Raudu Dziesmas 3
1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
Mene ɔbarima a mahunu amane wɔ nʼabufuo abaa ano.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
Wapam me afiri ne ho ama manante sum mu na ɛnyɛ hann mu;
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
Ampa ara wama nsa so atia me mpɛn bebree, ɛda mu nyinaa.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
Wama me wedeɛ ne me nam anyini Na wabubu me nnompe.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
Waka me ahyɛ mu, ɔde nwononwono ne ahokyere atwa me ho ahyia.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
Wama matena esum mu sɛ wɔn a wɔawuwu dada no.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
Wato ɔfasuo atwa me ho ahyia enti mentumi nnwane; wagu me nkɔnsɔnkɔnsɔn ama matɔ baha.
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
Mpo sɛ mefrɛ anaasɛ mebɔ mpaeɛ srɛ mmoa a ɔsi me mpaeɛbɔ ano.
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
Ɔde abotan asi me ɛkwan; wama mʼakwan ayɛ kɔntɔnkye.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
Te sɛ sisi a ɔda hɔ retwɛn, te sɛ gyata a watɛ,
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
ɔtwee me firi ɛkwan no mu dwerɛɛ me na ɔgyaa me a menni mmoa biara.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
Ɔkuntunuu ne tadua mu na ɔde ne bɛmma kyerɛɛ me so.
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
Ɔde bɛmma a ɛfiri ne kotokuo mu hwiree mʼakoma mu.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
Meyɛɛ asredeɛ maa me nkurɔfoɔ nyinaa; wɔto akutia nnwom de di me ho fɛ ɛda mu nyinaa.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
Ɔde nhahan nwononwono ahyɛ me ma. Wama me bɔnwoma anom.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
Ɔde aboseaa abubu me se; na watiatia me so wɔ mfuturo mu.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
Wɔama asomdwoeɛ abɔ me; na mewerɛ afiri yiedie.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
Enti mese, “Mʼanimuonyam asa, deɛ mede mʼani too so Awurade mu no nyinaa.”
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
Mekae mʼamanehunu wɔ mʼakyinkyini mu, nwononwono ne bɔnwoma mu.
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Mekae yie, na me kra aboto wɔ me mu.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
Nanso, mekae yei ne saa enti, mewɔ anidasoɔ.
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
Awurade dɔ kɛseɛ enti yɛnnsɛeɛ. Nʼayamhyehyeɛ nni hwammɔ.
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
Ɛyɛ foforɔ anɔpa biara; wo nokorɛdie yɛ kɛseɛ.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
Meka kyerɛ me ho sɛ, “Awurade yɛ me kyɛfa, enti mɛtwɛn no.”
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
Awurade yɛ ma wɔn a wɔn anidasoɔ wɔ ne mu, onipa a ɔhwehwɛ noɔ no;
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
Ɛyɛ sɛ wɔyɛ komm de twɛn Awurade nkwagyeɛ.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
Ɛyɛ ma ɔbarima sɛ ɔsoa kɔnnua no wɔ ne mmeranteɛ ɛberɛ mu.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
Ma ɔntena ase komm, ɛfiri sɛ Awurade de ato no so.
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
Ma ɔmfa nʼanim nsie wɔ mfuturo mu, ebia anidasoɔ wɔ hɔ.
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
Ma ɔmfa nʼafono mma deɛ ɔpɛɛ sɛ ɔbɔ no na ɔnhyɛ no aniwuo.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
Na Awurade nto nnipa ntwene koraa.
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
Ɛwom, ɔde awerɛhoɔ ba deɛ, nanso ɔbɛnya ayamhyehyeɛ. Ne dɔ kɛseɛ no to rentwa da.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
Ɔfiri amemenemfe mu de amanehunu anaa awerɛhoɔ brɛ nnipa mma.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
Sɛ wɔde wɔn nan dwerɛ nneduafoɔ a wɔwɔ asase no so a,
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
sɛ wɔtiatia obi ahofadie so wɔ Ɔsorosoroni no anim a,
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
anaa sɛ wɔbu obi ntɛnkyea a, Awurade nhunu saa nneɛma yi anaa?
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
Hwan na ɔbɛtumi aka na wama aba mu wɔ ɛberɛ a ɛnyɛ Awurade na ɔhyɛeɛ?
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
Ɛnyɛ Ɔsorosoroni no anom na musuo ne nnepa firi anaa?
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
Adɛn enti na ɛsɛ sɛ ɔteasefoɔ nwiinwii ɛberɛ a wɔatwe nʼaso wɔ ne bɔne ho?
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
Momma yɛnhwehwɛ yɛn akwan mu na yɛnsɔ nhwɛ, na yɛnsane nkɔ Awurade nkyɛn.
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
Momma yɛmma yɛn akoma ne yɛn nsa so, nkyerɛ Onyankopɔn wɔ ɔsoro, na yɛnka sɛ:
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
“Yɛayɛ bɔne, na yɛate atua na woamfa ankyɛ.
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
“Wode abufuo akata wo ho ataa yɛn; na wakunkum a woannya ahummɔborɔ.
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
Wode wo ho asie omununkum mu enti mpaeɛbɔ biara nnuru wo nkyɛn.
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Woayɛ yɛn atantanneɛ ne wira wɔ amanaman no mu.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
“Yɛn atamfoɔ nyinaa abae wɔn anom tɛtrɛɛ de tia yɛn.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Yɛabrɛ ne ahunahuna ne akukuruhweaseɛ, mmubuiɛ ne ɔsɛeɛ.”
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Me nisuo sene sɛ asutene ɛfiri sɛ wɔasɛe me nkurɔfoɔ.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
Me nisuo bɛsene ara, na ɛrennyae,
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
kɔsi sɛ Awurade bɛhwɛ afiri ɔsoro, na wahu.
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
Deɛ mehunu no ma me kra werɛ ho me kuropɔn no mu mmaa nyinaa enti.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
Mʼatamfoɔ a menyɛɛ wɔn hwee pampam me sɛ anomaa.
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
Wɔpɛɛ sɛ wɔtwa me nkwa so na wɔsi me aboɔ wɔ amena mu;
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
nsuo bu faa me tiri so, na ɛyɛɛ me sɛdeɛ wɔrewie me.
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
Mebɔɔ wo din, Ao Awurade firi amena no ase tɔnn.
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
Wotee me sufrɛ: “Nsi wʼaso wɔ me gyeɛ sufrɛ ho.”
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
Wotwe bɛnee me ɛberɛ a mefrɛɛ woɔ no, na wokaa sɛ, “Nsuro.”
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
Ao Awurade, wodii mʼasɛm maa me; na wogyee me nkwa.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
Woahunu bɔne a wɔayɛ me, Ao Awurade. Di mʼasɛm ma me!
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Woahunu wɔn aweretɔ no mu den, wɔn pɔ a wɔbɔ tia me no nyinaa.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
Ao Awurade, woate wɔn sopa, wɔn pɔ a wɔbɔ tia me no nyinaa,
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
deɛ mʼatamfoɔ ka no sɛ asomusɛm na wɔka no brɛoo de tia me da mu nyinaa.
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
Hwɛ wɔn! Sɛ wɔgyinagyina hɔ anaa sɛ wɔtete hɔ, wɔto akutia nnwom de di me ho fɛw.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
Fa deɛ ɛfata tua wɔn so ka, Ao Awurade, deɛ wɔn nsa ayɛ enti.
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
Pirim wɔn akoma, na ma wo nnome mmra wɔn so.
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
Fa abufuo taa wɔn, na sɛe wɔn firi Awurade sorosoro ase.
