Raudu Dziesmas 3
1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
Ko ahau te tangata kua kite i te pouri, he mea na te rakau o tona riri.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
I arahina e ia, i meinga kia haere i te pouri, kahore i te marama.
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
He pono kua tahuri mai ia ki ahau, kua anga mai tona ringa ki ahau, a pau noa te ra.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
Kua meinga nei e ia oku kikokiko me toku kiri kia rite ki o te koroheke, mangungu kau i a ia oku wheua.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
Kua hanga e ia he patu moku; karapotia ana ahau ki te wai kawa, ki te raruraru.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
Kua meinga ahau e ia kia noho ki nga wahi pouri, kia pera me te hunga kua mate noa ake.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
Kua oti ahau te taiepa mai e ia, te puta atu ahau; kua meinga e ia toku mekameka kia taimaha.
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
Ae ra, i ahau e karanga ana, e hamama ana kia awhinatia, ka araia mai e ia taku inoi.
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
Kua oti ano oku ara te taiepa mai e ia ki te kohatu tarai, whakakopikopikoa ake e ia oku ara.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
Ko tona rite ki ahau kei te pea e whanga ana, kei te raiona i nga wahi ngaro.
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
Whakangaua ketia ana e ia oku ara, haehaea putia iho ahau; meinga ana ahau e ia kia noho kau noa iho.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
Kua whakapikoa e ia tana kopere, a whakaturia ake ahau e ia hei koperenga pere.
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
Kua meinga e ia nga pere o tana papa pere kia ngoto ki oku whatumanawa.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
Kua waiho ahau hei katanga ma toku iwi katoa; hei waiata ma ratou a pau noa te ra.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
Kua whakakiia ahau e ia ki nga mea kawa, whakainumia rawatia ana ahau e ia ki te taru kawa.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
Kua whatiwhatiia ano hoki e ia oku niho ki te kirikiri, hipokina ana ahau e ia ki te pungarehu.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
Kua nekehia atu e koe toku wairua kei tata ki te rangimarie; i wareware ahau ki te pai.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
Ki tonu ake ahau, kua pirau toku kaha, kahore he tumanakohanga maku ki a Ihowa.
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
Mahara ki toku ngakau mamae, ki toku pouri, ki te taru kawa, ki te wai kawa.
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Maharahara tonu toku wairua ki a ratou, piko tonu iho i roto i ahau.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
E whakahokia ake ana tenei e ahau ki toku ngakau, koia i tumanako ai ahau.
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
He mahi tohu na Ihowa te poto ai tatou, he kore no ana mahi aroha e mutu.
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
E hou tonu ana ratou i tenei ata, i tenei ata; he nui tou pono.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
Ko Ihowa te wahi moku, e ai ta toku wairua; no reira ka tumanako ahau ki a ia.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
He pai a Ihowa ki te hunga e tumanako ana ki a ia, ki te wairua e rapu ana i a ia.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
He pai ano kia tumanako te tangata, kia tatari marie hoki ki ta Ihowa whakaora.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
He pai ano mo te tangata kia amohia e ia te ioka i tona tamarikitanga.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
Me noho ia, tona kotahi, me whakarongo puku hoki, no te mea nana i uta ki a ia.
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
Me tuku e ia tona mangai ki te puehu; mehemea pea tera he tumanakohanga.
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
Me hoatu e ia tona paparinga ki te tangata e papaki ana i a ia: kia ki tonu ia i te tawai.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
E kore hoki e mau tonu ta Ihowa panga:
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
Ahakoa whakapouri ia, ka aroha ano ia, ka rite ki te nui o tana mahi tohu.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
Kahore hoki ona ngakau whiu, whakapouri ranei, i nga tama a te tangata.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
Ko te kuru i nga herehere katoa o te whenua ki raro i ona waewae;
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
Ko te whakapeau ke i te tika o te tangata ina whakawakia i te aroaro o te Runga Rawa;
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
Ko te whakariro ke i ta te tangata ina totohe, e kore tena e whakapaingia e te Ariki.
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
Ko wai tenei hei ki mai, a ka oti, i te mea kihai i whakahaua e te Ariki?
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
He teka ianei e puta mai ana te kino me te pai i roto i te mangai o te Runga Rawa?
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
He aha te tangata ora i amuamu ai, te tangata ina whiua mo ona hara?
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
E rapu tatou, e kimi i o tatou ara, a ka tahuri ano ki a Ihowa.
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
Kia ara atu o tatou ngakau me o tatou ringa ki te Atua i te rangi.
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
I he matou, i whakakeke; kihai ano koe i muru i to matou he.
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
Kua hipokina nei e koe ki te riri, tukinotia ana matou e koe: tukitukia ana e koe, kihai ano i tohungia e koe.
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
Hipokina ana e koe he kapua ki a koe, kei puta atu ta matou inoi.
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Kua meinga matou e koe hei paru tahinga, hei mea akiri i waenga i nga iwi.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
Kua hamama mai nga mangai o o matou hoariri katoa ki a matou.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Ko te wehi, ko te rua, kua tae mai kei a matou, te whakamoti me te wawahi.
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Kei te tarere nei nga awa wai i toku kanohi, mo te wawahanga o te tamahine a toku iwi.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
Maturuturu ana te wai i toku kanohi, kahore hoki e mutu, te ai he pariratanga,
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
Kia titiro mai ra ano a Ihowa, kia kite mai ra ano ia i runga i te rangi.
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
E meatia iho ana toku ngakau e toku kanohi, mo nga tamahine katoa o toku pa.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
Kua whaia kinotia ahau ano he manu e ratou, e te hunga e hoariri ana ki ahau, kahore he take.
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
Ngaro iho i a ratou toku ara i roto i te poka, kua maka e ratou he kohatu ki runga ki ahau.
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
I rere nga wai i runga i toku mahunga: i mea ahau, kua motuhia ketia ahau.
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
I karanga ahau ki tou ingoa, e Ihowa, i roto i te poka i raro rawa.
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
I rongo koe ki toku reo; kaua e huna tou taringa ki te tanga o toku manawa, ki taku karanga.
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
I whakatata mai koe i te ra i karanga ai ahau ki a koe; i ki mai koe, Kaua e wehi.
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
Kua tohea e koe, e te Ariki, nga tohe a toku wairua; kua hokona e koe toku ora.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
Kua kite koe, e Ihowa, i te he i mahia ki ahau: mau e whakarite taku whakawa.
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Kua kite koe i to ratou mauahara katoa, i o ratou whakaaro katoa moku.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
Kua rongo koe ki ta ratou tawai, e Ihowa, ki o ratou whakaaro katoa moku;
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
Ki nga ngutu o te hunga i whakatika mai ki ahau, ki ta ratou tikanga moku, a pau noa te ra.
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
Tirohia mai to ratou nohoanga iho, to ratou whakatikanga ake; ko ahau te waiatatia nei e ratou.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
Hoatu he utu ki a ratou, e Ihowa, kia rite ki te mahi a o ratou ringa.
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
Hoatu ki a ratou he ngakau pakeke, tau kanga ki a ratou.
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
Whaia ratou i runga i te riri, whakangaromia atu ratou i raro i nga rangi o Ihowa.
