Raudu Dziesmas 5
1 Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
Spomni se, oh Gospod, kaj je prišlo nad nas. Preudari in poglej našo grajo.
2 Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
Naša dediščina je obrnjena k tujcem, naše hiše k neznancem.
3 Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
Sirote smo in brez očeta, naše matere so kakor vdove.
4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
Svojo vodo smo pili za denar; naš les nam je prodan.
5 Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
Naši vratovi so pod preganjanjem. Trudimo se, pa nimamo počitka.
6 Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
Roko smo izročili k Egipčanom in k Asircem, da bi bili nasičeni s kruhom.
7 Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
Naši očetje so grešili in jih ni in mi smo nosili njihove krivičnosti.
8 Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
Služabniki so vladali nad nami. Nikogar ni, da bi nas osvobodil iz njihove roke.
9 Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
Svoj kruh smo prinašali z nevarnostjo za svoja življenja, zaradi meča iz divjine.
10 Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
Naša koža je bila črna kakor peč zaradi strašne lakote.
11 Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
Posiljevali so ženske na Sionu in device v Judovih mestih.
12 Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
Z njihovo roko so obesili prince. Obrazi starešin niso bili spoštovani.
13 Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
Zajeli so mladeniče, da meljejo in otroci so padali pod lesom.
14 Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
Starešine so odšli od velikih vrat, mladeniči od svoje glasbe.
15 Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
Veselje našega srca je prenehalo, naš ples je obrnjen v žalovanje.
16 Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
Krona je padla iz naše glave. Gorje nam, da smo grešili!
17 Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
Zaradi tega peša naše srce, zaradi teh stvari so zatemnjene naše oči.
18 Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
Zaradi gore Sion, ki je zapuščena, lisice hodijo po njej.
19 Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
Ti, oh Gospod, ostajaš na veke, tvoj prestol od roda do roda.
20 Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
Zakaj nas pozabljaš na veke in nas zapuščaš za tako dolgo?
21 Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
Obrni nas k sebi, oh Gospod in mi bomo obrnjeni; obnovi naše dni kakor od davnine.
22 Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
Toda popolnoma si nas zavrgel. Zelo si ogorčen zoper nas.
