Raudu Dziesmas 5
1 Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
Recordare Domine quid acciderit nobis: intuere, et respice opprobrium nostrum.
2 Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
Hereditas nostra versa est ad alienos: domus nostrae ad extraneos.
3 Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
Pupilli facti sumus absque patre, matres nostrae quasi viduae.
4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
Aquam nostram pecunia bibimus: ligna nostra pretio comparavimus.
5 Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
Cervicibus nostris minabamur, lassis non dabatur requies.
6 Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
Aegypto dedimus manum, et Assyriis ut saturaremur pane.
7 Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
Patres nostri peccaverunt, et non sunt: et nos iniquitates eorum portavimus.
8 Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
Servi dominati sunt nostri: non fuit qui redimeret de manu eorum.
9 Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
In animabus nostris afferebamus panem nobis, a facie gladii in deserto.
10 Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
Pellis nostra, quasi clibanus exusta est a facie tempestatum famis.
11 Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
Mulieres in Sion humiliaverunt, et virgines in civitatibus Iuda.
12 Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
Principes manu suspensi sunt: facies senum non erubuerunt.
13 Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
Adolescentibus impudice abusi sunt: et pueri in ligno corruerunt.
14 Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
Senes defecerunt de portis: iuvenes de choro psallentium.
15 Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
Defecit gaudium cordis nostri: versus est in luctum chorus noster.
16 Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
Cecidit corona capitis nostri: vae nobis, quia peccavimus.
17 Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
Propterea moestum factum est cor nostrum, ideo contenebrati sunt oculi nostri.
18 Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
Propter montem Sion quia disperiit, vulpes ambulaverunt in eo.
19 Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
Tu autem Domine in aeternum permanebis, solium tuum in generatione et generationem.
20 Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
Quare in perpetuum oblivisceris nostri? derelinques nos in longitudine dierum?
21 Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
Converte nos Domine ad te, et convertemur: innova dies nostros, sicut a principio.
22 Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
Sed proiiciens repulisti nos, iratus es contra nos vehementer.
