Raudu Dziesmas 5
1 Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
Spomeni se, Jahve, što nas je snašlo, pogledaj, vidi sramotu našu!
2 Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
Baština naša pade u ruke strancima, domovi naši pripadoše tuđincima.
3 Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
Siročad smo: oca nemamo, majke su nam kao udovice.
4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
Vodu što pijemo plaćamo novcem, i za drvo valja nam platiti.
5 Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
Jaram nam je o vratu, gone nas, iscrpljeni smo, ne daju nam predahnuti.
6 Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
Pružamo ruke k Egiptu i Asiriji da se kruha nasitimo.
7 Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
Oci naši zgriješiše i više ih nema, a mi nosimo krivice njihove.
8 Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
Robovi nama zapovijedaju, a nitko da nas izbavi iz ruku njihovih.
9 Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
Kruh svoj donosimo izlažući život maču u pustinji.
10 Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
Koža nam gori kao peć užarena, ognjicom od plamena gladi.
11 Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
Oskvrnuli su žene na Sionu i djevice u gradovima judejskim.
12 Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
Svojim su rukama vješali knezove, ni lica staračka nisu poštivali.
13 Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
Mladići su nosili žrvnjeve, djeca padala pod bremenom drva.
14 Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
Starci su ostavili vrata, mladići više ne sviraju na lirama.
15 Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
Radosti nesta iz naših srdaca, naš ples se pretvori u tugovanje.
16 Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
Pao je vijenac s naše glave, jao nama što zgriješismo!
17 Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
Evo zašto nam srce boluje, evo zašto nam oči se zastiru:
18 Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
zato što Gora sionska opustje i po njoj se šuljaju šakali.
19 Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
Ali ti, Jahve, ostaješ zauvijek, tvoj je prijesto od koljena do koljena.
20 Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
Zašto da nas zaboraviš zauvijek, da nas ostaviš za mnoge dane?
21 Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
Vrati nas k sebi, Jahve, obratit ćemo se, obnovi dane naše kao što nekoć bijahu.
22 Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
Il' nas hoćeš sasvim zabaciti i na nas se beskrajno srditi?
