Raudu Dziesmas 5
1 Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
HERRE, kom vor skæbne i Hu, sku ned og se vor skændsel!
2 Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
Vor Arvelod tilfaldt fremmede, Udlændinge fik vore Huse.
3 Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
Forældreløse, faderløse er vi, som Enker er vore Mødre.
4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
Vort Drikkevand må vi købe, betale må vi vort Brænde.
5 Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
Åget trykker vor Nakke, vi trættes og finder ej Hvile.
6 Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
Ægypten rakte vi Hånd, Assur, for at mættes med Brød.
7 Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
Vore Fædre, som synded, er borte, og vi må bære deres Skyld.
8 Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
Over os råder Trælle, ingen frier os fra dem.
9 Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
Med Livsfare henter vi vort Brød, udsatte for Ørkenens Sværd.
10 Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
Vor Hud er sværtet som en Ovn af Hungerens svidende Lue.
11 Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
De skændede kvinder i Zion, Jomfruer i Judas Byer.
12 Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
Fyrster greb de og hængte, tog intet Hensyn til gamle.
13 Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
Ynglinge sattes til Kværnen, under Brændeknippet segnede Drenge.
14 Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
De gamle forsvandt fra Porten, de unge fra Strengenes Leg.
15 Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
Vort Hjertes Glæde er borte, vor Dans er vendt til Sorg.
16 Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
Kronen faldt af vort Hoved, ve os, at vi har syndet!
17 Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
Vort Hjerte blev derfor sygt, derfor vort Øje mørkt:
18 Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
For Zions Bjerg, som er øde, Ræve tumler sig der.
19 Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
Du, HERRE, troner for evigt, fra Slægt til Slægt står din trone.
20 Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
Hvi glemmer du os bestandig og svigter os alle dage?
21 Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
Omvend os, HERRE, til dig, så vender vi om, giv os nye Dage, som fordum!
22 Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
Eller har du helt stødt os bort, er din Vrede mod os uden Ende?
