks jānes.
“‘You shall not hate your brother in your heart. You shall surely rebuke your neighbor, and not bear crime deserving penalty, sin ·missing the goal· because of him.
18 Tev nebūs atriebties nedz dusmību turēt pret savu ļaužu bērniem, bet tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu; - Es esmu Tas Kungs.
“‘You shall not take vengeance or revenge, nor bear any grudge against the children of your people; but you shall 'ahav ·affectionately love· your neighbor as yourself. I am Adonai.
19 Manus likumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar dažādu mistru, un drēbēm no divējāda auduma, nātnu un vilnainu, nebūs nākt uz tavu miesu.
“‘You shall keep my regulations. “‘You shall not cross-breed different kinds of animals. “‘You shall not sow your field with two kinds of seed; “‘Don’t wear a garment made of two kinds of material.
20 Kad vīrs guļ pie kādas sievas un to pieguļ, un tā ir kalpone, kas vīram saderēta, bet nav ne atpirkta, ne atlaista svabada, - tos būs sodīt, bet mirt tiem nebūs, jo tā nav bijusi svabada.
“‘If a man lies carnally with a woman who is a slave girl, pledged to be married to another man, and not ransomed, or given her freedom; they shall be punished. They shall not be put to death, because she was not free.
21 Un viņam būs pienest Tam Kungam savu nozieguma upuri priekš saiešanas telts durvīm, aunu par nozieguma upuri.
He shall bring his fault incurring guilt offering to Adonai, to the door of the Tent of Meeting, even a ram for a fault incurring guilt offering.
22 Un ar to nozieguma upura aunu priesterim viņu būs salīdzināt Tā Kunga priekšā viņa grēka dēļ, ko viņš darījis; lai viņam tiek piedots viņa grēks, ko viņš darījis.
The priest shall make atonement for him with the ram of the fault incurring guilt offering before Adonai for his habitual sin ·missing the mark· which he has sinned ·deviated (from the standard goal)·: and the habitual sin ·missing the mark· which he has sinned ·deviated (from the standard goal)· shall be forgiven him.
23 Un kad jūs tai zemē nāksiet un dēstīsiet visādus kokus par barību, tad jums viņu augļus būs turēt par neapgraizītiem; trīs gadus lai tie jums paliek par neapgraizītiem, tos nebūs ēst.
“‘When you come into the land, and have planted all kinds of trees for food, then you shall count their fruit as forbidden. Three years they shall be forbidden to you. It shall not be eaten.
24 Bet ceturtā gadā visiem viņu augļiem būs svētiem būt, par slavas upuri Tam Kungam.
But in the fourth year all its fruit shall be holy, for giving praise to Adonai.
25 Un piektā gadā jums būs ēst viņu augļus, lai viņu augļi priekš jums vairojās; - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
In the fifth year you shall eat its fruit, that it may yield its increase to you. I am Adonai your God.
26 Jums nekā nebūs ēst ar asinīm. Jums nebūs zīlēt nedz burt.
“‘You shall not eat any meat with the blood still in it. You shall not use enchantments, nor practice sorcery.
27 Jums nebūs apgriezt savus galvas matus nedz apcirpt bārdas malas.
“‘You shall not cut the hair on the sides of your head or clip off the edge of your beard.
28 Jums miroņa dēļ nebūs iegriezt zīmes savā miesā, nedz sev iededzināt rakstus; - Es esmu Tas Kungs.
“‘You shall not make any cuttings in your flesh for the dead, nor tattoo any marks on you. I am Adonai.
29 Tev nebūs sagānīt savu meitu, viņu pie maucības turot, lai zeme nedzen maucību, un lai zeme nepildās ar negantību.
“‘Don’t profane your daughter, to make her a prostitute; lest the land fall to prostitution, and the land become full of wickedness.
30 Jums būs turēt Manas dusēšanas dienas un bīties Manu svēto vietu; - Es esmu Tas Kungs.
“‘You shall keep my Shab'totay ·Intermissions·, and revere my sanctuary; I am Adonai.
31 Jums nebūs griezties pie zīlniekiem vai pareģiem; nemeklējiet tos, lai pie tiem nesagānāties; - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
“‘Don’t turn to those who are spirit-mediums, nor to the sorcerers. Don’t seek them out, to be defiled by them. I am Adonai your God.
32 Priekš sirmas galvas tev būs uzcelties un veca vaigu godāt un savu Dievu bīties; - Es esmu Tas Kungs.
“‘You shall rise up before the silver haired, and honor the face of an elder old man, and you shall fear your God. I am Adonai.
33 Un kad viens svešinieks pie tevis mitīs jūsu zemē, tad jums nebūs viņu apspiest.
“‘If a stranger lives as a foreigner with you in your land, you shall not do him wrong.
34 Tas svešinieks, kas pie jums piemīt, lai jūsu starpā ir tā kā jūsu iedzīvotājs; tev viņu būs mīļot kā sevi pašu; - jo jūs esat svešinieki bijuši Ēģiptes zemē; - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
The stranger who lives as a foreigner with you shall be to you as the native-born among you, and you shall 'ahav ·affectionately love· him as yourself; for you lived as foreigners in the land of Egypt [Abode of slavery]. I am Adonai your God.
35 Jums nebūs nekādu netaisnību darīt tiesā, ar olekti, svaru, mēru.
“‘You shall do no unrighteousness in judgment, in measures of length, of weight, or of quantity.
36 Jums būs turēt taisnu svaru, taisnus podus un taisnu pūru un stopu; - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes.
You shall have just balances, just weights, a just ephah [0.63 bushels; 5.9 gal; 22 L], and a just hin [0.98 gal; 3.7 L]. I am Adonai your God, who brought you out of the land of Egypt [Abode of slavery].
37 Un visus Manus likumus un visas Manas tiesas jums būs turēt un pildīt; - Es esmu Tas Kungs.
“‘You shall observe all my regulations, and all my judgments, and do them. I am Adonai.’”