< Raudu Dziesmas 5 >

1 Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
Remember, O Yahweh, what hath befallen us, Look around, and see our reproach:
2 Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
Our inheritance, turned over to foreigners, our houses, to aliens.
3 Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
Orphans, have we become, and fatherless, our mothers, are widows indeed.
4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
Our water—for silver, have we drunk, our wood—for a price, cometh in.
5 Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
Upon our necks, are our pursuers, We labour, and there is allowed us no rest.
6 Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
To Egypt, have we stretched out our hand, to Assyria, to be satisfied with bread.
7 Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
Our fathers, sinned, and are not, and, we, their iniquities, have borne.
8 Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
Slaves, have ruled over us, There is none to set free from their hand.
9 Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
At the risk of our life, do we bring in our bread, because of the sword of the desert.
10 Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
Our skin, as with a furnace, is scorched, because of the hot winds of famine.
11 Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
Women—in Zion, were ravished, virgins, in the cities of Judah!
12 Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
Princes, by their hand, have been hanged, The faces of elders, not honoured.
13 Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
Young men, a millstone, have lifted, and, youths, under wood, have staggered.
14 Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
Elders, from the gates, have ceased. Young men, from their music.
15 Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
Ceased hath the joy of our hearts, Changed to mourning, our dance.
16 Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
Fallen is the crown of our head. Surely woe to us, for we have sinned.
17 Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
For this cause, faint is our heart, For these things, dimmed are our eyes:
18 Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
Because of Mount Zion, which is desolate, jackals, have gone prowling therein.
19 Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
Thou, O Yahweh, unto times age-abiding, dost remain, Thy throne, from generation to generation:
20 Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
Wherefore shouldst thou perpetually forget us? forsake us, to length of days?
21 Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
Bring us back, O Yahweh, unto thyself, and we will come back! Renew our days, as of old;
22 Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
For though thou hast not, utterly rejected, us, thou art wroth with us—exceedingly!

< Raudu Dziesmas 5 >