< Raudu Dziesmas 3 >

1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
Soy el hombre que ha experimentado el sufrimiento bajo la vara de la ira de Dios.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
Me ha alejado, obligándome a caminar en las tinieblas en lugar de la luz.
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
De hechome golpea una y otra vez todo el día.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
Me ha desgastado; me ha hecho pedazos.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
Me ha asediado, rodeándome de amargura y miseria.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
Me ha obligado a vivir en las tinieblas, como los muertos desde hace tiempo.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
Ha levantado un muro a mi alrededor para que no pueda escapar; me ha atado con pesadas cadenas.
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
Aunque siga clamando por ayuda, se niega a escuchar mi oración.
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
Ha puesto piedras en mi camino y me envía por senderos torcidos.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
Es un oso que me acecha, un león escondido listo para atacar,
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
Me arrastró de mi camino y me hizo pedazos, dejándome indefenso.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
Cargó su arco con una flecha y me usó como blanco,
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
Me disparó en los riñones con sus flechas.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
Ahora todos se ríen de mí, cantando canciones que se burlan de mí todo el día.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
Me ha llenado de amargura; me ha llenado de amargo ajenjo.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
Me ha roto los dientes con arenilla; me ha pisoteado en el polvo.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
Me ha arrancado la paz; he olvidado todo lo bueno de la vida.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
Por eso digo: Mi expectativa de una larga vida ha desaparecido, junto con todo lo que esperaba del Señor.
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
No olvides todo lo que he sufrido en mi agonía, tan amargo como el ajenjo y el veneno.
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Ciertamente no lo he olvidado. Lo recuerdo demasiado bien, por eso me hundo en la depresión.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
Pero aún tengo esperanza cuando pienso en esto:
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
Es por el amor fiel del Señor que nuestras vidas no están destruidas, pues con sus actos de misericordia nunca nos abandona.
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
Él los renueva cada mañana. ¡Qué maravillosamente fiel eres, Señor!
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
El Señor es todo lo que necesito, me digo a mí mismo: Pondré mi esperanza en él.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
El Señor es bueno con los que confían en él, con cualquiera que lo siga.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
Es bueno esperar tranquilamente la salvación del Señor.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
Es bueno que el ser humano aprenda a soportar con paciencia la disciplina mientras es joven.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
Debe sentarse solos en silencio, porque es Dios quien lo ha disciplinado.
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
Debe inclinarse con el rostro hacia el suelo, porque aún puede haber esperanza.
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
Debe poner la mejilla a quien quiera abofetearlos; debe aceptar los insultos de los demás.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
Porque el Señor no nos abandonará para siempre.
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
Aunque nos venga la tristeza, él nos muestra misericordia porque su amor fiel es muy grande.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
Porque no quiere herir ni causarle dolor a ninguno.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
Ya sea que alguien maltrate a todos los prisioneros de la tierra
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
Ole niegue a alguien sus derechos mientras el Altísimo lo ve,
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
O sea que alguien engañe a otro en su caso legal, estas son cosas el Señor noaprueba.
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
¿Quién habló y llegó a existir? ¿No fue el Señor quien lo ordenó?
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
Cuando el Altísimo habla puede ser para un desastre o para una bendición.
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
¿Por qué habría de quejarse un ser humano de las consecuencias de sus pecados?
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
Debemos mirarnos a nosotros mismos, examinar nuestros actos y volver al Señor.
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
No nos limitemos a levantar la mano a Dios hacia el cielo, sino nuestra mente también, y digamos:
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
“Nosotros somos pecadores; nosotros somos rebeldes ¡y tú no nos has perdonado!”
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
Te has envuelto en ira y nos has perseguido, matándonos sin piedad. Has destruido sin piedad.
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
Te has envuelto en una nube que ninguna oración puede penetrar.
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Nos has convertido en residuos y desechos para las naciones de alrededor.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
Todos nuestros enemigos abren la boca para criticarnos.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Estamos aterrorizados y atrapados, devastados y destruidos.
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Las lágrimas brotan de mis ojos por la muerte de mi pueblo.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
Mis ojos rebosan de lágrimas todo el tiempo. No se detendrán
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
Hasta que el Señor mire desde el cielo y vea lo que pasa.
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
Lo que he visto me atormenta por lo que ha sucedido a todas las mujeres de mi ciudad.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
Sin razón alguna mis enemigos me atraparon como a un pájaro.
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
Intentaron matarme arrojándome a un pozo y tirándome piedras.
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
El agua me inundó hastala cabeza, y pensé que moriría.
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
Desde lo más profundo de la fosa te llamé, Señor.
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
Tú me oíste cuando oré: “Por favor, no ignores mi grito de auxilio”.
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
Viniste a mí cuando te llamé, y me dijiste: “¡No tengas miedo!”
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
¡Has tomado mi caso y me has defendido; has salvado mi vida!
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
Señor, tú has visto las injusticias que se han cometido contra mí; ¡Defiéndeme, por favor!
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Has observado lo vengativos que son y las veces que han conspirado contra mí.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
Señor, tú has oído cómo me han insultado y lo que han tramado contra mí,
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
¡Cómo mis enemigos hablan contra mí y se quejan de mí todo el tiempo!
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
¡Mira! Ya sea que estén sentados o de pie, siguen burlándose de mí en sus canciones.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
¡Págales como se merecen, Señor, por todo lo que han hecho!
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
Dales algo para que sus mentes queden cubiertas! ¡Que tu maldición caiga sobre ellos!
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
Persíguelos en tu cólera, Señor, y deshazte de ellos de la tierra!

< Raudu Dziesmas 3 >