Raudu Dziesmas 5

1 Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.

2 Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.

3 Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.

4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.

5 Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.

6 Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.

7 Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.

8 Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.

9 Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.

10 Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.

11 Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.

12 Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.

13 Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.

14 Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.

15 Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.

16 Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!

17 Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;

18 Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.

19 Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.

20 Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?

21 Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.

22 Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?