Raudu Dziesmas 5
1 Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
Rangarirai Jehovha, zvakatiwira; tarirai, mugoona kunyadziswa kwedu.
2 Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
Nhaka yedu yakapiwa kuvatorwa, misha yedu kumabvakure.
3 Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
Tava nherera, hatina vabereki, vanamai vedu sechirikadzi.
4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
Tinofanira kutenga mvura yatinonwa; huni dzedu dzinongowanikwa chete nomutengo.
5 Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
Avo vanotidzinganisa vari pedyo pedyo; taneta uye hatina zororo.
6 Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
Takazviisa pasi peIjipiti neAsiria, kuti tiwane chingwa chakakwana.
7 Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
Madzibaba edu akatadza uye vakafa, uye tava kurangwa nokuda kwavo.
8 Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
Varanda vanotitonga, uye hapana angatisunungura kubva pamaoko avo.
9 Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
Tinowana chingwa chedu nokuisa upenyu hwedu munjodzi, nokuda kwomunondo murenje.
10 Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
Ganda redu rava kupisa sechoto, nokuda kwokupisa kwenzara.
11 Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
Vakachinya vakadzi muZioni, mhandara, mumaguta eJudha.
12 Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
Machinda akasungirirwa namaoko avo; vakuru havakudzwi.
13 Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
Majaya anoshanda paguyo; vakomana vanotatarika vakatakura mitoro yehuni.
14 Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
Vakuru vakabva pasuo reguta; majaya akarega kuimba kwavo.
15 Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
Mufaro mumwoyo medu waguma; kutamba kwedu kwapinduka kukava kuchema.
16 Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
Korona yawa kubva pamusoro wedu. Tine nhamo isu, nokuti takatadza!
17 Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
Nokuda kwaizvozvi mwoyo yedu yapera simba, nokuda kwezvinhu izvi meso edu otadza kuona,
18 Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
nokuti Gomo reZioni rava dongo, makava ofambamo.
19 Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
Imi Jehovha, munotonga nokusingaperi; chigaro chenyu choushe chiripo kuzvizvarwa zvose.
20 Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
Sei muchigara muchitikanganwa? Sei muchitikanganwa kwenguva yakareba kudai?
21 Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
Tidzoserei kwamuri, Jehovha, kuti tigodzoka; vandudzai mazuva edu senguva yekare,
22 Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
kana musina kutiramba zvachose kana kutitsamwira zvikuru kwazvo.
