< Raudu Dziesmas 5 >
1 Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
Remember, O LORD, what is come upon us: consider, and behold our reproach.
2 Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
Our inheritance is turned to strangers, our houses to aliens.
3 Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
We are orphans and fatherless, our mothers [are] as widows.
4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
We have drunken our water for money; our wood is sold unto us.
5 Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
Our necks [are] under persecution: we labour, [and] have no rest.
6 Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
We have given the hand [to] the Egyptians, [and to] the Assyrians, to be satisfied with bread.
7 Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
Our fathers have sinned, [and are] not; and we have borne their iniquities.
8 Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
Servants have ruled over us: [there is] none that doth deliver [us] out of their hand.
9 Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
We gat our bread with [the peril of] our lives because of the sword of the wilderness.
10 Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
Our skin was black like an oven because of the terrible famine.
11 Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
They ravished the women in Zion, [and] the maids in the cities of Judah.
12 Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
Princes are hanged up by their hand: the faces of elders were not honoured.
13 Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
They took the young men to grind, and the children fell under the wood.
14 Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
The elders have ceased from the gate, the young men from their musick.
15 Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
The joy of our heart is ceased; our dance is turned into mourning.
16 Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
The crown is fallen [from] our head: woe unto us, that we have sinned!
17 Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
For this our heart is faint; for these [things] our eyes are dim.
18 Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
Because of the mountain of Zion, which is desolate, the foxes walk upon it.
19 Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
Thou, O LORD, remainest for ever; thy throne from generation to generation.
20 Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
Wherefore dost thou forget us for ever, [and] forsake us so long time?
21 Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
Turn thou us unto thee, O LORD, and we shall be turned; renew our days as of old.
22 Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
But thou hast utterly rejected us; thou art very wroth against us.