Raudu Dziesmas 4
1 Kā zeltam spožums zudis un šķīstam zeltam jaukums, svētās vietas akmeņi izkaisīti visos ielu stūros!
怎麼! 黃金竟暗淡無光，純金竟變了色! 聖所的石頭都散亂在街頭!
2 Ciānas dārgie bērni, kas bija līdzīgi šķīstam zeltam, kā tie nu top turēti par māla traukiem, par podnieka rokas darbu!
熙雍的子女，原比純金尊貴，怎麼現在竟被看作瓦器，被看作陶人的出品!
3 Pat zvēri dod krūti un zīdina savus bērnus; bet manas tautas meita palikusi nežēlīga, tā kā strausi tuksnesī.
豺狼尚且露出乳房，哺養自己的幼兒；我的女兒──人民，竟然殘暴不仁，好似曠野中的鴕鳥!
4 Zidama bērna mēle līp pie zoda no tvīkšanas, bērniņi prasa maizes, bet neviena nav, kas tiem to lauž.
嬰兒的舌頭，乾渴得緊貼上顎；幼童飢餓求食，卻無人分給他們。
5 Kas gardumus ēda, nu pamirst pa ielām; kas purpurā uzaudzināti, tie nu apkampj mēslus.
昔日飽享山珍海味，今日竟餓死街頭；一向衣飾華麗，而今卻滿身糞土。
6 Un manas tautas meitas noziegums ir lielāks, nekā Sodomas grēki, kas piepeši tapa apgāzta, nevienam nepieliekot rokas.
我的女兒──人民的罪罰，比索多瑪的還重，索多瑪頃刻間傾覆了，並非假手於人。
7 Viņas lielkungi bija spožāki nekā sniegs un baltāki nekā piens, viņu ģīmis bija sārtāks nekā krelles, tie bija skaisti kā safīrs.
昔日，她的少年，比雪還潔白，比乳還皎潔；他們的皮膚，比珊瑚還紅潤，他們的身體好似一片青玉。
8 Bet nu viņu ģīmis tumšāks nekā melnums, ka tos nepazīst uz ielām; un viņu āda līp pie viņu kauliem, - tā ir izkaltusi kā malka.
而今，他們的容貌，比炭還黑，在街上已辨認不出，皮包骨頭，枯瘦如柴；
9 Zobena nokautie ir jo laimīgi nekā bada nokautie, jo šie pamirst kā nodurti, tādēļ ka nav zemes augļu.
死於刀下的，比死於饑餓的，即因缺乏田產，日漸衰弱而死的，更為幸運。
10 Žēlīgu sievu rokas vārījušas savus bērnus, tie viņām bijuši par barību manas tautas meitas postā.
柔情的婦女竟要親手烹食自己的子女；在我的女兒──人民遭受浩劫時，子女竟成了母親的食物。
11 Tas Kungs izdarījis Savu bardzību, Viņš izgāzis Savas dusmības karstumu un Ciānā iededzinājis uguni, kas aprijis viņas pamatus.
上主大發震怒，傾洩了他的怒火，火燒熙雍，焚毀了他的基礎。
12 To nebija ticējuši zemes ķēniņi, nedz kāds no pasaules iedzīvotājiem, ka pretinieki un ienaidnieki ieies pa Jeruzālemes vārtiem.
地上的君王和世上的居民，誰也不相信：仇敵能進入耶路撒冷的城門。
13 Bet tas noticis viņas praviešu grēku dēļ, viņas priesteru noziegumu dēļ, tie viņas vidū izlējuši taisno asinis.
這是由於她先知們的罪惡，和她司祭們的過犯：他們在城中心，傾流了義人的血；
14 Tie skraidīja šurp un turp kā akli pa ielām, sagānīti asinīm, tā ka nevarēja aizskart viņu drēbes.
他們身染血污，像瞎子一樣，徘徊街頭，叫人不能觸摸他們的衣服。「
15 Un tiem sauca: atkāpjaties, jūs nešķīstie, atkāpjaties, atkāpjaties, neaizskariet nekā! Kad tie nu skrēja, maldījās, tad starp pagāniem sacīja: tiem vairs ilgāki nebūs mist.
不潔! 退避! 」人們喊說：「退避! 不可接近! 」如果他們逃亡，漂流異邦，異邦人又說：「不要讓他們留居此地。」
16 Tā Kunga dusmība tos izkaisījusi, Viņš tos vairs neuzlūkos; tie priesterus nav cienījuši un vecus nav žēlojuši.
上主的怒容驅散他們，不再垂顧他們；人也不再尊敬司祭，不再敬重長老。
17 Mūsu acis vēl īgst, skatīdamās pēc mūsu palīga, kas veltīgs, mēs gaidīt gaidām uz tautu, kas nevar izglābt.
我們還在望眼欲穿，幻想著我們的救援；我們仍在瞭望台上，期望著那不能施救的異邦。
18 Tie mūsu pēdas dzinuši, ka nevarējām staigāt pa savām ielām; mūsu gals ir tuvu, mūsu dienas ir pagalam, jo mūsu gals atnācis.
敵人正在追蹤我們的足跡，阻止我們在街上行走；我們的結局已近，我們的日子已滿；的確，我們的終期已到。
19 Mūsu dzinēji bijuši čaklāki nekā ērgļi apakš debess, tie mūs vajājuši pa kalniem, tuksnesī tie mums likuši valgus.
追捕我們的人，比凌空的飛鳥還要快速；他們在山上搜索我們，在曠野裏窺伺我們。
20 Tā Kunga svaidītais, uz ko mūsu dzīvība stāvēja, ir gūstīts viņu bedrē, par ko sacījām: apakš viņa ēnas dzīvosim starp pagāniem.
連我們的氣息──上主的受傅者，也落在他們的陷阱中：我們原希望在他的福蔭下，生活在異邦人中。
21 Priecājies un līksmojies, Edoma meita, Uc zemes iedzīvotāja! Tomēr tas biķeris nāks pie tevis arīdzan, tu piedzersies un tapsi kaunā.
住在胡茲地的厄東女郎! 你歡欣喜樂罷! 苦爵也要輪到你喝，你將要醉倒，而赤身裸體。
22 Tavs noziegums ir deldēts, Ciānas meita, Viņš tevi vairs neliks aizvest. Bet tavu noziegumu, Edoma meita, Viņš piemeklēs, tavus grēkus Viņš atklās.
熙雍女郎! 你的罪債已經償還，上主不再使你流徙；厄東女郎! 他必要懲罰你的過犯，揭露你的罪惡。
